Decembra numurā beidzam publicēt Latvijā pirmo Publisko iepirkumu likumu – 1927. gadā izdoto “Likumu par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”. Nākamajā numurā piedāvāsim pirmā un patlaban spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma salīdzinājumu.
LIKUMS par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām
5. nodalījums
Darbu vai piegādes izvešana saimnieciskā kārtā
66. Saimnieciskā kārtā darbi izvedami zem iestādes uzraudzības un vadības ar iestādes darbiniekiem vai privātiem strādniekiem un darba kolektīviem.
67. Darbu izvešana saimnieciskā kārtā izlemjama un izmaksas aprēķina pamata saskaņā ar 69. panta noteikumiem.
68. Darbi visumā vai pa daļai izvedami saimnieciskā kārtā:
1) obligātoriski, ja to izvešana pēc iestāžu kalkulācijas saimnieciskā kārtā izmaksā lētāk nekā ar uzņēmējiem vai to prasa darba raksturs, darba steidzamība vai darba kvalitāte;
2) gadījumos, kad resoram ir savas iekārtotas darbnīcas;
3) ja iestādei ir jau daļa materiālu jeb tādus ir izdevīgi sagatavot vai iegādāties;
4) ja iestādes rīcībā ir darbam piemēroti darbinieki, amatnieki vai strādnieki;
5) ja atkārtota izsole vai sacensība nav devusi valstij pieņemamus rezultātus;
6) atsevišķos gadījumos uz Ministru kabineta priekšlikumu.
IV nodaļa
LĪGUMA SLĒGŠANA
69. Izsoles vai sacensības rezultātus un tādus līgumus valsts vajadzībām, ko slēdz bez izsoles vai sacensības, galīgi apstiprina:
1) līdz 500 000 latu – ministrs vai amatpersona ar līdzīgām tiesībām, vai viņu uz to pilnvarotas amatpersonas;
2) lielākus par 500 000 latiem – ministrs ar Ministru kabineta piekrišanu.
70. Ja izsolē sniegta pieņemama cena, izdevēja iestāde no līguma slēgšanas var atteikties tikai tad:
1) ja darījuma apstiprinātājs atzīst, ka:
a) izsoles kommisija pielaidusi atkāpšanos no šinī likumā paredzētās izsoles kārtības;
b) sakarā ar apstākļu maiņu darbs vai piegāde visumā vai pa daļai būtu izrādījies par nevajadzīgu;
c) radušies pierādījumi par nosolītāja nespēju līgumu pildīt;
2) ja ārzemes pasūtījumam netiek dota šā likuma 3. pantā paredzētā atļauja.
71. Par darba vai piegādes izdošanu vai neizdošanu jānolemj ne vēlāk kā 10 dienu laikā, bet kara resorā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no izsoles vai sacensības dienas.
Sevišķos gadījumos tādās sacensībās, kur piedāvājumu caurskatīšana, salīdzināšana un izdevīguma noteikšana prasa ilgāku laiku vai kur nepieciešama pētījumu un mēģinājumu izdarīšana, un tādos darījumos, kam izprasāma Ministru kabineta piekrišana, sacensības rezultātu izlemšanai var nolikt garāku termiņu, bet ne ilgāk par 1 mēnesi, kas atzīmējams sacensības noteikumos.
Piezīme. Ja nosolītājam šinī pantā minētā laikā pēc izsoles vai sacensības noturēšanas nav paziņots par rezultātu apstiprināšanu, tad viņam ir tiesība atteikties no līguma parakstīšanas un saņemt atpakaļ nodrošinājumu.
72. Pēc darba vai piegādes piešķiršanas līgums noslēdzams 7 dienu laikā, skaitot no tās dienas, kad uzņēmējs saņēmis rakstisku paziņojumu par darba vai piegādes piešķiršanu. Ja uzņēmējs vai viņa pilnvarotais šinī termiņā līgumu nenoslēdz, tas zaudē iesniegto nodrošinājumu un uzskatāms par atteikušos no darba vai piegādes pildīšanas.
73. Par zaudējumiem, kas varētu celties valstij šī likuma neievērošanas dēļ, atbild vainīgā amatpersona.
74. Līgums jāparaksta abām līguma slēdzējām pusēm, pie kam līguma oriģināls glabājas iestādē, kas darbus vai piegādes izdevusi, bet norakstu uz pieprasījumu pret attiecīgas zīmognodevas nomaksu izsniedz personai, kas uzņemas darbu vai piegādi.
