2016. gadā likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis jaunreģistrēto skaitu

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku nenoliedzami ietekmē vairāki faktori. Sākot ar valsts īstenotajām reformām, radot iespēju, piemēram, reģistrēt SIA ar samazinātu pamatkapitālu, beidzot ar ekonomiskajiem aspektiem un valsts uzraugošajiem administratīviem lēmumiem.

Neskaidrība par valdības turpmākajiem lēmumiem, dažādas ekonomiskās barjeras, kas kavē uzņēmumu attīstību un eksportu, piemēram, uz Krieviju, noteikti bijuši tikai daži no iemesliem kāpēc 2016. gads uzrādījis tendenci, kuru iepriekš piedzīvojām vien 1997. un 1998. gadā. Proti, pērn likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis jaunreģistrēto.

Lursoft pētījums parāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 11 206 jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89 % mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar jaundibināto uzņēmumu skaita kritumu audzis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Atskatoties pagātnē, redzams, ka 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu, ko neizdarot tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kura ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju.

Savukārt, analizējot iemeslus uzņēmumu likvidācijas pieaugumam pēdējos gados, redzams, ka viens no faktoriem ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana, VID un Uzņēmumu reģistram no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši neveic saimniecisko darbību, kā arī, nenoliedzami, dažādi individuāli iemesli, piemēram, neskaidrība par turpmāko uzņēmējdarbības regulējumu, sīvā konkurence, kā rezultātā daudzi nolēmuši slēgt savus uzņēmumus.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, komentējot uzņēmumu likvidēšanas un reģistrēšanas tendences Latvijā, prognozē, ka likvidēto uzņēmumu skaits, ļoti iespējams, arī turpmākos gados būs salīdzinoši liels.
 
Lursoft pārstāve: “Izvērtējot pēdējos trijos gados iesniegtos finanšu pārskatu datus, redzams, ka liela daļa no Latvijas uzņēmumiem tikai izpilda likumā noteikto prasību – iesniegt pārskatu, bet faktiski saimniecisko darbību neveic. Proti, statistika parāda, ka no visiem 2013. gadā iesniegtajiem gada pārskatiem 26,4% uzņēmumu neto apgrozījumu finanšu pārskatā nenorādīja, vai arī norādītais apgrozījums bija 0, savukārt 2014. gadā šādi kopumā bija 25,7% uzņēmumu. 2015. gadā šādu uzņēmumu skaits jau nedaudz samazinājies, bet vēl aizvien to īpatsvars ir augsts – 22,9% jeb absolūtos skaitļos, tie ir 23 378 uzņēmumi.”

Uzņēmējdarbības attīstībai par labu nekalpo arī aizvadītā gada nogales haoss, teju līdz gada beigām uzņēmējiem neviešot skaidrību par turpmāko mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju likteni, kā arī grozījumi likumā, kuru mērķis ir novērst tādu komersantu dibināšanu, kuri tiek reģistrēti nevis ar mērķi veikt komercdarbību, bet gan veikt darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jāteic, ka līdz galam nav ieviesta skaidrība, kā notiks šo risku izvērtēšana, jo pēc pašreizējā likuma regulējuma VID turpmāk vienpersoniski, nepastāvot saistošajiem noteikumiem, kuri būtu zināmi arī uzņēmējiem, varēs izlemt, kuru nodokļu risku dēļ aizliegt reģistrēt uzņēmumu.

Pērn zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009. gada

Analizējot datus par 2016. gadu, redzams, ka pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009. gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu – pagājušajā gadā likvidēts visu laiku lielākais uzņēmumu skaits. Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 21,47%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 12 227 uzņēmumus. Lai arī faktiskos skaitļos likvidēto uzņēmumu skaitam aizvien ir tendence pieaugt, to pieaugums 2016. gadā vairs nav bijis tik straujš kā, piemēram, 2014. un 2015. gadā, kad likvidēto uzņēmumu skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 50%.

Jānorāda, ka likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 8,9 gadi, kas liek domāt, ka pamats to likvidēšanai ir bijis nevis spontāns lēmums iesaistīties biznesā, bet gan nespēja pielāgoties uzņēmējdarbības vides izmaiņām un jau iepriekš piesauktā uzņēmējdarbības vides sakārtošana, likvidējot tā dēvētos “tukšos” uzņēmumos.

Tiesa, analizējot nozares, kurās visbiežāk darbojušies likvidētie uzņēmumi, redzams, ka pagājušais gads nav nesis būtiskas izmaiņas, jo priekšplānā izvirzījusies mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, aiz kuras seko būvniecība un uzņēmumi, kuri veic operācijas ar nekustamo īpašumu.

61,4% no visām jaunajām SIA – mazkapitāla

Nemainīgi augstu popularitāti uzņēmēju vidū saglabājušas mazkapitāla SIA. Lursoft aprēķini parāda, ka no visām pagājušā gada laikā reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 61,40% reģistrētas kā mazkapitāla SIA, no kurām 38,53% gadījumu jauna komersanta pamatkapitāls bijis vien 1 eiro.

Salīdzinot ar gadu iepriekš, jānorāda, ka šādu uzņēmumu īpatsvars palielinājies, jo 2015. gadā no visām reģistrētajām mazkapitāla SIA 1 eiro pamatkapitāls bijis 36,00% komersantu, savukārt nedaudz lielāks bijis to SIA skaits, kuru pamatkapitāls reģistrēšanas brīdī bijis robežās no 2 līdz 10 eiro.

Rekordistam – 15 milj. EUR pamatkapitāls

Pretstatā lielajam skaitam jauno uzņēmumu, kuru pamatkapitālu veido tikai viens eiro, aizvadītajā gadā reģistrēti arī vairāki jauni komersanti ar daudzmiljonu pamatkapitālu. Lielākais no tiem ir jūnijā reģistrētais SIA Hibelt ar 15 milj.EUR lielu reģistrēto pamatkapitālu. Tiesa, patlaban uzņēmuma apmaksāto pamatkapitālu veido vien 3 tūkst. EUR. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA Hibelt kapitāldaļu turētāji ir trīs juridiskas personas – SIA Hansa Properties, SIA High Hopes un SIA OLO, no kuriem 44,14% jaunā uzņēmuma kapitāldaļu pieder pēdējam.

Vairāk nekā 10 milj.EUR pamatkapitāls ir arī 2016. gada martā reģistrētajam AS MCH Investīcijas. Jaunā uzņēmuma vadītāji ir biznesā jau iepriekš labi zināmas personas – valdes locekļu amatus ieņem Ainārs Šlesers un Kaspars Tinkuss, savukārt padomē iecelts Edgars Šķenderis, Jānis Maršānas, Ivars Gulbis un Jānis Bērziņš. Jānorāda, ka jaunreģistrētajam uzņēmumam kopš pagājušā gada jūlija pieder 60% SIA Rīgas tirdzniecības osta daļas.

Jaunu uzņēmumu pērn reģistrējusi arī AS ABLV Bank, kuras dibinātā SIA ABLV Building Complex pamatkapitāls noteikts 8,500 milj.EUR apmērā.

Pagājušajā gadā reģistrēto lielāko uzņēmumu TOP 5 sarakstu noslēdz divi Stopiņu novadā reģistrēti uzņēmumi – SIA Lemon Capital un SIA Augusta būmaņi – ar 8,000 milj.EUR pamatkapitālu. Lursoft dati rāda, ka SIA Lemon Capital daļas pieder 2004. gadā reģistrētajai holdingkompanijai SIA DMT Pluss, savukārt kā SIA Augusta būmaņi vienīgais īpašnieks norādīts jau iepriekš pieminētais SIA Lemon Capital.

2016. gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc to pamatkapitāla apjoma:
1. SIA Hibelt – 15,000 milj.EUR pamatkapitāls (reģistrēts 08.06.2016., Rīgā);
2. AS MCH Investīcijas – 10,235 milj.EUR pamatkapitāls (reģistrēts 24.03.2016., Rīgā);
3. SIA ABLV Building Complex – 8,500 milj.EUR pamatkapitāls (reģistrēts 09.12.2016., Rīgā);
4./5. SIA Lemon Capital – 8,000 milj.EUR pamatkapitāls (reģistrēts 04.11.2016., Stopiņu novadā);
4./5. SIA Augusta būmaņi – 8,000 milj.EUR pamatkapitāls (reģistrēts 15.08.2016., Stopiņu novadā).

Pozitīvais piemērs reģionos – Limbažu novads

Jaunu uzņēmumu skaita kritums vērojams visā Latvijā.

Lursoft dati rāda, ka Latvijas lielākajās pilsētās 2016.gadā reģistrēti 7 713 jauni uzņēmumi, kas ir par 19,88% mazāk nekā gadu iepriekš un kritums vērojams visas pilsētās bez izņēmuma.
Visievērojamāk jauno uzņēmumu reģistrācijas samazinājusies Ventspilī. Ja 2015.gadā piejūras pilsētā reģistrēti 153 jauni uzņēmumi, tad pērn – par 37,90% mazāk. Otrs lielākais kritums reģistrēts Valmierā, kur pagājušajā gadā reģistrēti 96 jauni uzņēmumi, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir samazinājums par 28,36%.

Savukārt vismazākais kritums vērojams Daugavpilī, kura 2015.gadā bijusi vienīgā pilsēta, kurā jaunu uzņēmumu skaits nevis samazinājies, bet gan pieaudzis. Lursoft dati rāda, ka 2016. gadā Latvijas otrajā lielākajā pilsētā reģistrēto uzņēmumu skaits bijis par 8,55% mazāks nekā gadu iepriekš.

Analizējot likvidēto uzņēmumu skaitu lielākajās pilsētās, redzams, ka tikai Jelgavā pagājušais gads bijis ar plusa zīmi, jo šajā pilsētā 2016. gadā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto. Lursoft pētījums atklāj, ka pagājušajā gadā Jelgavā likvidēti 230 uzņēmumi, bet reģistrēto skaits bijis par 6 uzņēmumiem lielāks.

Lai gan kopumā valstī likvidēto uzņēmumu skaitam ir tendence pieaugt, atsevišķas pilsētas spējušas uzrādīt pretēju tendenci – Jēkabpilī, Valmierā un Ventspilī likvidēto uzņēmumu skaits pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, ir samazinājies. Pozitīvākā situācija bijusi Jēkabpilī, kur 2015. gadā likvidēti 93 uzņēmumi, bet pērn – 78.

Vērtējot jaunu uzņēmumu reģistrāciju novados, redzams, ka 2016.gadā jauni uzņēmumi reģistrēti visos Latvijas novados, tiesa gan, atsevišķos novados aktivitāte bijusi ievērojami zemāka nekā novados, kuri veidoti ap kādreizējo rajonu centriem.

Lursoft pētījuma dati parāda, ka tikai divi jauni uzņēmumi visa pagājušajā gada laikā reģistrēti Baltinavas novadā (2015. gadā – 1 jauns uzņēmums) un Ciblas novadā (2015. gadā – 5 jauni uzņēmumi). Vienlaikus Baltinavas novadā likvidēto uzņēmumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā jaunreģistrēto, savukārt Ciblas novadā likvidēto skaits jaunreģistrēto pārsniedzis pat par 10 uzņēmumiem.

Analizējot jauno uzņēmumu skaita pieaugumu, redzams, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jaunu uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis 50 pašvaldībās. No tām īpaši jāizceļ Limbažu novads, kur pagājušajā gadā bijis par 30 jauniem uzņēmumiem vairāk nekā 2015. gadā. Piedevām Limbažu novadā 2016. gadā likvidēto uzņēmumu skaits bijis par 5 mazāks nekā jaunreģistrēto.

Jauno uzņēmumu skaita ziņā Pierīgas novadi arī pagājušajā gadā apsteiguši atsevišķas Latvijas lielās pilsētas. Tā, piemēram, Mārupes (193 jauni uzņēmumi), Ķekavas (160), Ogres (135), Olaines (128), Salaspils (116), Tukuma (103) un Siguldas (97) novadi jauno uzņēmumu skaita ziņā apsteiguši Valmieru, Jēkabpili, Ventspili un Rēzekni.

Latvijas lielākajās pilsētās reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits 2015. un 2016. gadā

Indra UrtāneLursoft komunikāciju vadītāja