Jaunais Publisko iepirkumu likumprojekts, visticamāk, likuma spēku iegūs 2017. gada 1. martā
Starp svarīgākajiem jautājumiem, kas satrauc uzņēmējus pārstāvošās organizācijas saistībā ar jaunā PIL stāšanos spēkā, protams, ir ilggadējā problēma – zemākās cenas princips, kā arī depozīta maksājumi par sūdzības iesniegšanu un iepirkumu līgumcenas robežvērtības celšana, no kuras nevar piemērot atvieglotu iepirkuma procedūru. Notika diskusija par līgumcenas robežvērtību celšanu līdz direktīvas noteiktajiem sliekšņiem – 135 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un 5 225 000 eiro būvdarbiem. Starp plānotajiem grozījumiem bijis arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretāra Edvarda Smiltēna ierosinātais gada iepirkumu plāns, kas paredz valsts un pašvaldības iestādēm un aģentūrām publicēt plānoto gada iepirkumu plānu ar konkrētiem datumiem, kas ļautu uzņēmējiem kvalitatīvi sagatavoties iepirkumiem.
30. novembrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešajā lasījumā apstiprināja jauno Publisko iepirkumu likumprojektu. 15. decembrī likumprojektu izskatīs Saeimas plenārsēdē, kas ļauj cerēt, ka ar 1. martu tas iegūs likuma spēku. Kā atzīst E. Smiltēns, līgumcenas robežvērtības celšana raisījusi komisijā visplašākās diskusijas un beigās tikusi noraidīta ar domu šo labojumu pārskatīt nākotnē, vadoties no pārējo normu ieviešanas efektivitātes, tomēr patlaban jaunā likumprojekta izstrāde ir finiša taisnē: “Kopumā bija iesniegti 48 priekšlikumi, komisija papildus ierosināja vēl vairākus. Strādājot pie jaunā likumprojekta, pamatā turējāmies pie Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegtajiem priekšlikumiem. Pēdējā lasījumā ir apstiprinātas izmaiņas par depozīta maksājumu sūdzību iesniegšanai, kas ļaus samazināt birokrātisko slogu un izvairīties no neskaitāmām sūdzībām, kas tiek iesniegtas vienkārši zaudēta iepirkuma dēļ. Tāpat apstiprināta arī iepirkumu gada plāna publiskošana, kas, iespējams, mazajām pašvaldībām sagādās vairāk darba, taču ļaus uzņēmējiem laikus sagatavot un iesniegt kvalitatīvus piedāvājumus un veicinās iepirkumu procedūru caurskatāmību. Apstiprināts arī priekšlikums par iepirkumu procedūras nepiemērošanu valsts vizīšu organizēšanai. Šobrīd nav apstiprināta līgumcenu robežvērtību celšana, kur bija plānots sliekšņus dubultot. Komisija sprieda, ka vispirms novērtēs, kā darbojas visas esošās izmaiņas jaunā likuma ietvaros, un tad, ja nepieciešams, ieviesīs jaunas izmaiņas. Tāpat netika apstiprināts KNAB priekšlikums publicēt visus notikušos iepirkumus jau no 500 EUR. Kopumā var teikt, ka ir paveikts apjomīgs darbs, ir atrasts līdzsvars starp sabiedrības, uzņēmēju un arī valsts interesēm, iespējams, ka katrā grupā kāds būs mazliet neapmierināts, bet tāda ir kompromisa būtība.”
Svarīgākās izmaiņas jaunajā Publisko iepirkumu likumprojektā
- Iekļaus depozītu par iesniegumu, kurā norādīts uz iepirkumu procedūras pārkāpumiem. Depozīta maksājums ir paredzēts 3400 eiro publisku būvdarbu līgumiem un 840 eiro publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem.
- Likumprojektā paplašinās interešu konflikta skaidrojumu, attiecinot to arī uz iepirkuma procedūras dokumentu izstrādātājiem (pasūtītāja darbiniekiem un amatpersonām).
- Precizēs esošās definīcijas un definēs jaunus terminus. Piemēram, publiska pakalpojuma līguma termins, nosakot, ka tie ir visi pakalpojumi, kas nav ietverti zem publisku būvdarbu līguma priekšmeta. No jauna noteikti šādi termini: aprites cikls, iepirkuma procedūras dokuments u. c.
- Direktīva paplašinās, precizēs un grozīs izņēmumu sarakstu, kuriem nebūtu jāpiemēro Direktīvas 2014/24/ES regulējums, kā arī paredzēs stingrākus noteikumus attiecībā uz apakšuzņēmēju kontroli: noteikts, ka iepirkuma līgums var noteikt tiesiskās attiecības ne vien starp piegādātāju un pasūtītāju, bet arī starp pasūtītāju un piegādātāju apakšuzņēmējiem, piemēram, iespēja tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.
- Tiks mainīta arī nodokļu nomaksas pārbaude, paredzot, ka pretendents nevar uzvarēt publiskā iepirkumā, ja pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai šā lēmuma pieņemšanas dienā pretendentam, kas uzvarējis iepirkumā, ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro.
- Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas kārtība un gadījumi paliek spēkā, tomēr izvērtējumā vairs nebūs nepieciešams Valsts ieņēmumu dienesta atzinums.
- Būtisks jauninājums – piegādātāju uzticamības atjaunošana.
Pozitīva ziņa arī kultūras nozares iepirkumu dalībniekiem
“Iepirkumi” septembra numurā plaši apskatīja kultūras nozares problemātiku PIL ietvaros un jau vēstīja, ka Kultūras ministrija sadarbībā ar vairākiem partneriem, tostarp VSIA “Latvijas Koncerti”, gatavo priekšlikumus kultūras iepirkumu procedūru organizēšanai pēc Eiropas Savienības prakses. Līdz šim iepirkumu procedūrās par mākslinieku pakalpojumiem par summu 4000 – 42 000 EUR konkrētā mākslinieka personas dati un dzīvesvietas adrese līdz ar honorāra apjomu tika publiskoti Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē, tādējādi ne vien pārkāpjot mākslinieka personas datu neaizskaramību, bet arī radot negodīgu konkurenci gadījumos, kad mākslinieks piekritis sniegt pakalpojumu par neraksturīgi zemu cenu.
Sanda Runte, VSIA “Latvijas Koncerti” juriste un iepirkumu komisijas locekle: “Esam saņēmuši informāciju no Kultūras ministrijas, ka mūsu ierosinātos grozījumus kultūras nozares iepirkumiem ir iestrādājuši plānā un Finanšu ministrija, kā iepriekš solīts, tos ir akceptējusi. Gan pirmajā, gan otrajā lasījumā ierosinātie grozījumi ir apstiprināti, līdz ar to esam pozitīvi noskaņoti, ka jau no 2017. gada iepirkumiem par summām līdz 42 000 EUR tiks piemērotas tādas pašas prasības kā citviet ES. Tas ne vien atvieglos mūsu sadarbību ar māksliniekiem, ar kuriem strādājām līdz šim, bet arī ļaus aicināt uz koncertiem Latvijā māksliniekus, kuri iepriekš uzstāšanās atteikuši tieši PIL prasību dēļ.”
Atbildēt