Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (“LAU”) ikdienā rūpējas par Latvijas ceļiem un ir viens no visaktīvākajiem iepirkumu dalībniekiem. Par uzņēmuma pieredzi iepirkumos un attieksmi pret jaunajām ES direktīvu prasībām un Publisko iepirkumu likumprojekta normām saruna ar uzņēmuma Publisko iepirkumu daļas vadītāju JĀNI PADĒLU.
– Cik daudz un kādus iepirkumus veicat?
J. Padēls: – Kopš 2014. gada esam veikuši vidēji 125 iepirkumus gadā. 2014. gadā bija 89 iepirkumi, tostarp 22,5% bija atklātie konkursi, 2015. gadā – 137 iepirkumi, 31% no tiem – atklātie konkursi, bet 2016. gadā ir veikti 146 iepirkumi un atklātie konkursi no tiem ir 45,2%. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas 2014. gada 17. februāra rezolūcijā Nr. 03.-01.2/741 noteikto kārtību iesniedzam ziņas kapitāla daļu turētājam par tiem plānotajiem preču iepirkumiem, kuru līguma summa pārsniedz 142 287,18 eiro (ieskaitot PVN).
– Kas uzņēmumā gatavo iepirkumu dokumentāciju?
– Iepirkumu dokumentāciju gatavo ar valdes priekšsēdētāja rīkojumu iecelta Iepirkumu komisija. Publisko iepirkumu departamentā esam septiņi darbinieki, tostarp seši ar juridisko izglītību, bet diviem darbiniekiem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze publisko iepirkumu jomā. Tas palīdzējis nodot zināšanas un pieredzi darbiniekiem un veidot profesionālu kolektīvu. Strādājot ar publisko iepirkumu, ir ļoti svarīgi, lai darbinieks būtu ar loģisko domāšanu, izpratni par iepirkuma priekšmetu un spēju redzēt iepirkumu procesus kopumā no pasūtītāja vajadzības pēc preces, pakalpojuma vai būvdarbiem līdz pat iepirkuma līguma izpildei.
Es publisko iepirkumu nozarē strādāju kopš 2006. gada. Vispirms Latvijas Universitātē Iepirkumu daļā darbojos kā jurists. Man ir pieredze publisko iepirkumu procedūru organizēšanā ES projektu ietvaros, pieredze ES projektu administratīvajā darbā kā projekta vadītāja asistentam. Kopš 2014. gada 1. aprīļa darbojos VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”.
– Cik veiksmīgi izmantojat vispārējo vienošanos?
– Mēs to izmantojam vairākus gadus. “LAU” ir noslēgtas vienošanās ar pretendentiem par miljonos mērāmām summām. Vispirms sludinām atklātu konkursu. Vispārējā vienošanās ir līguma veids. Atšķirība no līguma ir pēdējā slēgšana ar vienu pretendentu. Kā tas notiek? Mēs slēdzam līgumu uz noteiktu periodu, piemēram, par sāls piegādi. Ja būtu noslēgts līgums, tad visu šo periodu mēs darbotos ar vienu līdzēju. Šajā gadījumā ir atklāts konkurss ar vispārējo vienošanos. Iesniegšanas brīdī izvēlējāmies piecus lētākos piedāvājumus, noslēdzām vienu vienošanos un tajā paredzējām kārtību, kādā nākamo trīs gadu laikā pirksim sāli. Kad glabātavās beidzas sāls, tad izsūtām visiem pieciem uzvarētājiem piedāvājumu, viņi atsūta cenas, bet mēs atbilstoši tehniskajam piedāvājumam izvēlamies lētāko un saņemam produktu. Vispārējo vienošanos izmanto daudzi pasūtītāji.
Vispārējās vienošanās priekšrocība ir konkursā norādītā augstākā piedāvājuma cena. Kad sūtām piegādes pieprasījumu visiem uzvarējušajiem pretendentiem, viņi visi konkurē ar cenu. Redzam, ka ik gadu cena krītas. Mums vispārējās vienošanās ir noslēgtas arī par citiem produktiem, ne tikai par sāls piegādēm. Cenšamies ņemt vērā, ka esam ieinteresēti sludināt iepirkumus birstošajiem un gaistošajiem materiāliem par piegādēm uz termiņu, kas ir ilgāks nekā viens gads. Vissvarīgākā vispārējās vienošanās priekšrocība ir cena, piegādātāji visu laiku konkurē. Ja mēs līgumu slēdzam ar vienu piegādātāju, sabiedrībai tas nešķiet korekti. Prakse rāda, ka vispārējā vienošanās cenu nospiež uz leju. Protams, mums pašiem nav jāuzglabā liels daudzums sāls, arī tā ir priekšrocība.
– Iepirkumu uzraudzības biroja mājas vietnē redzam, ka, piemēram, šā gada otrajā ceturksnī esat uzvarējuši 31 iepirkumā. Savukārt, ja vērtējam pēc iepirkumu naudas summas, tad “LAU” degvielas iepirkums ir trešais vislielākais, šķembu un dolomītu šķembu maisījuma piegāde – septītais lielākais iepirkums. Par abiem iepirkumiem ir iesniegtas sūdzības. Cik pamatoti pretendenti sūdzas? Ko šīs sūdzības nozīmē uzņēmumam resursu, laika patēriņa ziņā? Ja ieviestu depozīta maksu sūdzības iesniegšanas gadījumā, vai tas kaut ko mainītu?
– Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 83. pantam persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos, ir tiesīga iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā. VAS “LAU” 2014. gadā veica 89 iepirkumus, no kuriem 24 bija atklāti konkursi. Pretendenti iesniedza septiņas sūdzības. 2015. gadā veicām 137 iepirkumus, tostarp 45 bija atklāti konkursi, bet pretendenti iesniedza septiņas sūdzības. Savukārt 2016. gadā ir veikti 146 iepirkumi, no tiem 79 ir atklāti konkursi, iesniegtas 12 sūdzības.
Ir sūdzības, kuras iesniedz par atklāta konkursa nolikumā iekļautajām prasībām par konkursu rezultātiem un kuras bieži vien izrādās nepamatotas. Tiek iesniegtas sūdzības, lai novilcinātu konkursa termiņus. Bez šaubām, lielākā daļa sūdzību ir saistītas ar lielām līgumsummām – degviela, autotransports, birstošo materiālu iepirkumi “LAU” vajadzībām ar plānotajām līgumu summām virs ES sliekšņiem. Redzama kopsakarība – jo lielāka līgumsumma, jo lielāka iespēja, ka pretendenti iesniegs sūdzības IUB.
Ja iesniedz sūdzību par iepirkuma procedūru, tātad iepirkuma process apstājas uz nenoteiktu laiku un “LAU” nevar nopirkt preces un pakalpojumus, kas nepieciešami, lai uzņēmums varētu nodrošināt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu.
Šī brīža Publisko iepirkumu likuma regulējums faktiski paredz iespēju jebkurai personai, kura uzskata, ka viņas tiesības ar iepirkumu komisijas lēmumu ir ierobežotas, iesniedzot iesniegumu un precīzi izpildot Publisko iepirkumu likuma 83. panta ceturtās daļas nosacījumus, apturēt procesu neatkarīgi no tā, vai pēc būtības iesniegums ir pamatots. IUB iesniegumu pieņem, nevērtējot tā saturu pēc būtības, līdz ar to faktiski jebkura iepirkumu procedūra ir procesuāli apturama neatkarīgi no tā, vai sūdzībai ir objektīvs pamats. Šādi gadījumi praksē ir sastopami, un tas daļēji būtu novēršams, ja tiktu ieviesta depozīta maksa par sūdzībām – tas atturētu pretendentus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas.
– Vai iepirkumos vēl pirms līgumu slēgšanas atklājat krāpnieciskas darbības?
– Atbilstoši publisko tiesību pamatprincipam katrai valsts institūcijai ir noteikta sava kompetence un valstī tiek ievērots darba dalīšanas (subsidiaritātes) princips. Pēdējos gados likumdevējs izvēlējies vairākos likumos valsts institūciju uzdevumus deleģēt citām personām. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē ir sekot nodokļu maksātāju rīcībai un iekasēt valsts budžetā līdzekļus. No vienas puses, VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” kā komersants veic savus uzdevumus, kas ir noteikti statūtos, deleģēšanas līgumā un tiesību aktos. No otras puses, veicot publisko iepirkumu procedūras, VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” ir jāuzņemas aizvien jaunas funkcijas. Mēs nevaram vērtēt, cik lietderīgi ir uzticēt komersantam neraksturīgus uzdevumus, kurus jau šobrīd veic tādas iestādes kā Konkurences padome, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Resursu izmantošana un uzdevumu izpildes iedarbība ir lielāka, ja ar īpašām zināšanām un prasmēm pilnvarotas valsts amatpersonas spēj novērst mantas vai tiesību uz mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticību vai ar viltu/krāpšanu (Krimināllikuma 142. panta pirmā daļa). Uzticot veikt šādas darbības “LAU”, komersantam nepieciešams papildus ieguldīt līdzekļus darbinieku apmācībā, preventīvo pasākumu izstrādāšanā un to izpildes uzraudzībā.
– Patlaban Saeimā saskaņo jauno Publisko iepirkumu likumu. Kas šā likuma kontekstā mainīsies “LAU”? Kā vērtējat jaunās likumprojekta normas? Vai iepirkuma process pēc to stāšanās spēkā kļūs ātrāks, godīgāks, vienkāršāks?
– Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu viens no mērķiem bija pārskatīt un modernizēt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot īpaši mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam.
Lai gan Latvijas Republikas Ministru kabinets 2016. gada 21. jūnijā akceptēja likumprojektu un Latvijas Republikas Saeimā to iesniedza 2016. gada 19. jūlijā, aizvien par dažiem jautājumiem tiek diskutēts, piemēram: depozītu ieviešana par iesniegtajām sūdzībām, iepirkuma “sliekšņu” izmaiņas un citi nacionāla līmeņa jautājumi, kas nav saistīti ar Direktīvas 2014/24/ES un Direktīvas 2014/25/ES būtisko normu pārņemšanu.
Izmaiņas ir paredzētas attiecībā uz iepirkumiem, kam piemērojama atvieglota kārtība, t. i., iepirkumiem zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Likumprojektā tiek celta līgumcenu robežvērtība, no kā vispār piemēro Publisko iepirkumu likumu.
Saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES prasībām publisko iepirkumu regulējums būtu jāpiemēro tikai no obligāti noteiktajām līgumcenu robežvērtībām: 135 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem, 5 225 000 eiro būvdarbiem.
Mūsu uzņēmumam būtu izdevīgāk, ja likumdevējs tuvinātos minētajām līgumcenu robežvērtībām, lai atbrīvotu resursus citiem pasūtītājiem un varētu vairāk laika un uzmanības veltīt apjoma ziņā lielāku iepirkumu veikšanai. Salīdzinājumam: mūsu kaimiņvalstīs atvieglota iepirkumu procedūra tiek piemērota šādi: Igaunijā no 10 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un 30 000 eiro būvdarbiem, Lietuvā no 58 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un 145 000 eiro būvdarbiem.
Patlaban “LAU” samērā nelielu iepirkumu veikšanai ir jāpiemēro iepirkums, kas paredz gan tā dokumentēšanu, gan izsludināšanu, gan iepirkumu komisijas darbu, tādējādi tiek palielināts darba daudzums “LAU” darbiniekiem un paildzināts laiks līdz iepirkuma līguma noslēgšanai. Likumprojektā (tā anotācijā) gan bija pasludināts, ka Direktīva 2014/24/ES vairāk liek uzsvaru uz pasūtītāju kompetenci dažādu jautājumu un situāciju izvērtēšanā un ka ir jāatbrīvo resursi pasūtītājiem, lai tie varētu vairāk laika un uzmanības veltīt apjoma ziņā lielāku iepirkumu veikšanai.
Direktīva 2014/24/ES paredz, ka pasūtītājiem primāri jāpiešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, kuru nosaka, ņemot vērā izmaksas vai cenu, vai izmaksas un kvalitātes kritērijus, vai tikai cenu. Direktīva 2014/24/ES pieļauj, ka dalībvalstis noteiktos gadījumos tomēr izmanto arī cenu kā vienīgo piedāvājumu izvērtēšanas kritēriju. “LAU” pēc likuma spēkā stāšanās dienas būs primāri jāpiešķir iepirkuma līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam iesniegtajam piedāvājumam. Turpmāk cenas kritēriju būs iespējams piemērot tikai vienkāršotu preču iepirkumiem. Paredzam, ka varētu palielināties administratīvais slogs, izvērtējot pretendentu iesniegtos piedāvājumus pēc saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērija. Papildus pēc likuma spēkā stāšanās sabiedrībai “Latvijas Autoceļu uzturētājs” palielināsies administratīvais slogs attiecībā uz piegādātāju uzticamības atjaunošanas kārtību.
– Kā “LAU” sokas ar zaļo iepirkumu?
– Zaļo iepirkumu izmantojam iepirkumiem transportlīdzekļu pirkšanai, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 46.1 panta prasībām. Iekļaujot enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu tehniskajās specifikācijās kā minimālās prasības.
– Vai pērkat produktus Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) katalogos?
– Izmantojam EIS piedāvāto katalogu iespējas pirkt preces un pakalpojumus uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Ik gadu VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” pirktais preču daudzums no piedāvātajiem EIS katalogiem pieaug. Mūsu noslēgtā deleģēšanas līguma izpildes nodrošināšanai valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai nepieciešamo preču un pakalpojumu (autotransporta, mehānismu, birstošo materiālu, būvdarbu) pirkšana no EIS nav iespējama.
Kopā ņemot, EIS vērtēju kā ļoti labu iespēju valsts un pašvaldību iestādēm pirkt preces un pakalpojumus, neorganizējot iepirkumu procedūras par tiem iepirkumu priekšmetiem, kurus iespējams pirkt no EIS, tādējādi ievērojot Publisko iepirkumu likuma mērķi: valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.
VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”
- Stratēģisks valsts autoceļu infrastruktūras uzturēšanas uzņēmums, kas nodrošina valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu, pašvaldību maģistrālo, tranzīta ielu un citu autoceļu ikdienas uzturēšanu, kā arī veic būvmateriālu – dolomīta šķembu, drupinātās grants un sagatavotās smilts – ražošanu.
- Komercsabiedrība, darbojas saskaņā ar Komerclikumu, vienlaikus pildot valsts pārvaldes uzdevumu, kas noteikts saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 23.2 panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 684 “Par valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu deleģēšanu akciju sabiedrībai “Latvijas Autoceļu uzturētājs”. Veicamos darbus var dalīt sešos virzienos: autoceļu uzturēšana ziemā; tiltu, satiksmes pārvadu, caurteku un gājēju tuneļu uzturēšana; satiksmes organizācija; autoceļu segumu uzturēšana; autoceļu kopšana; autoceļu apsekošana.
- Viens no lielākajiem darba devējiem novados. Ir darba devējs vairāk nekā 1300 darbiniekiem. VID uzņēmumu ir iekļāvis lielo nodokļu maksātāju sarakstā. Pērn tīrais naudas apgrozījums bija 61 911 688 eiro, gadu agrāk 63 843 290 eiro.
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS
Foto: LAU arhīvs
un Aija Meldere
Atbildēt