Pērn 15. decembrī apstiprināts un šā gada 1. martā spēkā stāsies jaunais Publisko iepirkumu likums (PIL). Uzņēmējiem un iepirkumu ekspertiem vaicājām, kā viņi vērtē jaunā likuma normas. Vai tās atvieglos vai sarežģīs iepirkuma procesu? Kādi ir vislielākie izaicinājumi jaunā PIL normu ieviešanai dzīvē?
Pozitīvi, ka pagarināts izziņu termiņš ārvalstu kompetento institūciju izsniegtajām izziņām
Ilva Dreimane, SIA “Jūrmalas slimnīca” iepirkumu eksperte:
“Patlaban ir grūti spriest par visām tām izmaiņām, ko darbā nesīs jaunais likums, jo nav vēl izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas ar to ir saistīti, nepieciešams visu skatīt kopumā un vēl nav īstenots neviens iepirkuma konkurss pēc jaunā likuma.
Tā kā turpmāk piedāvājumu izvēlē kā vērtēšanas kritērijs galvenokārt būs saimnieciski visizdevīgākais kritērijs, tad būtu nepieciešams nodrošināt pasūtītājus ar plašu informāciju par dažādu nozaru iepirkumu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu kritēriju izvēles piemēriem, to piemērošanas metodikām (ar piemēriem), jo nav universālas vērtēšanas kārtības, ko varētu piemērot visiem iepirkumiem. Katram iepirkumam ir sava specifika (piemēram, pārtikas piegādes iepirkumi atšķiras no būvdarbiem u. tml.). Tas būtu darbs nozaru asociācijām – sagatavot dažādas rekomendācijas, kas būtu publiski pieejamas Iepirkumu uzraudzības biroja mājas vietnē.
Pozitīvi ir tas, ka jaunais likums ir pagarinājis izziņu termiņu ārvalstu kompetento institūciju izsniegtajām izziņām no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem. Tas nenoliedzami samazina administratīvo slogu tiem uzņēmējiem, kam ir jāsastopas ar šo izziņu iegūšanu un kas piedalās konkursos nepārtraukti. Agrākais termiņš – viens mēnesis – bija stipri par maz.”
Ļoti svarīgi ir veicināt pasūtītāju izpratni par regulējuma mērķiem
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane:
“Ar jauno likumu kopumā esam apmierināti. Vissvarīgākais tajā ir pārejas veicināšana uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli, zemākās cenas kritēriju piemērojot tikai atsevišķos gadījumos. Tas veicinās preču, pakalpojumu vai būvdarbu kvalitāti, palīdzot sasniegt efektivitāti publiskajos iepirkumos. Vēl viens svarīgs jautājums ir Saeimas izšķiršanās par depozīta sistēmas ieviešanu, šādi mazinot riskus, kas ir saistīti ar nepamatoto sūdzību iesniegšanu, kas kavē publisko iepirkumu procesus.
Atzinīgi novērtējam būvkomersantu klasifikācijas ieviešanu un to sasaisti ar būvdarbu iepirkumiem, no kā ievērojami vienkāršosies būvuzņēmēju kvalifikācijas pārbaude, samazināsies sniedzamo dokumentu un informācijas apjomi. Taču tas ir tikai pirmais solis uz efektivitāti publiskajos iepirkumos.
Ļoti svarīgi ir veicināt pasūtītāju izpratni par regulējuma mērķiem, par procesu izmaiņām, par jēgpilna regulējuma piemērošanu, īpaši izvēloties saimnieciskā izdevīguma kritērijus.
Balstoties uz jaunā likuma normām, Latvijas būvuzņēmēju partnerība patlaban strādā pie vadlīnijām, lai palīdzētu efektīvi ieviest saimnieciskā izdevīguma principu būvniecības iepirkumos. Pēc to saskaņošanas ar Iepirkumu uzraudzības biroju un lielākajiem pasūtītājiem tās apstiprinās. Vadlīnijas attieksies gan uz būvdarbu iepirkumiem, gan uz apvienotajiem projektēšanas un būvniecības iepirkumiem (“Design and build”). Līdz ar to ceram, ka tās būs kā rokasgrāmata pasūtītājiem, lai efektīvi un jēgpilni varētu izvērtēt saimniecisko izdevīgumu.”
Šo zaļo iepirkumu es varētu definēt kā izaicinājumu savā darbā
Jelgavas novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Aija Udalova:
“Par jauno PIL varēsim spriest pēc aptuveni pusgada, pēc tā spēkā stāšanas dienas, kad redzēsim, vai tas atvieglos vai arī sarežģīs iepirkumu veicēju darbu. Patlaban, vērtējot jauno likumu, pozitīvi izskatās, ka ir iecerēts ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Jaunajā PIL paredzēts ieviest depozīta maksājumu, apstrīdot iepirkumu procedūras rezultātus. Manuprāt, depozīta maksājums samazinās nepamatotu iepirkumu rezultātu apstrīdēšanu skaitu, jo iepirkumu apstrīdēšana gan kavē projektu realizāciju, gan tas arī ir papildu darbs Iepirkumu komisijai. Kā pozitīvu iestrādi PIL likumā vērtēju paredzamo administratīvā sloga mazināšanos, ieviešot Eiropas vienoto iepirkuma dokumentu. Tas atbrīvos pretendentus no visu kvalifikāciju apstiprinošo un pieredzi apliecinošo dokumentu iesniegšanas katrā iepirkumā. Iepriekš nosauktos dokumentus vajadzēs iesniegt vien tam pretendentam, kuram būtu piešķiramas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības.
Jaunajā PIL ir plaši definēts zaļais publiskais iepirkums un paplašināta tā piemērošanas joma. Proti, Ministru kabinetam ir noteikts deleģējums gatavot noteikumus zaļā publiskā iepirkuma piemērošanai. Šo zaļo iepirkumu es varētu definēt kā izaicinājumu savā darbā, jo, kā var “ēst zaļi”, “dzīvot zaļi” utt., radot ietaupījumus budžetā, kā to komentē atbildīgās iestādes?”
Atbildēt