Ceļā uz labāku iepirkumu

Saeimā patlaban vērtē jaunā Publisko iepirkumu likuma redakciju. Tieši šādā brīdī, iespējams, svarīgi ir dalīties ar uzņēmēja – komercbankas – pieredzi par dalību publisko iepirkumu konkursos, kā arī paust idejas par to, kur vēl būtu iespējams pilnveidot publisko iepirkumu procesu.

Ja mums šodien jautātu, vai ir iespējams vienkāršot, uzlabot iepirkumu procesu gan pasūtītāja, gan uzņēmēja pusē, mēs teiktu, tas noteikti ir izdarāms. Mūsu pieredze saka, ka ir iespējas iepirkumu veikt vienkāršāk, mazināt birokrātiju un efektivizēt publiskā iepirkuma procesu.

Mūsu kā komercbankas interese ir vienkāršs publisko iepirkumu process, vismaz tādos finanšu pakalpojumos, ko komercbankās saucam par ikdienas pakalpojumiem, kā arī atsevišķiem produktiem, kas pēc sava rakstura faktiski nepakļaujas ierastam publiskā iepirkuma ietvaram.

Minot vienkāršu piemēru par termiņdepozītu noguldījumiem, esam redzējuši publiskā pasūtītāja konkursa nolikumu uz 30 lapaspusēm, turpretī pats produkts komercbankās ir standartizēts, un publiskais pasūtītājs var apzināt pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus daudz vienkāršotākā veidā. Konkursa nolikums, iespējams, šādam pakalpojuma iepirkumam nebūtu jāveido.

Tā vietā dialoga veidā, apzinot pasūtītājam svarīgos kritērijus, iespējams, komercbankas varētu piedalīties daudz vienkāršāka procesa radīšanā, kas ļautu ietaupīt resursus un laiku abām pusēm – kā publiskajam pasūtītājam, tā mums kā uzņēmējam.
 
Nosaukšu vēl kādu piemēru – tiešsaistes maksājumi (bank link), kur iepirkums vai nu nebūtu jāpiemēro, vai procesu varētu veidot daudz vienkāršāku. Kāpēc šāds viedoklis?

1. tiešsaistes maksājumi pasūtītājam ļauj ātrāk saņemt klientu maksājumus un klientam attiecīgi veikt maksājumus pasūtītājam.
2. Pasūtītājs izvērtē klientu loku (privātpersonas, juridiskas personas) ar lielāko maksātāju īpatsvaru.
3. Finanšu pakalpojuma sniedzējs atbild par sava izstrādātā produkta darbību. Tādējādi publiskais pasūtītājs ir ierobežots rīkot atklātu konkursu.
4. Publiskais pasūtītājs iepirkuma rezultātā nevarēs ietekmēt privātpersonas, juridiskas personas un lūgt tām mainīt finanšu pakalpojuma sniedzēju.

Situācijā, kur produkts, klients nosaka pamata darbības principus, kas ietekmē pasūtītāja darbību, būtu vēlams, lai no iepirkuma likuma viedokļa nebūtu jāveic formāls iepirkuma process, jo arī maksājumu jomā var teikt, ka tiešsaistes maksājumi ir ikdienas pakalpojums.

Noteikti ir vērts pieminēt digitalizācijas iespējas, kas savu ietekmi atstās arī uz publiskā iepirkuma procesu. Šajā ziņā mūsu kolēģi Igaunijā ir tomēr soli mums priekšā, jo kā komercbanka iesniedz tikai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu parakstītus piedāvājumus. Tāpat viņi īpašā publisko iepirkumu portālā var sekot līdzi izsludinātajiem iepirkumiem un iepazīties ar visu iepirkuma dokumentāciju. Lieki piebilst, ka šāda darbības vide neuzdod pretendentiem jautājumus par interešu konflikta situācijām.

Mūsu gadījumā ceļš vēl ir veidojams un ejams, lai nonāktu līdz šādam publisko iepirkumu procesam.

Par iepirkuma dokumentācijas iesniegšanu. Patlaban nolikumu redakcijas aizvien dod mums norādes pretendenta piedāvājumu iesniegt “cauršūtu, caurauklotu”, ar ko mēs saprotam, ka digitālā veidā piedāvājumu mums būs grūti iesniegt.

Vēl kāds aspekts, kas mulsina, ir publiskā iepirkuma un lietvedības aprites noteikumu nosacījumi ar drošu elektronisko parakstu parakstītiem dokumentiem.

Atklāta konkursa gadījumā pretendenta piedāvājumi ir jāatver noteiktā laikā, par ko tiek paziņots konkursa nolikumā. Bet lietvedības noteikumi ar drošu elektronisko parakstu parakstītu dokumentu tā saņēmēju lūdz saņemot šo dokumentu atvērt, reģistrēt un atbildēt sūtītājam, ka dokuments ir saņemts. Līdz ar dokumenta atvēršanu tiek atklāts arī piedāvājuma saturs. Kā nodrošināt konfidencialitāti, kā ievērot publiskā iepirkuma normas par piedāvājuma atvēršanu noteiktā laikā?

Varbūt atbildes ir ļoti vienkāršas un tikai mums nezināmas, bet pagaidām neredzam kompleksu pārmaiņu virzību publisko pasūtītāju pusē pieņemt tikai elektroniskā veidā ar drošu elektronisko parakstu parakstītus piedāvājumus.

Mūsu kā uzņēmēja vēlme ir strādāt ar iepirkumu piedāvājumu iesniegšanu attālināti, līdzīgi kā kolēģi to dara Igaunijā, tādēļ arī šajā jautājumā saskatām vietu sadarbībai ar publisko pasūtītāju pārstāvjiem, arī ar citiem uzņēmējiem, lai veidotu iepirkumu procesu, kur publiskā iepirkuma dalībnieki daudz aktīvāk spētu izmantot iespējas, ko sniedz dokumentu aprite drošā elektroniskā vidē.

Kopš šā gada augusta beigām konkursa nolikumos parādījās prasība apliecināt pretendenta un tā administratīvās vadības, pārvaldes un pārraudzības struktūrās esošo personu atbilstību 2014. gada 26. februāra Direktīvas 2014/24/ES (par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK) 57. panta 1. daļai.

Finanšu pakalpojumu ziņā banku darbība ir ļoti stingri regulēta. Attiecīgi arī tiek veikta prasību izpildes uzraudzība. Apspriežot Publisko iepirkumu likuma jauno redakciju parlamentā, būtu jāizvērtē, cik direktīvas pārņemšanā tieši 57. panta 1. daļas noteikumu interpretācija Latvijas likumdošanā ir un būs vienkārša un ērta pretendentam, lai iesniegtu piedāvājumu, īpaši pretendentiem ar ārvalstu pārvaldes, pārraudzības amatpersonām, cik daudz pasūtītājs pats var veikt informācijas vai datu apmaiņu elektroniskā vidē ne tikai Latvijā, bet arī ES dalībvalstu starpā.

Direktīva veidota, lai vienkāršotu publiskā iepirkuma procesu, neprasītu pārlieku lielu birokrātiju tur, kur publiskie datu turētāji var veikt datu apmaiņu, neapgrūtinot uzņēmējus un nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret ikvienu pretendentu.

Kaut arī likumā attiecīgā norma bija pārņemta jau pirms vairākiem gadiem, tomēr tās praktiskā piemērošana faktiski uzņēmējiem ir jaunums.

Arī šajā jautājumā saskatām iespēju pirmkārt jau viedokļu un izpratnes apmaiņai starp publisko un privāto sektoru par direktīvas prasībām, interpretāciju un praktiski iespējamo izpildījumu, kāds process sniegtu labāko no iespējamiem variantiem gan publiskajam pasūtītājam, gan publiskā iepirkuma pretendentiem, lai direktīvā noteiktie mērķi, nevis tikai kāds no tiem, tiktu sasniegti.

Līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim esam gatavi gan piedalīties, gan iesaistīties viedokļu apmaiņā, dialogā ar citiem uzņēmējiem un ceram, ka sadarbība palīdzēs veidot labāku publiskā iepirkuma procesu.