Kā riskus novērš lielākais nekustamo īpašumu apsaimniekotājs un attīstītājs

Lielākais Latvijas valstij piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekotājs un attīstītājs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) ik gadu slēdz iepirkumu līgumus par aizvien lielākām naudas summām. Šajā gadā jau noslēgti iepirkumu līgumi par 34 miljoniem eiro. Uzņēmums cenšas iepirkumu riskus novērst jau pirms līgumu slēgšanas un aktīvi piedalās jaunā Publisko iepirkumu likuma gatavošanā. Par šīm un citām aktualitātēm saruna ar “VNĪ” Juridiskās pārvaldes direktoru OJĀRU VALKERU un Iepirkumu daļas vadītāju EGIJU AIZPURIETI.

– Kuri objekti patlaban “VNĪ” ir vissvarīgākie?
O. Valkers:
 – Esam lielākais valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmums Latvijā, tāpēc rīkojam diezgan daudz iepirkumu, vidēji gada laikā 180. Mūsu partneri, pretendenti šajos iepirkumos galvenokārt ir privātie uzņēmēji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Nodrošinām daudzu valstij svarīgu objektu būvniecību. Pēc mūsu pasūtījuma pārbūvēja (rekonstruēja) Rīgas pils priekšpili, Raiņa un Aspazijas muzejus (Raiņa muzejs “Tadenava” Jēkabpils novada Dunavas pagastā, Raiņa un Aspazijas māja Rīgā un Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā), tāpat arī uzbūvēja robežkontroles punktu “Vientuļi”. Svarīgākie objekti, kuros jau norit būvdarbi – Tabakas fabrika Rīgā, Miera ielā 58 (Jaunā Rīgas teātra pagaidu mājvieta), muzeja krātuvju komplekss Rīgā, Pulka ielā 8, Rakstniecības un mūzikas muzejs. Tāpat pašreiz norit iepirkumu komisijas darbs pie šādu svarīgu objektu iepirkumu veikšanas – Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa pārbūve, Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcija, arīdzan Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecība, KNAB vajadzībām pielāgojama ēka Rīgā, Citadeles ielā 1, prokuratūras ēku Rīgā, Aspazijas bulvārī 7 un Kalnciema ielā 14, pārbūve un pielāgošana to vajadzībām, arīdzan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pielāgojama ēka Rīgā, Kronvalda bulvārī 6.

Mūsu naudas apgrozījums ik gadu ir atkarīgs gan no “VNĪ” apstiprinātā budžeta, no klientu vēlmēm, piešķirtās un saņemtās ES atbalsta naudas. Piemēram, pērn “VNĪ” noslēdza iepirkumu līgumus par aptuveni 17 miljoniem eiro (bez PVN). Savukārt 2016. gadā kopējā iepirkumu līgumu summa ir būtiski lielāka – patlaban jau ir noslēgti līgumi par 34 miljoniem eiro.
Lielāko summas īpatsvaru veido muzeju krātuvju komplekss Rīgā, Pulka ielā 8, un Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūve. Tāpat ir noslēgti arī apjomīgi līgumi par dažādu objektu apsaimniekošanu, t. i., uzkopšanu (telpu un teritorijas) un inženierkomunikāciju apkopi.

E. Aizpuriete: – 2016. gada sākumā šādi dažādu objektu apsaimniekošanas līgumi noslēgti par aptuveni 5,7 miljoniem eiro. Bija beigusies būvniecība un pieņemti ekspluatācijā vairāki jau pieminētie objekti, piemēram, Rīgas pils priekšpils, robežkontroles punkts “Vientuļi”, kuros bija jānodrošina apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī citu lielu objektu (piemēram, Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku komplekss Čiekurkalna 1. līnijā 1 un Gaujas ielā 15, 17 un citi) regulārie apsaimniekošanas līgumi.

O. Valkers: – Patlaban procesā dažādās iepirkumu stadijās mums atrodas pieci lieli objekti, kuru kopējā summa sasniedz 40 miljonus eiro. Kopējo slēgto līgumu naudas summu dinamika ir kāpjoša. Darbojamies nepaguruši.

– Ar ko “VNĪ” atšķiras no citiem pasūtītājiem?
– Ar to, ka mums ir jārīko iepirkumi par valstij stratēģiski svarīgiem nekustamajiem īpašumiem. Piemēram, iepirkumi dažādu kultūras iestāžu attīstībai, kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanai. Atšķiramies arī ar to, ka esam pievērsuši diezgan lielu vērību iepirkuma procesa uzlabošanai, sakārtošanai. Šādu secinājumu varu izdarīt tāpēc, ka esam bijuši pieredzes apmaiņā uz vairākiem citiem valstij piederošajiem uzņēmumiem un secinājām, ka iepirkumu process mums ir sakārtots diezgan labā līmenī. Kāpēc? Tāpēc, ka iepirkumus plānojam ik gadu. Mums ir standarta nolikuma projekti gan būvniecības (būvdarbu, būvprojektēšanas un būvuzraudzības), gan arīdzan apsaimniekošanas (telpu/teritorijas uzkopšanas un inženierkomunikāciju apkopes) jomā. Tas atvieglo un padara caurskatāmu iepirkumu procesu. Esam definējuši savus iekšējos iepirkumu veikšanas termiņus. Veicam iepirkumu procesa kvalitātes mērījumus. Ir noteikta iepirkumu komisijas locekļu atbildība. Ir izveidota arīdzan speciāla IT sistēma – iepirkumu reģistrs. Ar tā palīdzību varam sekot līdzi katra iepirkuma gaitai, kontrolēt iepirkuma termiņus. Mums ir arī izveidoti standarta iepirkuma līgumi visiem svarīgākajiem procesiem būvniecībā – gan būvdarbiem, gan projektēšanai un būvuzraudzībai. Tas viennozīmīgi atvieglo un uzlabo darbību.

– Kuri darbinieki veic iepirkumus?
– Mums Iepirkumu daļā strādā zinoši darbinieki ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi. Savus iepirkumu ekspertus specializējam būvniecībā un apsaimniekošanā. Tās ir mūsu pamatnodarbošanās. Zināšanas un kompetences šajās jomās ir attīstītas un uzturētas. Esam Iepirkumu daļā desmit darbinieki – daļas vadītājs, septiņi iepirkumu speciālisti eksperti un divi palīgi. Iepirkumu speciālisti eksperti ir pieprasīti darba tirgū, tāpēc ikdienā diezgan bieži jāsaskaras ar darbinieku pārvilināšanas mēģinājumiem. Ja cits darba devējs piedāvā lielāku atalgojumu, mums nav viegli darbinieku noturēt. Redzot, ka darbinieks ir izaudzis, attīstījis savas kompetences, mēs cenšamies to novērtēt, piedāvājot saviem darbiniekiem izaugsmes iespējas. Izmantojot iespēju, es vēlētos izteikt lielu pateicību visiem mūsu uzņēmuma iepirkumu speciālistiem un ekspertiem par pašatdevi un profesionalitāti. Jūs mums esat svarīgi.

E. Aizpuriete: – Viennozīmīgi pievienojos labajiem vārdiem par daļas iepirkumu speciālistiem un ekspertiem, ļoti novērtēju katru darbinieku, katrs iegulda ļoti daudz pūļu un zināšanas. Jāpiebilst, ka pēdējos trīs gados mums ir bijusi darbinieku mainība, nereti arī tieši tādēļ, ka uzņēmuma attīstības dinamika auga straujāk nekā darbinieku kapacitāte.

O. Valkers: – Patlaban esam sasnieguši nepieciešamo darbinieku kapacitāti, kas atbilst mūsu uzņēmuma šī brīža vajadzībām.

– Kāds ir iepirkumu ekspertu vidējais vecums?
– Vidējais darbinieku vecums ir ap 30 gadiem. Pamatā tie ir jomas eksperti, kas agrāk vidēji 2 – 5 gadus jau darbojušies ar iepirkumiem un guvuši labu darba pieredzi.

– Ar kādām sociālajām garantijām piesaistāt darbiniekus?
– Ir veselības apdrošināšana, prēmijas saistītas ar darba mērķu sasniegšanu un darbinieku kompetences līmeni. Kompetence un mērķu sasniegšana ik gadu tiek mērīta un novērtēta.

– Vai iepirkumos sastopaties ar nepamatotiem iesniegumiem, kuru mērķis ir, piemēram, kavēt iepirkuma procesu vai negodīga konkurence?
– Mēs pieļaujam, ka šāda rīcība no pretendentu puses ir bijusi. To pierāda kaut vai tas, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ļoti daudzas sūdzības ir atzinis par nepamatotām. Aptuveni vienu trešdaļu no iesniegtajām sūdzībām, nesagaidot izskatīšanu, atsauc. Tas galvenokārt vērojams lielajos būvniecības iepirkumos. Mūsuprāt, iemesls ir pretendentu cenšanās iegūt ilgāku laiku piedāvājumu gatavošanai. Tas gan ir minējums.

– Kā pārbaudāt citu valstu uzņēmēju reputāciju?
– Attiecībā uz citas valsts uzņēmumiem pārbaudām pretendentu iepriekšējo pieredzi attiecīgās piegādes, pakalpojuma vai būvdarbu sniegšanā atbilstoši iepirkuma nolikumā izvirzītajām prasībām un iesniedzamajiem dokumentiem. Iegūstam atsauksmes no kandidātu/pretendentu agrākajiem sadarbības partneriem. Tādā veidā varam izdarīt secinājumu par reputāciju. Atsevišķi kā atlases kritērijs uzņēmuma reputācija netiek pārbaudīta, tomēr pastarpināti un netieši tas notiek.

– Kam un kāpēc dodat priekšroku – zemākās cenas vai saimnieciski visizdevīgākajam iepirkumam?
– Mums nav vienas prioritātes izmantot kā vērtēšanas kritēriju zemākās cenas vai saimnieciski visizdevīgāko principu. Ja ir kvalitatīvi sagatavota tehniskā specifikācija, tad kā vērtēšanas kritēriju izvēlamies zemāko cenu. Vērtēšanas kritērija izvēle ir atkarīga no iepirkuma priekšmeta un tā specifikas. Piemērojot kā vērtēšanas kritēriju saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, sākotnēji ir ļoti svarīgi definēt vērtēšanas kritērijus, lai pasūtītājs, t. i., mēs, nesaskartos ar problēmām tālākā piedāvājumu izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas gaitā. Un galarezultātā mēs saņemtu kvalitatīvu un vērtēšanas kritērijiem atbilstošu iepirkuma priekšmetu.

Līdzšinējā darbībā esam izmantojuši arīdzan saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu – galvenokārt apdrošināšanas, elektropreču iegādes, būvmateriālu iegādes, automašīnu apkopes iepirkumos,
telpu un teritorijas uzkopšanas, IT pakalpojumu, mērniecības pakalpojumu iepirkumos, kā arī dažiem būvdarbu iepirkumiem.

Standarta nolikumos būvniecībā un apsaimniekošanā esam paredzējuši, ka turpmāk pievērsīsimies tieši saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtējumam. Tas gan būs grūtāk, nekā darboties ar zemākās cenas iepirkumiem.

– Ko darāt zaļā iepirkuma rosināšanai?
– Cenšamies ieviest zaļā iepirkuma principus savos iepirkumos. “VNĪ” zaļo publisko iepirkumu principus ir piemērojusi vairākos iepirkumos – automašīnu piegādes un būvdarbu iepirkumos izvirzot, piemēram, tādas prasības kā nodrošināt energoefektivitāti, kas līdzinātos “pasīvās ēkas” vai ēkas ar zemu enerģijas patēriņu energoefektivitātes standartam un tiek panākta, izmantojot ilgtspējīgus celtniecības materiālus, paredzot gudrus energoapgādes risinājumus, ilgtspējīgas ūdens un notekūdeņu apsaimniekošanas aspektus un veselīgu dzīves apstākļu nodrošinājumu. Tehniskajā specifikācijā prasām lietot krāsas un lakas, kuru sastāvā nav gaistošo šķīdinātāju, projektos iekļaujam LED un citas elektroenerģiju taupošās spuldzes. Arī citus videi draudzīgos materiālus, eko siltumizolācijas materiālus. Visiem demontāžas darbiem pieprasām izziņu par būvgružu utilizāciju atkritumu poligonos. Mūsuprāt, viens no vissvarīgākajiem zaļā iepirkuma plašākas ieviešanas šķēršļiem ir publisko iepirkumu speciālistu nepietiekamā pieredze, kā arīdzan pasūtītāju dominējošie negatīvie pieņēmumi par zaļā publiskā iepirkuma nepieciešamību. Lai iepirkuma speciālisti spētu īstenot vides prasību ievērošanu publiskajos iepirkumos, ir vajadzīga atbilstoša kvalifikācija par to rīkošanu. To varētu iegūt, rīkojot bezmaksas kursus, seminārus, radot izglītojošās prakses iespējas. Lai aktualizētu zaļā publiskā iepirkuma attīstību, valsts atbildīgajām institūcijām būtu jāiesaistās aktīvā dialogā gan ar pasūtītāju, gan ar sabiedrību, kas pārstāv piegādātāju pusi.

– Kāda ir bijusi sadarbība ar būvniekiem, kuru pārstāvēto nozari nereti dēvē par pelēko zonu?
– Raugoties uz informatīvo fonu par to, kādas ir būvnieku attiecības, piemēram, ar apakšuzņēmējiem, nereti ir gadījumi, kad apakšuzņēmēji nesaņem samaksu par savu darbu. Mēs esam šo problēmu apzinājuši. Mēs saprotam – ja apakšuzņēmējs nesaņems samaksu, var izrādīties, ka objektā nav kas strādā. Šā iemesla dēļ savos līgumos esam iestrādājuši īpašu mehānismu, kas, mūsuprāt, mazina šo risku. Proti, ja uzņēmējs būvdarbu izpildei piesaista
apakšuzņēmējus un mēs kā pasūtītājs no uzņēmēja esam pieņēmuši apakšuzņēmējam nodotos būvdarbus, tad uzņēmējam ir pienākums iesniegt apliecinošus dokumentus par darbu pieņemšanu no apakšuzņēmēja un samaksu apliecinošus dokumentus. Šī prasība ir iekļauta mūsu būvdarbu līgumos. Tādā veidā mēs pārliecināmies, ka apakšuzņēmēji naudas līdzekļus ir saņēmuši.

E. Aizpuriete: – Ja šis punkts netiek ievērots, tad būvuzņēmējam var tikt piemērots līgumsods.

O. Valkers: – Ar būvniekiem vienmēr ir diskusijas par līguma izpildes termiņiem, viņi vēlas tos garākus, taču mēs stāvam stingri savās pozīcijās par to, ka termiņš ir ierakstīts līgumā. Iepirkuma līgumos vajadzības gadījumā veicam tikai tādus grozījumus, kuri bijuši paredzēti iepirkuma dokumentācijā/iepirkuma līgumā, un arī šādos gadījumos grozījumu veikšana tiek stingri izvērtēta.

– Vai bijis daudz gadījumu, kad pēc noslēgtā līguma piegādātājs prasa celt līgumcenu, labot līguma nosacījumus?
– Iepirkuma procedūru nolikumos piegādātājam prasām apliecināt, ka finanšu piedāvājumā ir ietvertas visas nepieciešamās izmaksas. Līdz ar to, gatavojot piedāvājumu, piegādātājam ir jāapzina visi iespējamie riski, kas varētu rasties iepirkuma līguma izpildes laikā. Mēs stingri uzstājam, ka labot līguma noteikumus nav pieļaujams. Protams, praksē ir gadījumi, kad iepirkuma līguma izpildes laikā no pasūtītāja neatkarīgu iemeslu dēļ tiek atklāti neparedzēti apstākļi vai papildu darbi, ko ne pasūtītājs, sludinot iepirkumu, ne piegādātājs agrāk nevarēja paredzēt. Tā mēdz notikt. Iepirkumu līgumos ir atrunāta kārtība, kā var grozīt iepirkumu līgumus, to ļauj Publisko iepirkumu likums. Piemēram, mums ir ļoti daudz objektu, kas ir valsts kultūras pieminekļi, un nereti būvdarbu laikā atklājas, ka jāveic neparedzēti darbi, piemēram, pēc pamatu atsegšanas. Neparedzēti darbi var rasties arīdzan būvdarbu laikā, kad jāveic izmaiņas projektā. Tas arī ir objektīvs, līgumā atrunāts iemesls, kad var apmaksāt šādus darbus. Mūsu iepirkumu līgumos ir arī noteikts, kādos gadījumos var notikt materiālu nomaiņa.

Piemēram, ja līguma izpildes laikā materiāli, iekārtas vai tehnoloģiskie risinājumi ir novecojuši vai arī ja, aizstājot sākotnēji paredzētos materiālus, varēs sasniegt kvalitatīvākus rezultātus, tostarp objekta ekspluatācija kļūs ekonomiskāka. Var arī būt gadījums, kad ražotājs ir pārstājis ražot materiālus.

E. Aizpuriete: – Šajā gadījumā cenas jaunajiem materiāliem tiek noteiktas, nepārsniedzot finanšu piedāvājuma tāmēs noteiktās vienības cenas. Jaunajiem materiāliem jābūt kvalitātes un īpašību ziņā analogiem vai labākiem par nomaināmajiem.

– 11. augustā “VNĪ” lēma par būvniecības apturēšanu un līguma laušanu ar būvuzņēmēju SIA “RBSSKALS Būvvadība”, kas Rīgā, Miera ielā, pielāgoja telpas Rīgas Jaunā teātra vajadzībām. Kādi iemesli bija šim lēmumam? Vai rezultātā ieguvums būs lielāks nekā zaudējumi, rīkojot jaunu konkursu un kavējot nodošanas termiņus?
O. Valkers:
– “VNĪ”, veicot regulāru objekta apsekojumu, konstatēja, ka pašreizējā būvdarbu izpilde atpaliek no līgumā noteiktā darbu izpildes grafika, tādējādi nenodrošinot būvdarbu pabeigšanu, pieņemšanu ekspluatācijā un nodošanu “VNĪ” līdz šā gada 30. novembrim. Apsekojot objektu šā gada 5. augustā, secinājām, ka uzņēmējs atkārtoti nepilda saistības, objektā nenodrošina plānoto darbinieku skaitu, kā arī neatgūst iekavētos darbus. Uzņēmējs arīdzan nav iesniedzis līgumsaistību izpildes garantiju.

Jebkurš līguma laušanas process pagarina projekta gaitu, bet ir radušies tādi apstākļi, kurus izvērtējot saprotams, ka nav citu ceļu.

– Kur iepirkumos saredzat vislielākos riskus?
– Iepirkumu komisijās darbojas attiecīgās biznesa nozares, piemēram, būvniecības, eksperti un iepirkumu speciālisti. Iesaistām arīdzan tāmētājus iepirkumu komisijas darbībā.

Viens no lielākajiem riskiem ir piegādātāju iepriekšējā savstarpējā vienošanās, gatavojot piedāvājumus. Tas noved pie negodīgas konkurences. Šo iepriekšējo vienošanos iespējams noteikt pēc vairākām pazīmēm. Piemēram, divi vai vairāki piedāvājumi ir rakstīti vienā rokrakstā. Ir vienādas kļūdas vai piedāvājumi ir sūtīti no vienas pasta adreses. Mēdz būt, ka piedāvājumus vienlaikus piegādā viens kurjers. Gadījumi var būt dažādi. Mūsu iepirkumu speciālisti eksperti tiem cenšas pievērst uzmanību. Esam vairākas reizes šādus piedāvājumus nosūtījuši izvērtēšanai Konkurences padomei. Zinām, ka piegādātāji ir brīdināti un ir bijis gadījums, kad ir uzlikti naudas sodi. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad tiek konstatēts, ka paraksts ir atveidots ar tehniskiem līdzekļiem, un, lai to noskaidrotu, esam sūtījuši to pārbaudei uz Valsts tiesu ekspertīžu centru un saņēmuši apstiprinājumu, ka tas ir tikai paraksta attēls, kas ir izpildīts ar zīmogkrāsu. Šādam parakstam nav juridiska spēka.

– Kā vērtējat jaunajā Publisko iepirkumu likumprojektā iekļautās normas?
– Atzinīgi vērtējam likumprojektā iekļautās izmaiņas, tostarp līgumcenu sliekšņu palielinājumu un depozītmaksas par iesniegumu (sūdzību) iesniegšanu ieviešanu. “VNĪ” Iepirkumu daļa ir arī sniegusi Finanšu ministrijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai savus priekšlikumus un komentārus par jauno likumprojektu, tajā skaitā priekšlikumus par depozīta maksājuma summas palielināšanu līdz 3% no paredzamās līgumcenas, bet nepārsniedzot 10 000 eiro, neierobežojot iesniegumu iesniegšanas reižu skaitu (neatkarīgi no tā pamatotības) noteiktā laika periodā, kā arī iesnieguma atsaukšanas gadījumā neatgriezt iesnieguma iesniedzējam iemaksāto depozīta maksu. “VNĪ” ieskatā tādējādi pretendenti vairāk apsvērtu savu iesniegumu pamatotību kopsakarā ar iespējamo finanšu līdzekļu zaudējumu. Vienlaikus tas samazinātu arī nepamatoto iesniegumu skaitu. Rosinājām likumprojektā iestrādāt instrumentus, kas izskaustu nepatiesas informācijas sniegšanu.

E. Aizpuriete: – “VNĪ” savā pieredzē ir saskārusies ar vairākiem gadījumiem, kad pretendents, piedaloties iepirkumā, ir sniedzis nepatiesu informāciju, piemēram, piedāvājis ekspertīzes vadītāju, kurš tomēr nav vadījis būvprojekta ekspertīzi konkrētajam projektam. Šādu faktu konstatēšana un pārbaude prasa ļoti lielu iepirkuma komisijas administratīvā resursa patēriņu. “VNĪ” ieskatā jaunajā likumprojektā būtu jāiekļauj iespēja izslēgt šādus pretendentus, kā arī šādu gadījumu pārbaudes kārtība.

O. Valkers: – Mūsu ieteikums – ja pretendents vienu reizi pieķerts šādi rīkojamies, tad tam jāliedz iespēja noteiktu laiku piedalīties citos iepirkumos. Līdzīgi kā gadījumos, kad tiek lauzts līgums ar uzņēmēju un pasūtītājam konkrētu laika periodu ir tiesības izslēgt konkrēto piegādātāju no turpmākas dalības tā rīkotajos iepirkumos (vienu gadu piegādes vai pakalpojuma līguma gadījumā un trīs gadus – būvdarbu līguma gadījumā). Mērķis – lai pretendenti kļūst godprātīgāki.

– Vai “VNĪ” ir bijis jāpiedalās tiesvedībās saistībā ar iepirkumiem?
– Mums nav šādu tiesvedību bijis, kaut kā veiksmīgi ir izdevies no tām izvairīties. Nav bijis strīdu par iepirkumu līgumiem. Tas rāda, ka līgumi ir pietiekami stingri sagatavoti pasūtītāja interesēs. Izpildītājam nav īpaši daudz manevru izvairīties no savām saistībām.

TEKSTS: SANDRS GUNVALDIS,
FOTO: Aija Meldere un no VNĪ arhīva


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *