Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) pērn rīkoja iepirkumus par vislielāko naudas summu savas pastāvēšanas laikā – par vairāk nekā 92 miljoniem eiro. Turklāt ļoti atšķirīgās jomās – par krimināllietās izņemto produktu iznīcināšanu, automašīnu iepirkumu Valsts policijas vajadzībām, par būvniecības darbiem un citās nozarēs. Par gūto pieredzi un ieteikumiem iepirkumu sistēmas uzlabošanai stāsta NVA Iepirkumu un realizācijas nodaļas vadītāja INGA MELECE.
– Ar ko nodarbojas Nodrošinājuma valsts aģentūra?
I. Melece: – Iepirkumu procedūru rīkošana Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā esošo iestāžu vajadzībām ir viens no mūsu darbības virzieniem. NVA nodrošina arī IeM nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, kā arīdzan daudzu jauno objektu būvniecību vai esošo pārbūvi. Vēl viens no aģentūras darbības virzieniem ir administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās izņemtās mantas pārņemšana, glabāšana, realizācija un iznīcināšana. Centralizētie iepirkumi arī ir viens no mūsu darbības virzieniem. Kad 2005. gadā izveidoja Iekšlietu īpašumu valsts aģentūru, kuras viens no darbības virzieniem bija centralizēto iepirkumu rīkošana IeM iestāžu vajadzībām, tad arī mums radās iekšējais normatīvais regulējums centralizētās iepirkumu institūcijas sadarbībai ar pārējām IeM iestādēm. Tajā fiksēts, kādā veidā mēs sadarbojamies, kāds ir iestāžu atbildības sadalījums. Patlaban šo normatīvo regulējumu ik pa laikam uzlabo, atsvaidzina. Tas mainās atbilstoši PIL. Šajā regulējumā ir paredzētas jomas, kurās iepirkumus rīko vien NVA – iestāžu vajadzībām. Viena no šādam jomām ir transporta līdzekļu noma un iegāde. To dara NVA. Arīdzan degvielas iegāde transporta līdzekļiem. Rīkojam arī nekustamo īpašumu, būvniecības un pārbūves iepirkumus. Mēs esam ļoti īpaši – apsaimniekojam IeM īpašumus, tāpat kā “Valsts nekustamie īpašumi” apsaimnieko citus valsts īpašumus. Pērkam IeM padotībā esošajām iestādēm nepieciešamo bruņojumu, speclīdzekļus un ekipējumu. Šajā jomā lielāks pasūtītājs nekā NVA noteikti ir Aizsardzības ministrijas padotībā esošais Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs un Nodrošinājuma virspavēlniecība. Visticamāk, mums darba ar izņemtās mantas pārņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu noteikti ir vairāk nekā jebkurai citai valsts iestādei.
– Policija izņem mantu un tad nodod jums glabāšanā? NVA rīko iepirkumu par mantas iznīcināšanu?
– Jā, ja ir pieņemts tāds lēmums. Pirms vairākiem gadiem, piemēram, plaši izskanēja gadījums ar atklāto marihuānas audzētavu. Visu audzētavas mantu pārveda mums. Mēs glabājam gan aprīkojumu, gan citus priekšmetus. Glabājam arī lietas, ko neizņem kriminālprocesā, piemēram, transportlīdzekļus, kas administratīvā procesa ietvaros ir izņemti par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Mums šajā virzienā ir liels darba lauks. Protams, mēs arī iepērkam dažādas mantas valsts materiālajās rezervēs.
– Cik iepirkumu gada laikā rīko NVA? Kādu naudu tajos apgrozāt?
– Salīdzinājumā ar citām iestādēm mūsu iepirkumi nav nemaz tik lieli. Jau kopš 2005. gada mūsu iepirkuma procedūru skaits gadā ir vidēji vairāk nekā 100. Tas nav daudz. NVA rīko centralizētos iepirkumus. Tas nozīmē, ka līgumus šīs iepirkumu procedūras rezultātā slēdz citas iestādes. Piemēram, iepriekš minētais automašīnu pirkums. Kārtība ir šāda: Valsts policija pirka mašīnas, procedūru rīkojām mēs, bet līgumu slēdza viņi. Šīs ir centralizētās procedūras. Ir arī procedūras, kuras mēs rīkojam paši sev un līgumu arī slēdzam mēs. Piemēram, pērn notika iepirkumi depo būvniecībai Smiltenē un Apē.