Piezīme. Ārzemju darījumos līdz Ls 20 000 kur līguma abpusēja parakstīšana saistīta ar grūtībām, darījumus var slēgt pēc vispārējiem Civīllikuma noteikumiem (sal. 3131. un sek. pantus).
V nodaļa
LĪGUMA PILDĪŠANA
75. Līguma pildīšana ir saistoša abām līgumslēdzējām pusēm, un par tā nepildīšanu vainīgie atbild likumā paredzētā kārtībā. Pat tādos gadījumos, ja abas līgumslēdzējas puses ir ar mieru izbeigt noslēgto līgumu, viņas to nevar darīt bez darījuma apstiprinātāja piekrišanas.
76. Par darba vai piegādes uzņemšanos līdz 1000 latiem var ņemt no uzņēmēja rakstisku saistību un šādu saistību var izbeigt uz abpusējas vienošanās pamata.
77. Pirms naudas izmaksas par darbu vai piegādi iestādei jāpārliecinās, vai izvestais darbs vai piegādātie priekšmeti atbilst līguma nosacījumiem.
Piezīme. Ja darbs vai piegāde neatbilst pilnīgi līguma nosacījumiem, bet tie nav mazvērtīgāki par līgumā paredzētiem un labuma ziņā pilnīgi atbilst nolūkam un ir izmantojami bez zaudējumiem, tad tos var pieņemt bez atvilkuma. Kad darbs vai piegāde ir mazvērtīgāki līdz 15% pret līgumā paredzētiem, bet to pieņemšanu tomēr līguma slēdzēja iestāde atzīst, tad tādus darbus vai piegādes var pieņemt ar darījuma apstiprinātāja piekrišanu un divkāršotu mazākvērtīguma procentu novilkumu no līguma cenas, ja līgumā nav jau paredzēti citi noteikumi.
78. Amatpersonām, kas piedalās darba vai piegādes pieņemšanā, aizliegts: 1) pieņemt naudu līgumā paredzēto priekšmetu vietā; 2) pieņemt priekšmetus, kas neatbilst līguma nosacījumiem; 3) noraidīt darbus vai piegādes, kas izdarīti saskaņā ar līguma nosacījumiem un atbilst paraugiem.
79. Piegādātājiem noliegts pirkt piegādes līgumos paredzētos priekšmetus un materiālus no amatpersonām, kuras saistītas ar līguma slēgšanu un pildīšanu.
80. Bez uzņēmēja piekrišanas līdz darba vai piegādes nobeigšanai un galīgu norēķinu sastādīšanai no uzņēmējam izmaksājamām summām nevar apmierināt nekādas ar līgumu sakarā nestāvošas civīlas prasības, ja arī tās būtu atzītas no tiesas puses. Pēc galīgas darba vai piegādes beigšanas un galīgas norēķina sastādīšanas var arī bez uzņēmēja piekrišanas apmierināt tiesas atzītas civīlas prasības.
801. Ja uzņēmēja strādnieki vai citi algoti darbinieki ziņo iestādei ar darba inspektora starpniecību, ka uzņēmējs nav samaksājis nopelnīto algu, kāda viņam pienākas par darbiem sakarā ar līgumu, tad iestāde aptur uzņēmējam pienākošos naudas izmaksu līdz 14 dienām pieteikto pretenziju apmērā, dodot iespēju algotiem darbiniekiem iesniegt tiesā prasības un dabūt prasību nodrošinājumu.
802. Ja uzņēmēja strādnieki vai citi algoti darbinieki iesniedz iestādei izpildu rakstu darba algas prasību nodrošināšanai vai piedzīšanai, sakarā ar līguma pildīšanu, tad iestādei ir tiesība ieturēt, resp. izmaksāt strādniekiem attiecīgās summas pret izpildu rakstu pirmiem maksājumiem, kas pienākas uzņēmējam pēc līguma, izdarot attiecīgu atzīmi uz izpildu rakstu.
81. Ja uzņēmējs nevar izpildīt darbu vai piegādi līgumā noteiktā laikā pa daļai vai visumā un lūdz termiņu pagarināt, pievedot motīvus, tad līguma slēdzēja iestāde, ja atrod šos motīvus par dibinātiem, var termiņu pagarināt līdz 2 mēnešiem. Par lūguma noraidīšanu nekavējoties jāziņo uzņēmējam.
Piezīme. Termiņu pagarināt vairāk par diviem mēnešiem var tikai ar darījumu apstiprinātāja piekrišanu.
82. Ja uzņēmējs nokavē līguma termiņus, viņš sodāms ar 1% mēnesī no neizdarīto darbu vai piegāžu vērtības, ja līgumā nav paredzēts augstāks sods.
Piezīme. Šis pants neattiecas uz saistībām, kas noslēgtas uz 65. panta 2. punkta f un g burta pamata.
83. Soda nauda aprēķināma par ikkatru pēctermiņa dienu līdz darba vai piegādes izpildīšanai vai līguma laušanai; skaitot mēnesī 30 dienas. Soda nauda ņemama arī tad, ja ir dots termiņa pagarinājums, izņemot 89. un 90. pantā minētos gadījumus.
84. Strīdus gadījumos par izpildīta darba vai piegādājamā priekšmeta pārbaudes rezultātiem līguma slēdzēja iestāde nozīmē virskommisiju, kas sastāv ne mazāk kā no 3 personām, kur likumos vai noteikumos nav paredzēta citāda kārtība. Virskommisijas vadību uzdod personai, kas pirmā pārbaudē nav piedalījusies. Virskommisijā var pieaicināt, ja vajadzīgs, lietpratējus no ūniversitātes vai citām iestādēm. Vajadzības gadījumā virskommisija var ņemt arī jaunus paraugus un uzaicināt piedalīties uzņēmēju vai piegādātāju. Virskommisijas lēmums ir saistošs uzņēmējam vai piegādātājam, ja to apstiprinājusi līguma slēdzēja iestāde, bet, ja uzņēmējs vai piegādātājs nav ar to apmierināts, tad jautājumu galīgi izšķir attiecīga resora vadītājs, kura lēmums ir saistošs abām pusēm.
Piezīme. Jautājuma izšķiršanai resora vadītājs var pieaicināt citus lietpratējus pēc saviem ieskatiem. Ja darbs vai priekšmeti atzīti par līgumam atbilstošiem, tad virskommisijas izdevumus sedz iestāde, pretējā gadījumā izdevumus sedz uzņēmējs vai piegādātājs.
85. Ja persona, kura noslēgusi līgumu, ar tiesas spriedumu zaudē Sodu likumu 20. pantā minētās tiesības vai nomirst, tad līguma tālāku pildīšanu var izbeigt un izdarīt ar viņas likumīgiem mantiniekiem norēķināšanos par padarītā darba vai piegādes daļām.
86.*) Ja uzņēmējs vai piegādātājs nav pildījis līgumu, tad to var lauzt ar visām likumīgām sekām.
87.**) Līguma laušanas gadījumā no uzņēmēja piedzenami:
1) soda nauda, kas paredzēta šī likuma 82. un 83. pantā;
2) izsniegtie avansi vai cita veida pabalsti bez procentiem;
3) līgumā noteiktais nodrošinājums vai daļa no tā samērā ar neizpildītā darba vai piegādes vērtību.
1. piezīme. Varbūtējas pārmaksas, kuras rastos, darbus turpinot, sedzamas no nodrošinājumiem.
2. piezīme. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās summas piedzenamas administratīvā kārtā kā valsts neapstrīdami prasījumi.
*), **) 86. p. pārgrozīts un 87. p. papildināts ar Min. kab. izdoto lēmumu (Vald. Vēstn. 1930. g. Nr. 14. – sk. pēc 95.p.
88. Par darba vai piegādes neizpildīšanu noteiktā termiņā uzņēmējs var iesniegt pierādījumus par likumīgiem nokavēšanas iemesliem, iekšzemes darbiem un piegādēm ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā, bet ārzemēs – 1 mēneša laikā, skaitot no noteiktā izpildīšanas termiņa. Likumīgi nokavēšanās iemesli jāapliecina attiecīgām valsts iestādēm.
