Ar zaļo kurināmo izdevīgāk

Par ieguvumiem no zaļās enerģijas ražošanas Liepājā stāsta SIA “Liepājas enerģija” valdes loceklis Andris Štāls.

– Kā “Liepājas enerģija” organizē iepirkumu procesu? Cik cilvēku darbojas iepirkumu komisijā? Kādi ir viņu amati?

A. Štāls: – “Liepājas enerģijas” iepirkumu kārtību nosaka uzņēmuma normatīvais akts “Iepirkumu procedūru pamatnoteikumi”, kas ir sagatavots, ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma pamatprincipus, un nodrošina vienotu kārtību “Liepājas enerģijas” iepirkumu procedūru organizēšanā un finanšu līdzekļu racionālā izmantošanā saskaņā ar uzņēmuma interesēm.
“Liepājas enerģijas” iepirkumu komisiju veido pastāvīgie komisijas locekļi – atbildīgais valdes loceklis, iepirkumu speciālists un ekonomists –, kā arī citi uzņēmuma speciālisti, kas pieaicināti atbilstoši iepirkuma tematikai un speciālistu profesionālajai atbilstībai.

– Cik daudz iepirkumu gada laikā rīkojat, un kāda ir to kopējā summa?

– Iepirkumu skaits un kopējā summa gadu no gada ir mainīga, atbilstoši uzņēmuma noteiktajiem mērķiem, tomēr iepirkumi pārsvarā ir regulāri (koksnes šķelda; materiāli siltumtīklu infrastruktūras atjaunošanai; ražošanas telpu un iekārtu tīrīšana, apkope; degvielas iegāde; siltumtīklu izbūves un rekonstrukciju darbi, kuru veikšanai nepieciešams piesaistīt citus uzņēmumus u. c.) un nodrošina “Liepājas enerģijas” pamatdarbības nepārtrauktību.
 
– Cik no visiem ir zaļie iepirkumi?

– “Liepājas enerģija” uzņēmuma sagatavotajā iepirkumu kārtībā nav iekļāvusi formālu punktu par zaļajiem iepirkumiem, tomēr atbilstoši uzņēmuma darbībai un ražošanas principiem, īstenojot iepirkumus, tiek ņemta vērā produkta kvalitāte, ilgtspēja un ietekme uz apkārtējo vidi. Pamatdarbības nodrošināšanai 67% siltumenerģijas uzņēmums ražo no atjaunīgā energoresursa – koksnes šķeldas, savukārt siltumtīklu rekonstrukcijai izmanto augstvērtīgus cauruļvadus un siltināšanas materiālus, kuru kvalitāte atbilst nozares standartiem.

2016. gadā “Liepājas enerģija” izsludināja 24 iepirkumu procedūras. Lielākajai daļai iepirkumu tiek noteikta vienības cena, summai veidojoties pakalpojuma sniegšanas laikā (gada vai vairāku gadu periodā) atkarībā no veicamā darba apjoma vai ilguma, tādēļ nebūtu korekti un precīzi norādīt kopējo iepirkumu summu. Informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem un iepirkuma rezultātus uzņēmums publicē arī savā mājas lapā http://www.liepajasenergija.lv/iepirkumi-un-izsoles.

– Cik un kādu naudu tērējāt katlumājas būvniecībā?

– Līdz ar 2009. gadā pieņemto lēmumu par daļēju dabasgāzes aizvietošanu ar koksnes šķeldu “Liepājas enerģija” apzināja iespējas investīciju piesaistei, lai izbūvētu biomasas koģenerācijas staciju un biomasas katlumājas. Ieceres īstenošanai uzņēmums veiksmīgi startēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektos, saņemot līdzfinansējumu ražotņu izbūvei.
Biomasas koģenerācijas stacija ekspluatācijā nodota 2012. gada novembrī. Tās siltumenerģijas jauda ir 10 MW un elektroenerģijas jauda 2,3 MW. Kopējās stacijas investīcijas ir 10,5 milj. eiro – no tām ES līdzfinansējums 3,1 miljons eiro.

Gadu vēlāk – 2013. gada oktobrī – ekspluatācijā tika nodota biomasas katlumāja, kurā divu katlu kopējā jauda veido 30 MW siltumenerģijas. Kopējās katlumājas investīcijas ir 12,7 miljoni eiro – no tām ES līdzfinansējums 5,7 miljoni eiro.

– Kā nonācāt pie zaļā kurināmā – šķeldas – iepirkuma?

– Izstrādājot “Liepājas enerģijas” stratēģisko plānu, jau 2009. gadā konceptuāli lēmām par kurināmā diversifikāciju, dabasgāzes, kas tobrīd bija vienīgais uzņēmuma izmantotais energoresurss, daļēju aizvietošanu ar koksnes šķeldu. Šajā brīdī arī aizsākās zaļās enerģijas, zaļās domāšanas, zaļās uzņēmējdarbības ideju īstenošana.

Šķeldu siltumenerģijas ražošanai uzņēmums sāka izmantot 2012. gada nogalē, un, jau beidzoties pirmajam darbības gadam, šķeldas īpatsvars kurināmā bilancē sasniedza nepilnus 40%. 2016. gadā un patlaban īpatsvars jau ir 61%. Būtiskākie ieguvumi no šķeldas kā energoresursa izmantošanas ir augstāka neatkarība no dabasgāzes cenu svārstībām, kas šobrīd jau atkal ir ļoti būtiski, ņemot vērā izmaiņas dabasgāzes tirgū. Tāpat pāreja uz šķeldas izmantošanu kopā ar citiem uzņēmuma attīstības projektiem ļāvusi vairākkārt samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā – kopumā par aptuveni 30%. Noteikti jāpiemin arī atbalsts vietējiem mežizstrādes uzņēmumiem, nodrošinot koksnes izmantošanu vietējā tirgū un darba vietu nodrošināšanu iedzīvotājiem. Gada laikā uzņēmums vidēji iepērk aptuveni 200 000 beramo kubikmetru koksnes šķeldas.

Šķeldas kā atjaunīgā energoresursa izmantošana ir svarīgs “Liepājas enerģijas” ieguldījums apkārtējās vides saglabāšanā. Vides ilgtspēja ir viena no “Liepājas enerģijas” vērtībām, un uzņēmums savu ražošanu īsteno, ņemot vērā arī Liepājas pilsētas domes 2014. gadā apstiprināto Liepājas ilgtspējas stratēģiju enerģētikā 2014. – 2020. gadam un valdībā 2016. gada februārī apstiprinātās Latvijas enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam.

Koksnes šķeldas iegādi, kas ir atjaunojams un tepat Latvijā iegūstams energoresurss, var attiecināt uz zaļo iepirkumu, tomēr arī no jauna uzbūvētajā biomasas koģenerācijas stacijā un biomasas katlumājā izmantotās tehnoloģijas un ražošanas iekārtas izvēlētas, ņemot vērā augstus kvalitātes standartus un iespējami zemāku ietekmi uz apkārtējo vidi, piemēram, biomasas katlumājas katli aprīkoti ar divpakāpju dūmgāzu attīrīšanas iekārtām, tāpēc vidē nonāk neliels dūmgāzu daudzums, kas ir videi un cilvēkam draudzīgāks. Arī izvēloties materiālus siltumtīklu rekonstrukcijai, iepirkuma kritērijos ir noteikta un tiek ņemta vērā šo materiālu atbilstība nozares standartiem, siltumizolācijas siltuma vadītspēja, garantija, kas kopā veido vērtējumu par ietekmi uz apkārtējo vidi.

– Kādas prasības izvirzāt piegādātājiem? Pār kādu nosacījumu izpildi piešķirat visvairāk punktu?
– Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma nosacījumiem kurināmo drīkst iegādāties, neveicot iepirkuma procedūru, bet, veicot kurināmā iegādi, tā cena nedrīkst būt augstāka par tirgus vidējo cenu. Tādēļ uzņēmums, iepērkot šķeldu, nerīko iepirkuma procedūru, bet veic tirgus izpēti un cenu aptauju.

Šķeldas cenu aptauju veicam kopš 2012. gada. Šķeldas pirkšanas sezona ir no kārtējā gada jūnija līdz nākamā gada maijam. Šķeldas cenu aptaujā var piedalīties ikviens pretendents, kurš spēj nodrošināt nepieciešamo daudzumu, kvalitatīvu izejmateriālu, regulāru un punktuālu piegādi, kā arī konkurētspējīgu cenu.

Veicot cenu aptauju, uzņēmums pretendentiem nosūta aptaujas veidlapu, kas iekļauj virkni atlases kritēriju – šķeldas daudzums, sastāvs, izmēri, ieguves vieta, tehnikas resursi, loģistika, uzglabāšana, darbaspēks, pretendenta darbības rādītāji un citi. Pretendentu sniegtā informācija, kā arī uzņēmuma reputācija un iepriekšējā sadarbība, ja tāda ir bijusi, kalpo kā atlases kritēriji, izvēloties iespējamos piegādātājus un tālāk veicot cenu salīdzinājumu. Apjoms nav tik izšķirošs, jo daudzi piegādātāji spēj nodrošināt sezonā nepieciešamo daudzumu.