– Kāda ir attiecība starp kopējiem rīkotajiem iepirkumiem un NVA rīkotajiem iepirkumiem?
– Pērn IeM sistēmā veica 373 iepirkuma procedūras, tostarp tikai 39 bija centralizētās procedūras, kuras rīkojām mēs. Precizēšu, ka arī Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests rīko iepirkumus. Kopējais iepirkumu apjoms visā IeM sistēmā 2015. gadā bija par 108,8 miljoniem eiro. Centralizēto iepirkumu kopējā summa bija 77,6 miljoni. NVA rīkoja iepirkuma procedūras par 92,5 miljoniem eiro. Mēs citām IeM iestādēm rīkojam lielos, sarežģītos iepirkumus.
– Kādas preces vai pakalpojumi NVA iepirkumos ieņem vislielāko īpatsvaru?
– Pērn vislielākais īpatsvars bija automašīnu un degvielas pirkumam. Rīkojām iepirkumus arī ugunsdzēsēju speciālo aizsargtērpu iegādei, degvielas iegādei IeM iestāžu vajadzībām uz trim gadiem, transporta līdzekļu nomai Valsts policijai uz pieciem gadiem – tas dod lielu īpatsvaru. Rīkojām iepirkumu uz pieciem gadiem datu pārraides pakalpojumiem. Būvniecībā bija depo ēku būvniecība un citi iepirkumi.
Salīdzinājumā ar 2013. gadu mūsu rīkoto iepirkumu daudzums un kopējā iepirkumu summa ir būtiski kāpusi. Kopējais iepirkumu apjoms 2013. gadā bija 42 miljoni latu, tostarp 12,3 miljoni latu vērtībā NVA iepirkumi. Ir apjoms palielinājies. 2014. gadā kopējā iepirkumu summa bija 77,6 miljoni eiro, tostarp centralizētie iepirkumi 47,7 miljonu eiro vērtībā.
Pērn visražīgākais gads pēc iepirkumu kopējā daudzuma un summām – gan IeM vajadzībām, gan arīdzan NVA vajadzībām rīkotajos iepirkumos.
– Kā NVA gatavo un uzrauga iepirkuma procesu?
– Mums ir nodalīta iepirkumu procedūru rīkošana, iepirkumu tehniskās specifikācijas sagatavošana – centralizētajiem iepirkumiem noteikti sagatavo iestādes, kas slēdz līgumu, – un iepirkumu līgumu uzraudzība. Mēs, NVA, esam atbildīgi par paziņojumu sniegšanu, par informācijas pieejamību mājas vietnē, komunikāciju ar interesentiem, kas notiek rakstveidā. Tiešās komunikācijas ar tiem darbiniekiem, kas gatavo tehnisko specifikāciju, interesentiem nav. Iepirkuma līguma izpildes uzraudzība ir citas struktūrvienības darba lauks. Proti, to veic iestāde vai struktūrvienība, kas rakstījusi tehnisko specifikāciju. Arī NVA šīs struktūrvienības ir sadalītas pēc kompetencēm – atsevišķi ir bruņojuma nodaļa, ar materiāli tehnisko nodrošinājumu nodarbojas cita, bet ar izņemtajām lietām – vēl cita struktūrvienība. Arī Finanšu un grāmatvedības nodaļa kontrolē, vai ir iesniegti pareizi attaisnojošie dokumenti. Iepirkuma procedūru rīkošanu 2014. gadā nodrošināja četri vecākie referenti, pērn seši, patlaban mēs esam deviņi darbinieki. Visa dokumentācija mums ir tipveida – nolikums, tā struktūra ir izveidota vēl pirms 2005. gada. Protams, kvalifikācijas prasības mainās, tās papildinām, tādējādi tipveida dokumentācija pastāvīgi pilnveidojas. Ir sagataves precizējošajiem jautājumiem un iepirkuma komisijas sēžu protokoliem. Ņemot vērā visu iepriekš nosaukto, palielinās darba apjoms. Ar iepriekšējo darbinieku skaitu nevarējām darbus veikt. Iepirkuma procedūru rīkošanu 2014. gadā nodrošināja četri vecākie referenti, pērn seši, patlaban mēs esam deviņi darbinieki.
– Vai atrast jaunus darbiniekus bija grūti?
– Neteiktu, ka grūti, bet tas ir arī veiksmes jautājums. Ir skaista filma “Maskava asarām netic”, kur filmas varone teic, ka labs vīrs pašai ir jāizveido, nevis gatavs jāsaņem. Aptuveni tāpat var teikt par darbiniekiem. Labi darbinieki apkārt nemētājas, labs darbinieks pašam ir jāizveido.
– Ir ierasta prakse, ka jaunie darbinieki ministrijās, lielajās valsts pārvaldes iestādēs gūst pieredzi un dodas strādāt labāk apmaksātu darbu sektorā. Vai NVA notiek līdzīgi?
– Mēs savus darbiniekus noteikti nenoturam tikai ar algu politiku. Protams, mums ir likumā noteiktie nelielie sociālie labumi. Ir gadījumi, kad cilvēkam piedāvā labāku atalgojumu un viņš piedāvājumu pieņem. Ir jāvērtē objektīvi – ir cilvēki, kas vēlas kaut ko savā dzīvē mainīt. Un, ja vēlas, tad noteikti atradīs iespēju to izdarīt. Iepirkumu un realizācijas nodaļā mēs konkursu jaunu darbinieku pieņemšanai nekad neesam sludinājuši. Kad darbinieki ir vajadzīgi, tad viņi paši kaut kā uzrodas. Mūsu iestādē gan atrast iepirkumu ekspertu ir ļoti grūti – es esmu ļoti prasīga pret darba kvalitāti, kā arī prasu efektīvu darbalaika izmantošanu. Protams, ir periodi, kad darbs ir ļoti saspringts, un ir laika posmi, kad sakārtojam dokumentus, vērtējam, kā pietrūcis. Uzsvēršu, ka attiecībā uz iepirkumiem ir jāzina, kas ir jādara un kā ir jādara. Nav tā, ka problēmām ir jāmeklē agrāk nebijuši risinājumi. Ja vienam darbiniekam ir izveidojusies sarežģīta situācija, tad citi kolēģi jau zina, kā rīkoties līdzīgos gadījumos, un palīdz samezglojumu risināt. Nav tā, ka atnāk pie mums darbinieki ar gadu ilgu pieredzi iepirkumos. Esam pieņēmuši darbiniekus bez iepirkumu darba pieredzes, bet pēc pusgada nepateiksi, ka viņš tik īsu laika posmu šeit darbojas. Vērtējot visu iepirkumu sistēmu kopumā – ir ļoti svarīgi pastāvīgi sekot līdzi novitātēm, citu iestāžu pieredzei, tam, kas jādara, lai izvairītos no līdzīgām problēmām. Cenšamies tam atrast laiku. Ka pēc laika darbinieks vēlas strādāt citur – no tā neviens nav pasargāts nevienā nozarē.
Neuzskatu, ka mums ir liela problēma ar darbinieku aiziešana uz privāto sektoru.
– NVA iepirkumos, piemēram, par izņemto preču iznīcināšanu, iepirkuma priekšmets ir īpašs. Vai nerodas konkurenci ierobežojoša situācija, proti, ka ir ļoti mazs šā specifiskā pakalpojuma sniedzēju skaits?
– Daudz uzņēmumu nav, tomēr konkurence ir. Problēmas ar konkurenci ir bīstamo atkritumu iznīcināšanā, mums ir nelieli to daudzumi. Dažādu ķīmisko vielu iznīcināšanu uzņēmās SIA “Eko osta”. Viņi darbojas ostā, pieredze ir. Pēdējais iepirkums bija par šķidruma ar alkoholam raksturīgu smaku iznīcināšanu. Pārdot mēs to nedrīkstam. Mēs šajā gadījumā pērkam saimnieciski visizdevīgāko pakalpojumu. Ja ir vairāki paliktņi iznīcināmā produkta, tad aģentūras, procesa virzītāja darbiniekiem ir jābūt klāt. Mēs rēķinām iznīcināšanas laiku – ir svarīgi ņemt vērā arī šo nosacījumu. Jau gadiem ilgi ir iestrādājies saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums šajā jomā.
Bija pakalpojums par dokumentu tulkošanu. Tam arīdzan piemērojām saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Bija vairākas procedūras, līdz panācām līdzsvaru – lai pretendentiem nebūtu izdevīgi manipulēt ar cenām. Šeit ir jārēķina – pretendents, piemēram, rēķina, ka par ļoti reti sniedzamu pakalpojumu, piemēram, par tulkojumu arābu valodā, viņš var piedāvāt ļoti zemu cenu, vienu eiro par lapaspusi. Savukārt biežāk tulkojamās valodās piedāvā lapaspusi tulkot par 20 eiro. Pretendents izrēķina – nedaudz blefojot vienā daļā, viņš uzvar visā konkursā. Ar šādu pretendentu pieeju parasti ir jāsakaras saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju veidošanā.
Pretendenta domu gājiens ir šāds: angļu – latviešu valodas tulkojums ir vajadzīgs bieži, tur piedāvāsim 20 eiro. Simt lapas par vienu eiro iztulkos no arābu valodas, toties 10 000 lapaspušu tulkos par 20 eiro. Iznāk, ka mums kritērijs jāsaliek tā, lai iznāktu saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, nevis tā, lai pretendents var uzvarēt ar blefošanu.
Vēl viens labs piemērs ir transporta līdzekļu nomas iepirkums Valsts policijas vajadzībām. Šo konkursu arī rīkojām pēc saimnieciski visizdevīgākā nosacījuma. Bija jāpiedāvā trīs nosacījumi: nomas maksa, darba mūža ekspluatācijas izmaksas un atlikusī vērtība nomas perioda beigās. Visu kopā summējot, iegūstam kopējās izmaksas uz vienu automašīnu. Pat ja pretendents atlikušo vērtību ieraksta ļoti zemu, viņam iznāk nedaudz augstāka nomas maksa. Norādot ļoti zemu atlikušo vērtību, pretendents pārrēķinājās un neieguva uzvarai vajadzīgos punktus.
– Cik liels slogs NVA rīkotajos iepirkumos ir sūdzības?
– Viens no mūsu pēdējā iepirkuma konkursa pretendentiem mums sarunā pa tālruni atzina – sūdzību viņš iesniedza tāpēc, ka konkursa uzvarētājs citā iepirkuma konkursā pasūdzējās par viņu ar tādu pašu motivāciju. Tas nav vienīgais šāds gadījums.
Ir iepirkumi, kur vienkārši sūdzas to lielā apjoma dēļ. Pērn rīkojām konkursu transporta līdzekļu nomai Valsts policijas vajadzībām uz pieciem gadiem. Tas ir pietiekami liels iepirkums, neraugoties uz to, ka sadalījām to 20 daļās – pa dažādiem transporta līdzekļu veidiem. Bija četri pretendenti, trīs bija uzvarētāji. Sadalījās aptuveni tā, ka viens uzvarētājs guva pusi pasūtījuma summas, pārējie – pa ceturtajai daļai. Rezultātā bija trīs pretendentu sūdzības gan par nepamatoti lētu piedāvājumu, gan par to, ka uzvarētājam nav atbilstošas kvalifikācijas. Tikai ceturtais pretendents nesūdzējās, lai arī viņš konkursā ieguva tikai pusi pasūtījuma, kaut piedāvājumu iesniedza par visu apjomu. Protams, ir arī tukšas sūdzības – ja pretendentam piedāvājumā kāda prasība neiekļaujas tehniskajā specifikācijā prasītajos parametros, norādīs, ka šīs atkāpes neesot būtiskas. Kā mēs tādu piedāvājumu varam skatīt? Un tad IUB atzīst – lai kāda atkāpe būtu, tā jau ir neatbilstība. Šādos gadījumos jaunajā PIL projektā iecerētā depozītmaksa pirms sūdzību iesniegšanas noteikti ir atbalstāma.
– Norma publisko iepirkumu likumprojektā, ka ģenerāluzņēmējs ir atbildīgs par apakšuzņēmēju maksātajiem nodokļiem. Arīdzan – lai apakšuzņēmēji vienmēr saņemtu maksu par padarīto darbu. Vai tā radīs problēmas?
– Mums ar būvniecību nav lielu problēmu, nav tik daudz lielu objektu, lai tās būtu sakrājušās. Mazākos objektos ir bijuši gadījumi, kad kāds uzvar daudzos iepirkuma konkursos, noslēdz līgumus, bet ar saviem spēkiem nespēj tos izpildīt un kādu nolīgst. Mūsu objektā apakšuzņēmējs, pēc tam kad mēnesi nebija algu saņēmis, pat bija gatavs streiku rīkot – vai nu ģenerāluzņēmējs samaksā, vai streiks. Bet ģenerāluzņēmējs jau tā kavē termiņu. Uzdotais jautājums skar ne tikai par sabiedrības naudu būvētos objektus. Būvniecības nozarei šis jautājums būtu pašai jāsakārto. Pasūtītājiem ne vienmēr patīk zemākā cena būvniecības iepirkumos un tas, ka vēlāk zemākās cenas iesniedzēji, nevarot izpildīt darbus par piedāvāto cenu, vēlas labojumus. Problēmas ar materiāliem, nedod Dievs, ar to kvalitāti. No otras puses, būvnieki paši runā, ka nevajag izvēlēties zemāko cenu, ir jāskatās uz kvalitāti. Kvalitāti tāmē un piedāvājumā nav tik viegli saskatīt un atrast. Nav noformulēti saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu kritēriji. Arī būvnieki paši nespēj tos piedāvāt, lai pēc tam paši tos arī nenokritizētu kā pilnīgi nesalīdzināmus, necaurspīdīgus. Ir ar būvniecības darbu izpildi saistītie kritēriji – termiņi, lielos objektos ir gatavi finansēt naudu iepriekš, strādāt bez avansa – lielie komersanti to dara. Ne vienmēr tā ir kvalitāte. Arī prasība aprites cikla izmaksas rēķināt pašiem pretendentiem aizņemtu gana ilgu laiku, gatavojot savu piedāvājumu. Mums ir konkursi ugunsdzēsēju depo ēku būvniecībai, kur redzam, ka ir vajadzīgs daudz laika materiālu tāmes gatavošanai. Jaunais likums prasa saimniecisko izdevīgumu rēķināt, un tas būs papildu darbs arī pašiem pretendentiem. Vēlāk mums, pasūtītājiem, būs jāsaprot, vai ir tā, kā piedāvājumā rakstīts. Vai būvniecības nozare ir gatava pavērsienam, par kādu izšķīrās auto nozare, ieviešot darbmūža ekspluatācijas izmaksu kalkulatoru? Nav jūtams.
– Tātad gan pasūtītājiem, gan pretendentiem būs vairāk darba?
– Jā, tā būs. Arī sākotnēji, gatavojot nolikumu. Tāpēc daudzos iepirkumos prasām zemāko cenu – tas ir pietiekami vienkārši, gatavojot nolikumu. Mums ir arī daudz konkursu, kur prasām saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Kaut vai mūsu pirktais pakalpojums par izņemtās mantas iznīcināšanu.
– Kādas NVA ir attiecības, sadarbība ar EIS?
– Ir noteikumi par EIS obligāti pērkamajām precēm. Datortehniku un biroja tehniku noteikti nodrošina IeM informācijas centrs, arī rezerves daļas. Viņi ik pa laikam saskaras ar problēmu, ka beidzies kāda kataloga darbības termiņš un jauns vēl nav izveidots. Nevar veikt arī obligātos iepirkumus. NVA obligātā EIS pērkamā prece ir biroja papīrs, izņemot, ja tiek pirkts lētāk no tā piegādātāja vai nav atbilstošas tehniskās specifikācijas. Mēs šobrīd pērkam biroja papīru lētāk, nekā pieejams EIS. Ir arī iepirkumi, kas nav obligāti, bet var pirkt. Piemēram, saimniecības preces, tostarp lampiņas mūsu objektos, tualetes papīrs, ziepes, birstes, ja nepērkam uzkopšanas pakalpojumu. EIS ir pārtraukumi, kad šo preču nav. Lai tiktu pie saimniecības precēm, paiet pat mēnesis no pasūtījuma aizpildīšanas līdz brīdim, kad tās saņemam. Tie ir ilgi piegādes termiņi. Savukārt mūsu rīkotajos iepirkumos ir nosacījums par piegādi trīs dienu laikā Rīgā vai nedēļas laikā ārpus Rīgas.
Nelielām iestādēm, kam vienas iepirkuma procedūras rīkošana sagādā grūtības, EIS ir ļoti labs un noderīgs risinājums. Ja viņiem vajag kancelejas preces, viņi pasūta pietiekami lielu daudzumu pietiekami ilgam laikam. Mazajām iestādēm tas tā ir. Mūs kā lielu pasūtītāju, pietiekami kompetentu pasūtītāju sarežģīti iepirkumi nebiedē. Toties mums tā ir iespēja izvirzīt savus nosacījums, piemēram, trīs dienu piegādes termiņš. Ja ir problēmas ar preces kvalitāti, tad risinājumu noteikti panāksim ātrāk.
– Latvijas iepirkumu sistēma attīstās?
– Darbojos ar iepirkumiem kopš 1998. gada. Pa šiem gadiem pretendenti ir kļuvuši rafinētāki, krietni izdomas bagātāki. Ir jāsaskaras ar to, ka viņi mēģina cīnīties par pasūtījumu visiem iespējamajiem veidiem un paņēmieniem. Tas nav tik pozitīvi. Par lielu sasniegumu to nevar uzskatīt. Pasūtītājiem ir jācīnās pret to. Noteikti ir problēma, ka Latvijas tirgus nav liels. Piemēram, būvniecības nozarē publiskais pasūtījums ir svarīgs maizes devējs.
Pozitīvi vērtējams, ka ir audzis pasūtītāju pusē iepirkumos iesaistīto darbinieku godprātīgums. Piemēram, tajā pašā 1998. gadā, vērtējot piedāvājumus, uzvarētāja izvēli tomēr ietekmēja arīdzan subjektīvs vērtējums. Tolaik bija vērojama brīvdomīgāka attieksme pret iepirkuma procesu. Patlaban apzinīgums audzis, pozitīvāks ir arī tas, ka darbiniekiem vairs nemana attieksmi – kāds man no tā būs labums?
Tehnoloģiju attīstība ir notikusi, tas atvieglo un paātrina saziņu, lēmumu pieņemšanu. Jāatzīst gan, ka mēs iepirkumu procedūru esam būtiski birokratizējuši. Jaunais PIL arī nav tāds, lai jebkuram par iepirkumiem viss būtu saprotams. Piemēram, man ļoti “patīk” termins par uzticamības atjaunošanu. Tik sarežģītā situācijā pamatojumu bez pieredzes neizdomāsi. Kādu argumentāciju varētu lēmumam uzrakstīt? Prasās iepriekšējā darba pieredze un zināšanas.
– Ko iepirkumu sistēmā vajadzētu mainīt, lai tā labāk darbotos?
– Iepirkumu centralizācija noteikti ir pozitīvi vērtējama. Es nerunāju par redzamiem ekonomiskajiem ieguvumiem, pērkot lielākus produktu daudzumus. Noteikti nevajadzētu vienu centralizēto institūciju visā valstī. Viena institūcija varētu vairākām pašvaldībām nodrošināt iepirkumu veikšanu. Vienā institūcijā attīstīt kompetenci ir vienkāršāk nekā daudzās, uzkrājas pieredze, risinot dažādus samezglojumus. Pieci mazie iepirkumi un viens liels iepirkums gadā mazai iestādei rada milzīgas problēmas. Lielie pasūtītāji nebaidās, lai cik liels konkurss būtu. Ir jāturpina darbs iepirkumu centralizēšanā. Samazināsies arī izdevumi iepirkumu procedūras rīkošanai. Vai mazajā pašvaldībā ir jānodarbina trīs darbinieki vai no tās uz komisiju ir atbraucis viens pārstāvis – ir starpība. Ja darbinieks atbrauc un komisiju un piedalās sanāksmē, tad viņam nav pašam jāgatavo dokumenti, kas arī aizņem laiku un prasa papildu naudu. Kā jau minēju, darbinieki kļūst zinošāki. Jo lielāka institūcija, jo pasūtītāji ir spēcīgāki.
Par iepirkumu sliekšņiem vērtējums nav viennozīmīgs. Šo-brīd mazajiem iepirkumiem vēl augstākus sliekšņus, nekā noteikts jaunajā PIL, nevajadzētu, jo jābūt arī pasūtītāja godaprātam šajā gadījumā.
Teksts: Sandris Gunvaldis
Foto: Aija Meldere un no NVA arhīva
Atbildēt