89. Iemesli, kas atsvabina uzņēmēju no līguma pildīšanas un katras atbildības, ir: 1) ienaidnieka iebrukums valsts apgabalos, kuros pilda līgumu; 2) ienaidnieka izdarīta piegādes priekšmetu atņemšana; 3) piegādes priekšmetu iznīcināšana kara apstākļu dēļ; 4) ja valdība kara vai citu iemeslu dēļ devusi rīkojumu, kas traucē līguma izpildīšanu; 5) neatvietojamu piegādes priekšmetu vai ražotāju iestādes bojā iešana caur plūdiem, ugunsgrēku, stipru vētru un citiem nepārvaramas varas (force majeure) gadījumiem; 6) ja līguma nepildīšana no iestādes puses rada tādus apstākļus, kas padara uzņēmējam līguma pildīšanu par neiespējamu.
90. Darījuma apstiprinātājs var atsvabināt uzņēmējus no soda naudas ilgstošu streiku un nepārvaramas varas (force majeure) gadījumos, kuri uz laiku aptur līguma pildīšanu.
VI nodaļa
GALĪGO NORĒĶINU SASTĀDĪŠAMA
UN IZSNIEGŠANA
91. Pēc darba vai piegādes izpildīšanas, kā arī līguma laušanas gadījumā jāsastāda un jāpaziņo uzņēmējam norēķins līgumā noteiktā laikā, bet, ja līgumā laiks nebūtu minēts, tad ne vēlāk kā 2 mēnešu laikā, skaitot no darba vai piegādes pieņemšanas dienas. Norēķina nepaziņošana noteiktā laikā atsvabina uzņēmēju no ierunu celšanas pret norēķina pareizību un viņš var izmantot 95. pantā paredzētās tiesības.
92. Ja līgums slēgts uz vairāk gadiem, bet materiālu vai citu darbam vajadzīgo priekšmetu piegādāšanai vai darbu izpildīšanai ir līgumā noteikts zināms laiks, tad galīgs norēķins sastādāms atsevišķi par katru budžeta gadu.
93. Divu mēnešu laikā pēc norēķina saņemšanas uzņēmējam ir tiesības iesniegt iestādei, kura norēķinu izdevusi, savus iebildumus pret norēķina pareizību. Ar iebildumu iesniegšanu uzņēmējs nezaudē tiesības uz naudas saņemšanu, kura viņam pēc sastādītā norēķina pienākas.
94. Ja iepriekšējā 93. pantā paredzētā laikā uzņēmējs nav cēlis iebildumu pret iesniegto norēķinu, pēdējais uzskatāms par galīgu un nav apstrīdams ne administrātīvā, ne arī tiesas kārtībā. Ja pret norēķinu uzņēmējs divu mēnešu laikā cēlis iebildumus, tad iestāde, kura norēķinu iesniegusi, pēc šiem iebildumiem sastāda galīgu norēķinu un paziņo to uzņēmējam. Galīgais norēķins paziņojams uzņēmējam ne vēlāk par četriem mēnešiem, skaitot no tās dienas, kad uzņēmējs savus iebildumus iesniedzis.
95. Uzņēmējam, kurš: a) norēķinu nemaz nebūtu saņēmis, b) nebūtu saņēmis galīgo norēķinu pēc viņa iesniegtiem iebildumiem, c) nebūtu apmierināts ar izsniegto galīgo norēķinu, ir tiesības viena gada laikā iesniegt sūdzību administrātīvā vai tiesas ceļā par viņam pienākošos summu izmaksu, pie kam b un c burtos minētos gadījumus nevar tikt uzstādītas prasības, kuras nebūtu minētas uzņēmēja celtos iebildumos pret norēķiniem. Gada termiņi skaitās: pirmā gadījumos no dienas, kurā izbeidzas norēķina paziņošanai noteiktais termiņš (91. p.), otrā – no laika, kad izbeidzas galīgo norēķinu izsniegšanas termiņš (94. p.), trešā – no galīgā norēķina paziņošanas dienas.
Ar šo atcelti:
1) bij. Krievijas noteikumi par valsts darbiem un piegādēm (X sējuma I daļa, 1916. gada izdevums);
2) bij. Krievijas Satiksmes ministrijas noteikumi par valsts darbiem un piegādēm;
3) 1924. g. 26. aprīļa pagaidu noteikumi par valsts darbiem un piegādēm (Lik. krāj. 78.), kā arī bijušās Krievijas kara likuma kopojuma XVIII grāmata par valsts darbiem un piegādēm;
4) bij. Krievijas 1915. g. 22. aprīļa likums par privātu personu pretenziju caurskatīšanas kārtību sakarā ar valsts darbiem un piegādēm (Lik. un vald. rīk. k. 1915. g. Nr. 130. p. 1005.).
Atbildēt