Jau aptuveni divus gadus Latvijā darbojas zaļais iepirkums, kura mērķis ir iespējami videi draudzīgākas preces un pakalpojumi. Taču šī ir arī lieliska iespēja atbalstīt Latvijas pārtikas ražotājus – īstenojot zaļo iepirkumu, kvalitatīviem vietējiem produktiem var būt daudz lielākas priekšrocības nekā lētākai importa precei. Daudzi uzņēmēji šo iespēju izmanto, tomēr šobrīd vēl ir daudz darāmā, lai šāda veida iepirkums funkcionētu pilnvērtīgi. Tas attiecas gan uz iepircējiem un ražotājiem, gan valsts atbildīgajām institūcijām. Turklāt situāciju vēl vairāk sarežģījušas Veselības ministrijas iniciatīvas par atsevišķu pārtikas produktu tirdzniecības ierobežošanu mācību iestādēs.
Zaļais iepirkumus – atbalsts vietējiem ražotājiem
Veidojot zaļo iepirkumu, vērā ņem dažādus nosacījumus. Piemēram, kā tiek audzēti produkti, vai tajos nav ģenētiski modificēto organismu, kāds ir iepakojums un kā notiek preču piegāde. Protams, ka Latvijas ražotāji var ļoti labi konkurēt ar importa produkciju minētajos aspektos, tomēr viens no vissvarīgākajiem nosacījumiem, kas Latvijas ražotājiem rada interesi par zaļo iepirkumu, – produktiem, kuri ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki, tātad tiem ir Zaļā vai Bordo karotīte, ir papildu priekšrocības iepirkumos. MK noteikumos Nr. 172 “Par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” ir iekļauta prasība pēc augstas kvalitātes produktu piegādēm. Šajos noteikumos ir sacīts, ka pārtikas iepirkumos konkrētu sabiedrības grupu (skolēnu, slimnieku u. c.) uzturā prioritāri ir jāizvēlas tādi pārtikas produkti, kam izvirzītās kvalitātes prasības ir līdzvērtīgas tām, kas noteiktas normatīvajos aktos par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu vai bioloģisko lauksaimniecības shēmu. Šo punktu ļoti atzinīgi novērtējuši daudzi Latvijas pārtikas ražotāji, izejot stingras kvalitātes kontroles, lai savus produktus varētu marķēt ar Zaļo vai Bordo karotīti. Teorētiski “karotītes” var iegūt arī ārvalstu ražotāji, taču procedūra ir pietiekami sarežģīta un kvalitātes kritēriji ļoti augsti, lai interese par tām ārvalstīs būtu kaut cik nozīmīga. Jāatzīmē, ka līdz ar zaļā iepirkuma stāšanos spēkā “karotīšu” produktu skaits palielinājies par vairāk nekā 50%.
Diemžēl kārtis šajā kārtībā būtiski sajauca bijušais veselības ministrs ar iniciatīvu aizliegt atsevišķu kvalitatīvu produktu tirdzniecību un izmantošanu skolēnu ēdināšanā. Proti, ne tikai vairāki patiešām augstvērtīgi produkti tika izstumti no iepirkumiem, bet arī pastāvēja risks, ka “karotīšu” produkti varētu zaudēt savas priekšrocības. Tādā veidā būtiski tika satricināta viena no retajām iespējām, kā atbalstīt vietējos ražotājus. Gribētos gan šobrīd nomierināt uzņēmējus, jo, pateicoties aktīvai sadarbībai ar Zemkopības ministriju, šo situāciju ir izdevies atrisināt un Zaļās vai Bordo karotītes produktiem vēl joprojām ir priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos.
Nepietiekams finansējums un zināšanu trūkums liedz realizēt zaļo iepirkumu
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja dati, pārliecinoši aktīvākās zaļā iepirkuma veicējas ir pirmsskolas izglītības iestādes, bet ļoti tālu atpaliek skolas un pagastu pārvaldes vai novadu domes, pansionāti un slimnīcas. Kāds tam ir iemesls?
Tie ir ļoti dažādi – gan nespēja pielāgot zaļā iepirkuma kritērijus, gan nepietiekamais finansējumus. It īpaši tas attiecas uz skolām, pansionātiem un slimnīcām. Proti, par šobrīd piešķirto finansējumu, kas paredzēts ēdināšanai, nav iespējams iegādāties kvalitatīvu vietējo pārtiku. Un šis jau ir politisks jautājums – vai valsts atbildīgās amatpersonas ir gatavas palielināt finansējumu, lai mēs skolēnus un slimniekus varētu nodrošināt ar kvalitatīvu uzturu? Diemžēl šim jautājumam pagaidām skaidra rīcība neseko. Savukārt pašvaldības atzīst, ka neizmanto zaļo publisko iepirkumu, jo ir sarežģīti sagatavot dokumentāciju un iepirkumu speciālistiem trūkst pieredzes.
Vietējiem uzņēmējiem ir jāsadarbojas, bet valstij – jāveicina iepirkumu centralizācija
Kā rāda Rīgas plānošanas reģiona veiktā aptauja, būtiska problēma ir arī ierobežotais pretendentu loks, kas spēj nodrošināt vajadzīgo produkciju nepieciešamā apjomā atbilstoši zaļā iepirkuma kritērijiem. Turklāt daļai vietējo uzņēmumu joprojām nav pietiekamu zināšanu par šo iepirkuma veidu, tādēļ tie izvēlas nepiedalīties publiskajos konkursos.
Ko darīt, lai šo situāciju mainītu, un kā panākt soli pretī uzņēmējiem? Ir svarīgi mudināt ražotājus apvienoties kopīgu piedāvājumu iesniegšanā, jo tā var būtiski uzlabot savu konkurētspēju. Par to, ka ražotājiem ir svarīgi apvienoties, lai konkurētu, liecina arī Iepirkumu uzraudzības biroja dati, kur, pēc noslēgto līgumu summām, no desmit lielākajiem piegādātājiem septiņi ir vairumtirgotāji.
Savukārt no valsts puses ir nepieciešams veicināt pārtikas iepirkumu centralizāciju pašvaldībās, kā arī iepirkumos jāveic precīzāks iepērkamās pārtikas produktu dalījums daļās, ņemot vērā izveidojušos iepirkumu praksi. Iepirkumu organizētājiem ir svarīgi izstrādāt detalizētākus izvērtēšanas kritērijus, piemēram, vērtējumam piešķiramo koeficientu noteikšanu pārtikas produktiem atkarībā no to svarīguma. Tāpat ir ļoti svarīgi kontrolēt jau noslēgto līgumu izpildi, jo nav noslēpums, ka ir bijuši gadījumi, kad piegādātājs nenodrošina ar tiem produktiem, par kuriem bijusi noslēgta vienošanās. Proti, ir nepieciešama rūpīga uzraudzība un kontrole, kā arī sodi šādiem uzņēmējiem, kas krāpjas. Šāds piegādātājs noteikti ir jāizslēdz no dalības nākamajos iepirkumos. Tāpat noteikti ir atbalstāma ideja par iespēju slēgt vispārējo vienošanos ar vairākiem piegādātājiem, lai mazinātu pasūtītāja risku un veicinātu līguma izpildes disciplīnu.
Neskatoties uz visiem sarežģījumiem, šobrīd aptuveni 75% no visiem pārtikas iepirkumiem tiek veikti zaļā iepirkuma ietvaros. Arī iepirkuma summas salīdzinājumā ar aizvadīto gadu ir nedaudz pieaugušas. Tomēr, lai mēs tuvotos līmenim, ka skolās, bērnudārzos, slimnīcās, pansionātos u. tml. iestādēs esošie cilvēki uzturā lietotu kvalitatīvu vietējo pārtiku, ir jāpanāk, ka iepirkumu speciālistiem zaļā iepirkuma dokumentācijas sagatavošana vairs nesagādā pārāk lielas galvassāpes, uzņēmējiem ir skaidri šo iepirkumu principi, bet valsts spēj nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai iestādes varētu atļauties iegādāties vietējos produktus.
Visbeidzot, Latvijas valstij nav daudz iespēju, kā atbalstīt vietējos ražotājus, jo to ierobežo Eiropas Savienības noteikumi, tādēļ jācer, ka arī turpmāk Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas produktiem būs priekšrocības iepirkumos un nevienam neienāks prātā šo vērtīgo kritēriju apšaubīt.
KP soda medicīnas iekārtu tirgotājus
Konkurences padome (KP) 8. septembrī pieņēmusi lēmumu sodīt divus medicīnas iekārtu tirgotājus – SIA “Optika & Dentika” un SIA “KJ Serviss”, kas īstenojuši aizliegtu vienošanos četros iepirkumos. Par konkurences tiesību normu pārkāpumu abiem uzņēmumiem piemērots naudas sods gandrīz 80 tūkstošu eiro apmērā.
Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka medicīnas iekārtu tirgotāji no 2013. līdz 2015. gadam saskaņojuši darbības par dalību vienā SIA “Salaspils veselības centrs”, vienā Smiltenes tehnikuma un divos SIA “Ogres rajona slimnīca” rīkotajos iepirkumos. Uzņēmumiem vienojoties par dalības nosacījumiem, iepirkumu rīkotāji nesaņēma piedāvājumus, kas gatavoti patiesas konkurences apstākļos.
KP secina, ka SIA “Optika & Dentika” dalība iepirkumos bijusi formāla, lai nodrošinātu pietiekamu dalībnieku skaitu minētajos iepirkumos. Savukārt SIA “KJ Serviss” pārstāvji faktiski sagatavojuši iepirkumos iesniedzamos dokumentus un noteikuši abu uzņēmumu piedāvātās cenas, kamēr SIA “Optika & Dentika” šādu rīcību akceptēja un pret to neiebilda.
SIA “Optika & Dentika”, izmantojot iecietības programmas iespējas pretendēt uz naudas soda samazinājumu, papildināja KP rīcībā esošo informāciju par īstenoto pārkāpumu, kā arī sniedza jaunu informāciju par diviem citiem pārkāpumiem. Līdz ar to SIA “Optika & Dentika” piemērotais naudas sods tika samazināts uz pusi un uzņēmumam valsts budžetā ir jāiemaksā naudas sods 6024,53 eiro.
Par sadarbošanos ar KP naudas sods tika samazināts arī SIA “KJ Serviss”, kā rezultātā uzņēmumam valsts budžetā jāiemaksā 73 884,64 eiro.
Saite uz lēmumu: https://goo.gl/nYZ1iD
Paula Vilsone,
Konkurences padomes komunikācijas speciāliste
Atbildēt