“Sēdēt nekustīgi ilgāk par divām stundām ir ļoti neveselīgi. Biroja darbiniekiem noteikti ir vajadzīgas kustības, pirmkārt, lai saglabātu savu intelektuālo aktivitāti, koncentrēšanās spējas un radošumu, otrkārt, lai izvairītos no mazkustības izraisītām sirds un asinsvadu un muskuloskeletālām saslimšanām,” uzsver klīnikas “Diamed” fizioterapeite Liene Cipule.
Vēl pirms gadiem desmit valdīja uzskats, ka darba vietai birojā jābūt aprīkotai tā, lai viss nepieciešamais, ieskaitot biroja tehniku, būtu burtiski rokas stiepiena attālumā, toties mūsdienās daudzi darba devēji apzināti iekārto biroju tā, lai darbinieki būtu spiesti izkustēties, piemēram, novieto printeri gaitenī vai iegādājas galdus ar maināmu augstumu, lai darbinieki varētu strādāt ne tikai sēdus, bet arī stāvot kājās. Dažos uzņēmumos uz datoru monitoriem ik pēc divām stundām automātiski parādās atgādinājums pārtraukt darbu un izkustēties.
“Sēdošs darbs, piemēram, pie datora, mūsdienās bieži vien ir muguras sāpju iemesls. Veselības problēmas rodas tāpēc, ka pakāpeniski sāk atrofēties muskuļi, kuri ietver mugurkaulu un nodrošina normālus mugurkaula izliekumus. Tas veicina mugurkaula deformēšanos. Ļoti negatīvi muguru ietekmē ilgas piespiedu pozas, it īpaši asimetriskas, piemēram, ja datora ekrāns nav novietots darbiniekam tieši priekšā, bet iesānis. Tā strādājot, drīz vien sāks sāpēt savilktie muguras muskuļi. Tādēļ ļoti svarīgi darba vietu iekārtot atbilstoši visām ergonomikas prasībām. Arī pats darbinieks var izmantot dažādus palīglīdzekļus, lai pasargātu sevi no ilgas piespiedu pozas, piemēram, krēsla vietā izmantot lielās vingrošanas bumbas. Tām ir mīksta un elastīga virsma, tādēļ pat niecīga ķermeņa kustība maina svara sadalījumu jostas un krustu daļā, novēršot nemainīgu statisku slodzi, kāda rodas, sēžot uz parasta krēsla. Automātiski pieslēdzas muguras mazo muskuļu grupas, mazinot statisko slodzi. Līdzīgu efektu var panākt, novietojot uz krēsla ar gaisu vai gēlu pildītus “plāceņus”, kurus izmanto līdzsvara vingrinājumiem,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra arodveselības un arodslimību ārste, algoloģe Jeļena Reste. Galvenais muguras sāpju un muskuļu saspringuma profilakses līdzeklis ir kustības – fiziskās aktivitātes gan pirms, gan pēc darba, kā arī tā saucamie higiēnas vingrojumi, ko darbinieki veic paši profilakses nolūkos vai jūtot kādu diskomfortu. Daudzos lielajos uzņēmumos piesaista fizioterapeitus, lai darbinieki viņu vadībā reizi dienā veiktu speciālus vingrojumus, vai arī darbinieki saņem videofailus ar vingrojumiem, kurus izpildīt darba pārtraukumos.
Ja darba vide nav ergonomiski iekārtota, piemēram, datora klaviatūra vai pele nav novietota ērti, ar laiku var parādīties sāpes rokās, piemēram, karpālā kanāla sindroms, kad tiek nospiests nervs, kas atrodas plaukstas pamatnē. “Ja plaukstām ir ilgstoša un liela slodze, tiek veiktas intensīvas un vienveidīgas kustības, ar laiku plaukstās var parādīties tirpšana. Sākumā tā jūtama pirmajos trīs rokas pirkstos un visbiežāk naktī, pēc tam arī dienā. Pēc kāda laika rokas kļūst neveiklas, rodas kustību traucējumi. Ja sākušas tirpt rokas, vajag pievērst tam uzmanību un iet pie ārsta,” brīdina arodveselības speciāliste, piebilstot, ka dators pats par sevi nav kaitīgs un tik ļoti nebojā veselību, ja vien, ar to darbojoties, ievēro vairākus nosacījumus, tas ir, strādā ar pārtraukumiem, brīvajā laikā pavingro, tajā skaitā izvingrina arī rokas un pirkstus, un ievēro darba un atpūtas režīmu, lai nepārstrādātos.
Arī fizioterapeite Liene Cipule atgādina, ka cilvēks nav radīts sēdēšanai, bet gan kustībām, tādēļ biroja darbiniekiem ļoti svarīgi atrast laiku, lai vismaz divas reizes nedēļā 30 – 60 minūtes vingrotu, nodarbotos ar aerobiku vai trenažieru zālē, vislabāk speciālista vadībā. “Sirds un asinsvadu treniņam, vielmaiņas uzlabošanai fiziskajām aktivitātēm jābūt intensīvām – tā, ka piere un mugura nosvīst. Vingrojumi mugurkaula un locītavu slimību profilaksei neprasa lielu intensitāti, slodzi, bet gan vērsti uz to atkārtošanu, lai izkustinātu locītavas visos iespējamos veidos,” norāda fizioterapeite.
Ļoti svarīgas ir arī tā saucamās relaksācijas pozas, kas atslogo tos muskuļus, kas darba vietā tiek visvairāk noslogoti, cieš no pārslodzes. Sarežģītākās var praktizēt vakaros pēc darba mājās, bet vienkāršākās – tieši darba vietā. Tās izpildīt pareizi iemācīs fizioterapeits.
Viena no visefektīvākajām profilakses metodēm ir masāža. Agrāk to veica kursu veidā vienu divas reizes gadā, bet mūsdienās arvien populārākas kļūst profilaktiskās masāžas reizi vienā divās nedēļās.
Aktīvāka diena birojā
- Sāc aktīvi kustēties jau pirms ierašanās darbā! Brauc uz darbu ar velosipēdu vai izkāp pāris pieturas agrāk.
- Pēc iespējas bieži pārvietojies telpās. Lifta vietā izmanto kāpnes.
- Bieži dzer ūdeni. Izvēlies mazāku ūdens glāzi, pēc katras ej atsevišķi.
- Drukājot dokumentu kopijas, pēc katras no tām aizej atsevišķi.
- Runājot pa mobilo tālruni, piecelies, izstaipies un pastaigājies.
- Aizstāj kafijas pauzi ar 10 minūšu pastaigu parkā vai pa tuvējo apkārtni.
- Tā vietā, lai zvanītu kolēģim, aizej pie viņa.
- Pusdienās dodies uz kafejnīcu, kas atrodas 5 – 10 minūšu gājienā no tava biroja.
Avots: Veselības ministrija
UZZIŅA
- Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbībā ar fizioterapeitiem izveidojis vingrošanas kompleksu muguras muskuļu stiprināšanai un rītarosmei biroju darbiniekiem. Ar tiem var iepazīties interneta vietnē aktivadiena.lv.
- Izsmeļoša informācija par ergonomisku biroja darba vietas iekārtošanu un arodslimību profilaksi atrodama interneta vietnē stradavesels.lv
Atbildēt