Kategorijas
Nozares

Ko regulē un ko neregulē ar tiesību aktiem

Ražas pilnbriedā augļus gatavo ziemai. No tiem gatavo ievārījumus, želejas, kompotus, augļu konservus un citas gardas lietas. Tomēr tikai at – sevišķiem produktiem, ja tie paredzēti tirdznie – cībai, piemēram, džemam, ievārījumam, želejai, marmelādei, saldinātam kastaņu biezenim, ir no – teiktas prasības normatīvajos aktos.

Ražas pilnbriedā augļus gatavo ziemai. No tiem gatavo ievārījumus, želejas, kompotus, augļu konservus un citas gardas lietas. Tomēr tikai atsevišķiem produktiem, ja tie paredzēti tirdzniecībai, piemēram, džemam, ievārījumam, želejai, marmelādei, saldinātam kastaņu biezenim, ir noteiktas prasības normatīvajos aktos.

Kādas ir šīs prasības? Atbilstoši definīcijai džems ir līdz želejveida konsistencei sagatavots maisījums, kas sastāv no viena vai vairāku veidu augļu mīkstuma vai biezeņa, vai to maisījuma, kā arī no cukura un ūdens. Turklāt džema ražošanā izmanto ne mazāk kā 350 gramu augļu uz 1000 gramiem gatavā produkta. Mazāka daudzuma augļu izmantošana atļauta tikai sarkano jāņogu, pīlādžogu, smiltsērkšķu, upeņu, mežrožu augļu, cidoniju, ingvera, kešjukoka un pasifloras augļu džema ražošanā. Savukārt augstākā labuma džemu ražo no lielāka augļu daudzuma (ne mazāk kā 450 grami) un to ražošanā neizmanto ābolus, bumbierus, plūmes ar neatdalītiem kauliņiem, melones, arbūzus, vīnogas, ķirbjus, gurķus vai tomātus.

Ļoti līdzīgs produkts džemam ir ievārījums. Ievārījums no džema atšķiras galvenokārt ar šķidrāku jeb plūstošāku konsistenci un ar mazāku klāt pievienotā cukura daudzumu.

Savukārt želeju iegūst no augļu sulas vai ūdeni saturošiem izvilkumiem un cukura, un tai ir želejveida konsistence. Arī želejas ražošanā izmanto ne mazāk kā 350 gramus augļu sulas vai ūdeni saturoša izvilkuma uz 1000 gramiem gatava produkta, un minētais daudzums līdzīgi kā džema ražošanā neattiecas uz atsevišķiem augļiem. Tāpat arī augstākā labuma želejas ražošanā ir jāizmanto lielāks daudzums augļu sulas vai ūdeni saturoša izvilkuma un neizmanto tos pašus augļus, ko augstākā labuma džema ražošanā.

Marmelādes galvenā sastāvdaļa ir citrusaugļi, un tai ir želejveida konsistence. Marmelādes ražošanā izmanto ne mazāk kā 200 gramus citrusaugļu.

Saldināts kastaņu biezenis ir līdz želejveida konsistencei sagatavots produkts, kas sastāv no kastaņu biezeņa, cukura un ūdens.

Par marķējumu ir jāzina, ka normatīvajā aktā reglamentēto produktu nosaukumi ir aizsargāti. Tas nozīmē: ja produkta tirdzniecības nosaukumā ir lietots kāds no normatīvajā aktā minētajiem nosaukumiem (piemēram, marmelāde), tad šim produktam ir jāatbilst visām normatīvajā aktā noteiktajām prasībām.

Produktu marķējumā atradīsiet informāciju par attiecīgā produkta ražošanā izmantoto augļu daudzumu, kā arī kopējā cukura daudzumu produktā. Ja kādā no produktiem ir pievienotas pārtikas piedevas, marķējumā jābūt norādei par tām. Pārtikas piedevu plašāka lietošana ir atļauta tajos produktos, kuriem ir samazināta enerģētiskā vērtība.

Pircējam der atcerēties, ka normatīvais akts neattiecas uz produktiem, ko izmanto konditorejas, mīklas izstrādājumu un cepumu ražošanā. Līdz ar to veikalā vai tirgū atradīsiet produktus, kuru tirdzniecības nosaukumā ir lietoti normatīvajā aktā reglamentēto produktu nosaukumi. Te var minēt šādus piemērus – smalkmaizīte ar ābolu marmelādi, cepumi ar plūmju marmelādi, ķiršu marmelādes konfektes, smalkmaizīte ar apelsīnu džemu u. tml. –, un tas ir atļauts.

Interesanti, ka normatīvais akts nosaka prasības produktiem, kas ražoti tikai no augļiem un tomātiem, rabarberiem, burkāniem, gurķiem, ķirbjiem, batātēm un ingvera saknes, savukārt uz produktiem, kas ražoti no citiem dārzeņiem vai citām izejvielām, prasības attiecībā uz tirdzniecības nosaukuma lietošanu, izmantotajām izejvielām un to daudzumu, ražošanā izmantotajām sastāvdaļām u. c. neattiecas, tāpēc tirdzniecībā var atrast arī tādus produktus kā sīpolu marmelāde vai alus marmelāde.

Normatīvajā aktā nav noteiktas specifiskas prasības nu jau Latvijā labi zināmam našķim – sukādēm. Latvijas ražotāji piedāvā no Latvijā augušiem augļiem un ogām iegūtas sukādes – brūkleņu, melleņu, ābolu, cidoniju, rabarberu, burkānu, ķirbju, biešu u. c. augļu un dārzeņu sukādes. Bet kas tad īsti ir sukādes? Sukādes ir augļi, ogas un dārzeņi, kas vispirms izmērcēti sīrupā, pēc tam kaltēti zemā temperatūrā krāsnī vai speciālās iekārtās. Daļa svaigās ogās, augļos un dārzeņos esošo labo vielu sukādes apstrādes procesā iet bojā, bet lielākā daļa tomēr paliek, tāpēc sukādes uzskata par veselīgiem našķiem. Protams, ir jāņem vērā, ka sukādes satur samērā daudz cukura.

Jāatceras, ka arī ar normatīvajiem aktiem nereglamentētajiem produktiem visa informācija par to sastāvu un pievienotajām pārtikas piedevām (ja tādas ir) ir atrodama produkta marķējumā.

Teksts: Iveta Veinberga,
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte
FOTO: Aija Meldere

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *