Vērtējumu jaunajam Publisko iepirkumu likumam (PIL) un norisēm būvniecības nozarē sniedz biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” vadītāja Baiba Fromane.
– Kā jauno PIL vērtē “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”?
B. Fromane: – Jaunajā PIL ir vairākas labas būtiskas lietas, kuru ieviešana bija nepieciešama jau sen. Viena no tām – pāreja uz saimnieciskā izdevīguma vērtēšanu iepirkumos. To paredz ES direktīvas, un tas nav nekas unikāls. Visa Eiropa virzās uz to, ka cena nav un nedrīkst būt vienīgais kritērijs pakalpojuma sniedzēja izvēlē, īpaši būvniecībā, kur ļoti daudz ir atkarīgs no darbaspēka, no procesa pārvaldīšanas, no pieredzes un citiem rādītājiem. Mēs patlaban veidojam iepirkuma vadlīnijas, lai ieviestu jēgpilnu saimniecisko izdevīgumu, lai tas nebūtu tikai saimnieciskais izdevīgums pieteikuma iesniegšanas brīdī, bet būtu patiešām saimnieciski izdevīgs. Patlaban ar Iepirkumu uzraudzības biroju esam jau gandrīz saskaņojuši vadlīnijas un šobrīd tās saskaņojam ar lielajiem pasūtītājiem, kuri visvairāk šos iepirkumus īsteno. Ceram, ka jau aprīļa sākumā varēsim vadlīnijas publiskot un sākt tās skaidrot, lai arī pasūtītājiem būtu pieturas punkti, pēc kuriem vadīties, kurus kritērijus un kā vērtēt. Lai pa īstam varētu arī saimniecisko izdevīgumu iedzīvināt.
Nākamais PIL iestrādātais jaunums ir depozītu sistēmas izmantošana konkursa rezultātu apstrīdēšanas gadījumos. Mēs esam ļoti priecīgi par to, ka ir izdevies šādu principu iestrādāt tā, lai samazinātu tās sūdzības, kas ir iesniegtas tikai sūdzēšanās pēc. Protams, jaunais PIL patlaban arī paredz to, ka strīdēties par dokumentiem, par nolikumu un tamlīdzīgi varēs un tajā gadījumā nebūs jāiemaksā naudas depozīts, savukārt, ja jūs tikai apstrīdēsiet rezultātu, tad ir jābūt vismaz lielai pārliecībai par savu taisnību un gatavībai arī šo depozītu samaksāt. Mēs redzam, ka dažkārt šīs sūdzības iesniedz tikai tāpēc, lai pārliecinātos par to, vai gadījumā nav kaut kas tāds, kas varētu būt bijis kāds pārkāpums, vai arī lai mākslīgi vilcinātu līgumu noslēgšanu. Un mēs arī, protams, negribētu, lai šī depozītu sistēma, šīs sūdzības izmantotu kā savstarpēju rēķinu kārtošanu starp dažādiem uzņē mumiem. Mūsuprāt, šī depozītu sistēma ir ļoti vese līga ilgtermiņā un līdz ar to tā dos pozitīvu efek tu iepirkumos.
– Jaunums PIL ir arī uzticamības atjaunošana. Ja agrāk bijuši likuma vai noteikumu pārkāpumi un pretendents pierāda, ka viņš ir visu izlabojis, tad agrāko kļūdu nākamajos iepirkumos nedrīkst ņemt vērā.
– Tas ir ļoti pozitīvi. Šāda attieksme pirmām kārtām nodrošina, ka uzņēmumus par katru mazāko kļūdu automātiski neizslēdz no iepirkumiem uz vairākiem gadiem, tiem ir dota iespēja arī laboties. Tas, manuprāt, ir ļoti pozitīvi jebkurā gadījumā, jo tik drastisks solis kā izslēgšana no iepirkuma uz vairākiem gadiem, manuprāt, nav jēgpilns. Sodam ir jābūt tādam, lai tas rosinātu, ka uzņēmumi patiešām sakārtotu procesus, nevis vienkārši tos sodītu sodīšanas pēc. Neatbildēts ir jautājums, kā šo instrumentu ieviesīs. Tas varētu veicināt to, ka valsts pārvaldes uzņēmumi uz jums skatās pēc būtības, nevis pēc formālām prasībām.
Patlaban ir jautājums par to, kā šis saimnieciskais izdevīgums iedzīvināsies, kuriem pasūtītājiem kritē rijus izmantos. Iespējams, ka nākamajos gados pub liskos iepirkumus būs sarežģītāk vērtēt nekā pat laban. Ilgtermiņā saimnieciskā izdevīguma ievie šana noteikti ir pareizais lēmums, jo mēs redzam, ka vismaz būvniecībā zemākā cena ir viens no vissvarīgākajiem iemesliem, kāpēc ir tik liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Šā iemesla dēļ mēs arī uzskatām, ka saimnieciskā izdevīguma ieviešana ir ļoti pareizs un atbalstāms solis. Protams, ka iepirkumu komi sijām vajadzēs vairāk kompetences, vajadzēs vairāk spēju.
– Kā sokas ar pērn starp nozari un valsti parakstītā memoranda nosacījumu īstenošanu?
– Memorandā izvirzījām 11 prioritārus uzdevumus, ne tikai deklaratīvu apņemšanos mazināt ēnu ekonomiku. Un sniedzām ļoti konkrētus priekšlikumus, ļoti konkrētus uzdevumus, kurus nepieciešams sistēmiski risināt, lai būvniecības nozari sakārtotu un būtiski mazinātu ēnu ekonomiku. Tādā veidā mēs rosinātu arī konkurētspēju starp uzņēmumiem un līdz ar to konkurētspēju arī ar citu valstu uzņēmumiem. Viena no lietām, kas jau pieminēta agrāk, ir Būvniecības likumā iestrādātā prasība par tipveida līgumiem, kurai nākamgad ir jāstājas spēkā.
Ģenerālvienošanās par minimālajām algām ir ļoti svarīgs instruments, mēs ceram šā gada laikā kopā ar valdību rast motivāciju uzņēmumiem pievienoties ģenerālvienošanās noslēgšanai. Ģenerālvienošanās principā ir instruments, ko Darba likums paredz, lai noteiktu minimālas algas nozarē. Proti, ir iespējams vienoties 60% no nozares preču un pakalpojumu apgrozījumu veidojošiem uzņēmumiem vai arī 50% no nozares darbiniekiem vienoties par minimālo algu. Diemžēl neviena nozare vēl to nav izmantojusi. Šis instruments prasa ļoti lielu nozares pašas spēju apkopot šos resursus un uzņēmumu ieinteresētību to darīt. Patlaban mēs esam sapratuši, ka, lai ģenerālvienošanās būvniecības nozarē noslēgtu, ir nepieciešams vienoties par to aptuveni 400 uzņēmumiem. Un tur ir uzņēmumi, kuru apgrozījums ir sākot no miljona eiro, kas būvniecības nozarē nav lieli uzņēmumi. Šā iemesla dēļ mēs patlaban runājam ar valdību par to, lai tā rastu arī motivāciju uzņēmumiem šo ģenerālvienošanos parakstīt. Piemēram, likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir definēts, ka uzņēmumi, kuros ir noslēgti koplīgumi, var pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem par darbinieku ēdināšanu, ja viņi to nodrošina. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja uzņēmums noslēdz koplīgumu. Līdz ar to mēs esam aicinājuši arī Ministru prezidentu, finanšu ministri, ekonomikas ministru un labklājības ministru rast motivāciju uzņēmumiem pievienoties ģenerālvienošanās noslēgšanai. Tas, protams, ir ļoti svarīgi jo būtu arī būtisks instruments citām nozarēm domāt tajā virzienā. Vien Latvijā ir pierasts, ka minimālo algu nosaka valdība, Saeima. Daudzās ES dalībvalstīs tomēr viss iet nozaru griezumā, reģionu griezumā, jo skaidrs, ka vienota minimāla alga visām nozarēm, visiem reģioniem ir ļoti maz iespējama.
– Cik liela aptuveni varētu būt minimālā alga būvniecības nozarē?
– Mūsu aprēķini patlaban liecina, ka viszemāk kvalificēto darbinieku kategorijai minimālā alga būtu ne mazāka kā 770 eiro. To mēs esam aprēķinājuši, zinot, cik maksā 200 lielākie nozares uzņēmumi. Tāpēc mēs aicinātu to noteikt kā zemāko slieksni. Savukārt mazliet kvalificētākiem darbiniekiem minimālā alga, pēc mūsu aplēsēm, varētu būt ne mazāka kā 900 eiro. Tas principā atbilst tam, kādas faktiski uzņēmumos algas arī maksā. Protams, ir arī uzņēmumi, kas aizvien kādā ziņā vēl darbojas ēnu ekonomikas segmentā, kur maksā aplokšņu algas, mēs to redzam statistikas informācijā, ka tie maksā daudz mazākas legālās algas. Faktiskās algas, visticamāk, viņiem īpaši neatšķiras no godīgajiem nodokļu maksātājiem.
– Kas vēl būvniecības nozares darbībā būtu uzlabojams?
– Mēs esam vairākkārt aicinājuši domāt par to, ka valstij vajadzētu pāriet uz projektēšanas un būvniecības iepirkšanu vienā iepirkumā, nedalīt atsevišķi projektēšanu un atsevišķi būvniecību. Patlaban spēkā esošā prakse, kad atsevišķi iepērk projektu un atsevišķi pēc tam būvniecību, mūsuprāt, rada virkni problēmu. Arī valsts ir atzinusi, ka tajā brīdī, kad projektētājs atved pasūtītājam 30 vai 50 kastes ar projekta dokumentāciju, pasūtītājam ir gandrīz neiespējami būt pārliecinātam, ka viss tur ir augstākajā kvalitātē un tiešām nav kļūdu. Savukārt pēc tam, kad būvnieks jau sāk šo projektu īstenot, dažkārt projektā atklājas kļūdas un nepilnības. Šā iemesla dēļ, mainot situāciju, mēs varam izvairīties no savstarpējiem strīdiem un saprast, kurš galu galā ir atbildīgs un par ko. Mēs esam rosinājuši izmantot iespēju un sludināt projektēšanas un būvniecības konkursu kopā, slēgt tā saucamo “design and built” līgumu, lai arī pēc tam būtu viens atbildīgais. Ģenerāluzņēmējs varētu uzņemties atbildību par projektēšanas kvalitāti un būvniecības kvalitāti un izslēgt arī savstarpējos strīdus. Tas ļautu arī saīsināt būvniecības termiņus. Mūsuprāt, projektēšanas un būvniecības apvienošana vienā iepirkumā ir ļoti svarīgs instruments. Protams, ka tas arī prasa pasūtītājam augstāku kompetenci un augstākas prasmes definēt pirms tam, kas ir tas, ko īsti grib iepirkt.
TEKSTS: Sandris Gunvaldis
FOTO: Aija Meldere
Atbildēt