Kā zināms, galvenais normatīvais akts, kas nosaka iepirkumu tiesisko reglamentāciju Latvijā, ir Publisko iepirkumu likums. Šis likums pieņemts 2006. gadā, un tam (pēc stāvokļa 2016. gada 1. augustā) ir 16 spēkā esoši labojumi. Pirmās brīvvalsts laikā iepirkumu jomu reglamentēja “Likums par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām” (pieņemts 1927. g.). Dodam iespēju iepazīties ar šā likuma reglamentāciju. Likumu publicēsim turpinājumos.
I nodaļa
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
1. Šis likums attiecas uz visiem valsts darbiem un piegādēm.
2. Darbus vai piegādes var uzņemties kā fiziskas, tā arī juridiskas personas.
3. Darbu vai piegādes izpildīšanu var izdot arī uz ārzemēm ar resora vadītāja vai viņa pilnvarotās amatpersonas atļauju. Ministru kabinets nosaka summu, līdz kurai atsevišķi resori var izdot darbu vai piegādes izpildīšanu uz ārzemēm.
Piezīme. Izdot darbus vai piegādes uz ārzemēm nozīmē slēgt līgumus par šiem darījumiem tieši ar ārzemju firmām.
4. Personām, kuras vēlas uzņemties darbus vai piegādes, jāiesniedz šinī likumā paredzētais nodrošinājums. Ārzemju pavalstniekiem un firmām bez tam vēl uz pieprasījumu jāuzrāda personas apliecība un atsauksme no attiecīgās valsts konsulāta Latvijā vai Latvijas konsulāta attiecīgā valstī par darbu vai piegādes pildīšanas spējām.
5. To uzņēmēju un piegādātāju vārdi, kurus atsevišķu resoru vadītāji, saziņā ar valsts kontrolieri, atzinuši par nekārtīgiem piegādes vai darba izvešanā, ievedami sevišķā reģistrī un izsludināmi “Valdības Vēstnesī”. Nekārtīgo piegādātāju un darbu izvedēju reģistri ved Iekšlietu ministrija. Šinī reģistrī ievestos uzņēmējus un piegādātājus nevar pielaist turpmāk pie darbu vai piegādes izvešanas.
Ja uzņēmējs vai piegādātājs atrod tādu ierakstu par nepareizu, viņš, piemērojoties Civilprocesa likuma (1923. g. izd.) 3. pantam, kurš šādos gadījumos piemērojams arī Latgalē, var lūgt tiesu noteikt, ka līguma nepildīšana notikusi bez viņa vainas.
II nodaļa
DARBA VAI PIEGĀDES IZDOŠANAS UN
IZPILDĪŠANAS NOSACĪJUMI
6. Darba vai piegādes izdošanas un izpildīšanas nosacījumiem jābūt pilnīgiem, skaidriem un noteiktiem, lai līgumos nekas nebūtu jāpapildina, bet tikai jāuzrāda priekšmetu vai darbu daudzums, cenas, nodrošinājums un līguma pildīšanas laiks.
7. Darba vai piegādes nosacījumos jānorāda:
1) piegādājamo priekšmetu labums vai īpašības pēc apraksta vai paraugiem; 2) darba vai piegādes vieta un termiņš; 3) atvieglojumi un izsniedzamie avansi; 4) darba vai piegādes izpildīšanas, apskatīšanas, nodošanas, pieņemšanas un naudas izmaksas kārtība, 5) avansu, kā arī darba un piegādes nodrošinājumi, soda naudas apmēri un veidi, 6) nodrošinājuma atbrīvošanas un avansa atmaksāšanas kārtība, 7) uzņēmēja atbildība un pienākumi darba un piegādes neizpildīšanas gadījumā.
8. Pie tādu priekšmetu piegādēm, kuru labumu un veidu nevar pietiekoši aprakstīt vai noteikt ar attiecīgiem zīmējumiem, pie līguma jābūt pietiekošam paraugu skaitam, kuri apzīmēti ar piegādes iestādes zīmogu un parakstiem. Viens paraugs glabājas iestādē līdz līguma galīgai izpildīšanai. Ja piegādājamiem priekšmetiem nav iespējams dot ne paraugus, ne zīmējumus, tad nosacījumos uzstādāmas galvenās prasības, kuras raksturo piegādājamo priekšmetu, bet par priekšmetu konstrukciju un materiālu labumu pieprasāma sevišķa firmas garantija.
9. Nosacījumos par darbu izvešanu bez 7. pantā minētām ziņām jānorāda: 1) darbu veids un īpašības, 2) kas un kādus dod materiālus, darba rīkus un darba spēku, 3) uzraudzības kārtība darbu izdarīšanas un pieņemšanas laikā.
10. Nosacījumos par piegādēm un dažādu priekšmetu pārvietošanu bez 7. pantā minētajām ziņām jānorāda; 1) priekšmetu, materiālu, instrumentu un dažādu piederumu daudzums pēc mēra, skaita vai svara; 2) iesaiņojuma, kā arī vajadzības gadījumos nokraušanas un pārvietošanas veidi; 3) uz kā rēķina liekams priekšmetu pieņemšanas darbs, apdrošināšana ceļā, varbūtējā muita vai citas nodevas un vai no iestādes būs transporta uzraudzība un iekš kam tā pastāvēs.
11. Darba vai piegādes izdevīgākai pildīšanai pielaižami sekojoši atvieglojumi: 1) naudas avansi noteiktā apmērā no darba vai piegādes maksas; 2) daļu izmaksas samērā ar darbu vai piegādi, nenogaidot priekšmetu galīgu nodošanu vai darbu izpildīšanu; 3) apgādāšana ar materiāliem, darba rīkiem un citiem priekšmetiem; 4) lietpratēju iecelšana tādu darbu vadībai, kuri prasa sevišķas zināšanas; 5) strādnieku došana.
Pielaižami arī citi atvieglojuma veidi, piemēram: atļauja izlietot iestādei piederošus brīvus gruntsgabalus un telpas strādnieku novietošanai, darbnīcu ierīkošanai, priekšmetu novietošanai utt.
Izsoles nosacījumos un līgumos ievedami visi paredzētie atvieglojumi.
Piezīme. Naudas avansi nedrīkst pārsniegt pusi no izdarāmā darba vai piegādes vērtības, pie kam šādi avansi jānodrošina pilnā vērtībā, neatkarīgi no līguma nodrošinājuma.
12. Darba vai piegādes piedāvājumi, noslēgto darījumu kārtīga pildīšana un 11. p. minētie naudas avansi nodrošināmi ar vienu no zemāk minētiem veidiem:
1) drošības naudu,
2) valsts vai garantētiem vērtspapīriem pēc Finanšu ministrijas noteikta kursa;
3) Latvijas Bankas garantijām;
4) privātu banku un kredītiestāžu garantijām, kuru nodrošinājumus Finanšu ministrija atzinusi par pietiekošiem;
5) ārzemju banku garantijām ar Finanšu ministrijas piekrišanu, katrā atsevišķā gadījumā.
13. Darbu vai piegādes uzņēmēju piedāvājumi nodrošināmi ar 1 līdz 10%, bet līguma pildīšana ar 5 līdz 20% no izpildāmā darba vai piegādes vērtības, atkarīgi no varbūtējiem zaudējumiem un steidzamības. Nodrošinājuma apmēru šinīs robežās noteic līguma slēdzējas iestādes.
Piezīme. Izņēmuma apstākļos uz Ministru kabineta lēmumu nodrošinājumu normas var divkāršot.
14. No 13. p. minētiem nodrošinājumiem var atbrīvot:
1) kooperatīvus un to centrālās organizācijas, darba arteļus, amatniekus un lauksaimniekus, ja viņi uzņemas darbu vai piegādi savā arodā un paši ir darbu izpildītāji;
2) pazīstamus un solīdus piegādātājus, ja viņi piegādā pašu ražojumus; šādu piegādātāju sarakstu uz piegādātāju lūguma pamata sastāda Finanšu ministrija, saziņā ar Valsts kontroli, noteicot summu, līdz kurai pielaižama piegādes uzņemšanās bez reāla nodrošinājuma; šis saraksts jāpārbauda katru gadu, bet atsevišķos gadījumos pēc vajadzības;
3) visos gadījumos, kad darījums nepārsniedz Ls 5000.
Piezīme. Tuvākus noteikumus šā panta 2. punktā paredzētā saraksta sastādīšanai izdod finanšu ministrs. Piegādātāji, kuri atsvabināti no reāla nodrošinājuma, tā vietā iesniedz vekseli.
III nodaļa
DARBA VAI PIEGĀDES IZDOŠANAS UN
IZPILDĪŠANAS VEIDI UN KĀRTĪBA
1. nodalījums
Vispārējie noteikumi
15. Darbu vai piegādes var: 1) izdot izsolē; 2) izdot sacensībā; 3) izdot bez izsoles un sacensības; 4) izdot saimnieciskā kārtā.
16. Par izsoli jāziņo atklātībai šinī likumā noteiktā laikā un kārtībā.
17. Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta, tas ir – mutiska un rakstiska.
18. Darbus un piegādes var sadalīt un izdot pa daļām.
19. Pirms darba vai piegādes izdošanas un izpildīšanas iestādēm vai personām, bez šī likuma 2. nodaļā minēto noteikumu izstrādāšanas, jāizdara vēl šādi priekšdarbi; 1) būvdarbus izdodot, jāsastāda projekti, darba apraksti un maksas aprēķini; 2) dažādus piegādājumus izdodot, jāievāc ziņas par pastāvošām vietējām, vidējām tirgus cenām.
Piezīme. Speciāla rakstura darbiem vai piegādēm sastādāmi sacensības nosacījumi, pēc kuriem konkurenti izstrādā un iesniedz projektus un maksas aprēķinus.
20. Par darba vai piegādes izdošanu izsolē jāsludina “Valdības Vēstnesī” un mazākais divos citos laikrakstos, bet, ja tie attiecas uz lauku iedzīvotājiem, tad sludinājumi arī jāizkar pagasta valdēs. Sludinājumos jānorāda: 1) izpildāmā darba vai piegādes raksturs, apmērs vai daudzums un izsoles vienības; 2) drošības naudas apmērs; 3) kur, kad un kāda notiks izsole; 4) kur var iepazīties ar tuvākiem nosacījumiem.
21. Izdodot darbus vai piegādes izsolē, pirmajam sludinājumam jābūt ievietotam laikrakstos laikus, ko atkarīgi no darījuma lieluma un svarīguma nosaka darbu vai piegādes izdevējs. Izņēmuma gadījumos, kad to prasa darba vai piegādes steidzamība, termiņu var samazināt līdz 7 dienām pirms izsoles.
22. Izdodot darbus vai piegādes sacensībā, uzaicinājumi izsūtāmi ne vēlāk kā 7 dienas pirms sacensības termiņa. Izņēmuma gadījumos, kad to prasa darba vai piegādes steidzamība, termiņu var samazināt līdz 3 dienām pirms sacensības.
23. Sākot ar izsoles vai sacensības izsludināšanas vai izziņošanas dienu, interesentiem jādod iespēja: 1) iepazīties ar nosacījumiem, 2) skatīt cauri projektus, darba aprakstus un maksas aprēķinus; 3) apskatīt piegādājamo priekšmetu paraugus.
24.1. Izdodot darbus vai piegādes izsolē, pirms izsoles sākšanas darījuma apstiprinātājs var noteikt slepeno cenu, virs kuras darbus vai piegādes nevar izdot. Slepenā cena glabājas slēgtā aploksnē.
24.2. Noteiktā izsoles dienā un stundā klātesošie uzaicināmi ierasties izsoles telpās un, ja izsolei noteikta slepenā cena, tad par to jāziņo izsoles dalībniekiem; slēgto aploksni ar slepeno cenu pa izsoles laiku novieto uz galda redzamā vietā.
24.3. Pēc viszemākā cenas nosolījuma komisija izsoles dalībnieku klātbūtnē attaisa aploksni ar slepeno cenu, ja tāda ir bijusi noteikta, un ar to iepazīstas. Ja slepenā cena zemāka par nosolīto, to paziņo klātesošiem izsoles dalībniekiem; pretējā gadījumā cena netiek darīta zināma.
24.4. Kad izsolē nav noteikta slepenā cena, tad darbu vai piegādi var izdot, ja viszemākā nosolītā cena nepārsniedz darbu izdevējas iestādes pirms izsoles sastādītā maksas aprēķina, kalkulācijas vai uzzinātās tirgus cenas.
Piezīme. Atsevišķos gadījumos, kad darbu izdevēja iestāde uzskata piedāvājumu par pieņemamu, neraugoties uz to, ka piedāvājums pārsniedz maksas aprēķina vai kalkulācijas cenas, viņa var darbus izdot tikai ar darījuma apstiprinātāja piekrišanu.
Turpinājums nākamajos numuros.
Atbildēt