No šā gada 1. jūlija jaunie Ministru kabineta noteikumi ieviesīs obligātu zaļo iepirkumu publiskajā sektorā septiņām produktu grupām un vēl 14 preču grupu iepirkumā sniegs izvēles iespējas. Par situāciju ar zaļajiem iepirkumiem un jaunajiem nosacījumiem stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Koordinācijas departamenta vadītājs Māris Klismets.
– Cik daudz iepirkumu ar zaļo komponenti īstenots pērn?
M. Klismets: – 2016. gadā plānošanas dokumentos fiksētais mērķis bija sasniegt 20% zaļo iepirkumu īpatsvaru finansiālā izteiksmē no visiem veiktajiem publiskajiem iepirkumiem. Gadu agrāk mērķis bija 15%, sasniedzām 19% īpatsvaru.
Patlaban zaļo iepirkumu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums (SPSIL). Ja raugāmies uz abiem likumiem, tad mērķis ir izpildīts tikai daļēji – pēc SPSIL ir sasniegts 20% zaļo iepirkumu īpatsvars, gadu agrāk bija aptuveni 5%. Savukārt pēc PIL mērķis būs sasniegts par 14 – 15%.
– Kādi ir samazinājuma iemesli?
– Būvniecība. Pērn sākās ES fondu projektu īstenošana. 2015. gadā par projektu īstenošanu slēdza lielāko daļu līgumu. Vislielākais īpatsvars statistikas rādītājos ir būvniecības projektiem. Būvniecība un ceļu būve veido gandrīz pusi no visiem iepirkumiem naudas izteiksmē. Salīdzinājumā ar 2015. gadu pērn ir kritums būvniecības pakalpojumos vairāk nekā par 200 milj. eiro. Šajā nozarē zaļajiem iepirkumiem kritums attiecīgi ir par 100 milj. eiro. Protams, mums ir citas nozares. Nedaudz vairāk kā ceturtdaļu no visiem zaļajiem iepirkumiem veido pārtikas produktu iepirkumi un ēdināšanas pakalpojumi. Naudas izteiksmē – vairāk nekā 80 milj. eiro. Pavisam pārtikas produktu iepirkumu un ēdināšanas pakalpojumu kopējā summa ir 90 milj. eiro. Protams, šajos statistikas rādītājos ir iekļauti iepirkumi no 42 000 eiro. Atgādināšu, ka mēs varam piemērot zaļos kritērijus arī mazajiem iepirkumiem.
– Cik aktīvi pašvaldības izmanto zaļo iepirkumu?
– Pirmajā martā spēkā stājās jaunais PIL. Ceram, ka tajā iekļautā prasība par saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izmantošanu dos iespēju pasūtītājam konkursa nosacījumos iekļaut arī kvalitātes un vides kritērijus. Ņemot vērā, ka apstiprināšanas beigu posmā ir jaunie MK noteikumi par obligāto zaļo iepirkumu septiņām produktu grupām, tas būs labs pamats, lai šos kritērijus izmantotu. Ministrijas pašvaldībām rīkotajos semināros redzam, ka iepirkumu speciālisti baidās zaļos kritērijus iekļaut konkursa nosacījumos, ja tie nav balstīti uz juridisku pamatojumu. Nereti, kad viņi zaļo kritēriju iekļauj, redzam tendenci, ka konkursa nolikumu apstrīd ar pamatojumu – kāpēc jūs ar vides kritēriju ierobežojat konkurenci? Ne visi piegādātāji tad spējot pretendēt uz uzvaru konkursā. Kad darbosies jaunais normatīvais regulējums, situācija būs sakārtota. Iepirkuma eksperti teic, ka viņi gaida šos noteikumus, lai tos labāk piemērotu. No šā skatpunkta raugoties, ceram, ka šajā gadā šis zaļā iepirkuma īpatsvara rādītājs uzlabosies. Kaut gan no cita skatpunkta, vērtējot finansiālo izteiksmi, būvniecībai ir ļoti liels iespaids tā nodrošināšanā.
ES fondu projektos kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir iekļauta vides kritēriju ievērošana. Fondu projektos zaļais iepirkums ir vai nu atsevišķos ar vidi saistītos projektos obligāti iekļaujams kritērijs, vai to iekļauj kā izvēles kritēriju. Redzam, ja ir instrumenti un projekti, tad ir sasniegums. Protams, mēs valdībai gatavotajā ziņojumā analizēsim detalizētāk, ceram arī paskatīties, kā ar zaļā iepirkuma mērķa sasniegšanu sokas citām ES valstīm.
Protams, Rietumeiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs, šis īpatsvars ilglaicīgi ir augsts. Tur gan tas darbojas izglītojoši, cilvēki saprot, kas ir videi draudzīgs. Mūs arī interesē situācija Austrumeiropā. Kad būs sasniegts pietiekami augsts zaļo iepirkumu vidējais līmenis, visticamāk, Eiropas Komisija noteiks sasniedzamo minimālo slieksni. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai juridiskais regulējums būtu laikus sakārtots. Un mūsu uzņēmēji sāktu pielāgoties situācijai un spētu nodrošināt produktu piedāvājumu. Mums ir ļoti svarīgi, lai mēs paši ražotu un nodrošinātu sevi ar videi draudzīgiem produktiem, nevis izvirzīt mērķi “zaļš par katru cenu un no jebkurienes”.
– Pērn kritiski vērtējāt 2015. gadā nelielo Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) pārdoto zaļo produktu daudzumu un īpatsvaru. Tie bija vien 6,4%.
– Situācija ir mainījusies, EIS atver jaunus zaļos katalogus. EIS tīmekļa vietnē ir ieviests īpašs simbols produktiem, kas pilnībā atbilst zaļajam iepirkumam (GPP – green public procurement – zaļais publiskais iepirkums). Arī ozola lapiņas simbols norāda uz videi draudzīgiem produktiem, taču šajā gadījumā ne visi kritēriji atbilst zaļajam iepirkumam, tomēr tas ir videi draudzīgāks nekā jebkurš cits iepirkums. Ar katru gadu Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) šo datubāzi papildina ar jauniem videi draudzīgiem produktiem. Nākamajos gados mērķis ir pielāgot EIS jaunajiem noteikumiem, lai obligātā zaļā iepirkuma produktu kategorijas būtu pieejamas arī šajā datubāzē. Tas ir svarīgi tāpēc, ka VRAA veic lielo iepirkumu un sistēmā ikviens pašvaldības iepirkumu speciālists dodas pirkt produktu bez konkursa rīkošanas. Pieredze rāda – jo vairāk piedāvājumu, jo zemāka cena. Konkrēts piemērs ir papīrs. Pirms aptuveni pieciem gadiem atkārtoti pārstrādāts A4 standarta papīrs bija dārgāks nekā parastais papīrs, tostarp balinātais vai no pirmreizējām izejvielām ražotais papīrs. Patlaban sistēmā redzam, ka no atkārtoti izmantotām izejvielām ražotais papīrs ir lētāks nekā parastais. Ražotāji ir pielāgojušies situācijai un saprot, ka tā ir tirgū pieprasīta prece un cena ir kritusi. Otra no 1. jūlija obligātajā zaļajā iepirkumā iekļautā kategorija ir apgaismojums. Uzlabojas LED spuldžu kvalitāte, ilgmūžība un spilgtums. Cenas krītas. Protams, aizvien problēma ir Ķīnā ražotās spuldzes bez atbilstoša sertifikāta. Tās konkurē ar cenu. Ir jāskatās uz rādītājiem, kādus parametrus spuldze nodrošina. Kāds ir plānotais ieslēgšanas–izslēgšanas reižu skaits un degšanas ilgums. Nereti šīs spuldzes ātri izdeg. Ir garantijas laiks, tāpēc mēs esam izveidojuši aprites izmaksu cikla kalkulatoru, tostarp spuldzēm. Tas ir pieejams un izmantojams mūsu ministrijas tīmekļa vietnē. Visbiežāk redzam, ka standarta lietošanas režīmā birojā vai mājās LED spuldze atmaksājas 4 – 6 mēnešu laikā. Tas nozīmē – pat ja LED spuldze izdeg pirmajā gadā, tā jau ir atmaksājusies. Ņemot vērā elektroenerģijas cenas kāpuma tendenci, neuzskatu, ka politika “vairāk patērē, zemāka cena” ir videi draudzīga.
– Kādām produktu grupām ir izveidots aprites cikla izmaksu kalkulators?
Produkta dzīves cikla kalkulatoru var izmantot ikviens, tostarp mājsaimniecība. Kalkulators patlaban ir izveidots četrām produktu grupām: spuldzēm, datoriem, drukas iekārtām un monitoriem. Šajā gadā esam iecerējuši šo kalkulatoru papildināt ar aprēķina moduli ledusskapjiem, televizoriem, tvaika nosūcējiem, veļas mazgājamajām mašīnām un trauku mazgājamajām mašīnām, kā arī putekļu sūcējiem. Vienlaikus šo mājas lapā ievietoto kalkulatoru gatavojam izmantošanai kā mobilo aplikāciju. Ikviens tad veikalā uz vietas varēs izvēlēties visizdevīgāko pirkumu.
Līdz gada beigām ceram sagatavot otru aprites cikla modeli – būvniecībai. Tas ir daudz sarežģītāks darbs. Ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi, kopā ar Ilgtspējīgas būvniecības padomi vērtēsim zaļos produktus un pakalpojumus. Savs modelis ir Lielbritānijai, savs arī Vācijai un ASV. Mēģināsim no šīm valstīm paņemt vislabāko un piemērot Latvijas apstākļiem. Šajā kalkulatorā varēs ievadīt ēkas būvniecības parametrus un saņemt atbildi, kādas būs aprites cikla izmaksas. Būvniecībā kā nozarē ar teju vislielāko īpatsvaru iepirkumos tas ir svarīgi.
– Kādas izmaiņas zaļajā publiskajā iepirkumā ienesīs jaunie Ministru kabineta noteikumi par obligāto zaļo iepirkumu? Tiem jāstājas spēkā jau 1. jūlijā.
– Patlaban ir iecerētas septiņas obligātās produktu kategorijas – biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un tīrīšanas pakalpojumi, iekštelpu un ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Šo produktu kategorijas pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm obligāti būs jāpērk zaļajā iepirkumā. Vēl būs 14 grupas, kam zaļā iepirkuma nosacījumus varēs piemērot brīvprātīgi. Tie ir būvdarbi, ceļu būve, mēbeles, transports, izlietnes, krāni, dušas uzgaļi un to aprīkojums, notekūdeņu infrastruktūra, elektroenerģijas, dārzkopības produkti un citas produktu grupas. Aicinām iepirkumu veicējus ar tām iepazīties. Arī šīm produktu grupām ir izveidoti kritēriji zaļā iepirkuma piemērošanai.
Mēs arī redzam, ka iepriekš minētais saraksts nav akmenī iecirsts. Iepirkumu speciālisti mums ziņo, ka viņi zaļajā iepirkumā vēlas pirkt arī citus produktus. Liekam galvas ar ekspertiem kopā un vērtējam, kādus vēl kritērijus varētu piemērot! Piemēram, bija interese no augstskolām par laboratoriju iekārtu pirkumu. Viens no kritērijiem tām ir atkritumu apsaimniekošana, arī iepakojums, piegāde un piegādes attālums. To visu var ielikt konkursa nosacījumos un vērtēt. Visi kritēriji galvenokārt ir piemēroti pēc Eiropas Komisijas sagatavotajiem kritērijiem.
Nav noslēpums, ka Latvijas situāciju adaptējam vislabākajai citu valstu praksei. Katrai no 21 produkta grupas esam sagatavojuši arī zaļā iepirkuma piemērošanas vadlīnijas. Ar tām var iepazīties mūsu ministrijas tīmekļa vietnē. Tās ir plašākas, tajās ir iestrādāti produktu verifikācijas un pārbaudes mehānismi. Pērn pašvaldībām rīkotajos desmit reģionālajos semināros iepirkumu speciālisti stāstīja, ka īpaši pārtikas iepirkumos vērojama tendence krāpties. Piegādātāji sola piegādāt videi draudzīgus vai bioloģiskus produktus, tomēr īstenībā piegādā pavisam citus produktus. Svarīgi, lai izglītības iestāžu pavāri saprastu, ko viņiem piegādā un vai tas atbilst solītajam. Nereti nav saiknes starp iepirkuma veicēju un reālo patērētāju, iepirkuma veicēji nenodod informāciju viņiem. Tas ir pirmais kontroles mehānisms, un tas neprasa norīkot atsevišķu darbinieku, kas pārbaudīs. Ir jādefinē līguma laušanas iespējas. Reģionālo semināru laikā uzklausījām labu pieredzi Ludzā, kur nebaidījās lauzt līgumu, kad radās problēmas ar produktu piegādātāju. Var līgumā noteikt, ka līguma laušanas gadījumā ar konkursa uzvarētāju automātiski piegādes nodrošina nākamais labākais konkursa dalībnieks. Laužot līgumu, nekas neapstājas, produktus var iepirkt līdz 42 000 eiro vērtībā. Krīzes periodā vajadzīgās preces var pirkt kaut veikalā.
Pārtikas iepirkumos ir problēma, ka pašvaldības savā starpā nekooperējas. Pašvaldības ir nelielas, veidojot lielākus iepirkumus, veidojot lotes, būs lielāka interese no piegādātājiem un izdevīgākas cenas. Vidzemē, piemēram, vienai attālai skoliņai vajag 3 – 4 maizes klaipus nedēļā. Kas tai speciāli tādu daudzumu vedīs? Svarīgi arī veidot daudzu kategoriju iepirkumu, nevis iepirkumu vien ar dažiem preču nosaukumiem. Šeit pašvaldībām ir izaugsmes iespējas.
Zaļā iepirkuma mērķis ir arī nodrošināt pietiekamu piedāvājumu par konkurētspējīgu cenu visās produktu grupās. Šā iemesla dēļ PIL ir prasīts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Uz to ir jātiecas.
– Kāda patlaban ir situācija tirgū un iepirkumos ar produktiem, kuru pirkšana no 1. jūlija būs obligāta?
– Tīrīšanas līdzekļiem un pārtikas produktiem patlaban tirgū ir pietiekama zaļo produktu izvēle. Vietējie bioloģisko produktu ražotāji vēl nav tik attīstīti, lai iepirkumos spētu nodrošināt lielus produktu apjomus. Tas ir tikai laika jautājums, kad ražošana šajā nozarē kāps.
Šā iemesla dēļ mums noteikumos ir paredzētas izvēles iespējas, citādi nevarētu nodrošināt tikai bioloģisko produktu piedāvājumu lielākajās pašvaldībās. Protams, mēs varējām noteikt, ka zaļš iepirkums ir vien bioloģisko produktu iepirkums. Noteikumos ir paredzētas iespējas kombinēt – var, piemēram, noteikt 10% ar bioloģiskajām metodēm audzētu produktu iepirkumu, pārējie var būt ar integrēto metodi audzēti produkti.
Jau līdz šim svarīgs bija piegādes attālums, produkta audzēšanas vieta. To visu var noteikt konkursa nosacījumos, tā veicinot ražošanas izaugsmi konkrētajā reģionā. Tas ir svarīgi. No otras puses, pašvaldības saka – zemnieki nespēj nodrošināt vajadzīgo produktu daudzumu un nelabprāt kooperējas savā starpā. Ir jānāk kopā, jaunais PIL paredz – var rīkot tikšanās ar potenciālajiem piegādātājiem un izteikt viņiem savas vēlmes. Tā var rast vislabāko risinājumu. Uzņēmēji, savā starpā kooperējoties, var iesniegt labu, izmaksu ziņā efektīvu risinājumu, tā nodrošinot zaļo iepirkumu. Visa pasaule tiecas uz zaļo patēriņu, rūpējamies par ilgtspējīgu izaugsmi, par nākamajām paaudzēm.
Transporta līdzekļi ir nākamā produktu grupa, ko varētu pārcelt uz obligāto iepirkumu. Redzam, ka pērn pavisam transporta līdzekļi ir pirkti par 22,6 milj. eiro, tostarp par 16,3 milj. eiro zaļā iepirkuma procedūrā. Tas nozīmē, ka 72% ir iepirkti zaļajā procedūrā. Jaunajiem transporta līdzekļiem ir “Euro 5” un “Euro 6” sertifikāts. Vērtēsim šo tendenci ilgākā laika posmā.
Redzam, ka pērn tīrīšanas pakalpojumu sadaļā ļoti niecīga daļa bija zaļajiem pakalpojumiem. Pavisam iepirka pakalpojumus par 19 milj. eiro, tostarp par 185 000 eiro zaļā iepirkuma procedūrā. Turpretim, tīrīšanas līdzekļus pirka 3,7 milj. eiro vērtībā, tostarp 1,8 milj. eiro vērtībā jeb gandrīz pusi videi draudzīgos tīrīšanas līdzekļus. Tas nav slikti, ņemot vērā, ka iepriekšējā periodā nebija obligāto nosacījumu. Vērtēsim zaļā iepirkuma tendences, ik gadu gatavosim ziņojumus un attiecīgi pēc rezultātiem vērtēsim, vai noteikumi ir jāpapildina ar kādām grupām. Vērtēsim arīdzan, kas notiek ES, arī tur ik gadu kritērijus pārskata. Patlaban, piemēram, pārskata pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu kritērijus. Mērķis ir sasniegt iepirkumā aizvien lielāku ar bioloģiskajām metodēm ražoto produktu īpatsvaru. Mums ir atstāta izvēle. Tas zināmā mērā var radīt problēmas. Mēs patlaban zaļā iepirkuma rādītājus sasniedzam ar integrētām metodēm audzētu produkciju. Ja noteiks vēl lielāku īpatsvaru bioloģiskajai produkcijai, tad mērķus un tik labus rādītājus varētu nesasniegt. Patlaban ir brīdis, kad varētu audzēt kapacitāti bioloģiskajām saimniecībām, mums ir Zemgales reģions, kur attīstīta integrētā audzēšana, ir citi novadi, kur lieliskas iespējas skatīties bioloģiskās saimniekošanas virzienā. Tas būtu jārosina, tā ir reģionu attīstība. Laukos var ar zemkopību nodarboties, attīstīt centrus rūpnieciskajai ražošanai. Zaļais iepirkums ir labs veids ekonomiskās izaugsmes rosināšanai. Uz to ceram.
Patlaban (22. maijā. – Red.) jaunie noteikumi ir pilnībā izveidoti un gandrīz saskaņoti. 10. maijā tos iesniedzām Ministru kabinetā. Patlaban tie gaida savu kārtu vispirms uz MK komiteju. Ir viens Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas neatrisināts jautājums par kontroli. Proti, lai Pārtikas un veterinārais dienests to veiktu, ir vajadzīgi papildu finanšu līdzekļi. Patlaban ir vienošanās par kontroles funkcijas nodrošināšanu pilnībā no nākamā gada 1. janvāra. Esam optimisti par to, ka noteikumi stāsies spēkā jau šā gada 1. jūlijā, tāpēc izveidosies ieskriešanās posms sākumā. Naudas līdzekļus patlaban nav no kurienes atvēlēt. Noteikumu projektu kopš februāra sākuma saskaņojām arī ar nevalstiskajām organizācijām. Noteikumu pamatteksts ir uz sešām lapaspusēm. Savukārt būtiskākā informācija par zaļā publiskā iepirkuma prasībām un kritērijiem ir divos pielikumos – viens uz 50, otrs uz 150 lapaspusēm.
Paralēli MK noteikumiem ir jāskatās arī mūsu ministrijas tīmekļa vietnē publicētās zaļā publiskā iepirkuma ieviešanas vadlīnijas. Aicinām vienlaikus iepazīties ar citiem zaļā iepirkuma īstenošanas projektiem. Viens no tiem ir Rīgas plānošanas reģiona īstenotais “GreenS” projekts. Tajā arī sniedz atbalstu pašvaldībām zaļo iepirkumu nosacījumu piemērošanā. Veido arī pilotprojektus un gatavo iepirkumu speciālistiem tehnisko specifikāciju šablonus. Mēs ar šādu praktisku palīgu un vadlīniju palīdzību centīsimies vienkāršot iepirkumu ekspertu darbu. Esam arī šā gada rudenī iecerējuši piecu semināru ciklu katrā no reģioniem, lai detalizētāk aplūkotu iepirkumu specifikāciju gatavošanu. Ar konkrētiem piemēriem stāstīsim par jauno noteikumu pielietojumu. Uz vietas ar pašvaldībām risināsim to problēmas. Līdz šim pašvaldības nelabprāt dalījušās ar savu pieredzi. Redzam, ka semināri ir laba iespēja tikties un rast vislabākos risinājumus.
– Cik daudz cilvēku apmeklē šos seminārus?
– Pērn 10 semināros bija 400 apmeklētāju. Tas ir ļoti labs rādītājs. Mums ir 119 pašvaldības – tātad vidēji semināru apmeklēja 3 – 4 eksperti no katras pašvaldības.
Mēs redzam, ka neiztikt bez zaļā iepirkuma popularizēšanas. Ministrijas tīmekļa vietnē ir izveidoti divi animēti video – viens vispārīgs par zaļo iepirkumu, otrs – kā atpazīt zaļo produktu, kādi ir marķējumi videi draudzīgiem produktiem, kāpēc tie tur atrodas un ko tie nozīmē. Ir arīdzan tāds viens videofails par pašvaldību labo pieredzi zaļajā iepirkumā. Tas arī ir svarīgi – iedrošināt citus izmantot zaļo iepirkumu. Neapšaubāmi, joprojām daudzviet valda uzskats, ka zaļais iepirkums ir dārgāks nekā parastais iepirkums un nav izdevīgs. Redzot zaļo produktu atdevi, domas mainās. Varam salīdzināt – pērn semināros vairs neuzdeva jautājumus, vai zaļais iepirkums vispār vajadzīgs. Bija jautājums – kā to paveikt, kādas preces pirkt. Nereti visdārgākais nav vislabākais produkts. Mums semināros bija piemērs par biroja papīru. Var nopirkt visdārgāko papīru, tomēr tas plānuma dēļ var nederēt konkrētajai biroja iekārtai. Tādā veidā veidojas negatīvā pieredze. Vienmēr ir jāskatās konkrētā iekārta, ar kuru produktu izmantos. Arī par apgaismojumu – telpās ir gaismas stipruma regulators. Ne vienmēr visas LED spuldzes derēs. Ir īpašas LED spuldzes, ar kurām var mazināt strāvas stiprumu. Kādreiz varēja skrūvēt visas kvēlspuldzes, bet LED apgaismojumam tas īsti nederēs. Ir jāskatās specifikācija un kritēriji.
Nākotnē raugāmies ar domu, ka, piemērojot aizvien vairāk zaļo iepirkumu būvniecībā, šī nozarē nākotnē varētu nonākt obligātajā zaļo iepirkumu sarakstā. Par katru cenu necenšamies kādu to piespiest darīt. Pakāpeniski, ja pašvaldības tos zaļos nosacījumus iestrādās savos nolikumos, tad noteikumi būs dzīvi, vērtēsim grupas, kas būs obligāto iepirkumu sarakstā, kā tās strādā, vai tajās ir iepirkumi. Iespējams, ka ir produktu grupas, ko Latvijas piegādātāji nevar nodrošināt. Tās, iespējams, jāpārceļ uz brīvprātīgo daļu. Ja kaitē Latvijas uzņēmējdarbībai. Mums nav mērķis iekļaut noteikumos nosacījumus par videi visdraudzīgākajiem un visdārgākajiem kritērijiem, ja šos produktus mūsu ražotāji nespēj piegādāt.
Patlaban cilvēki reti atpazīst ekomarķējumus. Viņi, iespējams, ierauga uz produkta vārdu “eko”, tomēr tas vēl neko nenozīmē. Ir vien daži oficiāli ekomarķējumi, ko piešķir videi draudzīgiem produktiem un kas apliecina atbilstību zaļajam iepirkumam. No tiem uz Latvijā pieejamiem produktiem galvenokārt šādi trīs ekomarķējumi: eko puķīte – ES marķējums; ziemeļu gulbis, ko piešķir skandināvi; vāciešiem ir zilais eņģelis. Pārtikas produktiem no bioloģiskajām izejvielām ir lapiņa ar zvaigznītēm. Zaļā karotīte nenozīmē, ka produkts ir videi draudzīgs un videi draudzīgi ražots. To, ko atpazīst Vācijā un Skandināvijas valstīs, neatpazīst Latvijā. Mūsu viena no prioritātēm ir rosināt šo ekomarķējumu atpazīstamību. Nereti ražotāja paša izveidotais un uzliktais eko nosaukums tāds patiešām ir. Piemēram, Dobeles “Spodrībā” visa eko ražošanas līnija ir atbilstoša zaļajiem kritērijiem, tomēr ne visiem produktiem ir piešķirts ekomarķējums ES ekopuķīte. Tas ir dārgs process, viņi izvērtē, vai finansiāli var pavilkt. Iepirkumu ekspertiem ir jāskatās uz ķīmisko vielu sastāvu tīrīšanas līdzekļos. Mēs semināros rādījām sarakstu, pēc kura var atpazīt, vai produkts ir videi draudzīgs un zaļā iepirkuma kritērijiem atbilstošs. Un tur ir jāpārbauda vien dažas vielas un dažas koncentrācijas, kas ļauj noteikt atbilstību eko nosacījumam. Tas noteikti nav pārlieku sarežģīti. Veicot zaļos iepirkumus, mēs ceram pakāpeniski mainīt domāšanas veidu, uzlabot vides stāvokli un rūpēties par savu un savu bērnu veselību.
Māris Klismets
Dzimis 1976. gadā
1997.g. Rīgas Tehniskā universitāte, inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā, muitas vadīšana un nodokļi.
1999.g. Rīgas Tehniskā universitāte, ekonomikas zinātņu maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā.
Kopš 1997. gada strādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kopš 2003. gada VARAM Koordinācijas departamenta direktors
darbojies ar ES tiesību aktu normu iekļaušanu Latvijas tiesību aktos, piedalījies Latvijas iestāšanās sarunās ES, Latvijas Prezidentūras ES pasākumu gatavošanā, iepirkumu likumu gatavošanā. Ikdienā nodarbojas arī ar vides nozares stratēģisko plānošanu.
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS,
Foto: Aija Meldere
Atbildēt