Būvniecībā vajadzīga atbildība, kvalifikācija un cieņa

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs intervijā “Iepirkumiem” par jauno Publisko iepirkumu likumu un svarīgāko nozarē.

N. Grinbergs: – Pozitīvi. Beidzot likums liek izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, nevis pirkt par viszemāko cenu. Tas, nenoliedzami, ir ļoti labi, šādu kārtību vajadzēja jau vismaz piecus gadus agrāk. Tad nozarei nebūtu tik smagas sekas kā patlaban. Problēma patlaban ir tur, ka nav metodikas, kā pasūtītājs izveidos saimnieciskā izdevīguma principu. Ja valsts nav noteikusi metodiku, ir risks, ka katrs pasūtītājs mēģinās pēc savas sapratnes interpretēt saimniecisko izdevīgumu. Ja tas tā notiks, tad uzreiz paveras darba lauks juristiem – strīdēties, pierādīt savu taisnību. Nav skaidrs, kā precīzi izveidot saimniecisko izdevīgumu, kā kritērijus precīzi mērīt, kā tajos izmantot sociālos aspektus. Likumā un direktīvā ir arī teikts, ka pasūtītājs drīkst vērtēt pretendentus pēc kritērijiem, iekļaujot tajos sociālos aspektus. Tas ir jautājums par vadlīnijām. Tas ir asociāciju darbs, un akmentiņš, apzinos, ir jāmet arī mūsu dārziņā.

Aicinu pasūtītāju rūpīgi vērtēt jauno PIL, lai varētu atbildīgi un kvalificēti īstenot iepirkuma procedūru, atbildīgi iepirkt projektētāju un atbildīgi izvēlēties būvnieku. Šeit atkal ir viedokļu atšķirības. Mums ir ne tikai valsts un pašvaldības, mums ir arī privātie pasūtītāji, privātais kapitāls. Ierēdņi saka – kādu atbildību varam prasīt no investora, ja viņam ir miljoni un viņš vēlas uzbūvēt šeit ēku. Viņš var no būvniecības neko nesaprast, bet viņam ir nauda. Vai prasīsim apgūt zināšanas būvniecībā? Šādi šaura redzējuma argumenti seko. Vari nākt, būvēt, bet nosacījumi ir un tie ir jāievēro. Mums šie nosacījumi investoriem ir striktāk jāsagatavo. Nav nevienas valsts, kur investors var būvēt, kādu pili viņš vēlas, un ne ar vienu nerēķināties. Šādi nosacījumi neatbaida investorus, tieši otrādi – rada viņiem skaidrību. Mums nepietiek šo nosacījumu stingrības un skaidrības investoriem. Šeit ir arī viens no būtiskajiem uzstādījumiem – investoram, ja viņš pats nav būvniecības speciālists, šis cilvēks ir jāalgo. Šim ekspertam, kas māk būvnieku valodā runāt ar pretendentiem, ar projektētāju, definēt projektēšanas uzdevumu, ir jāpārstāv investora intereses un visās sarunās arī kā būvniekam ir jābūt klāt. Mēs redzam, ka tas nereti izpaliek valsts un pašvaldību iepirkumos. Piemērs ir ar “Valsts nekustamajiem īpašumiem” (VNĪ) pārtrauktie divi lielie līgumi. “Valsts nekustamie īpašumi” ir pasūtītāji, bet cik kvalitatīvi viņi iepirka projektēšanas darbus? Kāda ir viņu atbildība? Cik viņiem ir būvniecības ekspertu? Pieklibo šī sistēma.

Ņemot vērā Latvijas uzņēmējdarbības vidi, saskaldīto būvniecības nozari, valstij vajadzētu izrādīt iniciatīvu un palīdzēt sakārtot nozari. Tas brīžiem liekas pat neiespējami. Lai to izdarītu, Finanšu ministrijā (FM), Ekonomikas ministrijā (EM) un Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ir jāstrādā vismaz pa vienam būvniecības speciālistam ar būvniecības praksi pagātnē, lai ietvaru veidotu visai nozarei, nevis daļai no nozares spēlētāju. Patlaban katra nozares daļa mēģina lobēt savas intereses. Kas ir spēcīgāki, tie pārliecina valsts ierēdņus, kas nav nozares eksperti, un viņi tad virza vienas daļas interesi tālāk. Kā to labot, mainīt, nav receptes. Vajadzētu būt tā, ka FM, EM, VNĪ un IUB būvniecības eksperti sanāktu kopā, vienotos par ietvaru, palīdzētu nozares NVO metodiskās lietas salikt, lai tās būtu visaptverošas, lai tās veido nozari kopumā, nevis palīdz kādai nozares spēlētāju grupai. Nezinu, vai to var izdarīt. Ja to neizdarīsim tuvākajā laikā, tad atkal līdīs ārā neizdarītās lietas un nākamajā periodā tās būs jārisina. Beigās jau visu izdarīsim, jautājums, cik ilgā laikā.
 
– Kas patlaban būvniecības nozarei visvairāk traucē?

– Pēdējos gados, kad krita darba apjomi, aktualizējās izdzīvošanas jautājums un jautājums par zemāko cenu, kas robežojas ar dempingu. Maz runā, ka ir izveidojusies vide, kur visneaizsargātākais ir darba darītājs, specializētais būvuzņēmums, kas cenšas pastāvīgā darbā uzturēt kvalificētus darbiniekus, tas, kas savām rokām būvdarbus veic. Ja kādā ķēdes posmā no augšas uz leju sākas bezatbildība, nolaidība, no pasūtītāja, kas diezgan bezatbildīgi iepircis sliktas kvalitātes projektu un būvdarbus, tālāk problēmas lien ārā, sākot būvdarbus. Konkrētie darbu veicēji tās pirmie pamana un paši cieš. Desmit līdz 100 darbinieku lielo specializēto būvuzņēmumu vissvarīgākais uzdevums ir uzturēt profesionalitāti tai specifikai, kurai viņu cilvēki ir sertificēti.

Viņi nevar, iespējams, viņiem nevajag uzturēt lielu administrāciju, tostarp juristus, kas spētu uzņēmumu aizsargāt pret dažādiem pasūtītājiem un apstākļiem. Arī maksājumi līdz viņiem nonāk pēdējie, pa ceļam tie mēdz kavēties, aizķerties. Tā visa dēļ šo cilvēku darba apstākļi ir izveidojušies viņu necienīgi. Viņiem nav drošības, vai par darbu samaksās, vai samaksās visu, kas pienākas. Šiem cilvēkiem ir ģimenes, bet viņiem nav stabilitātes. Ja viņi ir kvalificēti speciālisti un savu darbu veic kvalificēti, tad nedrīkst ļaut nekvalificētajiem darbiniekiem un ar zemāku cenu, zemāku kvalitāti viņus izkonkurēt. Patlaban kvalifikācijas prasību strādniekiem būvniecībā nav. Būvobjektā laiž ikvienu, nav kontroles sistēmas, kā pieprasīt kvalificētu darbaspēku, kā pieprasīt apliecinājumus tam. Pretēji daudz apspriestajam, kā tas ir Skandināvijas un Rietumeiropas valstīs. Rezultātā mazāk kvalificēts darbaspēks ar zemāku kvalitāti blakus kvalificētajam dara to pašu un saņem tādu pašu atalgojumu, bet ir šīs būtiskās darba kvalitātes atšķirības, tas spiež profesionāļus ārā no tirgus, padara viņus mazāk konkurētspējīgus. Pat ja kvalificēts profesionālis redz, ka cits dara to pašu darbu kaut kā, viņš nevar darboties ar zemāku kvalitāti un paviršāku attieksmi. Tas ir katras personas cieņas līmeņa jautājums. Ja vadzis cilvēkam lūst, viņš vispirms iet projām no nozares, ja citā nozarē neatrod darbu, tad ir spiests braukt uz citu valsti, kur kvalificētam darbam izrāda cieņu.

Kvalifikācijas prasības ir vajadzīgas arī saistībā ar paredzamo darbaspēka piesaisti no citām valstīm. Tam ir jābūt kvalificētam darbaspēkam.

Vēl viens būtisks nosacījums ir darba apmaksa, tā mums pieklibo. Mēs esam izveidojuši mēnesi ilgu darba ciklu, par kuru veic samaksu. Veiktos darbus apkopo, izveido formu nr. 2 ar veikumu un raksta rēķinu. Tad mēs no augšas sākam darbus pārbaudīt. Tendence – pārbaudes sākas tad, kad darbs ir padarīts. Tad sāk piesieties kvalitātei. Būvniecībā nav detalizēti sagatavoti un praksē piemēroti standarti katram darba veidam. Var brīvi interpretēt, kā novērtēt kvalitatīvu apmetumu vai, piemēram, flīzētāja darbu. Ja pašā sākumā ir ļoti zema cena visam objektam, ja tā ir tuva dempinga cenai, tad ar to ir ierakstīts – pasūtītājs, ģenerāluzņēmējs meklē visas iespējas, lai nemaksātu. Un viena no būtiskām tendencēm ir piesieties pēc padarītā darba, meklēt iemeslus, lai norādītu uz nepieņemamu kvalitāti, par kuru varētu nemaksāt. Iepriekš nosauktie nosacījumi ir dziļi iesakņojušies un radījuši sekas. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc cilvēki iet projām no būvniecības, kāpēc nepietiek kvalificētu darbinieku. Vajadzētu nopietni rīkoties, lai cilvēki gribētu atgriezties būvniecībā. Mēs ik dienu politikas veidotājiem cenšamies to atgādināt un piedāvāt konkrētus risinājumus.

Būtu jāmaina maksāšanas principi. Ģenerāl uzņēmēja atbildība ir no pirmās dienas sekot līdzi, vai materiāls ir kvalitatīvs, vai darba izpilde ir kvalitatīva. Ja viņu tā neapmierina, darbs jāaptur. Mūsu problēma ir tā, ka ļaujam darbus darīt, tad spiežam pārbūvēt, ja nav pavisam pieņemami, uz tava rēķina, vai, ja ir pieņemami, bet kvalitāte neapmierina. Tad nemaksā. Valsts atbalsta šādu kārtību. Tas ir bezatbildīgi. Citās nozarēs tā nenotiek. Cilvēkiem tas nepatīk, viņi iet no nozares projām.

Nevēlos mest lielu akmeni nozares uzrauga EM dārziņā, tomēr dažādu apstākļu dēļ tās darbība ir viens no būtiskākajiem iemesliem šādas situācijas pastāvēšanai. Gadu agrāk ministrijai bija cita vadība, Būvniecības departamenta vadība bija cita, citi darbinieki. Jaunajiem darbiniekiem ir gribēšana sakārtot nozari, bet vai ir izpratne par visiem jautājumiem? Nevaru teikt, ka ir. Tas ir mans subjektīvais viedoklis. Esmu par šiem jautājumiem runājis, ir ļoti daudz pretargumentu.

– Kādi darba virzieni jūsu vadītajai asociācijai ir vissvarīgākie?

– Latvijas Būvnieku asociācija šajā gadā darbosies galvenokārt divos virzienos – pie kvalifikācijas jautājumiem un par atbildību nozarē. Šīs lietas vijas cauri visam būvniecības procesam un visiem nozarē iesaistītajiem – sākot ar pasūtītāju un beidzot ar strādnieku.

Bez domāšanas maiņas situāciju nozarē neuzlabosim un neizmainīsim.

Pozitīvi, ka virzās lietas uz priekšu arī atbilstoši jaunajam PIL. Deviņpadsmito reizi marta beigās notika Latvijas Būvniecības gada balvas pasākums. Mūs neapmierina, ka jaunajā vadlīniju projektā visas iniciatīvas ir nedaudz tendenciozas un nav pietiekami labi atstrādātas. Piemēram, vadlīniju projektā ir ielikts nosacījums, ka var vērtēt, vai ir ISO kvalitātes vadības sistēmas. Tas ir pretrunā ar MK noteikumiem par būvkomersantu klasifikāciju. Ir vēl dažādas lietas – vai ģenerāluzņēmējam ir vadības sistēma. Vadlīnijas ir gatavotas ģenerāluzņēmēju interesēs.

Statistika rāda, ka publiskie iepirkumi nozarei veido lielāko daļu apgrozījuma. Ja šis īpatsvars agrāk ik gadu kritās par vairāk nekā 20%, tad par kādu izaugsmi būvuzņēmumi var domāt? Jādomā par izdzīvošanu. Loģiski, ka šādā situācijā kāds neizdzīvo. Patlaban atkal redzam, to rāda arī EM aplēses, ka šajā un nākamajā gadā būvniecības apjomi strauji kāps. Tas atkal nozīmē, ka darba būs vairāk, nekā spēsim izdarīt. Kā šajā situācijā nozarei rīkoties?

Būvniecības izaugsmi rosina

• Jaunais PIL
• Regulārie Gada būvniecības balvas pasākumi

Kavējošie nosacījumi:

• Nav kvalifikācijas prasību investoriem un visiem nozarē nodarbinātajiem
• Nozares sašķeltība un interešu lobēšana
• Specializēto būvniecības uzņēmumu neaizsargātība, kas rosina kvalificēto darbinieku aizplūšanu no nozares
• Ģenerāluzņēmēja bezatbildība būvniecības uzraudzībā

TEKSTS: Sandris Gunvaldis
FOTO: Aija Meldere