Rezultāts: par uzvarētāju atzīt SIA “Ozolmājas”. Dokumentu ar šādu tekstu Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas paziņojumos ir desmitiem. Strādāts Viļakas, Balvu, Apes novadā, bet īpaši daudz Alūksnes novadā un ir gan pabeigtie darbi, gan procesā esošie.
SIA “Ozolmājas” ir būvniecības firma, kuras aptuveni 60 darbinieki prot celt pilnīgi no jauna, rekonstruēt gandrīz jau sabrukušo līdz fantastiski skaistam rezultātam, nosiltināt daudzdzīvokļu mājas un veikt simtiem sīkāku pasūtījumu, kā arī nodarboties ar būvmateriālu mazumtirdzniecību.
Sarunājoties ar iepirkumu rīkošanas nodaļu speciālistiem, ne reizi vien ir jāuzklausa nožēla, ka vietējie uzņēmēji neesot tie aktīvākie iepirkumu konkursu dalībnieki. Kāpēc – konkrētāk netiek paskaidrots. Taču ir arī patīkamie izņēmumi, un tās ir “Ozolmājas” Alūksnē.
Kā tad sokas un kāds ir izskaidrojums veiksmēm, par to sarunā ar SIA “Ozolmājas” būvinženieri, arī atbildīgo par iepirkumiem VILNI APINI (attēlā).
Vilnis Apinis ar smaidu sejā teic, ka viņa vismīļākā lasāmviela esot sludinājumi Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā – to katru dienu atverot vismaz reizes desmit. Ja uzņ?mumam paveicamais pa sp?kam, tad iet pie vad?bas, visu saska?o, kop? ar kol??iem izveido pied?v?jumu un piesak?s konkurs?.
ēmumam paveicamais pa spēkam, tad iet pie vadības, visu saskaņo, kopā ar kolēģiem izveido piedāvājumu un piesakās konkursā.
– Vai, gaidot atbildi, mazdrusciņ nervozējat – būs pozitīva vai negatīva?
– Protams. Ja tiekam atzīti, tas nozīmē cilvēkiem darbu un algas. Tomēr nevarētu teikt, ka trīcam un drebam, lai tikai uzvarētu, nekas ārkārtējs nenotiek arī noraidīšanas gadījumā. Mūsu ekonomiskā priekšrocība jau vēl ir arī būvmateriālu mazumtirdzniecība un būvniecībā izmantojamas tehnikas un agregātu pakalpojumi.
– Ko piedāvājat? Zemāko cenu vai saimnieciski visizdevīgāko?
– Tas atkarīgs, ko prasa pasūtītāji. Atbilstoši viņu noteikumiem startējam ar savu pieredzi, nereti ar prasību par zemāko cenu, tāpat arī saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Aplēšam, cik varam ietaupīt un uz kā rēķina. Protams, ar materiāliem gan nevar un nedrīkst taupīt, jo tie ir kvalitātes garants. Bieži esam vieni no pieciem, pat sešiem konkursa dalībniekiem. Ja izvēlas mūs, patīkami, tomēr gadās, ka pasaka paldies par piedalīšanos un viss.
– Ja uzvarat ar zemāko cenu, vai jums kā uzņēmumam tas ir ekonomiski izdevīgi?
– Kā jau teicu, šodien ir svarīgi, ka vispār varam kaut ko darīt, jo būvniecības tirgū konkurence ir ļoti liela. Labāk tad lai ir mazumiņš nekā nekas. Taču kopumā mani šis zemākās cenas princips neapmierina, jo tad tomēr notiek dempingošana. Ir pieredze, ka vienā iepirkuma konkursā, kur piedalījāmies ar zemākās cenas noteikumu, tomēr uzvarēja citi. Faktiski mēs jau bijām noteikuši iespējamo līmeni, cik var atļauties, lai darbus izpildītu labā kvalitātē, tomēr uzvarēja firma, kas piedāvāja vēl ievērojami mazāk par mums. Nu tad es nesaprotu, kā var par tik niecīgiem līdzekļiem vispār izdarīt projektā paredzēto. Ko tad taupa? Uz strādnieku algu, uz materiālu kvalitātes rēķina? Tad galarezultātam ir jāpaliek tikai uz darba izpildītāju sirdsapziņas. Vēl vairāk – es pat teiktu, ka pasūtītājs, zemākās cenas noteikumu prasot, uzņēmējus it kā pazemo. Vismaz “Ozolmājas” nekad necenšas cenu samazināt ar mērķi uzvarēt.
– Kad objekts nodots ekspluatācijā, jūsu atbildība arī beidzas?
