Šogad un nākamajos gados Smiltenes novadā īpaši liels akcents tiek likts uz dažādu būvniecību. Tādēļ Smiltenes novada domes priekšsēdētājs GINTS KUKAINIS uzsver, ka pašreizējā plānošanas periodā par vēl pieejamo Eiropas struktūrfondu naudu ir jāsakārto iespējami vairāk pašvaldībai piederošā.
G. Kukainis: – Mērķis ir viens – attīstība. Tas nozīmē, ka šogad un nākamajos gados Smiltenes novadā īpaši liels akcents tiks likts uz dažādu būvniecību: ēku, ceļu, ielu, tiltu, infrastruktūras. Projekti un līdz ar to iepirkumi, kuros jau noskaidroti uzvarētāji un kuri vēl arī izsludināti Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, ir apjomīgi gan tehniskajā, gan finansiālajā ziņā. Par pieejamo Eiropas struktūrfondu naudu ir jāsakārto iespējami vairāk pašvaldībai piederošā. Pagaidām orientējamies uz 12 miljoniem eiro piesaistītā finansējuma, plus pašvaldības, bet strādājam, lai piesaistītu vēl vairāk līdzekļu. Pavasarī sāksies būvniecība ceļa posmā Pavāri–Impex, veloceliņa Smiltene–Silva izveide un tilta pār Abulu rekonstrukcija. Drīz pēc tam – stadiona tribīņu ēkas celtniecība Smiltenē. Par visiem šiem objektiem līgumi jau noslēgti.
– Par ko patlaban izsludināts iepirkumu konkurss?
– Ir izsludināts naudas un darbu izteiksmē vērienīgs iepirkums ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvei padsmit ielās. Gaidām būvnieku piedāvājumus, lai jau vasarā varētu sākt darbus. Pieskaitot iepriekšējos gados paveikto šajā jomā, varu teikt, ka tad Smiltenē būs nomainīta un daļēji uzbūvēta no jauna visa ūdensvada un kanalizācijas sistēma. Otrs liels objekts ir daudzdzīvokļu mājas pārbūve par īres namu, kur arī izsludināts iepirkumu konkurss un gaidām pretendentus. Drīzumā izsludināsim iepirkumus arī vienas tranzīta ielas posma pārbūvei pilsētas centrā, lai uzlabotu ne tikai braucamo daļu, bet arī drošību; būvdarbu turpināšanai Vecajā parkā; kartinga trasei un vēl vairāku ielu rekonstrukcijai. Pavisam patlaban strādājam ar aptuveni 47 aktuāliem projektiem.
– Cik tālu ir mērķis par jaunas sporta skolas būvi un bibliotēkas pārvietošanu līdzšinējā sporta skolas ēkā?
– Mums līdz šā gada beigām ir jāizstrādā tehniskā dokumentācija sporta halles un dienesta viesnīcas būvniecībai – tātad projektēšanai attiecīgi vajadzēs izsludināt iepirkumu, lai 2018. gadā šo ieceri īstenotu.
– Kā jūs vērtējat, ka no 1. marta tika paaugstināts mazo iepirkumu slieksnis?
– Tas ir labi kopumā un arī tādā ziņā, ka iepirkumu komisijai būs neliela laika ekonomija. Taču konkrēti dokumentācijas ziņā nekas daudz nemainās. Mēs jau līdz pašreizējam slieksnim iepirkumā katrai summai, kas pārsniedza tūkstoš eiro, veicām tirgus izpēti. Tagad to darīsim līdz augstāk noteiktajam.
– Kādus noteikumus izvirzāt iepirkumos – zemāko cenu vai saimnieciski izdevīgāko?
– Dažādi. Vērtējot no tā, ko vēlamies iegādāties. Ja ir zemākās cenas princips, tad pretendentam tiek izvirzīti arī atbilstoši noteikumi.
– Kādas problēmas rodas iepirkumos?
– Šobrīd būtiskākās, nē, faktiski var teikt, pat ļoti lielas problēmas ir ar projektēšanas iepirkumiem. Ir tendence: tirgū cena visaugstākā, tiek kavēti visi termiņi un pakalpojuma kvalitāte vissliktākā. Arī personiski uzrunāti, projektētāji tomēr atsakās piedalīties iepirkumu konkursā. Kaut cik lielāka ieinteresētība ir, ja nepērkam mums vajadzīgo pa daļām, bet veidojam lielāku apjomu. Protams, tur, kur tas iespējams.
– Ir arī reāli kavējumi projektētāju neieinteresētības dēļ?
– Diemžēl ir un attiecībā uz patlaban īpaši sāpīgu tēmu – lauku ceļu rekonstrukciju. Būvniecības iepirkumu bija plānots izsludināt jau tagad, taču projektētāju kavēšanās dēļ varbūt to varēsim izdarīt vien vasaras otrā pusē. Līgumsodi jau ir sasnieguši maksimālās atzīmes.
– Te varētu vilkt paralēles ar patlaban presē pašvaldību adresē nepārtraukti vērsto kritiku par lauku ceļu slikto stāvokli. Pašvaldība var gribēt, var finansēt, taču, kamēr izprojektēts nav, ceļu remontu sākt nevar.
– Tieši tā. No valstij piederošiem ceļiem 43 procenti ir ļoti sliktā stāvoklī. Smiltenes pašvaldībā šis procents ir līdzīgs, galvenokārt par grants ceļiem runājot. Es šobrīd izjūtu patiešām ieinteresētību un atbalstu gan no Satiksmes ministrijas, gan “Latvijas valsts ceļu” puses, taču darbu apjoms ir tik milzīgs, ka brūkošos ceļus nevarēs uzlabot vienā, divos un varbūt pat vairākos gados, plus vēl šī kavēšanās ar projektēšanu.
– Runāsim, lūdzu, konkrēti par Smilteni. Vai te ir plānotas lielas summas ceļu situācijas uzlabošanai?
– Jā. Gan no struktūrfondiem, gan pašvaldības finansējuma ļoti daudz jau ir un tiks vēl atvēlēts ielu un ceļu infrastruktūrai. Mēs savā novadā vēlamies saviem uzņēmējiem un katram iedzīvotājam nodrošināt komfortablu pārvietošanos un līdz ar to visām pusēm dot ekonomisko labumu.
– Vai vispār ir jūtama interese attīstīt uzņēmējdarbību?
– Šobrīd lielākā daļa novada lielo uzņēmēju ir atzinuši, ka viņi vēlas savu biznesu paplašināt. Plus – mums ir 961 darba vieta uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem, kas ir absolūti labākais rādītājs Vidzemē, neskaitot lielo pilsētu Valmieru.
– Kas šajā plānošanas periodā vēl būtu vajadzīgs Smiltenei?
– Vai, uzreiz prātā nāk vismaz piecas vajadzīgas lietas, taču neatklāšu, lai kāds neuztver par priekšvēlēšanu solījumu. Droši gan varu teikt, ka to, ko patlaban esam iesākuši, īstenosim. Un tad jau raudzīsim darīt nākamās. Šogad gan noteikti vēl izsludināsim tehniskā projekta sagatavošanu Baznīcas laukuma rekonstrukcijai.
– Kas vēl iepirkumos ir specifisks tieši Smiltenes novadam?
– Mēs cenšamies noskaidrot savu uzņēmēju spējas un tad – galvenokārt zaļajam iepirkumam – varam veidot atbilstošus noteikumus, lai iepirkumu konkursā maksimāli uzvarētu vietējie ražotāji. Nedaudz naivs, taču raksturojošs piemērs: mēs nevaram prasīt piegādāt rozā kartupeļus, ja zinām, ka mūsu novadā visi audzē tikai dzeltenos un tā joprojām. Bet tagad vietējo zemnieku un uzņēmēju uzvaras iepirkumos noteikti ievērojami atvieglos iepirkumu sliekšņa paaugstināšana.
– Vai viss jūsu iepriekš teiktais būtu attiecināms arī uz izvirzīto lepno devīzi – “Smiltenes novads pasaules latviskākais novads”?
– Smiltenes novada attīstības stratēģijā šāda devīze un mērķis ir izvirzīts un uz to ejam. Latvijā latviešu īpatsvars ir vidēji 65 procenti, bet Smiltenē jau 95. Tādēļ mēs godam varam pretendēt uz pasaules latviskākā novada statusu un šim mērķim arī darbojamies.
Tā kā daudzās sarunās ar iepirkumu jomas speciālistiem un pasūtītājiem izskan pārmetumi projektēšanas sakarā, savus uzskatu šajā jautājumā pauž arī kompetenti speciālisti.
Jā, tāda problēma ir. Kādēļ? Es komentēšu īsi: pirmkārt, trūkst projektētāju; otrkārt, neritmiska, haotiska plānošana; treškārt un diemžēl, arī slikta projektēšanas darbu kvalitāte. Ja runājam par būvniecību, šīs ir vien dažas no nepilnībām, kas ne tikai padara procesa administrēšanu sarežģītāku un laikietilpīgāku, bet ilgtermiņā ietekmē arī Latvijas pilsētu attīstību un ekonomisko izaugsmi. Laiks, ar kādu jārēķinās, lai uzsāktu darbu konkrētā objektā, neiedvesmo arī uzņēmējus. Pat saņemot visas nepieciešamās atļaujas un nokārtojot formalitātes, nav garantijas, ka būvniecība noritēs, kā plānots. Tāpat pilsētu būvvalžu slodze ir pieaugusi par trešdaļu, un, ņemot vērā likumā noteiktos būvniecības ieceru izskatīšanas termiņus, veidojas lielas rindas, kas kavē projektu īstenošanu. Lai mēs nenonāktu pie vēl kādas zolitūdes, vajadzīgs skaidrs atbildību sadalījums. — Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks
Ir gan taisnība, gan objektīvi iemesli, kāpēc izveidojusies tāda situācija. Noteikti projektēšanas publiskajos iepirkumos nedrīkstētu būt kritērijs “zemākā cena”, jo reāli tas nozīmē, ka būvprojekts tiek izstrādāts nepilnīgi – respektīvi, kā pasūtītājs vēlējies, tā piedāvātās cenas robežās arī būs, un nevar cerēt, ka pieteiksies projektētāji ar augstu kvalifikāciju un vārdu. Ja runājam par projektēšanu kopumā, tad faktiski nav jau nemaz arī tāda noteikta standarta, lai projektētājs saprastu, kas viņam katrā sadaļā jāizstrādā. Nākamais – katra projektēšana sākas ar uzdevumu. Ja pasūtītājs publiskajā iepirkumā tādu nav nodefinējis korekti un precīzi, tad pretendenti nepieteiksies. Tādēļ tuvākajā laikā Ekonomikas ministrijas līmenī vajadzētu nodefinēt atbildību un noteikt normatīvos standartus, lai visi vienādi var saprast, kādam ir jābūt būvprojektam. — Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs
Teksts un foto: Ilze Galkina
Atbildēt