Par to, kā norisinās darbs ar iepirkumiem un strādājot ar kampaņām, žurnālam “Iepirkumi” stāsta CSDD direktora vietnieks ĢIRTS RORBAKS, Sabiedrisko attiecību daļas priekšnieka vietniece IEVA BĒRZIŅA un juriste ANCE BIGAČA.
Pirmās Iepirkumu Gada balvas laureāti kategorijā “Gada pasūtītājs. Preces un pakalpojumi” ir Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ar kampaņām “Esi gaismas vestnesis!” un
“Skaties ceļam acīs!”.
Katrs iepirkums ir unikāls
CSDD uz pilnu slodzi jeb, Ģirta Rorbaka vārdiem, “nevis 24, bet pat 26 stundas diennaktī” nodarbina divas iepirkumu komisiju sekretāres, kas strādā ar juridisko vērtēšanu, datu apkopošanu, nosūtīšanu un sapulču organizēšanu un dokumentēšanu. Papildus katram iepirkumam atkarībā no tā jomas un specifikas tiek veidota iepirkuma komisija, kur katrs speciālists ir savas jomas eksperts. Ance Bigača: “CSDD specifika ir tāda, ka mums ir ļoti daudz dažādu iepirkumu: ne tikai kampaņas, bet arī būvniecība, radaru un eksāmena automašīnu iegāde, izglītības projektu un dažādu pakalpojumu iegāde – visam, kas šķiet pašsaprotams, nepieciešams iepirkums. Iesaistītajiem speciālistiem visu laiku ir jābūt apritē un informētiem.” Tāpat iepirkumu nevar izsludināt bez tirgus izpētes, skaidro Ieva Bērziņa. Pat ja līdzīga veida iepirkums bijis pirms pieciem gadiem, tomēr šajā periodā tirgus situācija var būt krasi mainījusies un iepirkums jāveido citādi – var atšķirties gan iepirkuma kritēriji, gan komunikācijas kanāli. Lai arī liela daļa speciālistu, kas iesaistīti darbā ar iepirkumiem, apmeklē arī seminārus, tomēr lielākā pieredze ir praktiskais darbs ar iepirkumiem. Semināri ir vien palīglīdzeklis, kur apmainīties ar pieredzi vai uzzināt aktualitātes.
Vidēji gadā CSDD īsteno 4 – 5 kampaņas un par katru tiek veikts atsevišķs iepirkums. Piecpadsmit gadu laikā kampaņām bijuši 20 dažādi kampaņu realizētāji, tas nozīmē, ka CSDD nav favorītu, bet allaž tiek izvēlēts piemērotākais risinājums konkrētajai kampaņas tēmai. Ģirts Rorbaks stāsta, ka lielākais pretendentu skaits vienai kampaņai bijis 12 un CSDD allaž arī ņem vērā pretendentu ieteikumus, tostarp par pārāk īso laiku, lai sagatavotu kvalitatīvus piedāvājumus. Vairumā gadījumu piedāvājumi ir oriģināli un augstas kvalitātes, un komisijai dažkārt ir grūti pieņemt lēmumu par labāk uztveramā un efektīvākā rezultāta izvēli par pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Ance Bigača: “Protams, nav viegli izvēlēties mākslinieciski pievilcīgāko piedāvājumu, kas varētu vēstījumu nodot sabiedrībai saistošā veidā. Taču viena no lietām, ko esam ieviesuši pēdējā laikā, – mēs jau pašā iepirkumā iestrādājam paredzamo līgumcenu, līdz ar to cenas kritērijs nav izšķirošs. Tad arī pretendentiem ir skaidrs, ko par šiem līdzekļiem var piedāvāt. Ja ir zināma summa, tad gan mums, gan pretendentiem ir skaidrs, ko par šo summu var paveikt, un ir viegli salīdzināt piedāvājumu, līdz ar to varam vērtēt labāko radošo risinājumu, nevis zemāko cenu.” CSDD darbinieki gan paši atzīst, ka bieži vien ir diskomforts, jo visas komandas ir cītīgi strādājušas un visas idejas šķiet pievilcīgas, bet līguma slēgšanas tiesības saņems tikai viens pretendents. “Radošās komandas novērtē mūsu tematiku kā īpašu izaicinājumu un atzīst, ka pašiem ir interesanti strādāt šajā sfērā un kopā ar mūsu speciālistiem, jo mēs sasniedzam konkrētu rezultātu, nevis kādu īslaicīgu produkta pārdošanas apjoma pieaugumu. Šis ir kopīgs, sociāli atbildīgs darbs, turklāt ne visi pārzina mūsu darba specifiku, tāpēc līguma izpildes uzraudzībā piedalās arī mūsu speciālisti, lai palīdzētu māksliniekiem šīs idejas realizēt. Iespējams, tieši tādēļ pat diezgan nopietniem kino un teātra režisoriem ir interesanti darboties mūsu projektos,” stāsta Ģirts Rorbaks. Tāpat CSDD arī lepojas, ka iepirkumus allaž cenšas īstenot korekti un caurskatāmi. “Mums ir jābūt pilnīgi skaidriem vērtēšanas kritērijiem. Mēs precīzi nosakām, kas nepieciešams kampaņas realizācijā un ko nepieciešams iesniegt piedāvājumā, tad ir viegli sniegt precīzu vērtējumu. Un šo gadu laikā mums nav bijušas pretenzijas pret kampaņām. Ne reizi,” lepojas Ieva Bērziņa.
Efektivitāte mērāma nenotikušajos negadījumos
CSDD kampaņām efektivitātes mērījumi parasti ir iestrādāti jau iepirkumā, dažkārt arī paši kampaņas realizētāji veic interneta aptaujas vai intervijas. Galvenokārt mērījumi ietver kampaņu atpazīstamību un auditorijas reakciju, kā arī skaitliskie rezultāti tiek salīdzināti ar tiešajiem sasniegumiem satiksmes drošības jomā. Sabiedrība, bet jo īpaši jomas profesionāļi atzinīgi novērtējuši abas kampaņas, kas saņēmušas apbalvojumus – zelta un sudraba ordeņus konkursos “Adwards” un “Pasword”.
Ģirts Rorbaks: “Mēs nevaram pateikt, cik kampaņu un citu pasākumu ietekmē ir tieši izglābti cilvēki. Bet mums nav tiesību riskēt! Iespējams, ka, pārstājot organizēt kampaņas, negadījumu un bojāgājušo skaits varētu pieaugt. Varam priecāties, ka samazinās negadījumu skaits, bet nevaram pateikt, cik cilvēku izglābts, jo neviens jau neuzskaita nenotikušos negadījumus. Tas, ka negadījumu skaits samazinās, ir gan policijas, gan mūsu kampaņu, gan sabiedrības atbildības kopīga darba rezultāts.” Ieva Bērziņa skaidro, ka CSDD kampaņas plāno gadam, analizējot statistiku, problēmas un aktualitātes ceļu satiksmē. Tālāk tiek veidoti iepirkumi, kuros skaidri tiek definēts, kādi mērķi sasniedzami, norādot precīzus komunikācijas kanālus un kampaņu veidus. Tādējādi pretendenti spēj piedāvāt visatbilstošākos risinājumus. Nereti iepirkuma komisija ir patīkami pārsteigta, kad pretendenti jau ierodas ar darbiem, kas ir ļoti tuvu realizējamajam. Ir redzams, ka komandas ir aizrāvušās, smalki izpētījušas tēmu un tik tiešām iekarsušas par savu ideju un vēstījumu sabiedrībai. CSDD uzsver, ka allaž ir godīgi pret visiem pretendentiem, taču ir gadījies, kad gribējies, lai likums pieļautu izmantot vairākus pretendentus – piemēram, vienu ideju un otru komandu, jo šķiet, ka tā būtu sasniedzams vislabākais rezultāts. Runājot par drošību un kampaņu efektivitāti, CSDD darbinieki teic, ka kampaņas nebūt nav vienīgais izglītojošais aspekts, kas ļauj rūpēties par drošību un saticību uz ceļa. Ģirts Rorbaks uzsver, ka svarīgi ir veidot izpratni par drošību, turklāt jau kopš bērna kājas: “Kampaņas ir papildinājums plānveidīgam darbam. Pirmais un svarīgākais darbs ir bērnu izglītība un izpratnes par drošību veidošana. Divdesmit gadu laikā ir organizēti dažādi konkursi, kuros sniedzam lielāku izpratni par satiksmes drošības un organizatoriskajiem jautājumiem. Mēs organizējam konkursus, kas piemēroti dažāda vecuma bērniem. Ar kampaņām mēs izglītojam tos, kurus vairs nevaram nosēdināt skolas solā un kas vairs nav motivēti piedalīties konkursā un apgūt zināšanas.”
