Finansiāli apjomīgākie iepirkumi 2016. gada augusts, septembris, oktobris

Augustā, septembrī, oktobrī valsts un pašvaldību iestādes, kā arī komersanti, pretendējot uz Eiropas fondu līdzekļiem, veikuši 3867 iepirkumus par 767,24 milj. eiro. Visapjomīgākie iepirkumi bijuši būvniecībā, kā arī medicīnas preču un energoresursu (siltumenerģijas un elektroenerģijas) iegādei.

Šā gada trešajā ceturksnī tāpat kā iepriekš visvairāk iepirkumu Publisko iepirkumu likuma kārtībā izsludinājusi AS “Latvijas valsts meži” – 115. Valsts mežu apsaimniekotājs no augusta līdz oktobra beigām izsludinājis 58 pakalpojumu un 17 preču piegādes iepirkumus, kā arī 40 būvdarbu iepirkumus. Lielāko publisko iepirkumu veicēju topa otrajā vietā ierindojas Jūrmalas pilsētas dome, kas izsludinājusi 47 iepirkumus, savukārt trešajā vietā – Daugavpils pilsētas dome, kas izsludinājusi 43 iepirkumus. Rīgas Stradiņa universitāte trešajā ceturksnī izsludinājusi 42 iepirkumus, bet Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca – 41.

Trešajā ceturksnī valsts un pašvaldību iestādes veikušas 210 celtniecības darbu, 80 ar pārtikas produktu, dzērienu, tabakas un saistītās produkcijas un 46 inženiertehniskās projektēšanas pakalpojumu iepirkumus.

Aizņemsies 100 miljonus ūdeņraža projektam

Šoruden veikts līdz šim apjomīgākais iepirkums šogad – Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” augustā izsludināja sarunu procedūru ar konkursu, meklējot aizdevēju investīciju projektu finansēšanai. 19. oktobrī noslēgts līgums ar SEB banku par 100 milj. eiro aizdevumu “Rīgas satiksmei”. Aizņēmumu plānots atmaksāt 15 gadu laikā, to izmantos ūdeņraža projekta realizācijai, kā arī 4. tramvaja maršruta pielāgošanai zemās grīdas tramvaju izmantošanai.

“Rīgas satiksme” veikusi vēl vienu lielu iepirkumu – par 21,5 milj. eiro iepirks desmit ar ūdeņradi darbināmus trolejbusus no Polijas kompānijas “SOLARIS Bus & Coach S.A.”.

Pašvaldības uzņēmums plāno izbūvēt ūdeņraža ceļus un uzcelt ūdeņraža uzpildes staciju Rīgā, Jelgavas ielā, kā arī iegādāties desmit trolejbusus un desmit autobusus ar ūdeņraža dzinējiem. Ūdeņraža trolejbusi pa Rīgas ielām varētu sākt kursēt jau nākamgad. Vizuāli tie neatšķirsies no jau esošajiem trolejbusiem. Tāpat kā iepriekš galvenā “degviela” kustībai būs elektrība. Bet ir gadījumi, kad trolejbusam nākas atlaist savus “ragus” (ja maršrutā nav elektrības vadu vai notikusi avārija) un tas pārvietojas kā autobuss, izmantojot dīzeļģeneratoru. Dīzeļģeneratora vietā šie trolejbusi izmantos ūdeņradi, informē “Rīgas satiksmes” preses sekretārs Viktors Zaķis.

Jaunie “Hytrolley” trolejbusi bez kontakttīkla spēs veikt attālumu līdz pat 100 km ar vienu ūdeņraža uzpildes reizi. Trolejbusiem tiks aizstāti rezerves vilces jaudu nodrošinošie dīzeļģeneratori ar ūdeņraža kurināmā elementu moduļiem.

Ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un uzpildes staciju jaunā, ar ūdeņradi darbināmā transporta vajadzībām plānots izbūvēt par 4,5 miljoniem eiro. Ūdeņradi paredzēts iegūt no dabasgāzes.

Sadales tīkli iegādāsies elektroenerģiju par 33,7 milj. eiro

Lielāko iepirkumu topa otrajā vietā – elektroenerģijas piegādātāja AS “Sadales tīkli” elektroenerģijas iegādes līgums par 33,7 milj. eiro ar Lietuvas valsts enerģētikas kompāniju holdingam “Lietuvos energija” piederošo SIA “Geton Energy”. Rezerves līgumu operators slēgs ar Latvijas valstij piederošo elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju AS “Latvenergo”. Tas stāsies spēkā gadījumā, ja “Geton Energy” nespēs pildīt noslēgtās vispārīgās vienošanās nosacījumus.

