Noslēdzoties 2016. gadam, beigušies arī daudzi apjomīgi iepirkumi, tostarp Ieslodzījuma vietu pārvaldes atklātais konkurss “Pārtikas produktu iegāde ar piegādi Latvijas ieslodzījuma vietām, piemērojot zaļā iepirkuma pamatprincipus” par līgumcenu EUR 1 328 000 bez PVN, kā arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas konkurss “Pārtikas produktu iepirkums” par līgumcenu EUR 293 000 bez PVN. Salīdzinot datus, ir skaidri redzams, ka IeVP saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem ievērojusi zaļā iepirkuma prasības un izvēlētie piedāvājumi cenas ziņā ne vienmēr atbilst saimnieciski izdevīgākās cenas kritērijam, taču zaļā iepirkuma vadlīnijām gan. Savukārt BKUS bijusi taupīgāka un iepirkumā pieturējusies pie saimnieciski izdevīgākās cenas. Pirmajā acumirklī šķiet – kā tad tā! Vai tiešām ieslodzītie pelnījuši bioloģiskās olas un maizi, bet bērni slimnīcā ne? Izrādās, ka Publiskā iepirkuma likums (PIL) un MK noteikumi paredz zaļo iepirkumu visām valsts iestādēm, sākot no konkrētas summas, kas strikti ievērots IeVP iepirkumā, taču BKUS iepirkumā ne.
Likuma priekšā visi vienlīdzīgi
Kā skaidro Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamentā, saskaņā ar MK 28.10.2014. noteikumiem Nr. 673 “Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem” valsts un pašvaldību iestādēm obligāti ir jāpiemēro zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) principi un prasības pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, ja tie pārsniedz 42 tūkstošus eiro. ZPI sistēma paredz to, ka iepirkumā obligāti jāizvēlas pārtikas produkti, kas nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no tiem, kā arī papildus jāizvēlas vēl vismaz divas no vairākām ZPI prasībām, piemēram, izvēlēties bioloģiskos produktus, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītājiem, lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām atbilstošus produktus u. c. MK noteikumi Nr. 673 paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija piemērošanu pārtikas iepirkumiem. Taču, ja tehniskajā specifikācijā jau ir iekļautas ZPI atbilstošas prasības, tad var piemērot tikai cenas kritēriju. Tiktāl viss skaidrs, turklāt šie noteikumi attiecas uz visām valsts un pašvaldību iestādēm, tostarp ieslodzījuma vietām un slimnīcām. Tad kāpēc IeVP šos nosacījumus var un grib ievērot, izsludinot zaļo iepirkumu, bet BKUS ne?
Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) norāda, ka MK noteikumi Nr. 673 ir izdoti saskaņā ar PIL 17. panta vienpadsmito daļu un 46. panta piekto daļu. PIL 17. panta vienpadsmitajā daļā rakstīts, ka Ministru kabinets nosaka prasības publiskajam iepirkumam, kurā izmanto vides kritērijus, to piemērošanas kārtību pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Savukārt PIL 46. panta piektajā daļā rakstīts, ka Ministru kabinets nosaka zaļajā publiskajā iepirkumā piemērojamos piedāvājuma izvēles kritērijus pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Ņemot vērā noteikumu 2. punktu, kas nosaka, ka šie noteikumi attiecas uz pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem, kurus veic, piemērojot PIL 8. panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras, noteikumu prasību piemērošana atklātā konkursā par pārtikas produktu piegādi uzskatāma par obligātu. Tomēr vienlaikus birojs norāda, ka spēkā esošais normatīvo aktu regulējums šādā situācijā neļauj konstatēt pārkāpumu, par kuru saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu iepirkuma veicējam būtu piemērojams administratīvais sods par neatbilstošas iepirkuma procedūras veikšanu, proti, pārtikas produktu iepirkumu, nepiemērojot noteikumu prasības.
Bērnu ēdienkarte uz iepircēju sirdsapziņas
BKUS iepirkumā pie “Piedāvājuma izvēles kritēriji” norādīts, ka izvēles kritērijs ir trīs pretendentu piedāvājumi ar viszemāko cenu katrā iepirkuma priekšmeta pozīcijā, kamēr IeVP iepirkumā pie “Piedāvājuma izvēles kritēriji” saskaņā ar ZPI norādīti pieci kritēriji: viszemākā nosacītā līgumcena, preču daudzums, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām, vai precēm ir “Zaļās karotītes” zīme, preču īpatsvars, kuras tiek piegādātas atkārtoti izmantojamā primārajā iepakojumā vai pārstrādei paredzētajā iepakojumā, preču daudzums, kas tiek piegādāts, izmantojot autotransportu ar oglekļa dioksīda emisijas un piesārņotāju – slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu – daudzumu, kas nepārsniedz EURO 5 standartus, kā arī preču daudzums ar “Bordo karotītes” zīmi. Abās dokumentācijās viss ir saskaņā ar PIL, vienīgā atšķirība, ka IeVP piemēro zaļo iepirkumu, bet BKUS ne. Kā skaidro Finanšu ministrijā (FM), MK noteikumi Nr. 673 paredz valsts un pašvaldību iestādēm veikt zaļo iepirkumu, pieņemot lēmumu atkarībā no pasūtījuma apjoma, sezonalitātes, kā arī reģionālās pieejamības. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetencē ir piegādātāju pārbaude un analīze situācijās, kad konstatēti pārkāpumi zaļā iepirkuma piegāžu ietvaros. Savukārt situācijās, kad pasūtītājs pārkāpis PIL vai MK noteikumos minētās prasības, pārbaudes var veikt Iepirkumu uzraudzības birojs.
Kā norāda Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) Elektronisko iepirkumu departamenta kancelejas, pārtikas preču un mēbeļu kataloga vadītāja Astra Bērziņa, iepazīstoties ar BKUS iepirkuma dokumentāciju, nav skaidrs, kāpēc nav piemēroti MK noteikumi Nr. 172 “Par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”, kas paredz būtiskus ierobežojumus dažādiem pārtikas produktiem. “Piemēram, šeit minēts kafijas dzēriens. Ja ar to domāta šķīstošā kafija, tad tā saskaņā ar 172. noteikumiem ir aizliegta, tāpat garšvielu maisījums – ja tehniskajā specifikācijā nav norādīts, ka tā sastāvā nedrīkst būt virkne E vielu un sāls, tad piegādātājs var piegādāt jebko. Tāpat žāvētie augļi – piemēram, vairākums pirmsskolas izglītības iestāžu no žāvētiem augļiem ir atteikušās vispār, jo 90% gadījumu tajos ir vanilīns un sēra dioksīds, kas arī ir pret 172. noteikumiem,” skaidro Astra Bērziņa. Tāpat viņa pauž izbrīnu, kāpēc daļa produktu pozīciju nav iepirktas, izmantojot elektronisko katalogu, kas ļautu ietaupīt gan laiku, gan līdzekļus iepircējiem.
BKUS Iepirkumu un līgumu daļas vadītājs Māris Ignatovičs vairākas nedēļas vilcinājās ar atbildi, atrunājoties ar aizņemtību un faktu, ka ar minēto iepirkumu nodarbojusies kolēģe, kura BKUS vairs nestrādā. Ar šo jautājumu vēršoties LR Veselības ministrijā, jau tajā pašā dienā žurnāls “Iepirkumi” saņēma atbildi, ka jautājums deleģēts BKUS, un nedaudz vēlāk arī atbildes no pašas slimnīcas.
Ar dažiem kritērijiem pietiek
Komentējot situāciju, Māris Ignatovičs uzsver, ka iepirkums izsludināts saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, turklāt iegādāta arī bioloģiskā produkcija: “VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, veicot pārtikas produktu iepirkumu (ID Nr. BKUS 2016/31), atklātā konkursa nolikumā iekļāvusi virkni prasību, ko paredz MK 28.10.2014. noteikumi Nr. 673. Nolikumā iekļautas prasības attiecībā uz ēdiena gatavošanu, dodot priekšroku svaigiem un sezonāliem pārtikas produktiem, pārtikas produktu piegādes iepirkuma dalījumu daļās, ņemot vērā augļu un dārzeņu sezonalitāti un pieejamību tirgū, prasības, lai pretendents norāda pārtikas produktu ražotāju vai audzētāju, izcelsmes valsti, un citas prasības, ko paredz šie noteikumi. Bērnu slimnīcai arī 2016. gada iepirkuma ietvaros tiek piegādāti bioloģiskajā lauksaimniecībā audzēti pārtikas produkti, kā arī produkti ar “Zaļās karotītes” zīmi. Produkti atbilst MK 172. noteikumiem. Produkti ir svaigi, kvalitatīvi un veselīgi.” Viņš arī uzsver, ka BKUS iepirkumu izsludinājusi un īstenojusi saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu (“Iepirkumi” jau iepriekš rakstīja, ka jaunais Publisko iepirkumu likums ar novēlošanos stāsies spēkā 2017. gada 1. martā, kaut gan iepriekšējais likums tehniski jau ir zaudējis spēku 2016. gadā): “Tāpat nolikums paredz pārtikas produktu piegādi atbilstoši Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā pretendenta darbībai pārtikas apritē jābūt atzītai vai reģistrētai Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteiktajā kārtībā, preču piegāde jānodrošina atbilstoši Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām aprīkotos transportlīdzekļos (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma IV nodaļas prasībām). Nolikums paredz, ka pretendentam jābūt piedāvāto pārtikas produktu ražotājam vai tam ir nepieciešamās tiesības pārdot ražotāja produkciju, kas izslēdz nezināmas izcelsmes produktu piegādi.”
Iepirkumu uzraudzības birojs situāciju komentē, uzsverot, ka ētiskas dabas jautājumi nav biroja kompetencē un ka pēc būtības BKUS iepirkumā pārkāpumu nav. IUB Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktores vietnieks Oskars Putāns: “Biroja ieskatā par šādas rīcības ētiskumu katrai pusei būs atšķirīgs viedoklis, tāpēc nav iespējams viennozīmīgi konstatēt ētiska rakstura pārkāpumu. Vienlaikus IUB norāda, ka, neskatoties uz to, ka BKUS nav pilnībā ievērojusi noteikumu Nr. 673 prasības, jāatzīst, ka tās atklāta konkursa dokumentācijā tomēr bija ņemti vērā daži no noteikumu 3. punktā iekļautajiem principiem, piemēram, ka tiek dota priekšroka svaigiem un sezonāliem pārtikas produktiem, kā arī princips, kas nosaka, ka, pērkot produktus, jāizvēlas tādi, kas iepakoti otrreizēji pārstrādājamā iepakojumā, kas tiek pieņemts atkārtotai izmantošanai. Līdz ar to birojs viennozīmīgi nesecina, ka minētās iepirkuma procedūras rezultātā BKUS iegādājusies sliktas kvalitātes pārtikas produktus. Vienlaikus birojs norāda, ka pasūtītāji, sagatavojot iepirkumu tehniskās specifikācijas, jebkurā gadījumā tajās ietver dažādus kvalitātes nosacījumus, lai saņemtu piedāvājumu, kurš atbilst gan noteiktām pasūtītāja kvalitātes prasībām, gan arī tā finansiālajām iespējām.
Zaļais iepirkums prasa izglītošanos un pielāgošanos
IeVP sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova lepojas, ka IeVP bijusi pirmā valsts iestāde, kura ieviesusi ZPI savās iepirkumu procedūrās un līdz šim veiksmīgi ar to strādā. To papildina arī IeVP Iepirkumu daļas priekšnieks Maksims Laškovs: “Ieslodzījuma vietu pārvaldes zaļā iepirkuma nosacījumi faktiski precizēja jau esošās prasības, kas attiecināmas uz piegādājamām pārtikas precēm, papildinot tās ar nosacījumiem par ražošanas paņēmieniem, iepakojumu u. tml., kā arī mudina piegādātājus vairāk piedāvāt piegādei ieslodzījuma vietām Latvijā ražotas preces. Ņemot vērā pārvaldes procedūras vērtēšanas kritērijos iekļautās prasības, priekšroka – lielāks punktu skaits vērtēšanas posmā – tiek dota pretendentiem, kuri apņemas piegādāt Latvijā ražotas pārtikas preces. Uzsākot ko jaunu, vienmēr ir daudz nezināmā. Tā arī 2014. gadā gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem bija ne mazums risināmu jautājumu. Taču šobrīd šā iepirkuma nosacījumi ir skaidri un saprotami.” Viņš gan atklāj, ka pretendenti ne vienmēr godprātīgi gatavi iepirkuma līguma nosacījumus arī pildīt. Ņemot vērā, ka zaļā iepirkuma procedūras izmantošana iepirkumos ir samērā jauns process, veidojas dažāda rakstura problēmas ar pretendentu iesniegtajiem dokumentiem, kā arī pretendentu interpretācija par iepirkuma realizēšanu dabā. “Piedaloties konkursā, piegādātājiem jāapliecina – jāpierāda – faktiski piegādāto preču atbilstība iepirkuma noteikumiem. Šis ZPI posms ir vissarežģītākais, jo ir gadījumi, kad piegādātājiem jāpaņem atpakaļ neatbilstoši piegādātas preces un jālūdz piegādāt līguma nosacījumiem atbilstošas. Praksē pierādījies, ka ne visi pretendenti pienācīgi gatavojas izpildīt savas saistības, nodrošinot zaļā iepirkuma kritērijiem atbilstošus produktus. Problēma sākas ar līguma izpildi, netiek piegādāta atbilstoša produkcija, netiek ievēroti nosacījumi par transportlīdzekļiem un citas prasības. Nereti pretendenti ir jāizglīto un pat jāpierāda, ka zaļais iepirkums ilgtermiņā ir peļņu nesošs valstij kopumā. Būtiski ir mainīt domāšanas veidu, jo vieglāk un vienkāršāk darboties, kā ierasts, neko nemainot, bet esošā tirgus situācija un jaunu dalībnieku ienākšana Latvijas tirgū var izmainīt esošo situāciju,” skaidro M. Laškovs.
Zaļā iepirkuma īstenošanas sarežģītību kā iepircējiem, tā pretendentiem izceļ arī BKUS Iepirkumu un līgumu daļas vadītājs M. Ignatovičs: “Vēlos uzsvērt, ka šo noteikumu īstenošana patērē ievērojamu administratīvo resursu ne tikai iepirkuma norises laikā, bet arī līguma realizācijas laikā. Piemēram, videi draudzīga produktu piegāde no ražošanas vai audzēšanas vietas, samazinot vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm un ceļa infrastruktūras slodzi. Pasūtītājam ir regulāri jākontrolē piegādātāja piedāvājuma izpilde – vai pārtikas produkti tiek piegādāti ar attiecīgas oglekļa dioksīda emisijas klases transportlīdzekļiem.” Viņš arī rosina diskutēt par atsevišķu kritēriju nepieciešamību MK noteikumos, ņemot vērā uzkrāto pieredzi to īstenošanā: “Tas pats attiecas uz atkārtoti izmantojamo primāro iepakojumu un videi draudzīgu iepakojumu, kā arī uz to, vai piegādātās produkcijas ražotājs visā līguma darbības laikā joprojām atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām. Atbilstību šīm prasībām pasūtītājam līguma darbības laikā ir praktiski neiespējami kontrolēt, līdz ar to veidojas situācija, ka par pārtikas produktiem tiek maksāta būtiski augstāka maksa, taču pasūtītājam nav pārliecības, ka tiek saņemtas tādas preces un pakalpojumi, kādus savā piedāvājumā piedāvājis piegādātājs.”
Noslēgumā rodas retorisks jautājums – vai, ieviešot zaļo iepirkumu, pārāk nekoncentrējamies uz detaļām, novārtā atstājot paša iepirkuma procedūras būtību – caurspīdīgumu un piemērotākās preces izvēli par izdevīgāko cenu? Kāda gan jēga no šķietami zaļa iepirkuma, ja dabā tas ir tikpat parasts kā pārējie? Beigu beigās zaļā iepirkuma godprātīga īstenošana paliek katra sirdsapziņas lēmums, kura īsto ietekmi varēs baudīt tikai nākamās paaudzes.
TEKSTS: Dzintra Švarcbaha
FOTO: Aija Meldere
Atbildēt