No komēdijas līdz psiholoģiskam trillerim
Pārsvarā kampaņas ir reklāmas aģentūru fantāzijas lidojums, bet visa pamatā ir drošība un reālu cilvēku reāla rīcība, kas bieži vien ir bezatbildīga. Lietot tālruni pie stūres ir bīstami un bezatbildīgi. Iet tumsā pa lielceļu bez vestes var būt nāvējoši. Un, kamēr mēs visi uzjautrināmies par to, cik amizanti kampaņā “Esi gaismas vestnesis!” galvenais varonis, pateicoties vien atstarojošai vestei, tin ap pirkstu visus pēc kārtas, arī šausmās saviebjamies, neviļus iztēlojoties sevi tajā nopratināšanas telpā, kur mums skarbi pavēl: “Skaties ceļam acīs!” Vienaldzīgo nav. “Primārā atskaite mums, protams, ir ceļu satiksmē cietušo un bojāgājušo skaits, jāpiebilst, ka pērn bija rekords – samazinājums,” gandarīta ir Ieva Bērziņa. “Abi šie projekti bija ļoti izaicinoši, jo runā par aktuālām problēmām. Vestes lietošanu centāmies parādīt pilnīgi citā gaismā un bijām pārsteigti, cik ideja bija laba un populāra interneta vidē. Mēs uzspridzinājām sociālos tīklus un priecājāmies par radošajiem cilvēkiem, kas ar to strādāja, – viņi bija tā aizgrābti ar ideju! Savukārt “Skaties ceļam acīs!” ir psiholoģisks trilleris – mūsu labākais pēdējo gadu laikā – un tāpēc ir iesniegts arī dalībai starptautiskos konkursos. Apzinājāmies, ka cilvēki braucot ir tik ļoti dziļi savos telefonos un planšetdatoros, ka mums vispār jāspēj viņus piespiest pacelt acis un pamanīt apkārtējos. Bet tas ir tikai sākums, mēs to turpināsim – gan gājēju glābšanas misiju, gan mobilā tālruņa apkarošanu pie auto stūres.” Skarbi par vadītāju vieglprātību pie stūres izsakās arī Ģirts Rorbaks: “Mēs regulāri veicam arī pētījumus satiksmē. Šobrīd elektroniskās ierīces ir vislielākais bieds. Katrs septītais līdz desmitais vadītājs (kā kurā Latvijas vietā) izmanto mobilo tālruni vai planšetdatoru pie stūres! Piedāvājums lietot elektroniskās ierīces ir nomācoši liels, reklāmas ir agresīvas un cenas kārdinošas. Viens mobilais operators savu pakalpojumu un arī ierīču reklamēšanai gadā var tērēt pat desmit reižu lielāku budžetu nekā CSDD savām kampaņām par drošību. Ārvalstīs sodi ir skarbāki – līdz pat cietumsodiem, mums šī tendence ir atnākusi vēlāk.” CSDD darbinieki priecājas, ka izdodas veiksmīgi īstenot kampaņas, kas uzrunā sabiedrību, un ir jūtama atgriezeniskā saite. Viņi arī uzsver, ka kampaņas ir veiksmīgas tad, kad tās atbalsta vairākas organizācijas – Valsts policija, Latvijas Samariešu apvienība, Latvijas Radio, piemēram, Līgo kampaņām –, tas iedvesmo visus iesaistītos sadarboties un ieviest pārmaiņas sabiedrībā. Ance Bigača skaidro, ka Latvijā ir sociāli atbildīgi uzņēmumi, kas grib iesaistīties ideju realizēšanā un sabiedrības izglītošanā, kaut gan viņiem pašiem nekāda tieša labuma no tā nav. Ar vestēm arī pasažieru pārvadātāji sniedza lielu atbalstu, izplatot vestes starppilsētu autobusos. Kāpjot tumsā ārā no transporta, veste bija kā atgādinājums būt redzamiem. Ar vestēm ir tā – jā, šoferīši burkšķ: “Kur tad tas atkal te pa ceļu staigā!”, toties viņu redz! Un tas ļauj glābt dzīvības!”
Strādājot ar kampaņām, viens no svarīgākajiem darba instrumentiem ir komanda. Pretendenti, kas piedalās iepirkumā, pēcāk strādā plecu pie pleca ar CSDD speciālistiem, un, protams, visi vēlētos sagaidīt abpusēju profesionālu darbu. Ieva Bērziņa atklāj, ka reizēm rodas problēmas ar kvalifikācijas prasībām iepirkumos un varētu vēlēties atsevišķu speciālistu augstāku profesionalitāti. “Gribētos no pretendentiem prasīt lielāku un nopietnāku pieredzi, turklāt arī pašu pretendentu reālistisku savas pieredzes novērtējumu. CV jau var sarakstīt visu ko, bet mūsu gadījumā ir ļoti būtiski, lai tas atbilstu realitātei. Ideāli ir tad, ja mēs mācāmies, nevis jāmāca ir mums. Strādājot ar dažādiem iepirkumiem, allaž skatāmies, ko varētu mainīt un uzlabot salīdzinājumā ar iepriekšējām kampaņām, lai sasniegtu maksimāli labāko un precīzāko rezultātu.” CSDD darbinieki gan atzīst, ka kampaņas savu darbu veic ilgtermiņā. Piemēram, kampaņas pret dzērājšoferiem pēdējo desmit gadu laikā ir septiņas reizes samazinājušas reibumā izraisīto avāriju skaitu ar letālām sekām. Tāpat darbinieki ir gandarīti, ka mainījušies bērnu pārvadāšanas ieradumi: “Bērni, kas tiek pārvadāti nepiesprādzēti un bez sēdeklīša, ir neparasts un biedējošs skats, kuru tikpat kā vairs nemana. Tāpat priecājamies, ka tagad uz ielām tiešām redzam velosipēdistus un gājējus ar atstarojošām vestēm vai elementiem. Sabiedrības doma palēnām mainās. Mēs nevaram gribēt, lai viss notiktu jau nākamajā dienā, bet pamazām tas notiek,” gandarīts ir Ģirts Rorbaks. Arī diskutējot par sodu apjomiem, viņš atzīst, ka rezultāts nav atkarīgs no sitiena spēka, bet gan trāpījuma biežuma: “Arī trāpījums 20 EUR, ja tas ir pietiekami bieži, ir nepatīkams un sasniedz mērķi! Sodam ir jābūt neizbēgamam un tā piemērošanai jābūt stingri kontrolētai. Visefektīvākās kampaņas ir tās, kas piedāvā arī izmaiņas likumdošanā. To var iekļaut kā vizuālajā materiālā, tā arī publicitātes risinājumos.”
Par saņemto balvu CSDD darbinieki ir gandarīti jo vairāk tāpēc, ka tikuši ieteikti no kampaņu izstrādātāju puses: “Patīkami, ka esam novērtēti kā uzņēmums, kas spēj radoši strādāt un sadarboties ar pretendentu,” bilst Ance Bigača. Darbinieku kopīgais novēlējums visiem satiksmes dalībniekiem ir saglabāt skaisto sev un citiem, jo dzīve ir skaista. “Esiet pozitīvi, arī braucot pie stūres, tā uzlabosim kopīgo braukšanas kultūru. Mūsu mērķis ir labvēlība un harmonija satiksmē un ikdienas dzīvē!” tā Ģirts Rorbaks.
Teksts: Dzintra Švarcbaha
Atbildēt