Kopējā elektrības iepirkuma summa būs atkarīga no elektroenerģijas biržas cenas, un tā nedrīkstēs pārsniegt kopējo iepirkuma summu 33,7 miljonus eiro.

Daugavas stadiona jaunās tribīnes izmaksās 10 milj. eiro

Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” jauno tribīņu izbūves un esošo tribīņu atjaunošanas iepirkumā uzvarējusi pilnsabiedrība “LNK Industries Partnership”, kas par 10,7 milj. eiro izstrādās būvprojektu, īstenos būvdarbus un veiks projekta autoruzraudzību. “LNK Industries Partnership” piedāvājums konkursā tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko, ņemot vērā šādus kritērijus: zemākā cena, garantijas termiņš un garantijas laika apdrošināšanas summa. Pavisam konkursā iesniegti septiņi piedāvājumi.

Līgums paredz, ka būvdarbi ir jāpabeidz līdz 2018. gada 15. maijam, proti, pirms Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Līdztekus esošās tribīnes pārbūvei un jaunu tribīņu izbūvei iepirkums paredz arī teritorijas labiekārtošanu un apgaismojuma stabu atjaunošanu. Paredzams, ka būvdarbi stadionā tiks sākti nākamā gada aprīlī, bet līdz tam tiks izstrādāts būvprojekts.

“Noslēgtais līgums paredz pārbūvēt stadiona tribīni, izbūvējot divas sānu tribīnes, kas organiski ieskaus stadiona centrālo laukumu. Iecerēts, ka jauno tribīņu virs zemes paceltā konstrukcija ļaus cilvēkiem brīvi pārvietoties zem tribīnēm zemes līmenī. Tas būtiski atvieglos kultūras un sporta pasākumu norisi, piemēram, vairāki tūkstoši Dziesmu un deju svētku dalībnieku varēs ātri gan uziet, gan noiet no centrālā stadiona laukuma. Savukārt virs zemes paceltās tribīnes netraucēs pārredzēt stadionu, kas ir vienlīdz būtiski gan kultūras, gan sporta pasākumiem. Tāpat tribīnēs būs speciāli izbūvētas vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” informē Edgars Pudzis, kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” Stratēģiskās plānošanas un attīstības dienesta vadītājs.

Visu Daugavas stadiona sporta objektu izbūve tiks paveikta līdz 2022. gadam. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no ERAF līdzekļiem 40 milj. eiro apmērā, ko papildinās 7 milj. eiro valsts līdzfinansējums.

25. novembrī kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions” ir izsludinājis starptautisku metu konkursu apjomīgās Daugavas stadiona teritorijas atjaunošanas projektam, kura ietvaros tiks izstrādāta kompleksa Grīziņkalna apkaimes Kultūras un sporta kvartāla telpiskās attīstības koncepcija. Metu iesniegšanas termiņš ir 2017. gada 20. marts. Metu konkursa godalgoto vietu ieguvēji tiks aicināti piedalīties sarunu procedūrā, kurā tiks izraudzīts pretendents Kultūras un sporta kvartāla būvprojekta izstrādei.

Būvēs LU Zinātņu centra ēku

Pilnsabiedrība “LNK Industries Partnership” sarunu procedūrā bez konkursa izsludināšanas ieguvusi arī 21 milj. eiro vērtu kontraktu par LU Akadēmiskā centra Torņakalnā otrās kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību. Būvuzņēmējs jau veicis akadēmiskā kompleksa pirmās kārtas – Dabaszinātņu centra ēkas – realizāciju.

Otrajā kārtā tiks būvēta Zinātņu centra ēka. Jaunajā ēkā paredzēti vairāki funkcionāli un tehniski uzlabojumi, piemēram, paaugstināta ēkas energoefektivitāte, ieplānota gaisa mitrināšanas sistēma, modernākas vājstrāvas sistēmas un fasādes apdares risinājumi. Turpinot sadarbību “ar sevi pierādījušu būvuzņēmēju”, plānots saglabāt vai pat paaugstināt būvniecības kvalitāti, kā arī laikus uzsākt Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanu, iekļaujoties plānotajos projekta termiņos, uzsver universitātes pārstāvji.

