Lai sagrautu – jāuzvar iepirkumā

Iepirkumus sludina dažādu objektu būvniecībai, bet šoreiz saruna par savdabīgāku variantu – nojaukšanu. Pieredzē dalās Mārtiņš Mālnieks, SIA “Demontāža” un SIA “Drvs” valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma darbinieki patlaban strādā pie bijušās padomju armijas stratēģiskās raķešu bāzes demontāžas. Gan šā, gan citu līdzīgu darbu veikšanai iepirkumos uzvarēts ne reizi vien. Lūk, daži piemēri: “Bauskas Centrālās bibliotēkas būvniecības I kārta – demontāžas darbi”, septiņi piedāvājumi, bet konkursā uzvara “Demontāžai”; Talsu novadā “Bišu produkcijas pārstrādes ceha (grausta) demontāžas darbi” četru piedāvājumu konkursā – arī; “Mazvērtīgo ēku demontāža NBS objektā “Zemessardzes poligons” Galgauskas pagastā, Gulbenes novadā” – desmit piedāvājumu konkursā tāpat izvēlēta “Demontāža”.

– Kas ir noteicošais uzvarai iepirkumā? Varbūt demontāža ir pat pieprasīta tirgus prece?

M. Mālnieks: – Vispirms vēlos paskaidrot, kas tad ir uzvara. Tā ir nevainojama reputācija. Darbs, ko veicam, ir pietiekami nopietns, pat bīstams, un tādēļ nedrīkst būt ne mazāko noviržu nedz no drošības prasībām, nedz izpildījuma kvalitātes. Jā, un arī ļoti pieprasīts, jo gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs ir ko jaukt un jaukt, un tā būs vēl ilgi. Netrūkst arī konkurentu, kas veic līdzīgus darbus, un ar viņiem satiekamies gan ikdienā objektos, gan publisko iepirkumu konkursos.  Kopš 2013. gada nodarbojamies ar būvju nojaukšanu, būvgružu pārstrādi un, ja līgumā paredzēts, teritorijas labiekārtošanu.

– Kāds ir tas praktiskais darbs pirms sava piedāvājuma nosūtīšanas pasūtītājam?

– Kad uzzinām par konkursu, vispirms izvērtējam, vai prasīto varēsim paveikt. Ja gribam piedalīties, tad sākam rēķināt, analizējam tirgu, izmaksas, salīdzinām ar savām iespējām, izpētām pasūtītāja vēlmes un norādījumus. Nenoliegšu, uzvara iepirkumu konkursā ir daļēji laimes spēle, jo nesnauž jau arī konkurenti. Protams, ļoti svarīgi ir sagatavot labu dokumentāciju. Tādēļ paldies mūsu komandai, kurā pietiekami profesionāli un pieredzes bagāti darbinieki spēj sagatavot katram iepirkumam kvalitatīvu piedāvājumu.

– Jūs katru dienu pētāt sludinājumus?

– Es sadarbojos ar “iepirkumi.lv” sistēmu. Katru dienu e­pastā saņemu informāciju par izsludinātajiem iepirkumu konkursiem, kas atbilst mūsu specifikai. Tiek piedāvāti arī pavisam nelieli objekti, taču mēs vairāk orientējamies uz lielajiem – tādiem, kur varam pilnvērtīgi izmantot savu tehniku. Pēc tam izvērtējam pasūtītāja prasības, vai spējam kvalificēties. Līdz šim esam uzvarējuši gadā vidēji piecos iepirkumu konkursos par dažādu līgumcenu – gan dažiem desmit tūkstošiem eiro, gan simt tūkstošiem. Papildus darbojamies arī privāto objektu iepirkumos. Turklāt brīžos, kad nav demontāžas pasūtījumu, ar mums piederošo universālo un lieljaudas tehniku varam piedalīties darbos ceļu būvē, mežizstrādē, karjeros vai kur citur.

– Vai ir kāda atšķirība, ja vajag demontēt kādu nelielu māju, dūmeni, tiltu vai kā patlaban – militāru objektu?

– Katram sava specifika. Atšķirība ir sarežģītībā. Piemēram, jānojauc māja, saglabājot apkārt esošo apbūvi neskartu. Tur ar mūsu smago tehniku jāstrādā kā juvelierim.

 – Lūdzu, pastāstiet vairāk par Galgauskas  militārās bāzes demontāžu!

– Varētu teikt, ka šis ir viens no sarežģītākajiem objektiem. Mēs uzvarējām Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra rīkotā konkursā ar līgumcenu par nepilniem 200 tūkstošiem eiro, zinot, ka šahtu demontāža būs vajadzīga 32 metru dziļumā – tas ir aptuveni desmit stāvu māja… Reiz tur bija padomju armijas karabāze, kur lielā slepenībā pazemē startu gaidīja ballistiskās raķetes “Dvina R12”. Raķešu palaišanas šahtas un to kupoli uzbūvēti no ļoti stipra betona, sienas vien metru biezas. Šahtas nojauksim līdzīgi tam, kā tās būvēja, sākotnēji atrokot, tad ar āmuriem un šķērēm salauzīsim betonu un izvilksim ārā, bet pēc tam visu aizbērsim ciet. Raķešu bāzes komandcentrs atradās deviņus metrus zem zemes. No šīs vietas uz katru raķešu palaišanas šahtu veda 50 metru garš tunelis. Turpat Galgauskas poligonā kādreiz bijusi arī kara pilsētiņa, bet tās 30 mājas jau esam demontējuši. Kad visu pabeigsim, paliks vien zaļa zālīte un betona plāksnēm izklātais ceļš līdz vietai, no kurienes pasaulei draudēja padomju armijas kodoluzbrukums.

– Kā novērst jūsu darba bīstamību?

– Saprast, kā un kur tā māja kritīs, kontrolēt katru soli, katru metru – tātad jāpārzina arī arhitektoniskā uzbūve. Ir objekti, kur vispirms pārbaudām, vai nav radiācijas bīstamības. Nianšu daudz, bet mūsu komanda ir profesionāla un darbu vadītāji ar lielu pieredzi.

– Ko šobrīd vēl demontējat?

– Bijušo “Auroras” cehu pie Māras dīķa Rīgā.

– Jūsu uzņēmums tirgū piedāvā reciklēto materiālu – sasmalcinātu betonu. Kāpēc?

– Tādēļ, ka šīs šķembas ceļu remontēšanai ir labākas un izturīgākas par dolomītu. Jāatzīst gan, ka vairāk ar mums sadarbojas uzņēmēji, kam ir kāda pieredze ārzemēs, kur šo betona šķembu materiālu lieto krietni plašāk. Vācijā, piemēram, autobāņu būves pamatā. Mums Latvijā patlaban reciklēto betonu izmanto, būvējot muitas noliktavai pamatus desmit tūkstošu kvadrātmetru platībā.

– Jūsu darbs ir interesants, tāds, ka gandrīz žēl, ka darbdiena jau beidzas?

– Jā. Plānots, ka būs jāveic pamatu demontāža kādā senā vietā Vecrīgā. Jau tagad rēķinām un aplēšam, kā visu izdarīt, lai neiebruktu iela. Varbūt pat laimēsies atrast kādu seno zviedru laiku relikviju. Interesanti ir, kad atrodam ieročus, nesprāgušās kara laika bumbas, sprāgstvielas. Nesen jaucām māju Āgenskalnā, un bēniņos atklājās vesels arsenāls. Kad tādas lietas pamanām, nesākam savu darbu, kamēr nav ieradušies sapieri.

– Iepirkumos diezgan bieža parādība ir pārsūdzības. Jūs arī esat ar to saskārušies?

– Mēs patlaban pat tiesājamies un ceram pierādīt savu taisnību. Tagad vēl nenosaukšu konkurenta vārdu, bet fakts ir tāds, ka mēs iepirkumu konkursā pasūtītājam piedāvājām prasīto zemākās cenas principu, taču pēkšņi tika mainīti kādi nosacījumi un par uzvarētāju atzina uzņēmumu ar finansiāli krietni augstāku piedāvājumu. Mēs, izpētot visu dokumentāciju, sapratām, ka nebija nekāda pamatojuma no mums atteikties. Neloģiskākais šajā gadījumā ir tas, ka pa tiesvedības laiku pasūtītāja objekts jau ir pabeigts, taču tiesas lēmuma, kas apstiprinātu mūsu taisnību, joprojām nav. Šobrīd lietas izskatīšana notiek jau augstākajā tiesu instancē, un ceram, ka morālo gandarījumu beidzot dabūsim.

– Jūs, protams, esat ieinteresētā persona iepirkumā uzvarēt. Vai kādreiz nav bijusi sajūta, ka, jā, uzvarai jābūt, tomēr tā nezināmu iemeslu dēļ tiek citam?

– Man jau nepatīk tagad tādā tenku līmenī presē īpaši sūdzēties, bet, jā, dažreiz ciparu sabīdīšana un pārbīdīšana ir diezgan skaidri nojaušama. Sevišķi gadījumos, kad nav paredzēta konkursa pretendentu pieteikumu publiska atvēršana un piedāvātās cenas dokumentāla fiksēšana. Nu, tas ir mans viedoklis. Tāpat uzskatu, ka nav noregulēts tiesiskais mehānisms, lai ar kādiem noteikumiem vai pat likumu noteiktu iepirkumā neizšķērdēt pašvaldības un valsts naudu. Tas pats mūsu tiesvedības gadījums: mēs darbu varējām paveikt par 20 tūkstošiem eiro lētāk, un tā pasūtītāja iestāde šādu summu ietaupītu un izmantotu kur citur. Nē. Tādās situācijās gribot negribot ir jāsāk domāt, ka baumās ir sava daļa patiesības.

TEKSTS: ILze Galkina
FOTO no “Demontāžas arhīva


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *