Edvards Smiltēns, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārsRunājot par Publisko iepirkumu likumprojektu, daudzi uzdod jautājumu, kādēļ gan mums būtu nepieciešams jauns likums, kā arī kādi tad būs svarīgākie ieguvumi jeb izmaiņas, ko varam gaidīt.
Publisko iepirkumu likumprojekta gatavošanu diktē nepieciešamība pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu. Šīs direktīvas ieviešana automātiski atceļ līdz šim spēkā esošo Direktīvu 2004/18/EK, kā arī diktē virkni izmaiņu, kas būtu jāiekļauj jaunajā Publisko iepirkumu likumā.
Jaunā direktīva nosaka, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Tas ir nepieciešams, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, kā arī lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam.
Papildus minētajam bija nepieciešams precizēt arī galvenos jēdzienus un koncepcijas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ietvertu dažus ar tiem saistītus Eiropas Savienības tiesas iedibinātās judikatūras aspektus.
Līdz ar to mēs varam runāt par desmit lielākām izmaiņām, kas ietvertas jaunajā Publisko iepirkumu likumprojektā.
Desmit izmaiņas jaunajā Publisko iepirkumu likumprojektā
Pirmkārt, jaunā direktīva paredz izmaiņas attiecībā uz iepirkumiem, kam piemērojama atvieglota kārtība, t. i., iepirkumiem zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tas nozīmē, ka pirmkārt jau likumprojektā tiek celtas līgumcenu robežvērtības, no kurām vispār piemēros Publisko iepirkumu likumu, jo šobrīd pakalpojumiem un piegādēm Publisko iepirkumu likums jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem – no 14 000 eiro. Tāpat jaunajā likumprojektā paredzēts celt līgumcenu robežvērtību pakalpojumiem un piegādēm līdz 10 000 eiro un būvdarbiem līdz 20 000 eiro.
Neapšaubāmi tas ir pozitīvs rādītājs un pareizs virziens, kurā iet, ja vēlamies domāt par mūsu uzņēmējiem un mazināt birokrātijas lokus, cauri kuriem viņiem ir jāiziet, lai veiktu savu uzņēmējdarbību, tomēr jau šobrīd ir novērojamas indikācijas, ka šis jautājums būs lielu diskusiju vērts Saeimā, jo lielākoties pasūtītāju puses pārstāvji vēlētos šo līgumcenu robežvērtību celt līdz direktīvas sliekšņiem, kas ir 135 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un 5 225 000 eiro būvdarbiem. Ir saprotama šī vēlme, jo līgumcenu robežvērtība ir robežšķirtne procedūru veidam, kādu piemēros attiecīgais pasūtītājs, kur vienas vai otras procedūras piemērošanas gadījumā realizācijas laika atšķirība ir mērojama vairākos mēnešos.
Otrkārt, likumprojektā tiek iekļauts depozīts par iesniegumu, kurā norādīts uz iepirkumu procedūras pārkāpumiem. Depozīta maksājums ir paredzēts 3400 eiro publisku būvdarbu līgumiem un 840 eiro publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem. Lai gan jāsaka, ka šobrīd vēl nav panākta vienošanās par depozīta regulējumu Ministru kabinetā, jo Tieslietu ministrijai ir iebildumi pret piedāvāto formulējumu. Arī nozarei ir atšķirīgs viedoklis, kādu depozīta maksājumu piemērot un vai to fiksēt konkrētā vai procentuālā lielumā. Papildus tam var teikt, ka diskusijas varētu būt par depozīta atmaksāšanas kārtību, kur būs jāvētī, kādos gadījumos depozītu atmaksā un kādos ne, lai sasniegtu depozīta ieviešanas jēgu, jo šobrīd pastāvošajā kārtībā depozīts bieži vien kalpo kā instruments procesa novilcināšanai un nepamatotu problēmu radīšanai administratīvajam aparātam.
Treškārt, likumprojekts paplašina arī interešu konflikta tvērumu un attiecina to arī uz iepirkuma procedūras dokumentu izstrādātājiem (pasūtītāja darbiniekiem un amatpersonām). Minētās personas, gatavojot iepirkuma procedūras dokumentus un to sastāvdaļas, nedrīkst atrasties interešu konflikta situācijā, tām ir arī jāapliecina interešu konflikta neesamība. Šis ir viens no būtiskiem jaunievedumiem, kas ne vien pēc būtības neļaus veidoties interešu konfliktiem, bet arī uz šī pamata samazinās pārsūdzēto iepirkumu rezultātu skaitu, kas patlaban ir pietiekami liels un zināmā daļā viens no pārsūdzēšanas iemesliem ir tieši interešu konflikts.
Ceturtkārt, direktīva atsevišķos gadījumos precizē esošās definīcijas un definē jaunus terminus. Piemēram, tiek precizēts publiska pakalpojuma līguma termins, nosakot, ka tie ir visi pakalpojumi, kas nav ietverti zem publisku būvdarbu līguma priekšmeta. Tiek precizēts termins “piegādātājs”, paredzot, ka piegādātāja statusā var būt arī pasūtītājs, termins “apakšuzņēmējs”, paredzot, ka apakšuzņēmējs var būt arī publiska piegādes līguma gadījumā. No jauna tiek noteikti šādi termini: aprites cikls, iepirkuma procedūras dokuments, inovācijas partnerības procedūra, konkursa procedūra ar sarunām, kopējā tehniskā specifikācija un citi.
Piektkārt, direktīva paplašina, precizē un groza izņēmumu sarakstu, kuriem nebūtu jāpiemēro Direktīvas 2014/24/ES regulējums. Līdz ar to likumprojektā jau esošie izņēmumi (atsevišķiem no tiem tiek atbilstoši Direktīvai 2014/24/ES precizētas redakcijas) tiek papildināti, piemēram, ar:
- pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā (izņemot ar pacientu transportēšanu saistītiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem);
- sabiedriskā transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu vai metro;
- dokumentu apliecināšanas pakalpojumiem, kas jāsniedz notāriem;
- aizņēmumiem, kas ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu
- finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu;
- atsevišķiem pakalpojuma līgumiem saistībā ar pasta pakalpojumu sniegšanu;
- atsevišķiem juridisko pakalpojumu veidiem.
Sestkārt, ņemot vērā Direktīvas 2014/24/ES prasības, likumprojekts paredz stingrākus noteikumus attiecībā uz apakšuzņēmēju kontroli. Līdz ar to publisku pakalpojuma līgumu (ja pakalpojumi tiek sniegti pasūtītāja objektā) un publisku būvdarbu līgumu gadījumā pasūtītājam jāpieprasa, lai iepirkuma uzvarētājs uzreiz pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas iesniedz būvdarbos vai pakalpojuma sniegšanā iesaistīto apakšuzņēmēju sarakstu. Tas ir jāizdara vēl pirms reālo būvdarbu sākšanas, kā arī jānorāda apakšuzņēmēja nosaukums, kontaktinformācija un to pārstāvēt tiesīgā persona.
Sarakstā jānorāda arī piegādātāja apakšuzņēmēju apakšuzņēmēji. Tāpat pasūtītājam jāpieprasa, lai viņam tiek nodota jebkāda informācija par attiecīgo datu maiņu, kas ļautu rediģēt informāciju.
Septītkārt, likumprojektā noteikts, ka iepirkuma līgums var noteikt tiesiskās attiecības ne vien starp piegādātāju un pasūtītāju, bet arī starp pasūtītāju un piegādātāju apakšuzņēmējiem, piemēram, iespēja tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem.
Astotkārt, likumprojektā mainīta arī nodokļu nomaksas pārbaude, paredzot, ka pretendents nevar uzvarēt publiskā iepirkumā, ja pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai šā lēmuma pieņemšanas dienā pretendentam, kas uzvarējis iepirkumā, ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Šāda kārtība ir labvēlīgāka par esošo, kur nodokļu nomaksas pārbaudes diena ir iepirkuma izsludināšanas vai lēmuma par iepirkuma procedūras uzsākšanu diena, praksē ir konstatētas problēmas ar to, ka piegādātājs ir samaksājis nodokļus, bet joprojām tiek uzrādīts, ka tam ir nodokļu parāds. Līdz ar to pretendents zinās nodokļu pārbaudes dienu un varēs laikus pārliecināties, ka tā maksājums ir pieņemts un nodokļu parāda nav.
Devītkārt, nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas kārtība un gadījumi paliek spēkā, tomēr izvērtējumā vairs nav nepieciešams Valsts ieņēmumu dienesta atzinums. Tā vietā pasūtītājs nosūta Valsts ieņēmumu dienestam pretendenta skaidrojumus par atšķirību starp pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no iepirkuma līguma vērtības, darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās un Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem par darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.
Desmitkārt, direktīva paredz būtisku jauninājumu – piegādātāju uzticamības atjaunošanu. Ja kandidāts vai personālsabiedrības biedrs atbilst 42. pantā minētajam izslēgšanas gadījumam, tam ir iespēja pierādīt, ka tas tomēr nav izslēdzams no iepirkuma. Viņam ir iespēja pierādīt pasūtītājam, ka tas ir veicis pasākumus, lai atjaunotu savu uzticamību un novērstu nākotnē tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Ja pasūtītājs veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem, tas pieņem lēmumu neizslēgt attiecīgo kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā.
Uzņēmēju ieteikumi likumprojektam
Neapšaubāmi, ja mēs atveram Publisko iepirkumu likumu un tajā veicam izmaiņas, nebūtu gudri to darīt tikai jaunās direktīvas dēļ. Tāpēc aicinājām arī asociācijas piedāvāt savus ieteikumus likumprojekta papildināšanai. Tā, piemēram, apspriešanā iekļauti arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) piedāvātie priekšlikumi Publisko iepirkumu likumam.
Kā viens no būtiskākajiem ieteikumiem bija atteikšanās no zemākās cenas principa, kad pasūtītājs publisku piegādes līguma gadījumā piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai ir tiesīgs izmantot tikai cenu, ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem ir nebūtiska nozīme piedāvājuma izvēlē.
Tāpat LTRK piedāvā atteikties no likumprojektā paredzētā depozīta. Taču sākotnēji Finanšu ministrijai nepieciešams izvērtēt, vai depozīta ieviešanas iemesls pastāv (leģitīmais mērķis) un kādi ir lietderības apsvērumi tieši šādam risinājumam (samērīguma tests). Ja pēc izvērtējuma depozīta nepieciešamība tiek konstatēta, uzsākama regulējuma izstrāde, cita starpā veicot arī ārvalstu prakses izpēti.
Uzņēmēju organizācijas aicina likumā noteikt pienākumu (nevis tiesības, kā tas ir šobrīd 27. pantā) publiskot gada iepirkumu plānu. Eiropas Komisija savā jaunākajā pētījumā par Eiropas Savienības dalībvalstu praksēm publiskā iepirkuma jomā Latvijai ir rekomendējusi ieviest gada iepirkumu plānu publiskošanas prasību. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija diskusiju par šo jautājumu iniciēja jau likumprojekta izstrādes darba grupā Finanšu ministrijā.
Likumprojekts otrajā lasījumā
Pašlaik likumprojekts gaida savu otro lasījumu, uz kuru pagaidām ir iesniegti samērā maz priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet, kā pieredze rāda, noteicošās dienas ir pēdējās trīs pirms priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām. Turklāt jāņem vērā tas, ka šis ir pilnīgi jauns un pietiekami apjomīgs likums, kam ir ļoti liela nozīme tautsaimniecības izaugsmē. Precīzu priekšstatu par priekšlikumu apjomu un būtību varēs saprast tikai dažas dienas vēlāk pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām, bet jau no iesniegtajiem priekšlikumiem, gan no deputātu puses, gan no nevalstisko organizāciju puses, kā arī no dzirdētajām diskusijām masu līdzekļu informatīvajā telpā ir noprotams, ka likums nebūt nav pilnīgs, kā arī Finanšu ministrijai, gatavojot likumu, nav izdevies diskusijās ar iesaistītajām pusēm rast kompromisu visos jautājumos, to tad mēģināsim rast diskusijās Saeimā.
Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likums tiks pieņemts trīs lasījumos, gan deputātiem, gan profesionālajām organizācijām un asociācijām ir iespēja iesniegt savus priekšlikumus, lai jaunais likums būtu pilnīgāks un kalpotu tā mērķim – padarīt iepirkumu procedūru caurspīdīgāku, godīgāku pret uzņēmējiem, vienkāršāku un draudzīgāku visiem uzņēmumiem.
Raksts žurnāla redakcijai iesniegts 28.09.2016.,
pirms likumprojekta otrā lasījuma.
Atbildēt