Zinātņu centra ēkas izveidei plāno piesaistīt Eiropas Savienības fondu 2014. – 2021. gada plānošanas perioda finansējumu. Zinātņu centra ēka funkcionāli un pēc apjoma būs līdzīga Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēkai. Jaunajā ēkā tiks izvietoti dzīvības zinātņu institūti un fakultātes.

Liepājas ostai par 1 milj. eiro būvēs jaunu loču kuģi

Beidzies 3,8 milj. eiro vērtais Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) iepirkums velkoņu nomas un pakalpojuma sniegšanai Liepājas ostas akvatorijā.

Tiesības līgumu slēgt ieguva divas kompānijas. Latvijas kompānija SIA “Towmar Baltic” pastāvīgi iznomās lielo un mazo velkoni, bet Lietuvas kompānija “Towmar Baltic” – pēc izsaukuma sniegs mazā velkoņa pakalpojumus. Pakalpojuma līguma termiņš – trīs gadi. Lai nepieļautu ledus kārtas veidošanos, viens velkonis strādās kanālā, Ziemas ostā, priekšostā un brīvostā, bet otrs – Karostas kanāla baseinā.

Ar līguma parakstīšanu beidzies vēl kāds Liepājas speciālās ekonomiskās zonas iepirkums – LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS “Baltic Workboats” pārstāvis Jūri Tāls vienojušies par jauna loča kutera būvi. Jaunais kuģis Liepājas ostā jānogādā ne vēlāk kā līdz 2017. gada 1. jūnijam. Līguma summa – 998,8 tūkst. eiro.

Liepājas ostā strādājošie loču kuģi “Austra” un “Pilots 4” ir nolietojušies, bet to uzturēšanas un remonta izmaksas ir ļoti aug-stas. Turklāt vienam no loču kuģiem ir konstatēti nopietni korpusa bojājumi. Iegādāties jaunu kuģi ir ekonomiski izdevīgāk nekā remontēt vecos.

Šā gada jūlijā Liepājas speciālas ekonomiskās zonas pārvalde izsludināja iepirkumu – atklātu konkursu par jauna loču kuģa iegādi. Saimnieciski izdevīgākais piedāvājums bija Igaunijas kompānijai “Baltic Workboats”, kas piedāvāja 14,1 m gara loča kuģa būvi no nulles cikla atbilstoši visām tehniskajām prasībām, ietverot gan jaudīgu dzinēju, gan modernas navigācijas iekārtas, gan papildu aprīkojumu, kas nodrošinās loču veiksmīgu nokāpšanu un uzkāpšanu uz kuģiem, kas ienāk vai iziet no ostas.

“Monum” iegūst kontraktus Siguldā un Valmierā

Pēc atkārtotas iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas izvēlēts būvnieks, kas pārbūvēs Siguldas Kultūras centru par zemas enerģijas patēriņa ēku. Siguldas novada dome līgumu noslēdza ar SIA “Monum”, tā vērtība – 6,4 milj. eiro. Rekonstrukcija tiks sākta šā gada nogalē.

“Iepirkumi” jau vēstīja, ka šā gada janvārī izsludinātais iepirkums par Siguldas Kultūras centra pārbūvi kavējas, jo vairāki uzņēmēji iesnieguši IUB sūdzības par konkursa rezultātiem. Iepirkumu uzraugi pēc sūdzību izvērtēšanas aizliedza pašvaldībai slēgt vienošanos ar izvēlēto būvnieku.

Rekonstrukcijas laikā tiks veikta telpu un ieejas mezgla pārbūve un jaunu noliktavu izbūve aiz Lielās zāles. Pārbūves gaitā tiks izveidotas trīs mēģinājumu telpas orķestra, kora un dejotāju vajadzībām, paplašināta skatuve un iegūtas papildu sēdvietas skatītājiem. Pavisam Siguldas pašvaldības izsludinātajā iepirkumā iesniegti septiņi piedāvājumi.

Pēc vairākkārtējām sūdzībām IUB beidzot ar rezultātu beidzies arī SIA “Valmieras namsaimnieks” iepirkums par dzīvojamās ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību. Arī šo 6,6 milj. eiro vērto kontraktu ieguvusi kompānija “Monum”. Kopumā iepirkumā iesniegti trīs piedāvājumi.