– Vai ir bijušas problēmas ar šķeldas un citu zaļo produktu kvalitāti? Vai un kā kontrolējat kvalitāti?

– Šķeldas specifikācijā ir noteikti kvalitātes kritēriji – izmērs, mitruma, pelnu un piemaisījumu procents un citi –, un pretendenta produktam tiem ir jāatbilst. Uzņēmuma pārstāvji izlases kārtībā ierodas vizītē pie pretendenta, lai pārliecinātos par aptaujā sniegto datu atbilstību reālajai situācijai.

Ikdienas darbā ar piegādātājiem šķeldas kvalitātei sekojam līdzi regulāri, ņemot paraugus no katras piegādātās kravas, analizējot mitruma un pelnu procentu, kā arī vērtējot vispārējo šķeldas kvalitāti. Atsevišķos gadījumos ir bijušas pazeminātas kvalitātes šķeldas kravas, bet konstruktīvas sarunas ar piegādātāju ir labākais ceļš, kā risināt un novērst šādas situācijas.

Lai gan gandrīz katrs no pretendentiem (ik gadu apmēram 20 – 35 pretendenti) spēj viens pats nodrošināt uzņēmumam ga­dā nepieciešamo šķeldas apjomu – aptuveni 200 000 beramo kubikmetru –, viens no “Liepājas enerģijas” ievē­­ro­tajiem principiem ir neizvēlēties tikai vienu pie­gā­dātāju. Tādējādi no­vēr­šam vairākus riskus: neat­bilstoša kvalitāte, teh­nis­­kas un loģistikas prob­lēmas, nespēja nodro­šināt nepieciešamo apjomu un citus. Šogad izvēlēti astoņi piegādātāji, pērn tie bija četri, vēl gadu agrāk – divpadsmit piegādātāji.

– Vai pērkat lētāko vai vislabāko produktu?

– Izvēloties piegādātājus, ņemam vērā gan cenu, gan izejmateriāla kvalitāti un citus salīdzināmos kritērijus. Nekad nepērkam produktu, kura cena ir augstāka nekā vidējā svērtā tirgus cena.
Šogad esam noteikuši papildu kritēriju apjoma sadalījumam – piegādātāji, ar kuriem sadarbojamies atkārtoti, ir tiesīgi piegādāt lielāku šķeldas apjomu, savukārt jaunie piegādātāji – mazāku. Šādā veidā pārliecināmies par jauno tirgus dalībnieku iespējām sniegt mums nepieciešamo pakalpojumu visaugstākajā kvalitātē.

Uzņēmumam gada laikā vajadzīgo šķeldas daudzumu pērkam pakāpeniski, piegādes notiek visā noteiktajā periodā (no jūnija līdz maijam) atbilstoši uzņēmuma augstvērtīgas un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai nepieciešamajam apjomam.

– Vai piegādātāji pārsūdz iepirkumu komisijas lēmumus?

– Šādu precedentu uzņēmuma darbības laikā nav bijis.
Gan šķeldas piegādātāju, gan siltumtīklu atjaunošanai nepieciešamo materiālu piegādātāju – kas ir divas lielākās uzņēmuma iepirkumu pozīcijas – tirgus “Liepājas enerģijai” ir zināms – tie ir mūsu sadarbības partneri, un izvirzīt nepamatotas prasības nav mūsu interesēs.

– Cik daudz fosilā kurināmā aizvietojat ar šķeldas kurināmo?

Ar šķeldu – videi draudzīgu un tepat Latvijā iegūstamu kurināmo – “Liepājas enerģija” gadā aizvieto aptuveni 22 miljonus normālkubikmetru importētās dabasgāzes.

2015. gada rudenī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā tika apstiprināts kārtējais “Liepājas enerģijas” tarifu samazinājums; apstiprinātais tarifs saglabājas nemainīgs pat pie strauja dabas gāzes cenu kāpuma. Tā rezultātā 2016. gadā “Liepājas enerģijas” siltumenerģijas tarifs bijis par 5% zemāks nekā 2015. gadā.

Neatkarību no gāzes cenu svārstībām nodrošina arī koksnes šķelda, ko “Liepājas enerģija” izmanto kā galveno energoresursu – 2016. gadā 67% no kopējās siltumenerģijas apjoma tika saražoti no šķeldas, kas ir ne vien atjaunojams, bet arī tepat iegūstams kurināmais.

– Vai jums ir aprēķini, cik papildu darba vietas nodrošināt ar šķeldas iepirkumu, piemēram, mežsaimniecības un transporta nozarē?