– Nē. Vēl ir garantijas laiks, un arī tas atkarīgs no pasūtītāja vēlmes. Ir, kad pieprasa ilgāku garantiju par likumā noteikto. Reti, bet, ja gadījušies defekti, tad to novēršana ir pilna mūsu atbildība – gan darbs, gan finansējums.
– Sūdzības par kaut ko arī esat iesnieguši?
– Dažas esam, ja saprotam, ka notiek kādas nelikumības. Mūs ir uzklausījuši, taču sūdzība nav atzīta par pamatotu.
– Jūs esat paveikuši darbus par summām, kas skaitāmas tuvu miljonam eiro, un darbus par dažiem tūkstošiem eiro. Vai ir atšķirība, kad strādāt vieglāk?
– Lielie projekti, pārsvarā tie ir par Eiropas Savienības programmu finansējumu, noteikti ir vieglāk īstenojami, sevišķi, ja ir pilnīgi jauna būvniecība, no pamatiem sākot un ar jumtu beidzot, iekšdarbus ieskaitot. Arī simtprocentīga rekonstrukcija veicas labi. Taču mēs īpaši nešķirojam, kas viegli, kas grūti. Ja ir jānomaina tikai vienā telpā grīda, tad nomainām, ja ir neliela piebūvīte jāuzceļ, uzceļam. Ja vajag, restaurējam pili un no jauna būvējam sporta centru. Tā saucamie mazie projekti, kad šķiet, cik nu tur tā darba, reizēm izvēršas par pamatīgu strādāšanu un pasūtītājam neplānotas naudas ieguldīšanu. Ar to pašu grīdu nevar zināt, kas atklāsies zem vecajiem dēļiem. Un reizēm atklājas nepatīkamas, taču labojamas lietas, kas momentā gan arī projektu sadārdzina. Izskaidrojam tad visu pasūtītājam, un viņš piekrīt papildu samaksai.
– Vai viens no šādiem objektiem, kad jau būvniecības laikā atklājās neieplānotie darbi, bija arī Viļakas klostera ēka?
– Klosteris bija ļoti sliktā stāvoklī. Mēs veicām pirmās kārtas pārbūvi. Tas bija Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu projekts ēkas jumta, pamatu un fasādes sakārtošanai un iekšējai apdarei ar kopumā vairāk nekā 300 kvadrātmetriem un par gandrīz 250 tūkstošiem eiro. Tur izveidojām zāli dažādu pasākumu organizēšanai, mācību virtuvi, nodarbību telpas – praktiski pirmajā kārtā visu to, lai klosteris būtu pieejams apmeklētājiem.
– Kas atmiņā palicis no lielajiem projektiem?
– Multifunkcionālās zāles būvniecība Liepnas pagastā – vēl latos – pāri par 700 tūkstošiem. Šajā objektā strādājām ar prieku. Vispār jau ir patīkami uzvarēt iepirkumu konkursā un izdarīt darbus vietā, kur pats dzīvo. Ik dienu var skatīt paveikto. Arī ja visi strādnieki vietējie, uzņēmumam ir vieglāk – pirmkārt, darbu izpildes garantija augstāka, otrkārt, nevajag transporta izdevumus cilvēku izvadāšanai pa objektiem. Ja ir vajadzīgi papildspēki sezonas laikā, arī izmantojam vietējos cilvēkus.
– Vairākumā gadījumu jūsu uzņēmums ir ģenerāluzņēmējs, bet vai jūs uzaicina arī kā apakšuzņēmējus?
– Jā, esam strādājuši uz līguma pamata pie ģenerāluzņēmēja un arī paši izmantojuši apakšuzņēmējus Eiropas Savienības finansētos projektos. Piemēram, dažādiem santehnikas un apkures sistēmas sakārtošanas darbiem, jo mūsu uzņēmumā tādu speciālistu nav.
– Kādā objektā jums ir radušās arī problēmas?
– Tepat Alūksnē Pilssalas labiekārtošanā. Objekts it kā vienkāršs, šķietami viegli paveicami darbi, un tā arī, visticamāk, būtu, ja visu nebremzētu diezgan neloģiskas projektētāju prasības. Tikai viens piemērs: izvēlēti tādas stiprības materiāli, kādus Latvijā neražo. Saņēmām nepelnītus pārmetumus kā būvnieki, ka neesam savlaicīgi sagādājuši šos materiālus. Labi, ka vismaz ar pasūtītāju esam vienojušies par citas stiprības kokmateriālu izmantošanu, bet piegādes kavējas un līdz ar to darba nodošanas termiņš arī. Vēl nepatīkamāk būs, ja pasūtītājs neatzīs projekta nepilnības un pieprasīs no mums līgumsodu par termiņa pagarināšanu. Negribas pat komentēt. Labi, ka šādu gadījumu ir maz.
