Turpinām publicēt Latvijā pirmo Publisko iepirkumu likumu – 1927. gadā izdoto “Likumu par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”
2. nodalījums
IZSOLE
A. Mutiska izsole
25. Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, jāiesniedz iestādei līdz ar paziņojumu izsoles nosacījumos paredzētais nodrošinājums.
26. Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, pirms izsoles sākšanas jāparaksta darba vai piegādes un izsoles nosacījumi. Izsoles kommisija, atklājot izsoli, sastāda dalībnieku sarakstu.
27. Solīšanu vienā un tanī pašā mutiskā izsolē var izdarīt noteiktās summās vai procentu veidā pēc izsoles vadītāja norādījumiem.
28. Noruna izsolē dalībnieku starpā, kas varētu iespaidot izsoles rezultātus un gaitu, aizliegta.
29. (Atcelts).
30. (Atcelts).
31. Noteiktā izsoles dienā un stundā klātesošie uzaicināmi ierasties izsoles telpās, un, ja izsolei noteikta slepenā cena, tad par to jāziņo izsoles dalībniekiem; slēgto aploksni ar slepeno cenu pa izsoles laiku novieto uz galda redzamā vietā.
32. Izsolē var ņemt dalību personas, kuras izpildījušas izsoles priekšnosacījumus.
Izsoles sarakstā jāieraksta dalībnieku vārdi un izsoles kommisijai jāatzīmē katra dalībnieka piedāvātā cena saraksta kārtībā; cenas atzīmēšana jāturpina līdz tās pazemināšanas beigām. Katram dalībniekam, atteicoties no tālākās solīšanas, ar parakstu izsoles sarakstā jāapstiprina sava pēdējā cena.
33. Izsoles dalībnieks, kurš nosolījis viszemāko cenu, parakstās, ka apņemas pildīt darbu vai piegādi par nosolīto cenu, saskaņā ar izsolē priekšā liktiem nosacījumiem, pēc kam nekādus jaunus cenu piedāvājumus nevar ievērot, un pārējiem izsoles dalībniekiem jāizsniedz atpakaļ nodrošinājumi.
34. (Atcelts).
35. Gadījumā, ja darba vai piegādes nosolītājs atsakās dot 33. p. minēto parakstu, tas zaudē izsolē noteikto nodrošinājumu, bet izsole turpināma.
36. Ja noteiktā izsoles laikā nebūtu ieradies neviens solītājs, tad darbi un piegādes izdodami jaunā izsolē, kuras termiņš nevar būt īsāks par 7 dienām pēc pirmās izsoles, vai rīkojas saskaņā ar 56. vai 65. pantu.
37. Ja izsolē ir ieradies tikai viens solītājs, bet viņa piedāvājums uzskatāms par pieņemamu, tad darba vai piegādes izpildīšanu var piešķirt viņam.
B. Rakstiska izsole
38. Ja darba vai piegādes izdošanai būtu izvēlēts rakstiskas izsoles veids, tad par to jāsludina šī likuma 20. un 21. pantā paredzētā kārtībā, nosakot vietu, dienu un stundu, kad notiks izsole.
39. Piedāvājumi iesniedzami slēgtās aploksnēs līdz norādītās dienas stundai ar uzrakstu “tādai un tādai izsolei” un tanīs jāuzrāda: 1) iesniedzēja vārds, uzvārds, dzīves vieta un iesniegšanas diena; 2) piekrišana uzņemties darba vai piegādes pildīšanu, saskaņā ar darbu vai piegādes un izsoles nosacījumiem; 3) maksa, par kādu apņemas pildīt darbu vai piegādi; vienības cenas un kopsumma var būt uzrādītas ar skaitļiem vai burtiem; ja skaitļi uzrakstīti neskaidri, tie katrā ziņā jāatkārto ar burtiem, pie kam par pareizo uzskatāms ar burtiem rakstītais.
40. Reizē ar rakstisko piedāvājumu jāiesniedz nodrošinājums sludinājumā noteiktā apmērā.
41. Iesniegumi, kuri neatbilst šī likuma 39. un 40. pantam, uzskatāmi par nederīgiem, un nodrošinājums iesniedzams atpakaļ.
42. Piedāvājumus rakstiskai izsolei var iesniegt līdz noteiktai dienai un stundai: 1) piesūtot pa pastu vai nododot tieši iestādei, kura sarīko izsoli; 2) nododot tieši izsoles kommisijai līdz 44. pantā noteiktam laikam.
43. Personīgi iesniegtie vai pa pastu piesūtītie piedāvājumi glabājami slepeni neattaisītā veidā līdz izsolei, un aplokšņu attaisīšana priekšlaikus uzskatāma par dienesta noziedzīgu nodarījumu.
44. Izsoles norādītā stundā jāpārbauda tās dienas pasts un jāizsauc, vai nav vēl kādi piedāvājumi; ja 15 minūšu laikā tādi neienāk, tad klātesošiem paziņo, ka piedāvājumu pieņemšana nobeigta. Pēc tam nekādā ziņā nevar pieņemt ne personīgus, ne arī pa pastu piesūtītus piedāvājumus, un kommisija izsoles dalībnieku klātbūtnē attaisa slēgtās aploksnēs iesniegtos piedāvājumus un uz tiem parakstās kommisijas dalībnieki. Nekādā gadījumā nevar pielaist pie rakstiskās izsoles mutiskus piedāvājumus.
45. Pēc piedāvājumu aplokšņu attaisīšanas izsoles kommisija sastāda iesniegtiem piedāvājumiem piedāvāto cenu sarakstu, pārbauda nodrošinājumus, atraida nederīgus piedāvājumus un, ja nav nekādu šaubu un piedāvājums izrādās par izdevīgu, tad tūliņ paziņo, ka izsole nobeigta un kas nosolījis izdevīgāko cenu un kādu, par ko sastāda protokolu. Pārējiem izsoles dalībniekiem izsniedz nodrošinājumu atpakaļ.
46. Ja pēc visu aplokšņu attaisīšanas izsoles kommisija atzīst par vajadzīgu apspriesties savā starpā, tad klātesošiem paziņo, lai viņi uz laiku atstāj izsoles telpas; pēc apspriedes viņus uzaicina atpakaļ noklausīties lēmumu.
47. Ja rakstiskā izsolē nav ienācis neviens piedāvājums vai ienācis tikai viens, tad rīkojas, kā minēts šī likuma 36. un 37. pantā.
C. Jaukta izsole
48. Ja darba vai piegādes izdošanai izvēlēts jaukts izsoles veids, tad par to jāsludina šī likuma 20. un 21. pantā paredzētā kārtībā, pie kam sludinājumā jāuzrāda, ka izsolē var piedalīties mutiski vai rakstiski, iesniedzot piedāvājumus rakstiskai izsolei noteiktā kārtībā pirms mutiskās izsoles sākšanas, pēc kam nekādus piedāvājumus nepieņem.
49. Rakstiskiem piedāvājumiem jāatbilst šī likuma 39. un 40. pantā minētiem noteikumiem, pretējā gadījumā jārīkojās tā, kā minēts 41. pantā.
50. Ar noteiktā laikā iesniegtiem vai pa pastu piesūtītiem piedāvājumiem jārīkojas tā, kā tas minēts šī likuma 43. pantā.
51. Izsoles dienā un stundā rakstiskie piedāvājumi slēgtās aploksnēs noliekami izsoles telpā redzamā vietā uz galda, kur tie glabājas neattaisīti līdz mutiskās izsoles beigām.
52. Kad mutiskā izsole pabeigta, kommisija izsoles dalībnieku klātbūtnē attaisa iesniegtās aploksnes, visiem dzirdot, nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās.
53. Pēc rakstisko piedāvājumu caurskatīšanas darbs vai piegāde piešķirams tam, kurš nosolījis viszemāko cenu, ja tāda izrādās par izdevīgu. Ja zemākā rakstiskā piedāvājuma cena vienāda ar zemāko mutiski nosolīto, tad priekšroka dodama rakstiskam nosolījumam.
54. Persona, kura laikā iesniegusi rakstisku piedāvājumu slēgtā aploksnē, var piedalīties mutiskā solīšanā tikai tad, ja viņa līdz izsoles atklāšanai no sava iepriekšējā rakstiskā piedāvājuma atsakās.
Piezīme. Persona, kura nav atteikusies no sava rakstiskā piedāvājuma, bet piedalās arī mutiskā izsolē, zaudē nodrošinājumus, un viņas piedāvājumi atkrīt.
55. Pie jauktas izsoles ņemami vērā šī likuma attiecīgie mutiskās un rakstiskās izsoles panti.
3. nodalījums
Sacensība
56. Sacensība ir tāda veida darba vai piegādes izdošana, uz kuru ar resora vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas piekrišanu var uzaicināt firmas vai personas pēc iestādes izvēles. Sacensību noturētāji nav spiesti tūliņ pēc sacensības noturēšanas paziņot tās rezultātus dalībniekiem, tomēr sacensības nosacījumos jānoteic termiņš, līdz kuram to izdarīs.
Sacensības var noturēt:
1) ja izsmeļošu technisko noteikumu trūkuma dēļ nav iespējams noturēt izsoli;
2) ja, darbu vai piegādi izdodot, ir nolūks noskaidrot izdevīgāko, labāko un lietderīgāko projektu vai sistēmu;
3) ja iegādājamais priekšmets ir patentēts vai vajadzīgs izmēģināšanai;
4) ja darbu vai piegādi līguma nepildīšanas gadījumā uzdod citam uzņēmējam vai piegādātājam;
5) ja iegādājamo materiālu vai priekšmetu Latvijā ražo tikai viena vai divas fabrikas;
6) ja noturētā izsole nav devusi vēlamus rezultātus;
7) visos gadījumos, kad darījuma summa nepārsniedz Ls 10 000;
8) pārējos gadījumos ar katrreizēju Ministru kabineta piekrišanu.
57. Ja darba vai piegādes izdošanai izvēlēts sacensības veids, tad uzaicināšana piedalīties sacensībā izdarāma 22. pantā paredzētā kārtībā. Uz sacensību uzaicināmas pēc izdevējas iestādes ieskatiem personas vai firmas, kuras piegādā attiecīgus materiālus vai izdara attiecīgus darbus.
58. Uzaicinājumos par sacensību jānorāda: 1) kādi materiāli un priekšmeti jāpiegādā vai kādi darbi jāizdara: piegādājamo materiālu, priekšmetu vai izdarāmo darbu daudzums; 2) piegādājamo materiālu, priekšmetu vai izdarāmo darbu izpildīšanas vieta un termiņš; 3) termiņš, līdz kuram piedāvājums saistošs piedāvātājam; 5) iesniegumu caurskatīšanas diena un stunda, pēc kuras nekādus piedāvājumus vairs neņem vērā. Bez tam jāpaziņo, kādā kārtā un kur var iepazīties ar vispārējiem un techniskiem darbu izdarīšanas, materiālu un priekšmetu piegādāšanas nosacījumiem, un jāaizrāda, ka izdevējai iestādei ir tiesība, darbu vai piegādi piešķirot, izvēlēties konkurentus pēc sava ieskata, neskatoties uz viņu pieteiktām cenām.
59. Sacensībā var piedalīties kā uzaicinātas, tā arī neuzaicinātas personas vai firmas ar rakstiskiem piedāvājumiem, pie kam jārīkojas tā, kā minēts 42., 43., 45. un 46. pantos.
60. Izdodot darbus vai piegādes sacensībā, var ņemt vērā ne tik vien pieteiktās lētākās cenas, bet arī uzņēmēja krietnumu, viņa agrāko darba vai piegādes labumu, piedāvāto priekšmetu
īpašības, izdodamo darbu izvešanas steidzamību, veidu un kārtību un
iekšzemes rūpniecības intereses. Tādos gadījumos protokolos vai lēmumos jāuzrāda motīvi, kādēļ izraudzīts piegādātājs vai uzņēmējs, kurš nav iesniedzis lētāko cenu. Darbu vai piegādi var izdot arī tad, ja ienācis viens vienīgs piedāvājums un ja tas ir izdevīgs un atbilst sacensības nosacījumiem.
61. Sacensību var izdarīt ar nodrošinājumu vai bez tāda.
62. Sacensības piedāvājumu caurskatīšanu un pasūtījumu vai darbu izdošanu izdarīt vienā dienā nav saistoši, tomēr sacensības dienā kommisijai jāparakstās uz attaisītiem cenu paziņojumiem un jāsastāda ienākušo paziņojumu saraksts.
63. Pēc uzaicinājumos noteiktās dienas un stundas kommisijai nav tiesības pieņemt no sacenšiem papildu paziņojumus, nedz jaunu konkurrentu iesniegumus. Kommisijai un darbu vai piegādes izdevējai iestādei ir tiesība prasīt no sacensības dalībniekiem mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus attiecībā uz viņu iesniegumiem.
64. Ja sacensības kommisija atzīst pieteiktās cenas vai piedāvājumus par nepieņemamiem, kas jāatzīmē sacensības protokolā, tad darījuma apstiprinātāji var atzīt sacensību vai nu visumā, vai pa daļai par nenotikušu.
4. nodalījums
Darbu vai piegādes izdošana
bez izsoles vai sacensības
65. Darbus vai piegādes bez izsoles vai sacensības var izdot:
1) bez resora vadītāja piekrišanas – visos gadījumos, kad darījuma summa nepārsniedz Ls 3000;
2) ar katrreizēju resora vadītāja piekrišanu:
a) ja iegādājamais priekšmets ir patentēts vai vajadzīgs izmēģināšanai;
b) visos gadījumos kara resora ieroču un technisko kaujas un sanitāro līdzekļu piegādi, ja tie noteikti armijas apbruņojumam un apgādei un ja tos izgatavo vienā noteiktā fabrikā un iegādā tieši no ražotāja;
c) ja iegādājamo priekšmetu vai materiālu Latvijā ražo tikai viena fabrika;
d) autonomiem vai citu resoru uzņēmumiem, ja tie ir piemēroti attiecīgu priekšmetu vai materiālu ražošanai;
e) ja noturētā izsole vai sacensība nav devusi vēlamus rezultātus;
f) kara resora pārtikas un elpes piegādes tieši no lauksaimniekiem, lauksaimnieku kooperātīviem un kooperātīvu centrālām organizācijām par zināmam laikam, kara ministra noteiktām un Ministru kabineta apstiprinātām cenām;
g) piegādes tieši no lauksaimniekiem, ja viņi piegādā savā saimniecībā ražotus produktus, materiālus vai priekšmetus par zināmam laikam, resora vadītāja noteiktām un Ministru kabineta apstiprinātām cenām;
h) ja autonomie uzņēmumi iegādā materiālus tāda pasūtījuma izpildīšanai, kam pasūtītājs ir noteicis materiālu vai tā šķirni;
i) ja atkārtojošās izsolēs vai sacensībās piegāde arvien izdota vienai un tai pašai fabrikai, kas piegādi izpildījusi labi, un ja vēlams, lai iegādājamais priekšmets būtu tāda paša tipa vai konstrukcijas kā līdz šim iegādātie;
j) visos gadījumos, kad darījuma summa nepārsniedz Ls 5000;
3) ar katrreizēju Ministru kabineta piekrišanu – visos pārējos gadījumos.
Turpinājums nākamajā numurā.
Atbildēt