Ēdināšanas pakalpojumiem – visnopietnākā attieksme

Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos Līga Sausiņa dalās pieredzē gan par iepirkumu organizēšanu, gan attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pārtiku un ēdiena gatavošanu visu vecumu bērniem.
 

1. Nopietnākais jaunievedums: iestrādājām līgumā ne tikai pakalpojuma sniedzēja atbildību, bet arī to, ko drīkst darīt un par ko atbild medmāsa; kāda ir katras iestādes vadītāja atbildības robeža; kāda ir pašvaldības atbildība.
2. Tur, kur joprojām pirmsskolas iestādēs bērniem vasaras ogu un augļu laikā kā vienīgos piedāvā banānus un mandarīnus, ir iepirkuma nosacījumu nepilnības.
3. Jo kārtīgāk izdarām mājasdarbus iepirkuma nolikuma, vērtēšanas kritēriju sagatavošanā un aizstāvībai sūdzību gadījumos, jo pie labāka rezultāta tiekam.

Siguldas novada izglītības iestādēs patlaban audzēkņu ēdināšanas iepirkums izveidots pēc ļoti nopietniem kritērijiem. Tādi bijuši nepieciešami, lai pārtrauktu ieilgušās problēmas ar iepriekšējo ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju.

Neliels atskats vēsturē: 2009. gadā Siguldas novads bija viens no pirmajiem valstī, kur veica iepirkumu ēdināšanas pakalpojumiem. Tobrīd spēkā esošie normatīvie akti kā vienīgo izvēles kritēriju atzina zemu cenu, un ar uzvarētāju – sabiedrisko iestādi “Kretingos maistas” – tika noslēgts līgums uz pieciem gadiem. Diemžēl nodrošināt atbilstošu pakalpojumu kvalitāti bija problemātiski, un 2015. gada aprīlī, saņemot informāciju par vairākiem pārkāpumiem skolēnu ēdināšanā, novada pašvaldība lēma lauzt līgumu ar šo uzņēmēju. Nekavējoties tika izsludināts iepirkums ārpus kārtas ēdināšanas pakalpojuma sniegšanai līdz mācību gada beigām. Jau jūnijā darba grupa izveidoja jaunus kritērijus piedāvājumu vērtēšanai, balstoties uz praksē līdz tam pārbaudīto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu piedāvājumu vērtēšanu un akcentējot ēdienkaršu un pārtikas produktu daudzveidīgumu, kvalitāti un ēdienkartes sezonalitāti, nevis cenu. Pēc iepirkumu konkursa izsludināšanas un saņemto piedāvājumu vērtēšanas 2015. gada septembrī par uzvarētāju atzina SIA “Baltic Restaurants Latvia”.
 
Kopš šiem notikumiem pagājuši divi gadi. Uzņēmumi, kuri uzvarēja iepirkuma konkursā par pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu ēdināšanas pakalpojumiem, joprojām turpina ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

L. Sausiņa: – Tā kā pēc izglītības esmu bioloģe un pašvaldībā atbildu arī par izglītības jautājumiem, pievēršu lielu uzmanību visam, kas saistīts ar bērnu ēdināšanu. Tagad, atceroties problēmas, kādas bija ar sabiedrisko iestādi “Kretingos maistas”, varu teikt – jā, mēs daudz ko piedzīvojām, taču daudz arī iemācījāmies. Faktiski tā bija pieredzes skola. Pirmkārt, mēs sapratām, ka ir pamatīgi jāpārstrādā ar pakalpojumu sniedzējiem slēdzamie iepirkuma līgumi. Patlaban spēkā esošajos līgumos mēs ļoti precīzi un detalizēti atrunājām visus nosacījumus, kādos gadījumos tiek lauzts līgums. Domāju, ja vien ir vēlēšanās, no mums šos principus, kas jau attaisnojušies praksē, noteikti var pārņemt citi. Nākamais – mēs iestrādājām līgumā ne tikai pakalpojuma sniedzēja atbildību, bet arī mūsu pašu kompetences: ko drīkst darīt un par ko atbild medmāsa; kāda ir katras iestādes vadītāja atbildības robeža; kāda ir pašvaldības atbildība. Šis ir lielākais un nopietnākais jauninājums, kas ir ļoti svarīgs tieši mums pašiem, jo tad problēmu gadījumā neviens nevar aizbildināties ar nezināšanu. Saskaņā ar līguma nosacījumiem uz mana galda nonāk arī visi Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudes akti un lēmumi, līdz ar to man ir iespējams sekot līdzi pakalpojumu kvalitātei.

– Divu gadu pieredze. Cik daudz ir negatīvā, cik pozitīvā?

– Ir bijusi negatīva pieredze ar “Kretingos maistas”, bet patlaban pozitīvā ir ievērojami vairāk. Iemesls tam noteikti ir gan papildinātie vērtēšanas kritēriji, gan arī iespēja izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, zemās cenas principu piemērojot pavisam mazai daļai. Protams, ārkārtīgi skrupuloza piedāvāto ēdienkaršu kvalitātes vērtēšana, noteikti ievērojot sezonalitātes principu, produktu daudzveidību, atbilstību normām, ēdienu dažādību un vēl daudz ko citu.

– Kā jūs sabalansējat veselīgu ēdienkarti ar budžetā iedalītajiem līdzekļiem?

– Pusdienas līdz 4. klasei apmaksā valsts, sociāli mazaizsargātām personām pusdienas apmaksā pašvaldība. Pārējiem pusdienas apmaksā vecāki.

Visu var sabalansēt, ja noteicošais kritērijs iepirkumā nav cena. To zinot, pretendents var piedāvāt pakalpojuma izmaksām atbilstošu cenu. Šobrīd ir iespējams gandrīz visa gada garumā nodrošināt Latvijā audzētus dārzeņus un augļus. Taču šādi nosacījumi arī ir jāiekļauj iepirkuma noteikumos, un tas prasa rūpīgu un lielu darbu. Es uzskatu, ka tur, kur joprojām pirmsskolas iestādēs bērniem vasaras ogu un augļu laikā kā vienīgos piedāvā banānus un mandarīnus, tās ir iepirkuma nosacījumu nepilnības.

– Cik lielas summas izlietojat ēdināšanas iepirkumiem?

– Mēs netērējam, vecāki maksā. Katram ēdināšanas pakalpojumam ir atšķirīga kopējā līguma summa, un atbilstoši tam maksimālais pakalpojuma sniegšanas termiņš.

– Ko nozīmē ēdienkartes vērtēšana?

– Tas notiek iepirkuma ietvaros. Lai izslēgtu subjektīvo viedokli, mēs no Diētas ārstu asociācijas pieaicinām arī neatkarīgus ekspertus – uztura speciālistus. Viņi parasti pamana lietas, ko mēs īsti labi nepārzinām. Ja ir pamatīgi izstrādātas ēdienkartes, tad arī pakalpojuma kvalitāte ir augsta.

– Neierasti redzēt visās niansēs nopublicētu ēdienkarti arī jūsu skolas interneta mājaslapā. Daļēji tā ir uzdrīkstēšanās, daļēji atklātība, ko bez Siguldas diezin vai Latvijā vēl kāds īsteno.

– Jā, tā ir atklātība tam, ko un kā darām, un nepieciešama audzēkņu vecāku informēšanai. Siguldā vecāki ir prasīgi labā nozīmē un palīdz veidot atgriezenisko saiti ikdienā. Piemēram, kad bērnudārzos nomainās sezonas ēdienkarte, uztura speciālistam šķiet, ka būtu vērts pamēģināt kādu jaunu, veselīgu ēdienu. Taču mazajiem šie jauninājumi ne vienmēr garšo, un tad tieši vecāki mums norāda, ko un kā vajadzētu pamainīt. Turklāt šāda ēdienkartes publicēšana ir papildu atbildība arī ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem, jo viņi zina par vecāku ieinteresētību un sekošanu līdzi piedāvājuma kvalitātei. Starp citu, vecāki tiek aicināti arī paši degustēt, ko tad bērni ikdienā ēd, un atsaucība ir. Katru gadu vismaz reizi rīkojam sanāksmi vecākiem kopā ar uzņēmuma pārstāvjiem, lai uzklausītu vecāku vērtējumu. Vecākus esam iesaistījuši arī vērtēšanas kritēriju un līguma nosacījumu gatavošanā.

– Vērtēšanas kritērijus izstrādājat kopā ar juristiem?

– Jā, bet ne tikai. Tehniskās specifikācijas sagatavo iestāžu vadītāji. Tādējādi iepirkuma nosacījumu izstrāde tiek balstīta gan uz pašu līdzšinējo pieredzi, gan citu novadu pozitīvo praksi, gan darba grupas izstrādātajām inovācijām. Nu, gluži kā skolā – jo labāk paveikts mājasdarbs, jo vieglāk strādāt ar iepirkumu vērtēšanu, un līguma nosacījumi mums ir izstrādāti patiešām skarbi. Pietiek pārkāpumam atkārtoties otro reizi, un pastāv iespēja līgumu lauzt. Līguma maksimālais termiņš ir trīs gadi, taču līgumu noslēdzam tikai uz gadu. Ja šajā laikā ar pakalpojumu esam apmierināti, termiņu pagarinām uz nākamo gadu un tā, kamēr beidzas maksimālais līguma termiņš. Jaunais iepirkums būs ar mazliet citādām prasībām, uzstādījumiem. Piemēram, viens no kritērijiem, ko vērtējam pie atbilstības uztura normām, ir samērīgs ēdienreizes apjoms.

Vēl, ja atgriežamies pie ēdienkaršu veidošanas, tad iepirkumā tā ir viena no prioritātēm, bet atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem mēs vērtējam arī produktu kvalitāti un to, cik lielā apjomā tos izmanto ēdienu gatavošanā. Iepirkumā punkti tiek piešķirti produktiem, kas attiecas uz pamatgrupām, tas ir, piena un miltu izstrādājumi, gaļas produkti, dārzeņi un augļi. Ja kaut kas parādās ēdienkartē tikai vienā sezonā un uz īsu laiku, tad tāds par pamatproduktu netiek uzskatīts, piemēram, kolrābji. To norādām arī vērtēšanas kritērijos.

– Kā tādas prasības uztver iepirkumu konkursa dalībnieki?

– Bez satraukuma. Viņi vai nu nav, vai ir gatavi šo prasību izpildei. Pretendenti jau zina, ka vērtēšanas procesā mēs uzdodam daudz un dažādus jautājumus, jo uzskatām, ka labāk ir vaicāt pirms, nekā pēc tam secināt, ka kaut kā tomēr nav. Mehāniski pieņemt pretendenta produktu uzskaitījuma tabulu nedrīkst, jo tur netiek parādīta reālā situācija ne pamatgrupās, ne izmantošanas varianti. Šogad iepirkumā no jauna mēs ielikām prasību par piegādes attālumiem, lai veicinātu tieši vietējo uzņēmēju piesaistīšanu produktu piegādei. Piemēram, augļus un dārzeņus izglītības iestāžu ēdināšanai nodrošina vairāki vietējie lauksaimnieki.

Rūpīgi izstrādājot iepirkuma konkursa nosacījumus, esam ieguvuši kvalitatīvus ēdināšanas pakalpojumus visās izglītības iestādēs. Šobrīd tos nodrošina trīs vietējie uzņēmēji – SIA “VITA mārkets”, SIA “Arseja” un SIA “Garšumiņš”, kā arī SIA “Baltic Restaurants Latvia”. Viņiem pakalpojuma kvalitāte ir ļoti augsta plus gatavība sadarboties, ieklausīties mūsu vēlmēs un vajadzības gadījumā rast risinājumu.

– Pārsūdzības arī ir?

– Kā tad! Lietuviešu uzņēmēji mūs ir pamatīgi uztrenējuši, jo viņi apstrīd bez izņēmuma visu iepirkumu rezultātus gan tad, kad viņiem ir potenciālas iespējas uzvarēt, gan tad, kad nav. Ir arī tādi uzņēmēji, kuri mērķtiecīgi apstrīd pat nolikumu. Taču es arī esmu iemācījusies pamatoti argumentēt jau tajā brīdī, kad sēžam ar viņiem pie viena galda Iepirkumu uzraudzības birojā. Diemžēl pārsūdzību procesi ir ilgi. Lai to izskatīšanas laikā bērni nepaliktu bez pusdienām, esam veikuši arī iepirkumus ārpus kārtas. Kopumā es teiktu, ka darbs ar ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem ir ja ne gluži no vissmagākajiem darbiem, tad ļoti daudz laika un enerģijas paņemošs gan. Tomēr uzsveru vēlreiz: jo kārtīgāk izdarām mājasdarbus iepirkuma nolikuma, vērtēšanas kritēriju sagatavošanā un aizstāvībai sūdzību gadījumos, jo pie labāka rezultāta tiekam. Mums pat iepirkuma vērtēšanas eksperti ir atzinīgi teikuši, ka tā, kā strādājot Siguldā, reti kurā pašvaldībā sastopams. Un tā jau ir. Ja nav ļoti rūpīgi sagatavoti piedāvājumu vērtēšanas nosacījumi un tiem atbilstoši izstrādāts vērtējums, tad, nonākot Iepirkumu uzraudzības birojā, ar dažu firmu uzstājīga jurista palīdzību var palikt zaudētājos. Šāda sagatavošanās man ir it kā papildu darbs, tomēr, ja zinu, ko esmu padarījusi, vajadzības gadījumā jūtos droša pretargumentiem.

– Vai šis pārtikas iepirkums ierindojams zaļo kategorijā?

– Jā, pēc nosacījumiem tas ietilpst zaļo iepirkumu kategorijā, jo tiek prasīta produktu kvalitāte, piegādes attālumi un iepakojuma atgriešana piegādātājam. Mums ir paveicies, ka novada teritorijā Allažos ir ļoti spēcīga dārzeņu audzēšanas saimniecība, kas sadarbojas ar uzņēmējiem, un mums ir vietējo ābolu un bumbieru bagātība programmā “Skolas auglis”.

– Trīs gadi paies, jūs esat pieraduši pie esošā pakalpojumu sniedzēja, bet viņš vairs nākamajā iepirkumā neuzvar. Nejūtaties vīlušies?

– Nē. Kritērijus, kā jau teicu, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem izstrādājam mēs. Ja uzņēmējs tos izpilda labā kvalitātē – paldies. Iepirkums tādā ziņā ir godīga un caurspīdīga spēle.

Teksts, foto: Ilze Galkina