Rugāju novada moto: “Tiecies uz augšu!” Skaisti vārdi un skaists mērķis. Tikpat pievilcīgs septembra saulainajā pēcpusdienā bija arī Rugāju centrs – ar tīrību, sakoptību un krāšņi ziedošām puķēm dobēs un kompozīcijās. Darbs, lai tas viss taptu, ieguldīts nopietns, un viena no šāda darba īstenošanas iespējām ir arī publiskie iepirkumi.
Pārskatot novadā izsludināto iepirkumu arhīvu un dabā redzamos rezultātus, jāteic, ka šeit daudzmiljonu projektu īstenošanu neatrast. Novads apjoma ziņā ir neliels. To uzsver arī mans sarunas biedrs Rugāju novada vispārējās un juridiskās nodaļas vadītājs GUNTARS PIPURS (attēlā). Tomēr tas nenozīmē, ka netiktu veikti iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai nozīmīgi darbi.
Iebraucot Rugāju centrā, visskaistākā šķiet nesen siltinātā vidusskolas ēka un blakus tai Rugāju sporta centrs, kas ir profesionālas ievirzes sporta izglītības iestāde. Ēku siltināšana gan Rugājos, gan citos novada pagastos, renovācija, Rugāju stadiona izbūve, tāpat ERAF ietvaros realizētie ūdenssaimniecības sakārtošanas un būvniecības projekti, ELFLA un LEADER projekti tad arī ir finansiāli apjomīgākie, kur izmaksas skaitāmas vairākos simtos tūkstošu eiro.
Daudz iepirkumu izsludināti ikdienas vajadzību nodrošināšanai: malkas iegāde, ceļu uzturēšana un kopšana, dažādi remonti, iekārtu un inventāra pasūtījumi un vēl citi finansiāli tikuši un tiek īstenoti gan par projektu, gan pašvaldības un valsts budžeta līdzekļiem.
– Kā Rugāju novadā tiek organizēts darbs ar publiskajiem iepirkumiem?
G. Pipurs: – Rugājos ir centralizēta pastāvīgā iepirkumu komisija, tomēr, gatavojot dokumentāciju iepirkumam, tiek pieaicināti arī attiecīgu nozari pārzinoši speciālisti. Lielākajā daļā iepirkumu jau tehnisko specifikāciju bez šādām konsultācijām nemaz nav iespējams izstrādāt. Mums diemžēl ir bijusi pieredze, ka neatbilstošas specifikācijas dēļ iepirkums jāpārtrauc. Tajos iepirkumos, kas atkārtojas gadu no gada, gan konsultācijas nav vajadzīgas.
– Patlaban Publisko iepirkumu likuma jaunajā projektā tiek plānotas izmaiņas, akcentu liekot uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli. Ko tas nozīmē iepirkumu komisijai, būs vieglāk vai sarežģītāk izvēlēties konkursa uzvarētāju?
– Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma prasība Publisko iepirkumu likumā pastāv jau sen. Arī daudzos Eiropas Savienības fondu atbalstītos projektos pretendentu izvēlē tiek prasīts tieši saimnieciski izdevīgais piedāvājums, un līdz ar to iepirkumu komisijām sarežģījumiem nevajadzētu rasties. Vajadzētu gan pacelt cenas slieksni, kad nav jāveic iepirkuma procedūra, līdz desmit tūkstošiem eiro, jo tagadējais – četri tūkstoši – nereti rada problēmas.
– Vai jūsu iepirkumos tiek izvēlēts arī zemākās cenas kritērijs?
– Pārsvarā ir iepirkumi ar šo zemākās cenas prasību. Piemērojot saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma pretendentu izvērtēšanas modeļus, jāizvēlas arī adekvāti kritēriji. Ja iepirkums nav tehniski sarežģīts, tad cena tik un tā spēlē izšķirošo lomu. Ir tikai nedaudzas jomas, kurās piedāvājumu vērtēšanā kādam citam kritērijam varētu piešķirt vairāk punktu nekā cenai un tas vēl aizvien būtu lietderīgi jeb saimnieciski izdevīgi.
– Kādi iepirkumi Rugāju novadā ir vairākumā?
– Dažādām piegādēm.
– Vai ir tā saucamie populārie iepirkumi, kur konkursā piesakās ļoti daudz pretendentu, un vai ir iepirkumi, kas jāizsludina vairākkārt un gandrīz jāuzrunā kāds, jāpalūdz, lai piedalās konkursā.