– Šāda aprēķina un datu nav, taču tie varētu būt vairāki desmiti.

– Nesen spēkā stājās jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums. Vai varat komentēt jaunās normas, proti, kādas izmaiņas un kā ietekmēs uzņēmuma darbību?

– Ņemot vērā, ka jaunais likums stājās spēkā 1. aprīlī, bet uzņēmumā visi vērienīgākie iepirkumi tikuši izsludināti līdz 2016. gada nogalei, tad šobrīd vēl nav bijusi reāla pieredze ar jaunu iepirkumu izsludināšanu un norisi. Tāpat, “Liepājas enerģijai” kā salīdzinoši nelielam uzņēmumam, nav daudz tādu iepirkumu, kuriem būtu piemērojams jaunais likums.

Šobrīd jaunajā likumā neesam apzinājuši nekādas problēmas vai neērtus punktus – likuma izmaiņas atvieglo iepirkuma organizēšanas procesu, veicina konkurenci un samazina nepamatotu prasību izvirzīšanu. Mūsuprāt, jaunais likums atvieglo savstarpējo sadarbību kā iepirkuma ierosinātājam, tā pretendentiem.

Konkrētāk par jaunā likuma ietekmi uz “Liepājas enerģijas” darbību un iepirkumu procedūru varēsim vērtēt pēc zināma laika, kad būs uzkrāta jaunā pieredze.

– Cik svarīga nozīme uzņēmuma izaugsmē ir ES fondu naudai? Kādi šajā gadā vai nākotnē ir iecerēti projekti?

– Ja lūkojamies vēsturiski, tad Eiropas Savienības struktūrfondu naudas apguvei ir bijusi – un joprojām ir – nozīmīga loma “Liepājas enerģijas” izaugsmē. Laikā no 2012. līdz 2014. gadam uzņēmums realizējis vairākus ES Kohēziju fonda atbalsta projektus:

• Centralizēto siltumenerģijas pārvaldes un sadales tīklu rekonstrukcija Liepājā – kopējais ES līdzfinansējums 4,3 milj. eiro;
• Biokoģenerācijas stacijas izveide Liepājā – kopējais ES līdzfinansējums 3,1 milj. eiro;
• Siltumavota rekonstrukcija Liepājā (Biomasas katlu mājas izveide) – kopējais ES līdzfinansējums 5,7 milj. eiro;
• Atdalīto siltumapgādes sistēmu savienošana ar centralizēto siltumapgādes sistēmu Liepājā, nodrošinot pāreju no fosilā uz atjaunojamo energoresursu – kopējais ES līdzfinansējums 361,4 tūkst. eiro.

Pateicoties ES līdzfinansējumam, uzņēmums īsākā laikā spējis sakārtot Liepājas siltumapgādes sistēmu, nodrošinot iedzīvotājiem kvalitatīvu, stabilu un drošu pakalpojumu. Tāpat realizētajiem attīstības projektiem saņemtais līdzfinansējums ļāvis vairākkārt samazināt siltumenerģijas tarifu un iegūt neatkarību no dabas gāzes cenu svārstībām.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra tikko izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi par ES fondu atbalstu projektiem, kas veicinās energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, un arī “Liepājas enerģija” plāno pretendēt uz līdzfinansējumu. Ar iegūto līdzfinansējumu paredzēts rekonstruēt četrus pilsētas siltumtīklu posmus (dažādās pilsētas vietās), kopumā rekonstruējot ap 1,4 km siltumtīklu. Ieguvums būs samazināti siltuma zudumi un gandrīz pilnībā modernizēti visi pilsētas siltumtīkli, kas paaugstinās sistēmas kopējo efektivitāti un drošību (pilnīgu visu pilsētas siltumtīklu modernizāciju plānots pabeigt līdz 2020. gadam; šobrīd rekonstruēti ap 85% visas siltumtīklu infrastruktūras).

Protams, uzņēmuma attīstība būtu noritējusi arī nesaņemot ES līdzfinansējumu projektiem, bet visdrīzāk tā būtu noritējusi lēnāk, jo būtu jāmeklē alternatīvi investīciju piesaistes veidi. Iespējams, nebūtu bijis iespēju īstenot siltumenerģijas tarifa samazinājumu tik lielā apmērā kā šobrīd, kā arī šobrīd mēs nevarētu runāt par gandrīz 70% “zaļās” enerģijas, ar ko tiek nodrošināti liepājnieki.

UZZIŅA
SIA “Liepājas enerģija” darbības rādītāji

Teksts: SANDRIS GUNVALDIS