– Jūs esat uzvarējuši dzīvojamo māju siltināšanas projektos, bet arī tur bez problēmām neiztiek.
– Problēma ir siltināšanas projektu izpildes uzsākšana, un ar to sastopamies ne tikai mēs – tā ir gandrīz tāda kā ačgārnā politika visā valstī no gada uz gadu, un nemainās nekas. Proti, darbi sākas ziemā. Baidos, ka atkal viens šāds energoefektivitātes paaugstināšanas projekts mums būs jāsāk aukstā laikā. Es nezinu, kādēļ naudu šiem darbiem piešķir tik vēlu. Taču termiņš ir noteikts stingri – pavasarī siltināšana jāpabeidz un ēka jāpieņem ekspluatācijā. Citreiz tādas kupenas, ka pie pamatiem klāt netiekam, zeme sasalusi, gaisa temperatūra mīnusos, strādnieki biežāk slimo. Dažreiz esam darbus pat pārtraukuši, jo mīnus 20 grādos taču nevar un pat nedrīkst uz būvēm neko darīt – zūd arī kvalitāte.
– Cik iepirkumu konkursos gadā piedalāties?
– Sūtām katru gadu pieteikumus uz divdesmit, pat trīsdesmit konkursiem. Uzvaram vidēji septiņos. Tāds skaitlis ir apmierinošs. Gribētu, protams, vairāk, bet labi arī, cik ir.
Atzinumi
Rasma Muceniece,
sociālās aprūpes centra “Alūksne” direktore:
“Par to, ka dāvināja no sirds, un par to, ka nekad neliedz padomu, “Ozolmāju” darbiniekiem liels, liels, liels paldies un lai viņiem spēks un veselība. Mēs sadarbojamies gadus desmit – faktiski, ja ir kāda vajadzība, piezvanām, paprasām padomu, kā izdarīt to vai paremontēt to. Izstāsta, pamāca. Taču skaistākais “Ozolmāju” solis bija, kad nesen viņi saremontēja aprūpes centra pilnībā sadrupušās kāpnes un daļu gaiteņa un atteicās no mums ņemt par to samaksu. Tas bija ļoti aizkustinošs brīdis, jo mēs taču taupām katru centu, arī šo kāpņu remontam nevarējām un nevarējām saņemties naudas trūkuma dēļ. Un pēkšņi atrodas firma, mūsu pašu alūksnieši, un izdara visu bez maksas par sava uzņēmuma līdzekļiem. Arī tagad jau vēl pansionātam būtu vajadzīgi daži uzlabojumi, bet tie ir jāizsludina caur iepirkumiem un man nav garantijas, ka uzvarēs “Ozolmājas”. Tāpat man nav ticības, ja no nez kurienes uzvarēs konkursā kāds uzņēmums, vai darbus paveiks labā kvalitātē. Arī dokumentācijas kārtošana iepirkumu konkursam ir gan sarežģīta, gan laiku prasoša. Tā kā pansionātam visu laiku nepieciešami medikamentu un zāļu iepirkumi, es labprāt gribētu, ka tiek paaugstināts slieksnis, līdz kuram nav jāorganizē iepirkumu konkurss.”
Dace Dzērve,
Viļakas novada Iepirkumu komisijas sekretāre:
“”Ozolmājas” par iepirkumu konkursa uzvarētāju esam vairākkārt atzinuši tādēļ, ka viņi ir piedāvājuši lētāko izpildījumu, jo būvniecībā citu – mums izdevīgāku – kritēriju pagaidām nav. Viņi visu, ko apņemas, to arī izpilda, un darbu kvalitāte visur, kur šis uzņēmums strādājis, apmierina.”
Dace Gailāne,
Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” vadītājas vietniece:
“Kas var iztēloties, kāds standarts bija pirms gadiem 40 būvētai ēkai, tas sapratīs, ko nozīmē mūsdienīga rekonstrukcija. Par šo vizuālo izskatu, tāpat par no jauna uzbūvēto grupu telpu un sporta zāli paldies sakām “Ozolmājām”. Viņi uzvarēja iepirkumu konkursā un darbus paveica skaisti un kvalitatīvi. Mēs pat dažkārt pasmaidām, ka būvnieki mūs padarījuši saulaini “pienenīgus”.”
TEKSTS UN FOTO: ILZE GALKINA
Atbildēt