Septembra beigās publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma “Globālās konkurētspējas indeksa ziņojums 2016. – 2017. gadam” Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām. Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014. – 2015. gadā un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015. – 2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.
Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015. – 2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz piekto vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no devītās vietas 2015. – 2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija – no 2015. – 2016. gadā ieņemtās desmitās vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016. – 2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.
Globālais konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu atbilstoši 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem, kas ir šādi: institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība, augstākā izglītība un apmācība, produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu tirgu attīstība, tehnoloģiskā gatavība, tirgus lielums, biznesa vides kvalitāte un inovācijas.
Ziņojumu par globālo konkurētspējas indeksu Latvijā pārstāv “SSE Rīga” Ilgtspējīga biznesa centrs, kura direktors un “SSE Rīga” asociētais profesors Arnis Sauka uzsver: “Salīdzinoši visaugstāko novērtējumu Latvijas konkurētspēja 2016. – 2017. gadā saņēmusi par pīlāru “makroekonomiskā vide”, kas ierindots augstajā 24. vietā. Šī pīlāra augstāk vērtētie komponenti ir “valsts budžeta bilance % no IKP” (34. vieta), “valsts parāds % no IKP” (35. vieta) un “valsts kredītreitings” (38. vieta). Līdzīgi kā pagājušajā gadā arī 2016. – 2017. gadā samērā labi Latvijai ir klājies arī attiecībā uz “darba tirgus efektivitāti”, kur valsts globālajā konkurētspējas indeksā ieņem 34. vietu, kas gan ir kritums no 25. vietas pērn un 17. vietas vēl gadu iepriekš. 34. pozīcijā ierindots arī pīlārs “tehnoloģiskā gatavība”, kas pērn bija atrodams vietu augstāk.”
Samērā augstu 2016. – 2017. gadā novērtēti vairāki pīlāra “tehnoloģiskā gatavība” komponenti, piemēram, “interneta lietotāju proporcija” – 30. pozīcija, “jaunāko tehnoloģiju pieejamība” – 39. pozīcija. Savukārt pīlāra “darba tirgus efektivitāte” komponents “algu noteikšanas elastība” ir ierindots ļoti augstajā sestajā vietā pasaulē, kas gan ir kritums no otrās vietas pērn, bet komponents “sieviešu proporcija attiecībā pret vīriešiem darba tirgū” šogad ieņem 22. vietu (21. vieta pērn). Būtisku kritumu šogad piedzīvojis komponents “algas un produktivitātes proporcija”, kas salīdzinājumā ar 23. vietu pagājušajā gadā, 2016. – 2017. gadā ierindots tikai 49. pozīcijā. A. Sauka uzsver, ka diemžēl virkne pērn ļoti zemu vērtēto indikatoru darba tirgus efektivitātes pīlārā šogad ir novērtēti vēl zemāk: “Piemēram, “valsts spēja pievilināt talantus” noslīdējusi no 110. uz 118. vietu, “valsts spēja noturēt talantus” – no 104. uz 118. vietu, bet “nodokļu sistēmas spēja motivēt strādājošos” – no tikai 107. uz 114. vietu pasaulē. Pat ja atzīstam, ka lietotās metodoloģijas dēļ globālais konkurētspējas indekss ne vienmēr objektīvi parāda valstu savstarpējo salīdzinājumu, ir skaidrs, ka Latvijā šie ir lieli problēmjautājumi, kuriem, ņemot vērā novērojamo negatīvo tendenci un šo faktoru būtisku ietekmi uz valsts kopējo konkurētspēju, nekavējoties jāpievērš pastiprināta uzmanība!”
Lielu kritumu 2016. – 2017. gadā ir piedzīvojis pīlārs “institūcijas”, no pērn ieņemtās 48. vietas noslīdot uz 64. No “institūciju” pīlāra viszemāk novērtētais komponents arī šogad ir “tiesiskā regulējuma efektivitāte” (tikai 116. vieta, kritums par četrām pozīcijām). A. Sauka uzsver, ka, apstiprinot rezultātus no citiem pētījumiem, arī globālajā konkurētspējas indeksā ļoti zemu tiek vērtēts komponents “sabiedrības uzticība politiķiem” (95. vieta). Savukārt samērā pozitīvi novērtēts komponents “organizētā noziedzība” (27. vieta). Līdzīgi kā iepriekšējos gadus salīdzinoši viszemāk arī šogad Latvijai ir novērtēti pīlāri “tirgus lielums” (96. vieta), “inovācijas” (64. vieta – kritums no 62. vietas pērn), kā arī “biznesa vide ” (58. vieta salīdzinājumā ar 60. vietu pērn). Savukārt pīlāra “infrastruktūra” vērtējums globālajā konkurētspējas indeksā ieņem 51. pozīciju, kas ir kritums par divām pozīcijām salīdzinājumā ar 2015. – 2016. gadu.
