GORS iepirkumi kalpo skaistumam

Intervija ar Latgales vēstniecības GORS vadītāju un SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” valdes locekli DIĀNU ZIRNIŅU

Kopš Latgales vēstniecības GORS atvēršanas pirms četriem gadiem vidēji tiek īstenoti ap 30 iepirkumiem gadā. Turklāt iepirkumus veic ne tikai mākslinieciskajā, bet arī saimnieciskajā jomā. Patlaban uzņēmumā darbojas arī pastāvīga iepirkumu komisija.

– Kāda loma GORS pastāvēšanā un izaugsmē ir iepirkumiem?

D. Zirniņa: – Jau pašas ēkas izveides pirm­sā­kumos varam runāt par sarežģītām (it īpaši ie­pir­kumu specifikācijas sagatavošanas jomā) ie­pir­kumu procedūrām, kas saistās ar ēkas izbūvi, ne­pie­ciešamā aprīkojuma iegādi. Šīs procedūras sā­kot­nēji veikusi Rēzeknes pilsētas dome, īstenojot Eiro­pas Savienības, valsts un pašvaldības finansēto reģio­nālās daudzfunkcionālās koncertzāles projektu.

Tā kā šodien esam kapitālsabiedrība, kuras dibinātājs ir pašvaldība un tai pieder visas uzņēmuma kapitāldaļas, esam pilnībā pakļauti Publisko iepirkumu likuma (PIL) normām līdzīgi kā visas valsts un pašvaldību iestādes. Tik lielai ēkai, kāda ir Latgales vēstniecība GORS, un tik plašam pakalpojumu klāstam, kādu mēs nodrošinām, nepieciešami kultūras jomā visai apjomīgi preču un pakalpojumu iepirkumi. Faktiski preču un pakalpojumu iegādes var dalīt pa jomām. Pirmkārt, tās ir iepirkumu procedūras, kas skar mākslinieciskās programmas izveidi. Otrkārt, tie ir iepirkumi, kas tieši ietekmē ēkas infrastruktūras uzturēšanu (inženiertehnisko tīklu apkope, aprīkojuma iegāde un apkope, saimniecisko līdzekļu iegāde u. tml.). Šo četru gadu laikā esam guvuši ievērojamu pieredzi un, kur tas ir pieļaujams, izmantojam likumā noteiktās vienkāršākas iepirkumu procedūras. Tādējādi, piemēram, mākslinieciskās programmas iepirkums varētu nedaudz atšķirties no tā, kādā veidā, piemēram, veicam iepirkumu lielās koncertzāles grīdas sistēmu tehniskajai apkopei.
 

– Mēs tiekamies vēsturiskā brīdī, jo beidzot ilgi gaidītās izmaiņas PIL saistībā ar iepirkumu sliekšņa paaugstināšanu šā gada 1. martā ir stājušās spēkā.

– Teikšu godīgi, mēs ļoti gaidījām šīs izmaiņas, un tās būtiski atvieglos uzņēmuma darbību, paātrinās līgumu slēgšanu, mazinās birokrātiju, kā arī ļaus ietaupīt resursus, ko līdz šim veltījām iepirkumu gatavošanai. Līdz šim lielākā daļa mūsu iepirkumu bija robežās no 4000 eiro līdz desmit tūkstošiem eiro un vajadzēja veikt iepirkumus, toties šobrīd, kad mazo iepirkumu slieksnis paaugstināts, procedūra vairs nav jāpiemēro. Šādi likuma labojumi pozitīvi ietekmēs mākslinieciskās programmas sastādīšanas juridiskos jautājumus.
Domāju, ka iepirkuma sliekšņu paaugstināšana nav bijusi vienkāršs jautājums, jo tas lielā mērā ir saistīts ar sabiedrības uzticības līmeni valsts un pašvaldības iestādēm. Taču gribas ticēt, ka publiskā sektora un sabiedrības mijiedarbība uzlabojas un tas ļauj runāt arī par lielāku savstarpējo uzticību iepirkumu jomā.