“Šis ir unikāls, Latvijā vēl nebijis projekts, kad pašvaldības kapitālsabiedrība ceļ daudzdzīvokļu namu, kas paredzēts īrei, nevis tirdzniecībai. SIA “Valmieras namsaimnieks” lepojas, ka pašvaldība tai uzticējusi tik nozīmīga projekta īstenošanu, un mēs ceram, ka tas iekustinās Valmieras dzīvojamā fonda īres tirgu, piedāvājot iedzīvotājiem īres dzīvokļus par pieejamākām cenām,” norāda SIA “Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers. Tāpat viņš uzsver, ka dzīvokļi būs pieejami īrei, nevis tirdzniecībai, un īres tiesības uz tiem varēs iegūt izsoles kārtībā.

Daudzdzīvokļu īres namā būs pieejami 150 dzīvokļi, kas būs izvietoti divās atsevišķās ēkās. Plānots, ka būs 15 vienistabas dzīvokļi, 90 divistabu dzīvokļi un 45 trīsistabu dzīvokļi. Tāpat ap namiem paredzēts labiekārtot teritoriju ar aptuveni 150 autostāvvietām, velo novietni, atpūtas zonu, bērnu rotaļlaukumu un pazemes atkritumu konteineru novietni. Sekmīgas projekta realizācijas gadījumā Valmierā varētu tikt uzbūvēti vēl citi īres nami, kopumā nodrošinot dzīvojamo fondu ar papildu 700 dzīvokļiem.

Jelgavas ielu un ietvju uzturēšanai tērēs gandrīz 7 milj. eiro

Slēgtā konkursā SIA “Kulk” ieguvusi tiesības veikt Jelgavas pilsētas zaļo platību, laukumu, ielu un ietvju ikdienas uzturēšanu. Līgums ar Jelgavas pilsētas domi noslēgts par 6,9 milj. eiro.
Konkursa uzvarētājam pakalpojums jānodrošina gan ziemas periodā no 1. novembra līdz 30. aprīlim, gan vasaras periodā no 1. maija līdz 31. oktobrim. Par 7 milj. eiro uzņēmumam trīs gadus Jelgavā jāuztur un jāappļauj zālieni, jāveic apstādījumu apgriešana, ravēšana, mēslošana, laistīšana, jātīra celiņi, ietves, autobusu pieturas, rotaļu un basketbola laukumi, jāveic arī pilsētas ielu mehanizētā tīrīšana. Ziemā no ielām jānovāc sniegs un tās jākaisa. Konkursā saņemti divi piedāvājumi, izvēlēts piedāvājums ar zemāko cenu.

SIA “Kulk” ir bijušais pašvaldības uzņēmums “Komunālo uzņēmumu un labiekārtošanas kombināts”, bet tagad pieder Jelgavas uzņēmējam Gunāram Bubulim. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datubāzi, SIA “Kulk” ar Jelgavas pašvaldību un tās uzņēmumiem pēdējos gados slēgusi vairākus miljoniem vērtus līgumus. Piemēram, ar Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi “Pilsētsaimniecība” noslēgts līgums par inženierbūvju ikdienas uzturēšanas darbiem 5,3 milj. eiro vērtībā, bet ar SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” – par specializētās tehnikas pilna servisa nomu 1,6 milj. eiro vērtībā.

Lielupē būs jauna sporta zāle un moderna skolas ēka

Jūrmalas pilsētas dome rekonstruēs Lielupes vidusskolas ēku, kā arī būvēs sporta zāli. Līgumu par darbu veikšanu pašvaldība konkursa kārtībā slēgs ar SIA “Skonto būve”. Uzņēmums apņēmies darbus veikt par 13 milj. eiro.

Būvdarbu apjoms sadalīts trīs kārtās. Pirmajā kārtā plānota sporta zāles jaunbūve. Būvniecības projekta otrajā kārtā pārbūvēs Lielupes skolas ēku. Savukārt trešajā kārtā ēkas otrajā un trešajā stāvā tiks izbūvēta Jūrmalas Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīca. Pašreizējā skolas sporta zāle tiks pārbūvēta par aktu zāli, tai līdzās paredzētas ģērbtuves ar dušas telpām. Skolas ēkas pirmajā stāvā atradīsies bibliotēka, mājturības kabineti un vizuālās mākslas klase.

Būvniecības projektu pilnā apjomā iecerēts pabeigt pusotra gada laikā pēc būvdarbu uzsākšanas.

Jūrmalas pilsētas izsludinātajā konkursā saņemti pieci piedāvājumi, izvēlēts piedāvājums ar zemāko cenu.

TOP 10 komersanti, kuri uzvarējuši Publisko iepirkumu likuma kārtībā izsludinātos iepirkumos (2016. g. 3. ceturksnis)

Nr. Uzņēmumi Pretendentu dalība iepirkumos (t. sk. iepirkumu daļās), skaits
1 SIA “Kabuleti Fruit” 149
2 SIA “Arbor Medical Korporācija” 97
3 SIA “Junona Bep” 77
4 SIA “Medilink” 72
5 “Syntrade OY” (Somija) 68
6 SIA “OneMed” 54
7 SIA “Laki fruit” 50
8 SIA “Interlux” 44
9 SIA “Domos” 41
10 SIA “A.Medical” 40

Lielākie iepirkumi TOP 10 valsts iestādes

Nr. Pasūtītājs Iepirkuma objekts Iepirkuma uzvarētājs Līguma summa, eiro
1 Latvijas Universitāte LU Akadēmiskā centra Torņakalnā 2. kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība PS “LNK Industries group” 21 167 161,92
2 SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Medicīnisko preču un materiālu piegāde operatīvās ķirurģiskās darbības nodrošināšanai 37 piegādātāji 17 788 865,13
3 Valsts reģionālās attīstības aģentūra Drukas iekārtu piegāde Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem 19 piegādātāji 16 210 000,00
4 VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” Daugavas stadiona Rietumu tribīņu pārbūves būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un būvniecība PS “LNK Industries Partnership” 10 697 085.25
5 Valsts reģionālās attīstības aģentūra Medicīnas preču iegāde Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem 33 piegādātāji 10 500 000,00
6 SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Medicīnisko preču un materiālu piegāde invazīvās kardioloģijas un aritmoloģijas procedūru nodrošināšanai 21 piegādātājs 9 450 137,81
7 VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” Frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījuma piegāde SIA “Vlakon” 9 000 000,00
8 VAS “Latvijas Valsts ceļi” Valsts reģionālā autoceļa P20 Valmiera–Cēsis–Drabeši posma 29,520–39,730 km pārbūve AS “A.C.B.” 6 754 478,65
9 VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Elektroenerģijas piegāde AS “Latvenergo” 5 560 000,00
10 VSIA “Šampētera nams” Remontdarbu veikšana vispārīgās vienošanās ietvaros SIA “Babītes Būve”, SIA “Latvijas Energoceltnieks”, SIA “I.K.Būve”, SIA “AVK Būve” 5 224 999,99

Lielākie iepirkumi TOP 10 pašvaldību iestādes

Nr. Pasūtītājs Iepirkuma objekts Iepirkuma uzvarētājs Līguma summa, eiro
1 Ludzas novada pašvaldība Siltumenerģijas ražošanas pakalpojuma iegāde SIA “Ludzas Bio-Enerģija” 12 999 600,00
2 Jūrmalas pilsētas dome Lielupes vidusskolas ēku rekonstrukcija un sporta zāles būvniecība SIA “Skonto būve” 12 960 133,24
3 SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” Sociālo dzīvojamo māju projektēšana un būvniecība SIA “Velve” 12 558 724,89
4 Rīgas domes Labklājības departaments Aprūpes mājās pakalpojuma personas dzīvesvietā sniegšana SIA “Pirmais patronāžas serviss”, Latvijas Samariešu apvienība, “Svētā Jāņa palīdzība”, SIA “Mājas aprūpe”, Latvijas Sarkanais Krusts 8 393 948,00
5 Jūrmalas pilsētas dome Sadzīves atkritumu apsaimniekošana SIA “Clean R” 7 500 000,00
6 Jelgavas pilsētas dome Pašvaldības teritorijas zaļo platību, laukumu, ielu un ietvju ikdienas uzturēšana SIA “Kulk” 6 860 357,56
7 SIA “Valmieras namsaimnieks” Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvprojekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība SIA “Monum” 6 598 000,00
8 Siguldas novada dome Siguldas kultūras centra pārbūve par zema enerģijas patēriņa ēku SIA “Monum” 6 388 462,78
9 Tukuma novada dome Ēdināšanas pakalpojuma sniegšana novada izglītības iestādēs SIA “IRG” 6 385 500,00
10 Liepājas pilsētas pašvaldība Liepājas vieglatlētikas manēžas būvniecība Rīgas ielā 50, Liepājā AS “UPB” 6 185 316,13

