Valmierā ik gadu īsteno aptuveni 100 iepirkumus dažu tūkstošu līdz vairāku miljonu eiro vērtībā. Ar Valmieras iepirkumu lietām viens no ciešāk saistītajiem ir Raivis Grīviņš – Iepirkumu nodaļas vadītājs. Sarunā ar viņu tagad varat izlasīt atbildes, kas bez īpašas lielīšanās apliecina, ka Valmiera patiešām domā un rada.
– Kā organizējat pašvaldības iepirkumu procesu?
– Mums ir izveidota pastāvīgā Iepirkumu komisija – pieci cilvēki un Iepirkumu nodaļa, kas nodrošina tehnisko atbalstu, lai atbilstoši Publisko iepirkumu likumam tiktu organizēta visa procesa gaita. Tas nozīmē, ka Iepirkumu nodaļa sadarbībā ar Iepirkumu komisiju izstrādā nepieciešamo dokumentāciju, pārbauda pretendentu piedāvājumus, plāno, organizē un koordinē publiskos iepirkumus, veic iepirkuma procedūru īstenošanu, pilnveidošanu un kontroli, ievērojot Publisko iepirkumu likumu, tādējādi praktiski īstenojot procesu līdz galarezultāta sasniegšanai.
Kādas preces, pakalpojumus vai būvdarbus nepieciešams iepirkt, izlemj pašvaldības iestādes atbilstoši saviem attīstības plāniem un budžetam. Tālāk jau visa šī informācija nonāk Iepirkumu nodaļā, un mēs sagatavojam iepirkumu plānu, nosakot, kāda procedūra attiecīgi piemērojama, kas ir galvenās prioritātes, ko var nedaudz atlikt, kad iepirkuma procedūras izsludināmas un tamlīdzīgi. Pēc tam nodaļas vai iestādes saņem jau mūsu norādījumus un izstrādā nepieciešamās specifikācijas, nosaka vēlamos līguma izpildes termiņus un citas prasības. Arī es, neskatoties uz to, ka vairāk vai mazāk pārzinu iepirkuma priekšmetu, nepieciešamības gadījumā pieaicinu attiecīgās nozares konsultantus, lai skaidri un nepārprotami definētu izvirzītās prasības pretendentiem. Šāda sadarbība konkursa pretendentam faktiski liedz jebkādas iespējamās interpretācijas, ievērojot nosacījumu, ka ir jāizpilda viss iepirkuma nolikumā norādītais bez jebkādām atkāpēm vai iebildumiem.
– Cik ilga ir Iepirkumu komisijas atbildība?
– Mūsu darbs beidzas ar līguma noslēgšanu. Par līguma termiņiem, izmantojamiem materiāliem – faktiski par izpildi kopumā līdz objekta nodošanai – jau atbild konkrētās jomas profesionāļi.
– Valmiera kopumā var lepoties ar finansiāli ļoti apjomīgu projektu realizēšanu?
– Pēdējo gadu griezumā lielākais ir peldbaseina būvniecība. Taču 2017. gadā Valmierai būs liels izaicinājums – vērienīgi rekonstrukcijas darbi jāsāk Jāņa Daliņa stadionā, kur sadarbībā ar Latvijas Vieglatlētikas federāciju taps vieglatlētikas manēža, kas būs nozīmīga būve ne tikai Vidzemes reģionam, bet visai Latvijai, kur rīkot gan augstas kvalitātes treniņnometnes, gan arī sacensības. Esam jau sākuši darbu pie starptautiska nolikuma izstrādāšanas, un plānots, ka šogad, ja pēc konkursa izsludināšanas un uzvarētāju atzīšanas nebūs sūdzību vai kādu citu sarežģījumu, būvniecību vajadzētu sākt.
– Topošais peldbaseins jau patlaban ir Valmieras lielākais lepnums.