– Tādas vienas populāras jomas mums nav. Kā pasūtītājs esam mazs, varētu pat teikt, ka no finansiālā viedokļa niecīgs un līdz ar to neesam pārāk interesanti lielām firmām. Tādēļ arī no mums nav atkarīgs pretendentu skaits mūsu iepirkumos. Mūsu novadā ir pieredze, ka pretendentu skaits atkarīgs no sezonas, viņu aizņemtības, viņu mārketinga stratēģijas un pat no tā, vai viņi vispār plāno un vēlas izvērst darbību šajā reģionā. Jā, ir bijuši gadījumi, kad iepirkumu konkursus izsludinām vairākkārt, piemēram, ielu remontdarbiem pat trīs reizes. Esam arī uzrunājuši pretendentus, lai piedalās mūsu iepirkumā. Ja ir pārtikas iepirkums, tad parasti piesakās firmas no Rīgas, uz būvniecību gan vietējie, gan no citiem novadiem.
– Vai iepirkumu komisijai ir tiesības pretendentu noraidīt, ja rodas šaubas vai ir pierādījumi par kāda līguma neizpildi, varbūt pamatojoties uz citu personu informāciju? Vai ir bijušas situācijas, ka konkursa uzvarētājs nepilda līgumu? Ja ir, ko darāt?
– Publisko iepirkumu likumā ir dots pamatojums pretendenta izslēgšanai, tāpat noraidīšanai, ja viņš neatbilst pasūtītāja izvirzītajām prasībām. Ja atbilst, tad, protams, šaubas vai pat pierādījumi kāda cita līguma nepildīšanai nevar būt par iemeslu noraidījumam. Ir taču iespējams, ka viena un tā pati firma vienā vietā strādā ļoti labi, kamēr citā rodas dažādas problēmas. Arī Rugāju novadā ir bijušas situācijas, kad konkursa uzvarētājs kavē termiņus, neparaksta līgumus, bet tie visi ir risināmi jautājumi.
– Vai iepirkumos izmantojat arī Elektronisko iepirkumu sistēmu?
– Esam to izmantojuši projekta ietvaros un par projekta finansējumu. Taču vienā reizē preces pasūtījām un, kad jau vajadzēja saņemt, šo mūsu izvēlēto vairs nebija. Tā ka arī šajā sistēmā ir gan plusi, gan mīnusi.
– Par kādu finansējumu īstenojat projektus? Eiropas, valsts vai par pašvaldības budžeta naudu? Vai paredzamie darbi, kam būs jāizsludina iepirkums, tiek plānoti kādam konkrētam laika periodam, varbūt ir arī spontānie – vajag ļoti ātri.
– Tas, ko paredzam veikt par Eiropas atbalsta programmu līdzekļiem, tiek plānots vairākus gadus uz priekšu. Ja konkrētos darbus var paveikt pašvaldības budžetā atvēlēto līdzekļu ietvaros, tad šī reiz ir maza novada priekšrocība – varam visu izdarīt ātrāk, nereti pat mēneša laikā noorganizēt iepirkumu. Tuvākajos plānos vajadzēs iepirkumus ceļu remontam.
– Kas parasti uzvar konkursos? Vai ir kādi kritēriji, lai, piemēram, dotu priekšroku vietējiem uzņēmējiem, jau iepazītiem sadarbības partneriem?
– Ir tā, ka tas, kurš bijis iepriekšējā projekta laikā labs sadarbības partneris, citā vairs nav tik veiksmīgs un otrādi. Tādēļ iepirkumā visiem tiek dotas iespējas startēt konkursā ar vienādiem nosacījumiem, un varbūt uzvarētājs no Latvijas cita novada būs ievērojami labāks par vietējo uzņēmēju. Tāpat vietējie ne vienmēr grib kārtot visu nepieciešamo dokumentāciju, vai arī pasūtītāja prasītie apjomi viņiem nešķiet interesanti. Starp citu, jo mums mazāk pretendentu piedalās konkursā, jo lielāka garantija, ka nebūs pārsūdzību, un tas atkal ir izdevīgi mums kā pasūtītājam, jo vissvarīgākais – lai neiekavējas darbu izpildes termiņi.
– Patlaban uz popularitātes viļņa ir zaļais iepirkums. Kā šajā ziņā sokas ar pārtikas iepirkumu? Kā sastādāt specifikācijas, lai uzvarētu firmas, kas patiešām audzē vai tirgo Latvijā augušo? Varbūt ir pozīcijas, kur var uzvarēt pat mājražotāji? Kādi ir kritēriji? Daudzi, piemēram, sūdzas, ka zemnieku saimniecībās audzētie dārzeņi, īpaši bioloģiskie, nemaz nav tik kvalitatīvi un faktiski dārgi nopirktie burkāni jāizmet atkritumos. Cik reāli ir 2017. gadā no visiem iepirkumiem 30% nodrošināt zaļo iepirkumu? Kādēļ iepirkumu organizatori joprojām uzsver, ka zaļo iepirkumu ir sarežģīti organizēt?
– Mēs kvalitātes prasības pārtikas iepirkumos piemērojam jau kopš 2012. gada, bet no 2015. gada piegādātājus izvēlamies zaļajā iepirkumā. Kas attiecas uz 30%, tad, protams, to var nodrošināt. No cita skatupunkta vērtējot – cik ļoti tas ir vajadzīgs, vai tas ir saimnieciski izdevīgi un vai zaļais iepirkums sasniedz tam paredzēto mērķi? Lieliem uzņēmumiem sagatavot atbilstošo dokumentāciju nesagādā nekādas problēmas, toties pārbaudīt viņu piegādātās pārtikas kvalitātes līmeni jau ir krietni sarežģītāk. Ja rodas šaubas, varam vest uz laboratoriju taisīt analīzes, bet rezultāti būs labi ja pēc divām vai trim nedēļām un attiecīgo pārtikas produktu taču tik ilgi neglabās. Turklāt vēl tas viss var ievērojami kāpināt izmaksas. Ja zaļais iepirkums ir domāts zemnieku atbalstam, tad reāli viņi to nodrošināt nevar, jo ir gan grūtības sagatavot dokumentāciju, gan problēmas ar loģistiku. Zemnieki vēlas piegādāt visu apjomu uzreiz, nevis pa daļām, savukārt skolai nav iespēju produktus uzglabāt. Ja zemnieks piekritīs vest mazākus apjomus, tad šī daudzkārtējā braukāšana tiek ierēķināta izmaksās un tas vairs nav izdevīgi ne pasūtītājam, ne piegādātājam. Rezultātā zemnieki izaudzēto pārdod starpniekiem, viņi aizved visu uz savu glabātavu un atbilstoši līgumam piegādā pasūtītājam. Iepirkumu komisijai jau zaļo iepirkumu sagatavot nesagādā nekādas problēmas, bet aktuāls ir jautājums, vai šāda veida pārtikas iepirkums sasniedz vēlamo mērķi, jo jebkurā gadījumā vietējiem mazajiem ražotājiem startēt un uzvarēt konkursā ir grūtības. Tāpat vēl ir jautājums, cik vispār ir lietderīgi piemērot zaļo iepirkumu un vai visos gadījumos tas ilgtermiņā ir izdevīgākais arī apkārtējai videi un cilvēkiem. Vērtējot pārtikas iepirkuma konkursa pretendentus, maksimālais punktu skaits, ko viņi var saņemt, ir simts. Ja pretendenta piedāvājumā iepirkuma priekšmeta daļā ir iekļauti produkti, kas vienlaicīgi sertificēti gan kādā no pārtikas kvalitātes shēmām, gan integrētajā vai bioloģiskajā sertifikācijas institūcijā, arī par to tiek attiecīgi piešķirti punkti. Vēl mēs esam nolēmuši, ka gadījumos, kad pretendenta norādītais preču komplektēšanas vai loģistikas centrs atrodas nelielā attālumā no pasūtītāja, tas ir, Rugāju novada pašvaldības, punkti tiek piešķirti vairāk. Jo attālums lielāks, jo vairāk punktu skaits dilst, un, ja ir jau tālāk par 200 kilometriem, punkti netiek piešķirti vispār.
– Kas bijuši finansiāli apjomīgākie iepirkumi?
– Ūdenssaimniecības projektu īstenošanai. Tie ir īstenoti ar ES fondu naudas atbalstu.
– Rugāju novadā ir īstenoti daudzi projekti, kas saistīti arī ar ikdienas dzīves kvalitātes uzlabošanu. Piemēram, kapsētu labiekārtošana, Lazdukalna centra izveide, rotaļlaukumi, aprīkojuma iegāde kultūras iestādēm un citi projekti. Vai šeit arī bija iepirkumu konkursi darbu veicējiem?
– Šos darbus vairumā gadījumu īsteno vai nu talkās, vai arī par domes budžeta finansējumu – parasti tie ir 70 eiro. Lielākas summas ir iegūtas dažādu biedrību izsludinātajos LEADER projektu ietvaros. Tad dažreiz tiek veikti arī iepirkumi vai notiek atšķirīga pretendentu atlase.
TEKSTS UN FOTO: ILZE GALKINA
Atbildēt