Lielākie iepirkumi TOP 10 sabiedrisko pakalpojumi sniedzēji

Nr. Pasūtītājs Iepirkuma objekts Iepirkuma uzvarētājs Līguma summa, eiro
1 Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” Aizdevuma piešķiršana investīciju projektu finansēšanai AS “SEB banka” 100 000 000,00
2 AS “Sadales tīkls” Elektroenerģijas iegāde SIA “Geton Energy”, AS “Latvenergo” 33 690 000,00
3 Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” Ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu iegāde “SOLARIS Bus & Coach S.A.” (Polija) 21 499 670,00
4 AS “Sadales tīkls” Uzturēšanas remonta darbi SIA “Reck”, SIA “Baltic elektromontāža”, AS “Empower filiāle Latvijā”, pilnsabiedrība “Strāva D”, SIA “Eltel Networks”, SIA “ECU Ķegums”, SIA “Delta EM”, SIA “Talsu spriegums”, SIA “Volts -1”, SIA “Farads”, SIA “Woltec” 13 152 750,00
5 VAS “Latvijas dzelzceļš” Elektroenerģijas iepirkums AS “Latvenergo” 11 954 460,00
6 AS “Rīgas siltums” 2015./2016. finanšu gada investīciju projektu finansēšana un refinansēšana OP “Corporate Bank plc” filiāle Latvijā 5 000 000,00
7 AS “Sadales tīkls” Zemsprieguma piekarkabeļu iegāde SIA “SLO Latvia” 4 104 268,00
8 VAS “Latvijas Pasts” Līgums par kravu pārvadāšanu SIA “Adria orbita”, SIA “Akatrans” 4 000 000,00
9 Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Velkoņu nomas un velkoņu pakalpojumu sniegšana Liepājas ostā SIA “Towmar Baltic”, UAB “Towmar Baltic ” (Lietuva) 3 761 925,00
10 AS “Latvenergo” “Oracle” licenču tehniskā atbalsta pakalpojumu iegāde “Oracle East Central Europe Limited” filiāle Latvijā 3 442 424.81

Lielākie iepirkumi TOP 10 komercuzņēmumi

Nr. Pasūtītājs Iepirkuma objekts Iepirkuma uzvarētājs Līguma summa, eiro
1 SIA “Avoti SWF” Koksnes granulu ražošanas līnija “Prodesa Medioambiente S.L.” (Spānija) 9 249 800,00
2 SIA “N2 global manufacturing” N2 ģeneratoru ražošanas līnijas izstrāde un piegāde “Mereo Group OÜ” (Igaunija) 5 800 000,00
3 AS “Latvijas maiznieks” Ciabatu ražošanas līnija “Vulganus Oy” (Somija) 3 436 405,00
4 Pilnsabiedrība “Divi Citroni kubā” Energoefektīvas ēkas projektēšana un būvniecība SIA “Anzāģe” 2 711 745,00
5 SIA “Adugs Production” Konditorejas produktu ražošanas līnija OÜ “Bakery equipment” (Igaunija) 2 700 000,00
6 SIA “Pērles A.A.J.” Jauna piena liellopu fermas kompleksa būvniecība SIA “Anzāģe” 1 925 030,68
7 AS “Mārupes metālmeistars” Lielgabarīta metāla konstrukciju ražotnes būvniecība, projektēšana un autoruzraudzība SIA “Steel Constructor MM” 1 804 096,46
8 AS “Tukuma piens” Ražošanas ēkas projektēšana, būvdarbi un autoruzraudzība SIA “Amatnieks” 1 786 886,49
9 SIA “Lyngson” Ražošanas ēkas projektēšana un būvniecība SIA “PK serviss” 1 734 962,49
10 SIA “Kronus” Eksperimentālā eņģu ražošanas līnija “Omera S.R.L.” (Itālija) 1 639 000,00


Piezīme. Ar sarkanu krāsu iezīmēti IUB apstrīdētie iepirkumi


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *