Latvijas Drošības biznesa asociācijas (LDBA) eksperti JĀNIS ZEPS un GUNTARS LOBA stāsta par jauno Apsardzes darbības likumu, atklāj šā biznesa virtuvi, nepilnības likumos un vēsta par vēlamo rīcību iepirkumos.
“Radoši” piedāvājumus pasūtītājiem sākušas piedāvāt vairākas apsardzes firmas, uzrādot, ka nakts maiņā (no pulksten 22.00 līdz pulksten 6.00) notiks apsargu maiņa ik pēc divām stundām. LDBA secina – tā ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas (divu stundu darbs naktī nav uzskatāms par nakts darbu), Darba likuma 32. nodaļas 138. panta pirmās daļas prasību neievērošana, kas ļauj apsardzes komersantam piedāvāt zemāku cenu nekā konkurentiem. SIA “Jūrmalas slimnīca” aizvadītā gada beigās tieši šā iemesla dēļ pārtrauca iepirkumu. Atgādināšu, ka 2013. gada 15. martā Administratīvā rajona tiesa noraidīja kāda uzņēmuma sūdzību par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu par nepamatoti lētu piedāvājumu, ko šī apsardzes firma piedāvāja SIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”. Arī šajā gadījumā apsardzes firma bija plānojusi nakts darbu tā, lai iespējami mazāk būtu jāveic piemaksa par nakts darbu.
Shēmas ir daudz un dažādas
LDBA gan šādu uzņēmumu – shēmotāju nav. Asociācija ir aprēķinājusi minimālo stundas tarifa likmi fiziskās apsardzes postenim, kas iegūta, ņemot vērā valstī noteikto minimālo algu, ja apsargam nav profesionālās kvalifikācijas un ir vien apsardzes sertifikāts.
Asociācijas prezidents Jānis Zeps uzņēmēju vēlmi iegūt līgumu ar jebkuriem līdzekļiem skaidro ar patlaban pastāvošo kārtību, kas ļauj izvēlēties apsardzes pakalpojuma piedāvājumu ar viszemāko cenu. “Viszemākā cena praksē nekad nebūs visizdevīgākā cena. Ir jābūt robežai, kad vislētākais ir visizdevīgākais. Kad šo robežu pārkāpj, tad zaudētāji ir visi – valsts, kas nesaņem nodokļu maksājumus, un pasūtītājs, kas nesaņem tādu pakalpojumu, kādu viņš vēlējies. Mūsu drošības biznesā pa vidu nevar – drošība vai nu ir, vai nav. Ja izvēlas viszemāko cenu, kāda var būt drošība?” tā J. Zeps.
Viņš vērš uzmanību, ka tieši viszemākās cenas uzvaras gājiens ļauj apsardzes pakalpojumu iepirkumos izmantot vēl vienu shēmu, kur iesaistīti pensionāri. Izdienas pensionāriem ir darba pieredze, viņi ir jaunāki, tāpēc piedāvātā pakalpojuma likme atšķiras no vecuma pensionāru piedāvājuma, kuru darba izmantošana noteikti ļauj piedāvāt zemāku cenu. “Uzskatu, ka šāda rīcība ir pretrunā ar cilvēktiesībām, jo mēs no pretendentiem darba tirgū izslēdzam jaunos cilvēkus. Ja pensionārs atstāj darbu, jāmeklē vietā cits pensionārs. Otra iespēja ir darbinieku maiņa ik pēc divām stundām,” skarbs ir J. Zeps.
Viņš uzsver – jau pašā piedāvājumā mainīties darbiniekiem ik pēc divām stundām ir ielikta pretruna. Proti, līdz darbam ir jāaizkļūst, arī mājās ir jānokļūst, objektā ir jānodod maiņa, kas nozīmē visas teritorijas apstaigāšanu. Kura sarga maiņa skaitīsies pusstundas laikā, kamēr apstaigā sargājamo teritoriju? Ja kaut kas noticis – kas pateiks, kurā maiņā noticis pārkāpums? Tomēr uzvarētājs ietaupa uz nakts stundu darba rēķina.
Kāpēc pensionāri piekrīt sargāt objektus naktī par dienas laikam noteikto atlīdzību? “Tāpēc, ka viņi saņem pensiju un ir priecīgi par iespēju piepelnīties, kaut vai saņemt liekus 100 eiro. Jauns cilvēks ar šādu darba samaksu izdzīvot nevar,” pārliecinoši saka J. Zeps.
LDBA vadītājs arī norāda uz mikrouzņēmumiem nozarē, kas rosina pelēko ekonomiku. LDBA centusies pārliecināt politiķus, ka mikrouzņēmumi ir jāizslēdz no fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanas, tomēr bez rezultāta. “Nav iespējams ar pieciem darbiniekiem darboties diennakts režīmā. Pēc pieciem mēnešiem viens darbinieks ir jālaiž atvaļinājumā,” uzsver eksperts.
Pēc VID sniegtās informācijas, pērn decembra sākumā Latvijā apsardzes biznesā darbojās 240 mikrouzņēmumi, tostarp 18% šo uzņēmumu darbojās viens vai divi darbinieki. To mikrouzņēmumu īpatsvars, kur darbojās divi līdz četri darbinieki, bija 10 – 14%. “Kāpēc tā notiek?” vaicā Zeps. Un pats atbild: ” Lai varētu izņemt naudu, nevis lai pilnvērtīgi apsargātu objektu.”
LDBA eksperts Guntars Loba papildina: “Vislielākās izmaksas fiziskajā apsardzē veido sociālais nodoklis. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam ir 2017. gadā jāmaksā 15% no sava naudas apgrozījuma. Pensionāriem sociālā nodokļa likme (29,73% un izdienas pensionāriem 31,57%) ir mazāka nekā 34,09%. Nākamā problēma ir dabūt skaidru naudu algu izmaksām. To vislabāk izdarīt caur uzņēmumu, kurš ir mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusā, – pieņemt darbā darbiniekus, kuri nav veikuši darbus, maksāt 15% nodokli un izņemt skaidru naudu. Daļu no tās piemaksā pensionāriem, kuri ir nodarbināti citā uzņēmumā.
J. Zeps uzsver – mikrouzņēmumus sāka veidot krīzes laikā. Tie noteikti var darboties, piemēram, būvniecībā, maizes cepšanā, būt šūšanas uzņēmumi, pat darboties apsardzes tehniskā aprīkojuma uzstādīšanā. Fiziskajā apsardzē gan noteikti nedrīkst.
Eksperts aicina valsts un pašvaldību iestādes padomāt, ka tirgus prasībām atbilstošo iepirkumu piedāvājumā iekļautās naudas summas atgriežas valsts budžetā kā iedzīvotāju maksātie nodokļi.
G. Loba vērš uzmanību, ka valstī uz mazo algu rēķina pelna lieluzņēmumi, kuri nodarbina darbiniekus ar zemu profesionālo kvalifikāciju vai bez profesionālās kvalifikācijas. Piemēram, “G4S”, “Maxima”, “Rimi” un citi uzņēmumi. Nav taisnīgi arī, ka Latvijā strādājošajiem izdienas pensiju saņemošajiem senioriem pēc nostrādātajiem gadiem pensiju nepārrēķina, Igaunijā pārrēķina.
Jauni noteikumi
Apsardzes uzņēmējdarbībā kopš šā gada 1. janvāra licences saņemšanai ir jātērē aptuveni 100 000 eiro apsardzes vadības centra ierīkošanai. Jāpērk serveris, transporta līdzekļi ar globālās pozicionēšanas sistēmu, jābūt bruņotiem logu stikliem apsardzes vadības centrā un jāievēro prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos. Apsardzes uzņēmumus iedala pēc apsardzes darbības veida: tehniskā apsardze, fiziskā apsardze, apsardzes tehniskās sistēmas, instalācija, apkalpošana, projektēšana un inkasācijas apsardze. Apsardzes vadības centrs ir nepieciešams apsardzes komersantiem, kuri ir plānojuši nodarboties ar tehnisko apsardzi un inkasācijas apsardzi. Lai mazais komersants var nekomunicēt ar, iespējams, dārgu lielo pakalpojuma sniedzēju, var pieņemt darbā līdz četriem cilvēkiem, kas saņēmuši apsarga sertifikātu. Šādu nosacījumu var attiecināt uz mazu veikaliņu vai kafejnīcu. Ja ir vajadzīgi vairāk nekā pieci darbinieki, tad teritoriālajā policijas pārvaldē jāreģistrē iekšējais drošības dienests. Nereti iekšējā drošības dienesta izveide, organizācija izmaksā dārgāk nekā ārpakalpojuma sniedzēja pakalpojums. Piemērs, ir Rīgas Centrāltirgus. Drošības dienesta vadītājam šajā gadījumā ir jāuzņemas riski pašam. Ja pērk pakalpojumu no komersanta, tad atbildīgais ir viņš.
Kas jāzina par apsardzes iepirkumu
LDBA eksperti vispirms aicina saprast, kas ir jāpērk. Ja rodas neskaidrības, var vērsties LDBA. Apsardzes darbības likuma grozījumi, kuri izveidoti, lai ierobežotu ēnu ekonomiku apsardzes nozarē, stājās spēkā šā gada janvārī. Likuma labojumos noteikts, ka apsardzes komersants var piesaistīt pakalpojuma sniegšanā apakšuzņēmumu, kuram ir atbilstoša apsardzes darbības veida licence, bet apakšuzņēmums nevar nodot citiem izpildītājiem savu saistību izpildi.
J. Zeps teic, ka slimnīcās ir sava darba specifika. Atved narkomānus, cilvēkus alkoholisko dzērienu reibumā, viņi ir agresīvi, uzbrūk mediķiem. Sargiem šie cilvēki līdz policijas ierašanās brīdim ir jāuzrauga. Vecuma pensionāri lielākajā daļā to izdarīt nevar.
Iepirkumā vajag norādīt prasību pēc profesionālās kvalifikācijas. G. Loba aicina saprast, ka nav amata “pensionārs” un profesionālās kvalifikācijas “pensionārs”. Valsts policija apsarga sertifikātu izsniedz pēc personas atbilstības pārbaudes. Noskaidro, vai cilvēks nav narkomāns, dzērājs, tiesāts. Profesionālo zināšanu prasības sertifikāta izsniegšanā ir ļoti minimālas. Tas tāpēc, lai cilvēkiem dotu tiesības strādāt un veikt vienkāršus apsardzes darba pienākumus. Jūrmalas slimnīca ļoti precīzi tehniskajā specifikācijā bija ierakstījusi – profesionālā kvalifikācija nepieciešama vienam cilvēkam, kas organizēs un vadīs apsargu darbību. Ļoti loģiska prasība – cilvēks ir profesionāli sagatavots un var objektā vadīt darbiniekus. Vissvarīgākais – ir jāskatās, vai pretendents spēs sniegt pakalpojumu atbilstoši tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām. Un to fiziskās apsardzes uzņēmumi var darīt vien tad, ja darbinieku profesionālā sagatavotība un profesionālā kvalifikācija ir atbilstoša izvirzītajām prasībām.
Laba iepirkuma klupšanas akmens ir tehniskā specifikācija. Uzņēmumu vadība nereti to uzdod gatavot zemāka līmeņa ekspertiem ar nepietiekamām zināšanām, kas specifikāciju kaut kur nošpiko. Vajadzīgs prasīt gan apsarga sertifikātu, gan darbinieka profesionālo kvalifikāciju. Ja ir prasība pēc darbinieka ar profesionālo kvalifikāciju, tad cena, visticamāk, būs vismaz par 40 – 50% augstāka nekā tad, ja šādas prasības nav.
LDBA uzņēmējiem neiesaka aizrauties, izņēmums – ja ir biezs maciņš, ar fizisko apsardzi. Tas ir ekskluzīvs pakalpojums, dārgs. Labāk izmantot tehniskās ierīces. Ja nu tiešām gadījumi kā slimnīcā, tad citādi nevar. “Tur ir vajadzīgs apsargs ar profesionālo kvalifikāciju. Viņam, iespējams, būs jāaiztur cilvēks, nedrīkstēs nodarīt miesas bojājumus, vajadzēs izvērtēt cilvēku, ar kuru mēģinās komunicēt. Šajā darbā nevar ielikt kuru katru. Ja iepirkuma konkursā pērk pakalpojumu bez prasībām pret apsardzes darbinieku vai apsardzes vadītāju profesionālo kvalifikāciju, tad pakalpojuma kvalitāte lielākoties būs zema,” skaidro G. Loba.
Apsardzes uzņēmumi Latvijā
Firmām var būt izsniegtas divas licences fiziskajai apsardzei un apsardzes tehnisko sistēmu instalācijai, tāpēc kopējais skaits nesaskan
- pavisam ir izsniegtas 388 licences apsardzes darbības veikšanai,
- 235 fiziskās apsardzes,
- 114 tehnisko sistēmu instalācija un apkope,
- 35 tehniskās apsardzes,
- 4 inkasācijas apsardzes.
Avots: LDBA
Padoms pasūtītājam
- Pārbaudīt, vai pretendentam ir atbilstošam apsardzes darbības veidam nepieciešamā apsardzes pakalpojuma
licence. - Ja pretendentam ir apsardzes vadības centrs, tad tas var sniegt visu veidu apsardzes pakalpojumus.
- Ja vadības centra nav, fiziskās apsardzes pakalpojuma sniedzējs var sniegt pakalpojumu, kurš norādīts licencē, inkasācijas pakalpojuma sniedzējs – inkasācijas pakalpojumu.
- Iepirkumu uzraudzības biroja mājas vietnē www.iub.gov.lv atrodas LDBA vadlīnijas iepirkumu veikšanā.
TEKSTS UN FOTO: SANDRIS GUNVALDIS
Atbildēt