Valsts un pašvaldību uzņēmumiem būtu aktīvāk jāizmanto zaļais iepirkums, tā uzskata vides jomas eksperti. No pagājušajā gadā kopējā elektroniski veiktā iepirkumu apjoma, kas bija 64,8 miljoni eiro, tikai aptuveni desmitā daļa tērēta, iepērkot zaļās preces.
Ierīces, papīrs, patēriņš
Semināru “Zaļie publiskie iepirkumi tagad un nākotnē” rīkoja Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Viens no semināra dalībniekiem – SIA “Antalis” biroju un higiēnas produktu sektora vadītājs Baltijas valstīs Normunds Mass – rosināja domāt un vērtēt, kādi iepirkumi tiek veikti. Viņš uzsvēra, ka arī papīra iepirkums var būt ekoloģisks. Ekoloģiski atbildīgs papīrs – tas nozīmē ne tikai izejvielu – koksnes šķiedru – atbilstību starptautiski noteiktajiem un nozarē labi zināmajiem FSC vai PEFC standartiem, kas palīdz saglabāt koksnes resursus un atjaunot mežus, bet arī ražošanas procesa atbilstībai vides kritērijiem un ekostandartiem. “Antalis” vadība uzskata, ka uzņēmuma izaugsmē vissvarīgākie ir ekonomiskie, sociālie un apkārtējās vides faktori. “Antalis” mērķi ir nodrošināt, ka uzņēmuma piegādātājiem piemīt visaugstākie kvalitātes un vides sasniegumu standarti. Tāpat esot svarīgi veidot partnerattiecības ar piegādātājiem, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu un toksiskos atkritumus. “Antalis” mērķis ir meklēt iespēju panākt savu izstrādājumu optimālu izsekojamību, kā arī atbilst visiem likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz papīra materiāliem un mudina sasniegt labākos iespējamos rezultātus vides saudzēšanā.
Uzņēmums piedāvā videi draudzīgu papīru. Tas nozīmē, ka ticamai ekoloģiski atbildīgai papīra definīcijai jāatbilst diviem galvenajiem elementiem – izejvielu ieguvei un ražošanas procesam. Turklāt nepieciešamas arī skaidras prasības abiem elementiem attiecībā uz to ietekmi uz vidi. “Antalis” vadība uzskata, ka papīrs sasniedz ekoloģisko izcilību, ja tā sastāvā ir vismaz 50% otrreizējās pārstrādes šķiedru un tas vienlaikus saglabā atbilstību FSC vai PEFC standartiem, kā arī tam piešķirts ES ekomarķējuma sertifikāts. Pārstrādāta papīra priekšrocības – tas samazina pieprasījumu pēc koksnes resursiem, ietaupa elektrību un ūdeni iekārtām, kā arī samazina CO2 izmešus.
N. Mass semināra dalībniekiem arī atgādināja vēl vairākas lietas un nosacījumus, kas jāievēro, lai pārvērstu ikdienu zaļāku. Tas nozīmē tikai to, ka jāšķiro papīrs, kā arī jālieto ierīces, ko var izmantot atkārtoti, – no makulatūras ražotus papīra maisus, īpašas pildspalvas un daudzas citas lietas. Tāpat iespējami vairāk jācenšas birojos izmantot dienasgaismu, nevis mākslīgo apgaismojumu. Ikdienas drukāšanas un kopēšanas vajadzībām “Antalis” pārstāvis iesaka izmantot zemākas gramāžas papīru. Papīrs vienmēr būtu jāglabā tā oriģinālajā iepakojumā, kas to sargā no nevēlamām parādībām – temperatūras svārstībām, mitruma, saules iedarbības.
Latvijas Vides investīciju fonda projektu vadītāja Jana Simanovska seminārā lika aizdomāties par videi draudzīgāko zaļo iepirkumu priekšrocībām. Strādājot projektā “Primes”, eksperte nonākusi pie secinājuma, ka pašvaldības un valsts iestādes aizvien vairāk interesē videi draudzīgāka saimniekošana. Lai to kāpinātu vēl vairāk, pēc Janas Simanovskas domām, jau iepirkumos jāiestrādā tādi kritēriji, kas saimniekošanu darītu zaļāku un videi draudzīgāku. Būvniecībā to vajadzētu darīt jau projektēšanas posmā, domājot gan par mazāku siltumenerģijas patēriņu, gan energoefektīvāku ventilāciju, labu iekštelpu klimatu, kā arī regulējamu un energoefektīvu apgaismojumu.
Apgaismojuma preču grupā, protams, vajadzētu daudz vairāk padomāt par energoefektīvām spuldzēm, otrreiz pārstrādājamiem materiāliem, apkalpošanas ērtumu un to, kā samazināt gaismas piesārņojumu vidē. Par mazāku enerģijas patēriņu jādomā, izmantojot biroja tehniku un elektroierīces. Autotransportam noteikti būtu svarīgs mazāks degvielas patēriņš, izmešu jautājums, zemāks trokšņu līmenis, kā arī būtu labi prasīt ekoloģisku braukšanu, kas ļauj ietaupīt pat līdz desmitajai daļai no degvielas patēriņa.
Simanovska atkārtoti uzsver, ka pašvaldības un valsts iestāžu uzdevums nav lēti pirkt, bet gan saimniekot prātīgi un saprātīgi, nodrošināt labus pakalpojumus, kā arī domāt par to, kā aizsargāt vidi un cilvēku veselību.
Nākotne, kurp jāvirzās
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets seminārā uzsvēra – zaļie iepirkumi ir tā nākotne, uz kuru jāvirzās. Viņš aicināja, pērkot preces un pakalpojumus, vērtēt ne tikai to tiešās izmaksas, bet ņemt vērā pilna aprites cikla izmaksas. Tas nozīmē gan preču iegādi, gan šo preču uzstādīšanu, lietošanu, apkopi, savākšanu un otrreizējo pārstrādi. Tikai kopā izkalkulējot un saskaitot izmaksas, veidojas produkta patiesā cena.
Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns paredz 2016. gadā sasniegt 20% no visiem iepirkumiem, kas, visticamāk, tiks īstenots, tomēr nākamā gada plāns ir jau 30% no visiem iepirkumiem un tas ir vērā ņemams apjoms. Salīdzinājumam – līdervalstis Eiropā ir Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Lielbritānija, Norvēģija, kur zaļie iepirkumi pārsniedz 50% no visiem iepirkumiem. Arī kaimiņvalsts Lietuva tikusi tālāk – tur zaļā iepirkuma īpatsvars veido 40%. Ir skaidrs, ka zaļā iepirkuma mērķu sasniegšana nākamgad būs atkarīga no Ministru kabineta noteikumiem, ko valdība prognozējoši varētu pieņemt šogad rudenī. M. Klismets gan piebilst – valdības noteikumi jāgatavo, balstoties uz Publisko iepirkumu likumu, kam bija jāstājas spēkā jau šā gada pavasarī. Patlaban process aizkavējies, un, visticamāk, likumu apstiprinās vien rudenī. Līdz rudenim arī paredzēts izveidot elektronisku rīku, kas palīdzēs izskaitļot ietaupītās izmaksas konkrētām precēm visā to dzīves cikla laikā. Tas varētu būt labs veids, kā zaļā iepirkuma veicējiem palīdzēt izkalkulēt reālo ieguvumu.
Jau ziņots, ka septiņām produktu un pakalpojumu grupām turpmāk paredzēts piemērot zaļo iepirkumu kā obligātu. To vidū – biroja papīrs, biroja tehnika, datortehnika, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu un ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Vēl būs 13 preču un pakalpojumu grupas, kam zaļo iepirkumu varēs piemērot brīvprātīgi, – to vidū jāpiemin biroju ēkas, koģenerācijas iekārtas, klozetpodi, dārzkopības produkti un pakalpojumi, tekstilpreces, mēbeles un citas.
Jāatgādina, ka iepirkumu veicēji var izmantot Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), kas visiem uzņēmējiem piedāvā 22 e-katalogus. Der atgādināt, ka no kopējā 64,8 miljonu eiro EIS apgrozījuma vien desmitā daļa attiecas uz zaļajiem produktiem. Tas nozīmē, ka vēl ir lielas iespējas, kur izvērsties, ietaupot gan resursus, gan līdzekļus. Ja izvērtē visus iepirkumus, redzams, ka EIS pirktais produktu daudzums aizvien ir niecīgs. Latvijā pērn publiskajā pārvaldē pirktais preču daudzums bija par 1,8 miljardiem eiro, un tas nozīmē, ka EIS pirktais apjoms ir neliels – vien 3 – 4%. Jāsaprot, ka, pērkot EIS, notiek zaļš iepirkums, jo netiek ražoti papīri un netiek tērēti resursi braucieniem.
No pašvaldībām līdz šim aktīvākā bijusi Ludzas pašvaldība, kur pērn veikts 21 zaļais iepirkums. Šai pašvaldībai seko Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ar 15 iepirkumiem, Daugavpils un Jūrmalas pilsētas domes katra ar 13 iepirkumiem un Jelgavas pilsētas pašvaldība ar 11 iepirkumiem. Savukārt starp aktīvākajām valsts pārvaldes institūcijām, kas 2015. gadā visvairāk rīkoja iepirkumus ar iekļautām vides prasībām, jāpiemin a/s “Latvijas valsts meži” (57 iepirkumi), Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde (11 iepirkumi), Nodrošinājuma valsts aģentūra (11 iepirkumi), Valsts ieņēmumu dienests (10 iepirkumi), Valsts aizsardzības un militāro objektu un iepirkumu centrs (7 iepirkumi). Eksperti cer, ka turpmākajos gados valsts un pašvaldību iestādes zaļos iepirkumus rīkos daudz aktīvāk.
TEKSTS: KRISTĪNE BĒRZIŅA
Foto: KRISTAPS PRĒDELIS
Atbildēt