Jau vairāk nekā piecus gadus Eiropas Savienībā (ES) aktualizējies jautājums par toksisko materiālu kaitīgumu cilvēku veselībai un to samazināšanu apkārtējā vidē, kas izskanējis kā pamudinājums ķīmijas nozarei meklēt dabiskas alternatīvas. Aptuveni šāds laiks pagājis arī, kopš uzņēmēja Solvita Kostjukova kopā ar savu tēvu un zinātnieku Juri Kostjukovu ķērušies pie jaunas, videi draudzīgas būvmateriālu piedevas izstrādes. “Toreiz divu cilvēku ambīcijas kļuva par vienotu mērķi – mans tēvs vēlējās atgriezties zinātnē, savukārt es pati, noslīcinājusi pirmos biznesa kucēnus, vēlējos pievērsties zinātnes menedžmentam. Es arī zināju, ka vēlos darīt ko jēgpilnu un strādāt ar produktiem, kas var ieviest izmaiņas pasaulē un sabiedrībā. Un tāds bija mana tēva izstrādātais produkts,” aizrautīgi stāsta Solvita.
Iesāk ar eko segmentu
SIA ALINA ražo mālu minerālu piedevas krāsām un apdares materiāliem pēc bezatkritumu un resursus taupošas tehnoloģijas, kas ir pašu uzņēmuma intelektuālais īpašums. Izstrādātā piedeva ir ne vien cilvēkam un videi nekaitīga, bet arī paildzina krāsas noturību un ilgmūžību. “Izvirzot priekšplānā cilvēku veselību, mēs uzņemamies atbildību ne vien par cilvēkiem, bet arī par vidi kopumā,” skaidro Solvita: “Pētījumos ir pierādīts, ka iekštelpas ir piektā kaitīgākā vide cilvēkam starp slimību izraisītājiem – astma, alerģijas, reproduktīvās sistēmas traucējumi. Aptuveni 90% no visiem materiāliem mums apkārt ir toksiski. Māls kā materiāls ir sens, taču organomāla aktīvas iestrādnes pasaulē sākušās pagājušā gadsimta 70. gados. Šobrīd ALINA izmanto inovatīvu tehnoloģiju, lai radītu organomāla piedevu (māla struktūrā piesaistīta organika), kas izmantojama būvniecības materiālu ražošanā, lai aizvietotu biocīdu un smago metālu izmantošanu, tādējādi mazinot vides piesārņojumu un kaitējumu cilvēku veselībai.” Jau no 2018. gada paredzētas izmaiņas ES likumdošanā, kas nosaka, ka toksisko materiālu daudzums ir jāsamazina un jāaizstāj – ražotāji ir spiesti meklēt risinājumus un alternatīvas, kas ļautu aizsargāt krāsas un apdares materiālus. Šādu risinājumu, tiesa, ne par budžeta cenu, piedāvā ALINA. Latvijā uzņēmums jau vairākus gadus sadarbojas ar SAKRET un “Paint Eco”. Ar SAKRET notiek plašs pētniecības darbs apdares materiālu jomā, savukārt ar “Paint Eco” uzņēmums darbojas pie jaunu – videi un cilvēkam draudzīgāku – krāsu un pārklājumu izstrādes. Tirgus potenciāls šādiem produktiem ir liels, taču arī ceļš līdz mērķim nav tik vienkāršs, kā pirmajā brīdī izskatās: “Šobrīd ir apmēram 3000 dažādu biocīdu, un mūsu piedeva nevar aizstāt visus. Esam sākuši ar eko segmentu, kas ir visneaizsargātākais, jo visātrāk noārdās, piemēram, lineļļas bāzes, koksnes materiālu aizsardzības produkti, kaļķa krāsas restaurācijai u. c. Šobrīd strādājam 15 koprades projektos, kuros ar dažādiem klientiem kopā pētām produktu noturību. Tas ir laikietilpīgs process, jo notiek lauka testi, kas ilgst no gada līdz vairākiem, tādējādi ļoti paildzina jaunu materiālu ienākšanu tirgū. Tāpēc strādājam ar eko segmentu, jo šīs krāsas ātrāk degradējas, piemēram, dažas lineļļas bāzes krāsas jāpārkrāso katru gadu. Ja varam pierādīt, ka ar mūsu piedevu tas jādara katru otro gadu, tas jau ir ievērojams uzlabojums,” skaidro Solvita. Ar Latvijas partneriem pētījumi nonākuši finiša taisnē, taču daudzi ievērojami pētījumu rezultāti gaidāmi šā gada rudenī: “Sadarbojamies ar četriem globāla mēroga ķīmijas koncerniem. Protams, ar mazajām kompānijām strādāt ir vienkāršāk, jo darbs virzās uz priekšu ātrāk. Vācijā un Dānijā sadarbojamies ar vidēja mēroga krāsu ražotājiem, piemēram, DAW, kam pieder daudz dažādu krāsu zīmolu, tostarp Latvijā zināmais “Caparol”.”
Bez papildu atbalsta neiztikt
Uzņēmums darbību sāka kā SIA “Baltic Clay Minerals” (BCM), kas šobrīd turpina strādāt ar pētniecību un attīstību. BCM sadarbojas ar universitātēm un pētniecības institūtiem un nodarbina vidēji piecus zinātniekus, tostarp arī Solvitas tēvu. Savukārt SIA ALINA tikusi izveidota pēc pirmsinkubācijas perioda Zaļo tehnoloģiju inkubatorā (ZTI) ar mērķi virzīt produktus starptautiskajā tirgū. Šajā komandā Solvita uzaicinājusi arī savus ZTI mentorus – Dāvidu Štēbeli un Ģirtu Ozolu. Inkubatorā pavadītais periods bijis kā pārbaudes laiks gan produktam, gan pašai uzņēmējai, kas ļāvis secināt, ka produktam ir tirgus potenciāls, taču trūkst komandas, kas varētu to virzīt tirgū, veidot tā mārketingu un piesaistīt finansējumu. “Mums ir paveicies, ka Dāvids un Ģirts ir uz zinātnes komercializāciju orientēti cilvēki un komandas darbs ar viņiem ir vienkāršs un rezultatīvs. Mūsu prasmes un kompetences papildina viena otru, nevis pārklājas,” partnerus slavē Solvita Kostjukova. Viņa neliedzas, ka produktu pieteikuši skaļi un aktīvi un tas ļāvis piesaistīt Dānijas partneru uzmanību un kā vienīgajam ārvalstu uzņēmumam sevi pieteikt Dānijas Ilgtspējīgas būvniecības inovāciju izaicinājumā. Šis pasākums arī pavēris sadarbības iespējas ar nozares līderiem un viedokļu veidotājiem, kas bijis pamats visai turpmākajai sadarbībai Skandināvijas valstīs. Strādājot ar produktu, kura izstrādē liela loma ir pētniecībai un attīstībai, pastāv gan laika, gan finansiālie ierobežojumi. Šajā vasarā uzņēmums plāno piesaistīt aptuveni pusmiljona eiro finansējumu tālākai attīstībai, lai uzsāktu ražošanu un saražotu piedevu pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu esošo koprades projektu vajadzības. Turpmāko triju gadu laikā uzņēmums plāno kāpināt ražošanas apjomu no 10 līdz 120 tonnām. Jāatzīmē, ka piedevas apjoms tonnās ir iespaidīgs, jo tās koncentrācija apdares materiālos ir vien 3% no sausās masas. Šobrīd Solvita prognozē, ka uzņēmums sāks pelnīt jau ar pirmajām saražotajām tonnām, kad testēšanas process būs beidzies. “Mūsu ambīcija nav kļūt par ražotājiem. Mēs gribam paturēt pārdošanu un ieiešanu tirgū, bet ražošanu atdot mūsu klientiem. Taču klientiem ir jāpierāda, ka piedeva darbojas, un, lai to saražotu, kā arī testētu, nepieciešama pilotražotne, kuru plānojam tuvākajā laikā arī attīstīt,” skaidro Solvita. “Tādās konservatīvās nozarēs kā ķīmija un būvniecība organomāls kā materiāls ir jauns. Mūsu radītā organomāla piedeva ir ar jaunu funkcionalitāti un īpašībām, tāpēc katram klientam ir jāpierāda, ka materiāls tiešām ir kvalitatīvs un pilda savu uzdevumu. Tādējādi sanāk, ka katram ražotājam piedeva tiek testēta un adaptēta individuāli saskaņā ar izmantotajiem standartiem. Testējot izmantojam nozares standartus – gan simulāciju testus, gan klimata kameras, tādējādi zinātniskā bāze mums izveidota diezgan plaša, testu rezultātu ir daudz un tie ir kvalitatīvi. Ja iespējams, cenšamies vienoties ar koprades partneriem, ka pētījumu rezultātus, ko var attiecināt uz līdzīga profila uzņēmumiem, varam nodot tālāk citiem potenciālajiem klientiem – tas mums ļauj uzrunāt jaunus potenciālos sadarbības partnerus.” Tāpat jaunajiem materiāliem būtiska ir intelektuālā īpašuma aizsardzība, jo produktam šobrīd nav analoga un, lai arī pieteikts pasaules patents, tas šobrīd joprojām ir izvērtēšanas stadijā. S. Kostjukova atzīst, ka starptautiskajā vidē patents ir prestiža jautājums un arī finanšu piesaistes instruments – jo īpaši šāda tipa produktam.
Gatavojas zaļajiem būvniecības iepirkumiem
SIA ALINA piedevām eko būvniecības produktu apritē konkurences šobrīd nav. Uzņēmums ir vienīgā sertificētā eko alternatīva, kas pieejama prestižajā “Cradle to Cradle” sistēmā (materiālu veselīguma sertifikāts), tāpat ALINA ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas reģistrējies šajā Nīderlandē izveidotajā un ASV tik populārajā sistēmā. “Cradle to Cradle” liecina, ka uzņēmums ir caurspīdīgs un tā darbībai var izsekot, tāpat sertifikāts apliecina, ka produkts un uzņēmums ir videi draudzīgs un cilvēka veselībai nekaitīgs. Produkta virzību tirgū eko produkcijas segmentā nedaudz apgrūtina fakts, ka tas nav galaprodukts, – vairums eko sertifikātu paredzēti gala produktiem, tāpēc, gatavojot dokumentāciju, atsevišķi jānorāda, ka ALINA piedeva veicina šāda sertifikāta ieguvi. “Zviedrijā darbojas dabisko materiālu elektroniskais katalogs zaļajiem iepirkumiem būvniecības jomā. Dānijas vadošā celtniecības kompānija NCC, kas strādā jauno īpašumu attīstībā, pēc šī parauga ir izveidojusi savu materiālu reģistru, kurā pieejami arī mūsu produkti. Mūsu mērķis ir iekļūt arī Zviedrijas elektroniskajā katalogā un tādējādi būvniecības zaļo iepirkumu apritē Skandināvijas valstīs,” skaidro Solvita Kostjukova. Arī Latvijā uzņēmums daudz sadarbojas ar vietējiem nozares ekspertiem un secina, ka pagaidām vēl Latvijas patērētājs ne emocionāli, ne finansiāli nav gatavs šādam solim. “ASV ir t. s. Leed standarts, kas ir kvalitātes zīme visiem zaļajiem iepirkumiem, tas paredz ilgtspējīgu materiālu izmantošanu. Tāpat ļoti augstā līmenī būvniecības zaļie iepirkumi ir Skandināvijas valstīs – tieši no šīm valstīm tendences ienāk arī Latvijā.
Esam daudz runājuši ar vietējiem arhitektiem un būvniekiem, jautājot, vai viņi redz mūsu materiāla izmantošanas priekšrocības zaļajos iepirkumos. Visi atzīst, ka Latvijā beidzot sāk runāt par ilgtspējīgiem materiāliem un ēku ilgtspēju, un tas ir tikai laika jautājums, līdz visu noteiks ne tikai cena, bet arī vēlme pēc videi veselīgiem materiāliem. Ja runājam ar gala lietotājiem, kam ekoloģiskais aspekts ir svarīgs, viņi jau ir gatavi arī esošajai cenai. Šobrīd apsveram iespēju izvērst arī individuālo tirdzniecību – tam nepieciešami papildu resursi, taču pieļaujam, ka pirmais tirgus varētu būt Norvēģija, jo tajā ir ļoti attīstīta “dari pats” kustība un cilvēki labprāt strādā, darbus veicot paši,” tā S. Kostjukova. Uzņēmēja ir arī Ilgtspējīgas būvniecības padomes biedre un konsultē par ALINA produkciju un pieredzi Skandināvijas valstīs un Vācijā, tādējādi sniedzot iespēju Latvijas būvniecības nozares dalībniekiem sekot līdzi ilgtspējīgas būvniecības tendencēm.
SIA ALINA
Dibināta: 2015. g.
Īpašnieki: Solvita Kostjukova, Dāvids Štēbelis, Ģirts Ozols
Darbinieku skaits: 3
Apgrozījums: 80 000 EUR
Nozare: ķīmisko vielu ražošana
Eksports: sadarbība ar Dāniju un Vāciju,
plāno: Zviedrija un Norvēģija
Teksts un foto: DZINTRA ŠVARCBAHA
Atbildēt