Ziņas

Nedienas ar auto iepirkumiem

Latvijā ir problēma ar kvalitatīvu automobiļu iepirkumu gatavošanu, atzīst Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Taujāts, vai arī auto nozarē iepirkumos ir manāmas problēmas ar dempinga cenām, Rūtiņš atbildēja apstiprinoši. “Protams. Automobiļu iepirkumi gan atšķiras no servisa pakalpojumu iepirkumiem, kuros ar cenām manipulēt ir vieglāk. Automašīnai gala rezultātā jebkurā gadījumā noteikta summa ir jāmaksā, jo tā ir jāiepērk no ražotāja. Tomēr problēma ir, un to var klasificēt divās grupās. Vai nu iepirkuma izsludinātājs ir nekompetents un nemāk izveidot kvalitatīvu iepirkumu, kā rezultātā, pats to bieži vien neapzinoties, “iepērkas”. Vai nu ļoti apzināti iepirkums tiek būvēts tā, lai saņemtu kaut ko konkrētu, un tur tad nu ir redzami visādi brīnumi,” skaidro Auto asociācijas viceprezidents.

Viņš norādīja, ka patlaban ir populāri runāt par virzīšanos prom no zemākās cenas piedāvājuma uz saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu kā iepirkuma uzvarētāja noteikšanas kritēriju, tomēr daļā sabiedrības aizvien par šīm lietām ir maldīgs priekšstats. “Tagad tas ir ļoti populāri – iesim no zemākās cenas uz saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu! Taču kritēriji ir jānosaka abos gadījumos, un, kad tie ir ņemti vērā un izvērtēti, lēmums vienalga tiek pieņemts pēc zemākās cenas principa. Kvalitatīvā iepirkumā tehniskajiem kritērijiem vajadzētu būt ļoti precīziem un tirgum atbilstošiem. Savukārt ar punktiem nevajag vērtēt neko, ko var izteikt naudas izteiksmē. Ar punktiem nevajag vērtēt degvielas patēriņu, izmešu apjomu, servisa pakalpojumus un tamlīdzīgas lietas. Jāzina automašīnas paredzamais dzīves cikls, nobraukums utt., tad arī visu kopā var vienkārši saskaitīt. Jautājums tad ir tikai par to, kurā no scenārijiem ir ieinteresēts pats pasūtītājs?” skaidroja Rūtiņš.

Savukārt Auto asociācijas projektu vadītājs Pēteris Rubulis atzīmēja, ka problēmas ir saistītas ar to, ka nereti viena un tā pati persona veido iepirkumus gan automašīnām, gan darba cimdiem, gan pārtikai un šos iepirkumus atvasina no viena parauga. “Mums uz konsultāciju ir atnesuši arī iepirkuma paraugu rezerves detaļām, ko citādi kā par detalizētu absurdu grūti nosaukt. Problēma ir tajā, ka iepirkuma sastādītājam ļoti bieži trūkst jebkādas izpratnes par iepirkuma priekšmetu un prasības vienkārši tiek no kaut kurienes kopētas,” atzīst Rubulis.

Savukārt Rūtiņš piebilst – jo mazāka ir struktūra, kura izsludina iepirkumu, jo lielākas mēdz būt problēmas. “Acīmredzot tas ir tieši tādēļ, ka trūkst cilvēkresursu un kompetences,” domā asociācijas viceprezidents.

BNS

Šogad Latvijas ekonomikas izaugsme būs vāja

Bažas par Latvijas ekonomikas atdzišanu ir materializējušās un šogad kopumā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme būs vāja, atzīmē Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, komentējot IKP otrā ceturkšņa ātrā novērtējuma datus.

“Publicētie IKP dati apliecina, ka iepriekš paustās bažas par ekonomikas atdzišanu ir materializējušās. Ekonomikas atdzišanu šā gada pirmajā pusgadā daļēji var skaidrot ar Eiropas Savienības (ES) fondu cikla pārrāvumu, no kā mazinājusies gan būvniecības, gan investīciju aktivitāte. Iepriekš pastāvēja cerības, ka aktivitātes pieaugumu varēs redzēt jau otrajā ceturksnī, tomēr dati liecina par pretējo,” saka Kasjanovs.

Viņš norāda, ka patlaban pieejamā informācija liecina – daļā ES programmu “papīri” ir sakārtoti, sākas to darbība, izsludināti iepirkumi, kas gada otrajā pusgadā kaut kādā mērā atspoguļosies arī ekonomiskajā aktivitātē. Tomēr ar to nepietiks, lai sasmeltu līdz šim izlieto ūdeni: “Šis laiks ļoti labi norāda uz to, cik Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga ir ES fondu plūsma.”

Tāpat viņš atzīmē, ka pagaidām nav zināms, vai ir veiktas būtiskas iepriekšējo ceturkšņu datu revīzijas, bet, ja pieņem, ka tādu nav un ka IKP pilnais novērtējums būs tuvs ātrajam novērtējumam, tad paredzamā 2016. gada IKP izaugsme būs 1,5 – 2% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). “Turklāt jāņem vērā, ka britu referenduma radītās sekas (nenoteiktības pieaugums, valūtas kursu zaudējumi) Latvijas ekonomiku ietekmē, sākot no trešā ceturkšņa,” uzsver Latvijas Bankas ekonomists.

Viņš arī min, ka publicētie dati ir vēl viens trauksmes zvans attiecībā uz nākamā gada budžeta veidošanas procesu. Veidojot nākamā gada budžetu, ir jāņem vērā, ka ekonomika šogad attīstās būtiski vājāk, nekā prognozēts.

Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,1% salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo laika periodu. Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, Latvijas tautsaimniecība minētajā laika periodā ir augusi par 0,7%.

Vienlaikus 2016. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni Latvijas IKP, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, ir audzis par 0,4%.

BNS

Vissvarīgākā ir kvalitāte

Par vissvarīgāko kritēriju auto iegādei 67% aptaujāto iedzīvotāju uzskata auto kvalitāti, savukārt 66% – automašīnas cenu, liecina sociālās pētniecības kompānijas “Gfk” un automašīnu “Mazda” un “Ford” tirgotāja “Inchcape Motors Latvia” no 31. maija līdz 2. jūnijam veiktā 529 respondentu aptauja.

Tāpat dati liecina, ka ļoti būtisks kritērijs ir drošums un degvielas patēriņš, ko norādīja 60% apjautāto iedzīvotāju, kā arī zemas lietošanas izmaksas ikdienā, kas svarīgas bija 61% cilvēku.

“Pēc aptaujas rezultātiem, var redzēt, ka cilvēkiem svarīga kvalitāte par adekvātu un pieņemamu cenu. Papildus, protams, arī ņemti vērā ekonomiski faktori, degvielas patēriņš, pēcpārdošanas izmaksas, respektīvi, cilvēki skaita naudu, auto izvēlas daudz pragmatiskāk,” skaidroja “Inchcape Motors Latvia” mārketinga vadītāja Jana Garanča.

“RBSSKALS” iesniedz galvojumu

Būvuzņēmējs “RBSSKALS Būvvadība” iesniedzis VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) un Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai bankas “Citadele” izsniegtu līgumsaistību izpildes galvojumu par bijušās Tabakas fabrikas projekta izpildi, “RBSSKALS” grupas īpašnieku vārdā informēja Māris Saukāns.

Saskaņā ar iesniegto finanšu garantiju, atsākot darbus objektā, tiks izsniegts bankas līgumsaistību izpildes galvojums 382 513 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka ar jauno galvojumu aizstāts līdzšinējais “ERGO Insurance SE” Latvijas filiāles galvojums, kas agrāk bija iesniegts “VNĪ”.

Tostarp “RBSSKALS Būvvadība” 19. augustā sasaukusi projektā iesaistīto pašu iknedēļas sanāksmi, kā to paredz noslēgtais līgums. Saukāns norādīja, ka “tieši “VNĪ” prettiesiskās rīcības rezultātā nevienam no bijušās Tabakas fabrikas projekta būvniecības dalībniekiem nebija un joprojām nav iespējas iekļūt objektā, uzņēmumam un tā piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, piegādātājiem ir radusies dīkstāve un tiem nav iespēju veikt darbu izpildi. Turklāt nav arī iespējams saņemt un izmantot savas mantas un iekārtas, kas atrodas būvlaukumā, kā arī veikt jebkādas citas darbības”.

BNS

Latvija ir piektā efektīvākā ES fondu finansējuma pārvaldītāja reģionā

Latvija iepriekšējā plānošanas periodā ir bijusi piektā efektīvākā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārvaldītāja, atpaliekot tikai no Lietuvas, Slovēnijas, Igaunijas un Ungārijas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumu Eiropas (CAE) reģionā.

ES fondu finansējuma pārvaldības efektivitāti parāda attiecība starp katrā valstī noslēgtajiem līgumiem un izmaksāto finansējumu. Fondu apguves administrēšanas līdere ir Lietuva ar 99% noslēgto līgumu un procentuāli tikpat lielu izmaksātā finansējuma apjomu. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, bet trešajā vietā ir Latvijas ziemeļu kaimiņi – Igaunija. Savukārt vissliktākie rezultāti fondu finansējuma pārvaldības jomā ir bijuši Horvātijai, Rumānijai un Slovākijai. Horvātija gan ir jāuztver kā izņēmums, jo tā ES pievienojās tikai paša plānošanas perioda noslēgumā (2013. gads), kas būtiski samazināja līgumu slēgšanas iespējas.

Anda Drožina, “KPMG Baltics” Vadības un risku konsultāciju nodaļas vecākā menedžere: “Iepriekšējā plānošanas periodā Latvija, Lietuva un Igaunija ES fondu apguvē bija pozitīvais piemērs pārējām CAE valstīm. Kopumā līdz 2015. gada nogalei Latvija bija noslēgusi līgumus ar 8,3 tūkstošiem atbalsta saņēmēju par 4,7 miljardiem eiro, kas par 4% pat pārsniedza piešķirto budžeta apjomu (4,53 miljardi eiro) un kalpoja kā nodrošinājums tam, ka piešķirtais finansējums tiešām tiks apgūts 100% apmērā. Aizvadīto deviņu gadu laikā par ES fondu līdzekļiem Latvijā rekonstruēti 923,4 km ceļu un ielu, kā arī 52 km dzelzceļa. Pateicoties ES fondu investīcijām, radītas vairāk nekā 5000 jaunas darba vietas un 205,5 tūkstoši bezdarbnieku iesaistīti sabiedrībai noderīgos darbos. Izglītības sektorā vairāk nekā 21,8 tūkstoši skolotāju guvuši iespēju paaugstināt savu kvalifikāciju. Gandrīz 200 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir uzlabojusies arī dzīves kvalitāte, pateicoties īstenotajiem ūdenssaimniecības sakārtošanas projektiem. Tomēr jāsecina, ka salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvija ir aizkavējusies jaunā plānošanas perioda (2014 – 2020) fondu apguvē. Kā parāda pētījums, Lietuva pagājušā gada nogalē jau bija sasniegusi fondu iedzīvināšanas fāzi, savukārt Igaunija bija tikusi vistālāk un sākusi pat pirmo līgumu slēgšanu ar atbalsta saņēmējiem.”

Jaunajā plānošanas periodā (2014 – 2020) CAE valstīm no ES fondiem paredzēti 189,96 miljardi eiro, tostarp Latvijai – 4,39, Lietuvai – 6,71 un Igaunijai – 3,33 miljardi eiro. Līdz pagājušā gada nogalei visas CAE valstis ir pabeigušas sarunas un noslēgušas līgumus ar Eiropas Komisiju par fondu finansējumu. Tomēr tikai četras valstis (Bulgārija, Horvātija, Igaunija un Polija) bija uzsākušas līgumu slēgšanas procesu ar atbalsta saņēmējiem. Jāņem gan vērā, ka arī 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līgumu slēgšana iesākās tikai 2008. gadā, bet nozīmīgus apjomus sasniedza tikai 2009. gadā.

Kopumā iepriekšējā plānošanas periodā (2007 – 2013) CAE reģiona valstīm no fondiem bija pieejami 175,89 miljardi eiro, kas ir vidēji 14,8% no reģiona valstu gada iekšzemes kopprodukta. Vislielāko finansējumu saņēma Polija (38,2%), Čehija (15%) un Ungārija (14,2%). Baltijas valstīm pieejamais finansējums sadalīts šādi: Lietuvai – 3,9%, Latvijai – 2,6% un Igaunijai – 1,9%. Latvijai pieejamais finansējums bija 4,5 miljardi eiro, Igaunijai – 3,4 miljardi eiro, bet Lietuvai – 6,8 miljardi eiro. Neskatoties uz samērā nelielo finansējuma kopsummu, pieejamais budžets uz vienu iedzīvotāju pārsniedza reģiona vidējo rādītāju – 1847,9 eiro (Latvijā – 2298 eiro, Lietuvā – 2320 eiro, Igaunijā – 2592 eiro).

Deviņos gados kopumā atbalsta saņēmēji CAE bija parakstījuši līgumus par 187,10 miljardiem eiro jeb 108% no plānošanas periodā (2007 – 2013) paredzētā finansējuma. Līdz 2015. gada beigām pie atbalsta saņēmējiem bija nonākuši 92% jeb 163,66 miljardi eiro, par ko bija noslēgti līgumi.