Pēc A. Saukas teiktā, attiecībā uz pīlāru “inovācijas” jau tradicionāli vislielākā problēma Latvijā atbilstoši globālajam konkurētspējas ziņojumam ir “zinātnieku un inženieru pieejamība” (tikai 99. vieta pasaulē, kāpums par divām vietām), “augsto tehnoloģiju produktu iepirkums no valsts puses” (98. vieta salīdzinājumā ar 100. vietu pērn). Komponents “uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā” šogad pakāpies no 81. uz 71 vietu, bet komponents “universitāšu un industrijas sadarbība pētniecībā” no pērn ieņemtās 63. vietas šogad noslīdējis uz 77. pozīciju. Cita pīlāra “inovācija” komponents “zinātniski pētniecisko institūciju kvalitāte” ierindots samērā zemajā 48. vietā (50. vieta pērn), savukārt “patentu pieteikumu skaitā uz miljons iedzīvotājiem” Latvija ieņem 32. vietu (30. vieta pagājušajā gadā), kas vērtējams kā diezgan labs rādītājs.
Līdzīgi kā pērn arī 2015. – 2016. gadā pīlārā “tirgus lielums”, visaugstāk novērtētais komponents ir “eksports procentos no IKP”, pakāpjoties no 27. vietas uz augsto 21. pozīciju. Kāpumu no 82. uz 78. vietu piedzīvojis arī komponents “starptautisko tirgu lieluma indekss”. Pīlāra “biznesa vide” visaugstāk novērtētais komponents līdzīgi kā pērn ir “vietējo piegādātāju kvalitāte” (38. vieta), bet viszemāk – “vietējo piegādātāju kvantitāte” (99. vieta). Savukārt “infrastruktūras” pīlārā viszemāk novērtēta “ceļu kvalitāte” (95. vieta – kāpums no 108. vietas pērn). Pārējie pīlāri globālajā konkurētspējas ziņojumā novērtēti šādi: “augstākā izglītība un apmācība” – 39. vieta, “veselība un pamatizglītība” – 42. vieta, “produktu tirgus efektivitāte” – 49. vieta, “finanšu tirgu attīstība” – 52. vieta pasaulē.
Papildus 12 pīlāru novērtējumam uzņēmēji vērtēja arī faktorus, kas, viņuprāt, rada vislielākās problēmas biznesa veikšanai Latvijā. A. Sauka skaidro: “Galvenie problēmfaktori Latvijā, kurus izceļ Latvijas uzņēmēji 2016. – 2017. gadā, prioritāšu secībā ir nodokļu likmes, neefektīva valdības birokrātija un nodokļu regulējums, kam seko pieeja finansējumam, nestabila politikas veidošanas prakse, korupcija un neadekvāti izglītots darbaspēks.”
_____________________________
Pasaules ekonomikas foruma (“World Economic Forum”) “Globālās konkurētspējas indeksa ziņojums” atspoguļo ikgadējā pētījuma rezultātus – pasaules valstu rindojumu pēc konkurētspējas vērtējuma (indeksa), kas noteikts pēc Pasaules ekonomikas foruma atzītas metodoloģijas, izvērtējot 12 kritēriju grupas jeb pīlārus.
Pilns ziņojums “Globālās konkurētspējas indekss 2016. – 2017. gadam” publicēts šeit: https://www.weforum.org/reports/the-global-competitiveness-report-2016-2017-1/
VIEDOKLIS
Arvils Ašeradens,
ekonomikas ministrs:
“Latvijas pozīcija globālās konkurētspējas indeksā ir pierādījums tam, ka tautsaimniecības konkurētspējas palielināšana ir izvirzāma par valdības pirmo prioritāti, un tas būtu jāievēro ne tikai Ekonomikas ministrijai, bet visai valsts pārvaldei. Valdībai jāmazina birokrātisko prasību slogs uzņēmējiem, padarot procedūras vienkāršākas un pieejamākas, jāveic izglītības un veselības aprūpes reformas. Mums jāveido moderna ekonomika un moderna valsts pārvalde, kas vērsta uz inovācijām un augstas pievienotās vērtības radīšanu, kā arī produktivitāti. Valsts konkurētspējas novērtējums atspoguļo plaša spektra īstenoto politiku valstī, kas ietekmē gan mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, gan ārvalstu investorus, gan kopējo valsts reputāciju. Latvija kā OECD dalībvalsts vairs nevar atļauties zemus rādītājus kopējā konkurētspējas analīzē, t. sk. rādītājā par sabiedrības uzticēšanos politiķiem. Nepieciešams sekmēt inovācijas attīstību, piesaistīt talantus un tos noturēt, pārkārtot darba tirgu un veicināt produktivitāti kvalitatīvai valsts politikas īstenošanai.”
Pasaules desmit konkurētspējīgākās ekonomikas
1. Šveice. 2. Singapūra. 3. Amerikas Savienotās Valstis. 4. Nīderlande. 5. Vācija. 6. Zviedrija. 7. Apvienotā Karaliste. 8. Japāna.
9. Honkonga. 10. Somija.
Eiropas desmit konkurētspējīgākās ekonomikas
1. Šveice. 2. Nīderlande. 3. Vācija. 4. Zviedrija. 5. Apvienotā Karaliste. 6. Somija. 7. Norvēģija. 8. Dānija. 9. Beļģija. 10. Austrija.
Avots: “Globālās konkurētspējas indeksa ziņojums
2016. – 2017. gadam”, vērtētas 138 valstu tautsaimniecības
Atbildēt