– Peldbaseinu tiešām ļoti vajadzēja, un šī projekta realizācija no idejas līdz reālai celtniecībai ilga teju desmit gadus. Valmierā ir ieviesta obligātā peldētapmācība skolās, kas veicina gan drošību uz ūdens, gan peldēšanas sporta attīstību. Taču šobrīd viss rit savu gaitu. Peldbaseinu būvē būvfirma SIA “Arčers”, un kompleksu plānots pabeigt šovasar. Peldbaseina izveides kopējās izmaksas ir astoņi miljoni eiro, no kuriem 5,4 miljonus eiro segs valsts piešķirtā mērķdotācija, savukārt pārējo summu finansē no pašvaldības līdzekļiem.
– Vispār ir prakse, ka iepirkumā uzvar ārvalstu uzņēmēji?
– Ļoti lielajos projektos pagaidām nav, bet mazākus ir īstenojuši Igaunijas un Lietuvas pārstāvji.
– Kas notiek, ja jūs neapmierina konkursa uzvarētāja darbs?
– Ja tās ir kādas preces, pasūtītājam ir tiesības atteikties un pieprasīt piegādāt specifikācijā norādītās. Tāpat nepieļaujam, ja iepirkumu konkursā uzvarējušais pretendents pēc tam cenšas piedāvāt kaut ko līdzīgu, neatbilstošu nolikumam. Ir bijis gadījums, kad ar konkursa uzvarētāju esam pat lauzuši līgumu, jo netika izpildīti iepirkuma nosacījumi ielu seguma atjaunošanā.
– Cik parasti pretendentu piesakās uz vienu konkursu?
– Ja gadās, ka atklātā konkursā piesakās tikai viens, uzrakstām pamatojumu, ka prasības bijušas samērīgas un atbilstošas līguma priekšmetam, īpaši, ja tā ir kāda specifiska nozare. Uz būvdarbu iepirkumiem gan konkurence prāva – reizēm pat 20 pieteikumu. Bet vidējais cipars – robežās no pieci līdz desmit.
– Kas ir jūsu noteikumi iepirkumā – zemākā cena vai saimnieciski izdevīgākais?
– Vairākumā gadījumu – zemākā cena, jo mēs ļoti detalizēti izstrādājam specifikācijas un nolikumus, neko nesarežģījot, skaidri definējot nosacījumus, ko vēlamies. Skaidri noteiktas prasības pretendentiem, ievērojot likuma normas, ir visvienkāršākais veids, kā strādāt, lai pretendentam nav ne iebildumu, ne iespēju kaut ko interpretēt. Protams, gadās pa niansei, ko cilvēks gribēdams nevar iedomāties un paredzēt, ka arī tādas vēl jāieraksta nolikumā, bet ar to arī esam veiksmīgi tikuši galā. Ir gan arī bijusi situācija, ka pretendentu noraidījām tādēļ, ka tika piedāvāta nepamatoti zema cena. Tā bija ar peldbaseina būves iepirkuma konkursu, kādēļ iepirkums kopumā ieilga. Esam strādājuši arī ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet secinājām, ka tik un tā, pat visus kritērijus izpildot, galarezultātā visu nosaka cena. Bez tam šajos iepirkumos lielāks ir arī sūdzību risks, jo kādam vienmēr šķitīs, ka nav pareizs punktu sadalījums.
– Sūdzības, šķiet, ir kā bubulis, no kā rodas lielākie sarežģījumi un projekta izpildes termiņu kavēšana.
– Pieļauju, ka nākotnē, kad atbilstoši izmaiņām Publisko iepirkumu likumā noteiktos gadījumos būs jāpiemēro tikai saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, problēmu varētu kļūt vairāk. Tas nozīmē – arī sūdzību. Taču pozitīvā cerība, ka sūdzēties kāros nobremzēs depozīta noteikumi. Tas nozīmē, ka, iesniedzot sūdzību, jāiemaksā noteikta summa un sūdzības noraidīšanas gadījumā šī nauda tiek zaudēta. Iespējams, tas varbūt daudzus atturēs no vēlmes sūdzēties vienkārši sporta pēc. Tas, protams, ir minējums, bet pietiekami bieži esam saskārušies, ka sūdzību iesniedz bez īpaša pamatojuma. Mūsu pašvaldībā, par laimi, šādas situācijas ir reti – gadā viena divas reizes. Vienmēr esam arī uzvarējuši, tomēr laiks, resursi zaudēti, projekta īstenošanas gaita arī traucēta. Bet jebkurā gadījumā, ja iepirkuma nolikumā kritēriji būs noteikti skaidri un visiem saprotami tā, lai patiešām nerodas kādi pārpratumi un interpretācijas iespējas, lielus sarežģījumus neparedzu.
– Praktiski Iepirkuma komisijai, nodaļām, jūsu piesaistīto konkrētu nozaru speciālistiem ir milzīga atbildība, lai viss noritētu gludi.
– Jā.
– Man tā sievišķīgi patīkami bija lasīt, ka jūs jau esat izsludinājuši iepirkumu par puķu stādījumiem un apzaļumošanu – galu galā visi taču gaidām pavasari un vasaru.
– Jā, tā sanāk, ka puķes pērkam jau pašā ziemas vidū, jo esam pieredzējuši, ka tad, kad stāds jāliek dobē, nav kas nodrošina mūsu pieprasījumu. Tādēļ ļoti laikus izsludinām iepirkumu, lai piesakās pretendenti, jo janvāris, februāris, marts faktiski ir laiks, kad viengadīgās puķes jāsēj. Savukārt puķkopjiem tā ir garantija viņu biznesam, ja viņi spēj nodrošināt mūsu vēlmes un konkursā uzvar.
– Jūs veicat iepirkumus arī Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS)?
– EIS noteikti ir ieguvums. Šos iepirkumus parasti izdara iestādes pašas, galvenokārt tā ir datortehnikas, kancelejas preču iegāde. Praktiski EIS darbojas kā interneta veikals, kur, izvēloties konkrētu lietu, sistēma piedāvā piegādātāju, kam ir lētākais modelis. Vienīgais nosacījums – jābūt noteiktam preču apjomam. Būtiski, ka ar EIS var preces nopirkt pat diviem mēnešiem, nav jāpērk visam gadam, nenotiek blēdīšanās, ka atved citu preci nekā pasūtījumā, jo viss atbilst noteiktiem kodiem.
– Kā sokas ar zaļo iepirkumu?
– Atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, kam šīs prasības jāpiemēro obligāti, to izpildām. Darba apjoms gan tad ir lielāks un sarežģītāks. Zaļā iepirkuma specifikācijās ir vēl detalizētāk viss jānorāda, lai pasūtītājs patiešām nonāk pie vēlamā rezultāta. Tāpat pastāv risks, ka šādas prasības pretendentiem izpildīt liksies sarežģīti un viņi var nepieteikties konkursā, kas atkal var iekavēt kādus termiņus.
– Bet vai vispār zaļais iepirkums attaisno ideju un mērķi? Zemnieki, kuri ražo bioloģisko pārtiku, pieļauj, ka “papīrs pacieš visu” un kā Latvijā audzētu norāda arī no citām valstīm ievesto.
– Mūsu pašvaldībā ar zaļo iepirkumu pārtikā vēl strādājam maz. To esam izmantojuši tikai ēku siltināšanas programmā, jo tā pieprasīja finansētājs – Eiropa, kā arī ielu apgaismojuma nomaiņā. Attiecībā uz zaļo iepirkumu pārtikā mums tas būs aktuāls tikai 2018. gadā, jo patlaban vēl darbojas piecu gadu ēdināšanas pakalpojuma līguma nosacījumi. Manuprāt, runājot par pārtikas produktu iegādi, zaļajā iepirkumā ļoti būtiski ir divi nosacījumi: pirmkārt, pieejams atbilstošs finansējums, lai pasūtītājs patiešām pietiekamā daudzumā spētu nopirkt veselīgus produktus. Nereti veselīgāku produktu iegādē novērojams sadārdzinājums, tad pasūtītājs ir spiests atteikties no nepieciešamā produktu apjoma vai mainīt izvirzītās prasības, tās atvieglojot, padarot produktu iegādi vairs ne tik zaļu. Otrkārt, svarīgi ir ievērot un kontrolēt pašu piegādes līgumu izpildi, lai tas, kas ierakstīts nolikumā, ir arī dabā un patiešām nav situāciju, ka “papīrs panes visu”. Diemžēl piegādātājiem ne vienmēr zaļie noteikumi patīk un faktiski rodas situācijas, ka, tiklīdz iekļaujam šīs prasības, pretendentu loks sašaurinās.
– Ko varat teikt par likumdošanu? Drīzumā īstenosies ilgi gaidītais iepirkumu sliekšņa palielinājums, kad vairs nevajadzēs rīkot konkursu. Varbūt vēl vajadzētu kādas izmaiņas, uzlabojumus?
– Sliekšņa paaugstināšana tiešām ir ļoti pozitīvs aspekts.
– 2015. gadā Valmieras pilsētas pašvaldība atbilstoši jaunajai standarta redakcijai saņēma kvalitātes vadības sertifikātu ISO 9001:2015. Tas apliecina, ka procesi pašvaldībā tiek uzturēti atbilstoši starptautiski atzītam kvalitātes vadības standartam. Vai šādu standartu var attiecināt arī uz darbu ar iepirkumiem?
– Jā, sertifikāts attiecas arī uz Iepirkumu nodaļu, un ir izstrādāta kārtība, kā pašvaldībā tiek organizēti iepirkumi, lai visu pakalpojumu procesu veiktu ļoti augstā kvalitātē.
– Kādas ir lielākās problēmas, ar ko gadās saskarties iepirkumu konkursu gaitā?
– Pavisam atklāti jāpasaka, ka dažkārt vislielākās problēmas ir mūsu pašu radītas. Tie ir gadījumi, kad nav kaut kas precizēts nevaļas vai nezināšanas dēļ, ka ir jāpapildina vai jāpabeidz cita līdz galam neizdarītais. Nereti ir problēmas ar iepirkumā uzvarējušiem piegādātājiem, kuri sola gan izpildīt līgumā noteikto, bet praksē mēģina atvest ko citu, pat nespējot maiņu ar izcelsmes dokumentiem nopamatot. Reizēm arī darbu veicējs grib un pat mēģina kaut ko vienkāršot, pamainīt materiālus, principā ar domu – tikšu pie līguma un tad jau… Tādēļ mūsu prakse ir nedot avansu, bet maksāt tikai par izpildi – vispirms darbi, pēc tam nauda.
– Bieži jāsastopas it kā ar dilemmu: visi vēlas, lai savās mājās darbus veic vietējie uzņēmēji, taču viņi iepirkumu konkursā neuzvar.
– Protams, ka jebkura pašvaldība ir ieinteresēta, lai strādātu vietējie, jo tās ir darba vietas, alga, nodokļi un galu galā lielāka atbildības izjūta, jo tu taču dari pats savas pilsētas labā. Vispār par Valmieru būtu grēks žēloties, ka vietējie neuzvar. Konkursos, īpaši par būvdarbiem, piesakās aktīvi un daudzi arī vinnē. Tajā pašā laikā ir jomas, kurās valmierieši nestartē. Kaut vai ar tiem pašiem puķu stādījumiem. Pavasarī visās malās redzam, ka augus pārdod vietējie, taču uz konkursu nepiesakās. Saņemam iesniegumus no Jēkabpils, Limbažu, Cēsu, Rīgas un Siguldas dārzniekiem.
– Varbūt vietējie jāpamudina?
– To jau reizēm arī darām, jo droši vien darbu steigā sludinājumus kāds nepamana. Jebkurā gadījumā, vai tas ir vietējais vai nav, lai tiktu pie iepirkuma līguma, uzņēmējiem vispirms dalībai iepirkumā ir jāiesniedz savs piedāvājums. Protams, ir dzirdētas baumas, ka “mani neņem, es nekur netieku, citi tie labie”, taču neapgāžams fakts ir tāds, ka, nepiesakoties iepirkumā, pie uzvaras tikt nevar.
Veicot ieguldījumus komercdarbības un industriālo teritoriju attīstībā, mēs perspektīvā veicinām Valmieras ekonomisko augšupeju, no kā ieguvēji būs visi – pašvaldība, uzņēmēji, ikviens Valmieras iedzīvotājs.”
VIEDOKLIS
Jānis Baiks,
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs:
“2016. gadā Valmieras pilsētas pašvaldība iepirkumu jomā veiksmīgi sāka īstenot divus izaicinājumus – projekta “Uzņēmējdarbības attīstību veicinošas satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikācijas pārbūve Cempu un Paula Valdena ielas industriālo teritoriju attīstībai” realizāciju un daudzdzīvokļu dzīvojamo īres namu būvniecību, ko īsteno pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Valmieras Namsaimnieks”.
Cempu un Paula Valdena ielas pārbūves projektu pašvaldība īsteno, lai perspektīvā palielinātu privāto investīciju apjomu Valmieras pilsētā. Proti, veicot ieguldījumus komercdarbības un industriālo teritoriju attīstībā, mēs padarām Valmieru pievilcīgāku vietējiem un ārvalstu investoriem. Tajā pašā laikā infrastruktūras uzlabošana ir nepieciešama arī esošajiem uzņēmējiem, kas ļauj pilnveidot loģistiku un paplašināt darbības virzienu. Liels ieguldījums projekta pieteikuma sagatavošanā bija uzņēmējiem, kuri darbojas šajā teritorijā. Komersanti ne tikai apliecināja projekta nozīmīgumu, bet arī apņēmās radīt jaunas darba vietas un veikt investīcijas savos nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos.
Projektā tiek īstenota Cempu un Paula Valdena ielas segas pārbūve un nestspējas paaugstināšana, kā arī tiek izbūvētas jaunas asfaltbetona kārtas. Tāpat paredzēts izbūvēt ietves un veloceliņus gājēju un velobraucēju drošībai, veikt ielu apgaismojuma un lietus kanalizācijas izbūvi. Projekta kopējās izmaksas plānotas 3 113 602,51 EUR (bez PVN) apmērā, no kā ERAF finansējums – 2 529 707,25 EUR (bez PVN). Atbilstoši iepirkuma rezultātiem Cempu un Paula Valdena ielas pārbūves galvenais būvuzņēmējs ir SIA “Limbažu ceļi”. Pārbūves projekts tiks pabeigts 2017. gadā.
Otrs lielais būvniecības projekts, ar ko pašvaldība var lepoties, ir daudzdzīvokļu īres namu būvniecība, ko SIA “Valmieras Namsaimnieks” sāka 2016. gada nogalē un plāno pabeigt līdz ar Latvijas simtgadi. Tas ir unikāls, Latvijā vēl nebijis projekts, kad pašvaldības kapitālsabiedrība ceļ daudzdzīvokļu namu, kas paredzēts īrei. Saprotam, ka būtisks priekšnoteikums iedzīvotāju skaita palielināšanai ir pilsētas dzīvojamā fonda sakārtošana. Tā kā situācija ar dzīvojamo platību pieejamību Valmierā ir neapskaužama un šobrīd dzīvokļu īres tirgū ir samērā maz mājokļu, pašvaldībai ir jārod dažādi risinājumi. Kad projekts būs pabeigts, valmieriešiem būs radīti papildu 150 dzīvokļi, kas, mūsuprāt, būs labs atspēriena punkts dzīvojamā fonda īres tirgus iekustināšanai, kā arī jaunu speciālistu un darbaspēka piesaistei.
Daudzdzīvokļu īres namā būs pieejami 150 dzīvokļi, kas būs izvietoti divās atsevišķās ēkās. Plānots, ka būs 15 vienistabas dzīvokļu, 90 divistabu dzīvokļu un 45 trīsistabu dzīvokļi. Tāpat ap namiem paredzēts labiekārtot teritoriju ar aptuveni 150 autostāvvietām, velonovietni, atpūtas zonu, bērnu rotaļlaukumu un pazemes atkritumu konteineru novietni. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvprojekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība uzticēta SIA “Monum” par līgumsummu 6 598 000 EUR (bez PVN).
TEKSTS un foto: ILZE GALKINA
Atbildēt