– Man šķiet, ka iepirkumi tieši attiecībā uz māksliniecisko jomu tomēr ir tādi specifiskāki. Piemēram, jūs vēlaties dzirdēt X koncertu, bet, izsludinot iepirkumu, mākslinieks Y piedāvā lētāk, tomēr viņu nevēlas klausīties. Kā notiek šādos gadījumos?

– Mūsu gadījumā šis X koncerts nav tikai mākslinieciskā programma, tikpat liela nozīme ir šim māksliniekam Y. Un ļoti bieži tieši mākslinieks Y ir noteicošais Latgales vēstniecības GORS repertuāra izveidē. Šeit runāt par zemākās cenas principu un saimnieciski izdevīgāko variantu ir visai sarežģīti.

Veicam sarunu procedūru ar mākslinieku vai kolektīvu, to oficiālo pārstāvi vai pilnvaroto personu, noskaidrojam iespējamos uzstāšanās datumus. Tiek skarts arī atlīdzības jautājums. Šī ir reālā iepirkumu specifika kultūras pasākumu jomā. Mums jārēķinās ar mākslinieku vai kolektīvu uzstāšanās grafiku, ņemot vērā arī mūsu ieceres koncertzāles mākslinieciskās programmas izveidē. Uzzinot aptuveno līgumcenu jeb atlīdzību, saprotam, vai konkrētajā gadījumā mums jāpiemēro PIL. Kad viss noskaidrots, tostarp aptuvenā līgumcena, iepirkumu komisija sāk attiecīgo procedūru, gatavojam uzaicinājumu pretendentam, apstiprinām, izsūtām, saņemam atpakaļ, apspriežamies un, ja mums der piedāvātā cena, slēdzam līgumu. Jāpiebilst, ka Latgales vēstniecība GORS ir viena no retajām vietām Latvijā, kas tās koncertzālēs vienlīdz kvalitatīvi var nodrošināt dažādu skatuves mākslas veidu izpausmes. Un tā nav tikai izcilā akustikā baudāma klasiskā mūzika, simfoniskās mūzikas un kamermūzikas koncerti, tie ir arī populārās mūzikas koncerti, teātra izrādes, multimediāli projekti utt.

– Vai šie koncerti un pasākumi tiek plānoti ilgākam laika periodam vai iepirkums notiek spontāni?

– Patlaban mūsu pieredze un reputācija ļauj plānot pasākumu programmu ilgākam laika periodam, kas ir vairāk nekā gads. Protams, būs arī gadījumi, kad mums ir jābūt ļoti elastīgiem un jāspēj ātri reaģēt uz kāda īpaša, unikāla, kvalitatīva koncerta rīkošanas iespējām. To arī darām. Taču varu teikt, ka šogad programma lielā mērā jau ir saplānota. Te gan jāpiebilst, ka neesam vienīgie, kas rīko pasākumus Latgales vēstniecībā GORS. Gada griezumā GORS lielajā un mazajā zālē notiek vairāk nekā 150 dažādas kultūras norises, aptuveni 60 no tām ir citu organizatoru darbs, kuriem mēs iznomājam zāli un aprīkojumu.

– Ja sadala pa apjomiem – kam ir visvairāk iepirkumu?

– Es teiktu, ka visai līdzvērtīgi šīs pozīcijas dala iepirkumi mākslinieciskajā jomā ar iepirkumiem saimnieciskajā jomā. Protams, ja ļauj budžeta līdzekļi konkrētajā gadā un mēs varam pirkt skaņas vai gaismas aprīkojumu, tas šo pārsvaru uzreiz maina.

– Vai GORS ir gatavs?

– Gan jā, gan nē. Esam joprojām izcila daudzfunkcionāla koncertzāle, kas, pateicoties prātīgam un uzcītīgam darbam, ir gan izbūvēta, gan arī aprīkota teicamā līmenī. Taču tas nenozīmē, ka varam stāvēt uz vietas, gribētos iet līdzi laikam. Tāpēc ir jāattīstās un atkarībā no pieejamajiem finanšu resursiem jādomā ne tikai par māksliniecisko programmu, bet arī par saimnieciskajiem jautājumiem, skatuves, gaismas un skaņas aprīkojuma papildināšanu. Un te acīmredzot bez iepirkumu procedūrām neiztikt.

– Kā jūs kopumā vērtētu iepirkumu sistēmas nozīmi?

– Jāatzīst, ka viss, kas jāievēro, veicot iepirkumus, t. sk. dažādas dokumentācijas nodrošināšana, specifikāciju sagatavošana, procedūru ievērošana, uzņēmējiem var likties visai apgrūtinošs. Taču tajā pašā laikā tā var veicināt uzņēmuma finanšu līdzekļu ekonomiju, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu. Ne mazāk svarīgs ir jautājums par godīgas konkurences un līdzvērtīga sacensības principa ievērošanu preču un pakalpojumu piegādātāju vidū. Kā jau teicu, mūsu sabiedrībai vēl jāaug savstarpējās uzticības iegūšanas jomā un pašreizējais risinājums, lai arī šķietami birokrātisks, ir jāpieņem. Taču nevar neuzsvērt pozitīvās pārmaiņas ar šā gada 1. martu, kas ļauj izvēlēties nevis lētāko, bet gan saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu līgumos, kas ir līdz 10 000 eiro. Klāt gan nākuši arī ļoti daudzi citi kritēriji, kas pasūtītājam var būt pat pilnīgi sveši. Pagaidām no mūsu iepirkumu komisijas vadītājas teiktā saprotu, ka trūkst skaidrojumu jaunajiem kritērijiem, kas kādu laiku varētu nedaudz sarežģīt komisijas darbu. Taču līdz ar pieredzi nāks arī atbildes.

– Kādu specialitāšu pārstāvjiem vajadzētu būt iepirkumu komisijā?

– Juristam noteikti jābūt jebkādos iepirkumos un, protams, vēlams, lai viņš darbotos tieši iepirkuma komisijas sastāvā. Pārējais ir atkarīgs no veicamā iepirkuma jomas. Mākslinieciskajā jomā vitāli svarīgs ir cilvēks, kas pārzina šo jomu, saimnieciskajā – attiecīgi šīs jomas cilvēks. Pēc būtības iepirkumu komisijai ir tiesības jebkura iepirkuma ietvaros pieaicināt attiecīgas jomas ekspertus, lai objektīvi izvērtētu piedāvājumus un kvalitatīvi sagatavotu dokumentāciju specifiskam iepirkumam.

– Kā šķiet, vai iepirkumu konkursu pretendenti arī ir kļuvuši zinošāki un piedāvā aizvien kvalitatīvākus pakalpojumus?

– Noteikti. Jo lielāka izvēršas konkurence, jo vairāk katrs uzņēmums, lai uzvarētu un noturētos tirgū, cenšas savu darbu darīt kvalitatīvāk un apzinīgāk.

– Vai PIL vēl kaut ko vajadzētu mainīt?

– Vēl gan nav iespējams spriest par pozitīvo, bet es ļoti ceru, ka ar jauno likumu, kas stājās spēkā 1. martā, patlaban ir izdarīts pietiekami, lai atvieglotu dzīvi gan pasūtītājiem, gan pretendentiem, un ir izskausta vesela virkne nepilnību. Mūsu jomā būtu lietderīgi paredzēt regulējumu izslēgt no iepirkuma pretendentu tā sliktās reputācijas dēļ. Vēl vajadzētu regulējumu par tiesībām izslēgt pretendentu ne tikai par cenu dempingu, bet arī par darbu izpildes termiņu dempingu. Tad pasūtītājam būtu tiesības ne vien izslēgt no konkursa dalībnieku nepamatoti lēta piedāvājuma, bet arī nepamatoti īsa izpildes termiņa dēļ.

GORS (no Vikipēdijas)