Konkurences padome (KP) aizvadītā gada nogalē pēc starptautiski atzītas metodikas pirmo reizi aprēķināja sabiedrības ieguvumus no tās darbības. Pēdējos trīs gados KP darbs sabiedrībai ik gadu devis ieguvumu vidēji 51 miljona eiro vērtībā. Tas nozīmē, ka katrs KP darbības finansēšanai atvēlētais eiro no valsts budžeta rada sabiedrības ieguvumu aptuveni 52 eiro apmērā. Svarīgi, ka KP uzliktie un valsts budžetā iemaksātie naudas sodi te netiek ierēķināti, jo naudas sods nav uzskatāms par sabiedrības ieguvumu. Par aizvadītā gada rezultātiem, jaunumiem un KP nākotnes iecerēm saruna ar padomes priekšsēdētāju SKAIDRĪTI ĀBRAMU.
–Cik izplatīta patlaban iepirkumos ir karteļu vienošanās, kas agrāk publiskajos iepirkumos bija visizplatītākais pārkāpums?
S. Ābrama: – Ar nožēlu jāatzīst, ka karteļi iepirkumos Latvijā aizvien ir visbiežāk atklātais konkurences tiesību pārkāpums. No astoņiem KP 2015. gadā atklātajiem pārkāpumiem piecas bija karteļu shēmas starp iepirkumu pretendentiem. Nav iespējams izcelt kādu konkrētu problemātisko nozari, pēdējos trijos gados aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos atklātas 16 tirgos – būvniecības, pārtikas preču, medicīnas preču, datortehnikas piegādes, ūdensapgādes sistēmu būvniecības, elektroapgādes, auto tirdzniecības, drošības pakalpojumu u. c. Pērn divos gadījumos pārkāpumi tika konstatēti ar mežsaimniecību saistītos iepirkumos.
2015. gadā pārkāpumos bija iesaistījušies 26 uzņēmumi, un tiem tika piemēroti naudas sodi kopumā 305 179,38 eiro apmērā. Pēdējos trijos gados (2013. –2015. g.) KP bija 32 izmeklēšanas lietas, kurās sodīti 75 uzņēmumi. Naudas sodu kopapjoms šajā laikā ir vairāk nekā desmit miljoni eiro.
Un tas vēl nav viss. Kopš 2013. gada, izvērtējot informāciju par aizdomīgām sakritībām nelielos iepirkumos, ne visos gadījumos rosinām pārkāpuma lietu. Ja iepirkumi, kuros esam atklājuši aizliegtu vienošanos pazīmes, ir par nelielām naudas summām un pretendenti, izskatās, tā rīkojušies pirmo reizi, oficiālu lietu nerosinām, tajā pašā laikā pārkāpumu novēršam ar citām, ne mazāk efektīvām metodēm, piemēram, izsakot brīdinājumus. Pērn vien izteikti 11 brīdinājumi 29 uzņēmumiem, kas līdz ar to aizstājuši, iespējams, tikpat daudz ierosinātu karteļa lietu.
Līdz ar grozījumiem Konkurences likumā, kas stājās spēkā šā gada 15. jūnijā, ir noteikts, ka KP var prioritizēt savu darbību un novērst pirmām kārtām tieši smagākos konkurences tiesību pārkāpumus. Tas nozīmē, ka mazāk nozīmīgus iespējamos pārkāpumus KP arī turpmāk novērsīs ar citām alternatīvām un efektīvām metodēm.
Tā kā aizliegtas vienošanās iepirkumos ir viena no KP prioritātēm, aktīvi strādājam pie iepirkumu organizētāju izglītošanas, vadot seminārus, kuros stāstām par karteļiem un to iespējamām pazīmēm. Šādas apmācības arī turpmāk būs mūsu prioritāte, jo tas ir izrādījies veiksmīgs veids, kā preventīvi novērst pārkāpumus: pērn no iepirkumu rīkotājiem saņēmām vairāk nekā 20 iesniegumu, kas ir divreiz vairāk nekā 2014. gadā.
– Kāds Konkurences padomei bija aizvadītais gads?
– KP skata ne tikai aizliegtas vienošanās lietas, bet izmeklē un novērš arī citus konkurences tiesību pārkāpumus – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmumu nepaziņotas apvienošanās, uzrauga, lai tirgi nekļūst pārlieku koncentrēti, izvērtējot uzņēmumu paziņotas vienošanās un apvienošanās, analizē dažādu nozaru normatīvā regulējuma nepilnības vai publisku personu rīcību, kas ietekmē konkurenci, kā arī izstrādā priekšlikumus konkurences situācijas uzlabošanai. Mūsu izpēte un ieteikumi skar jebkuru nozari, tostarp arī regulētās nozares. 2015. gadā KP kopumā strādāja pie 44 dažādām lietām un 18 tirgus uzraudzībām, piemēram, nācām klajā ar secinājumiem un priekšlikumiem par elektroenerģijas tirgu pēc tā atvēršanas, medicīnisko pakalpojumu tirgu, piena un piena produktu ražošanas, pārstrādes un mazumtirdzniecības tirgu, kā arī sniedzām izvērtējumu par SIA “Latvijas Mobilais telefons” un SIA “Lattelecom” iespējamā apvienošanas darījuma riskiem. Patlaban turpinām strādāt ar 16 lietām un 17 tirgus uzraudzībām. Kopumā KP pērn pieņēma 39 lēmumus, lielākā daļa no pieņemtajiem lēmumiem bija saistīti ar apvienošanās kontroli, kas ļauj ieskicēt vairākas tirgus tendences. Piemēram, aizvien biežāk uzņēmumi izvēlas apvienoties, lai stiprinātu savu konkurētspēju, eksportspēju un kāpinātu efektivitāti, tādējādi radot konkurences spiedienu uz lielākiem uzņēmumiem. Paredzam, ka arī turpmāk sagaidāma konsolidācija degvielas tirgū, starp pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kā arī mazumtirdzniecībā.
– Kādas tendences vērojāt iepirkumos?
– Līdzās nemainīgajai cīņai ar aizliegtu vienošanos slēgšanu publiskajos iepirkumos aizvien biežāk KP darbakārtībā nonāk jautājumi par valsts iestāžu un pašvaldību jeb publisku personu radītajiem konkurences ierobežojumiem. Šādi ierobežojumi galvenokārt izpaužas trijos veidos. Pirmkārt, publiskas personas pieņem lēmumus, izstrādā jaunus vai groza esošos normatīvus, kas potenciāli rada tirgus barjeras un apgrūtina privātā sektora darbību. Otrkārt, pašvaldības ar saviem administratīvajiem resursiem nepamatoti sniedz konkurences priekšrocības saviem uzņēmumiem. Tāpat ir ne mazums gadījumu, kad pašvaldības dibina savas kapitālsabiedrības tirgos, kur pakalpojumus brīvi nodrošina privātais sektors. Treškārt, publiskas personas mēdz nerīkot iepirkumus vai tos rīko negodprātīgi, tādējādi netiek izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums.
Diemžēl KP nav pilnvaru vērsties pret šādiem konkurences kropļojumiem, mēs varam tikai sniegt rekomendējošus atzinumus, kurus iesaistītās puses bieži vien izvēlas ignorēt. Situāciju saucu par satraucošu, jo šāda diskriminēšana un nevienlīdzīgas uzņēmējdarbības vides radīšana ne tikai grauj privātā sektora motivāciju darboties tirgū, piedāvājot labākās kvalitātes preces par zemākajām cenām, bet arī mazina vēlmi radīt inovācijas un investēt attīstībā. Attiecībā uz inovācijām – “Mobilly” piemērs: uzņēmums pirms vairākiem gadiem izveidoja automašīnu stāvvietu apmaksas sistēmu, pietiekami inovatīvu, taču Rīgas pašvaldības uzņēmums lēma, ka to var nodrošināt pats, un nevēlamo konkurentu dažādiem līdzekļiem sāka izstumt no tirgus. Vienlaikus aicinu palūkoties plašākā mērogā – publiskas personas, veicinot konkurences ierobežošanu, Latviju padara nepievilcīgu jebkuriem investoriem, vietējiem vai ārvalstu, kuri, iespējams, labprāt šeit ieguldītu savus resursus, radītu jaunas darba vietas mūsu iedzīvotājiem, kā arī kopumā veicinātu ekonomikas attīstību.
– Kādu labumu sabiedrība guvusi no Konkurences padomes darbības 2015. gadā?
– Līdzās uzskatāmajiem iestādes rezultatīvajiem rādītājiem aizvadītā gada nogalē spērām soli tālāk un pirmo reizi skaitliski aprēķinājām, kāds ir sabiedrības ieguvums no mūsu darba. Tā izvēlējāmies starptautiski atzītu metodoloģiju, kuru īpaši pielāgojām Latvijas situācijai. Tā kā metodoloģijas pamatā ir pieņēmums, ka jebkuri iespējamie zaudējumi, kas patērētājiem netiek nodarīti, jo konkurences iestāde nav pieļāvusi vai ir novērsusi konkrētus pārkāpumus, ir sabiedrības ieguvums, secinājām – pēdējos trīs gados KP darbs sabiedrībai ik gadu devis ieguvumu vidēji 51 miljona eiro vērtībā. Tas nozīmē, ka katrs KP darbības finansēšanai atvēlētais eiro no valsts budžeta rada sabiedrības ieguvumu aptuveni 52 eiro apmērā. Lieki piebilst, ka uzliktie un budžetā iemaksātie naudas sodi te netiek ierēķināti, jo naudas sods nav uzskatāms par sabiedrības ieguvumu.
– Cik daudz naudas par konkurences pārkāpumiem ir ieskaitīts valsts budžetā? Kurās nozarēs uzņēmēji grēko visvairāk?
– 2015. gadā par konkurences tiesību pārkāpumiem valsts budžetā bija iemaksāti nedaudz vairāk kā viens miljons eiro, kamēr šī gada pirmajā pusē tie bija jau 1,7 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jeb 1,4 miljoni eiro ir saistīti tieši ar iepirkumu karteļiem, piemēram, ar 2013. gadā piemēroto naudas sodu 26 energobūvniecības uzņēmējiem par īstenoto aizliegtu vienošanos vairākos simtos iepirkumu. Uzņēmumiem piemērotie naudas sodi valsts budžetā ir jāiemaksā, kad KP lēmums ir stājies galīgā spēkā, kas vairākumā gadījumu ir pēc vairākiem gadiem, kad ir noslēgusies tiesvedība. Patlaban turpinās 25 tiesvedības, savukārt pārkāpējiem piemērotā un vēl nenomaksātā naudas sodu summa ir aptuveni 18,2 miljoni eiro.
Vai ir cerības tos saņemt? KP ir izveidojusi praksi – sodus ne tikai uzlikt, bet arī sekot līdzi tam, vai un kā tie tiek nomaksāti. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kas ir sodīti par konkurences pārkāpumiem, nav iespējams, piemēram, tiesvedību laikā “attiecīgi sagatavoties”, pārmetot aktīvus uz citu uzņēmumu un atstājot tikai tukšu čaulu. Mūsu juristi un eksperti rūpīgi seko sodīto uzņēmēju gaitām tiesvedības procesā un, konstatējot šādas kustības, nevilcinās, bet gan izmanto mūsu rīcībā esošos tiesiskos līdzekļus, lai jaunizveidotajam uzņēmumam atgādinātu, ka no soda nomaksas šādi izvairīties nebūs iespējams. Šādi jau esam nodrošinājuši, ka valsts budžetam nav gājuši secen vairāki miljoni eiro.
Protams, cits gadījums, ja uzņēmums laikus informē KP un sniedz apliecinājumus, ka uzlikto naudas sodu noteiktajā laikā kādu finansiālo apstākļu dēļ samaksāt nespēs. Mēs vienojamies par optimālu samaksas grafiku, lai uzņēmums varētu turpināt darboties.
Runājot par konkurences pārkāpumiem un konkrētām nozarēm, īpaši iepirkumu kontekstā, jāsecina, ka nav tādas vienas problemātiskās nozares. Augstais aizliegtu vienošanos īpatsvars iepirkumos drīzāk ir saistāms ar vairākiem nosacījumiem, piemēram, gan pašu iepirkumu specifiku, gan iepirkumu rīkotāju attieksmi. Vienā no pēdējām tirgus uzraudzībām, kurā analizējām būvkomersantu sadarbības formas iepirkumos, secinājām, ka pasūtītāji ļoti reti izmanto savas tiesības kontrolēt un sekot līdzi, kā noris būvdarbi vai kādi uzņēmumi ir reālie būvdarbu veicēji. Tādējādi ir radīta auglīga vide ne tikai konkurences pārkāpumiem, bet arī pastāv būtiski korupcijas un ēnu ekonomikas riski.
– Kādos tiesas procesos ir iesaistīta Konkurences padome? Cik tie ir rezultatīvi?
– Tiesvedības ir ilgas un sarežģītas, tajā pašā laikā kopējā statistika ir pozitīva – absolūtā vairākumā gadījumu tiesa atzīst KP lēmumu par pamatotu un atstāj to spēkā. Mums ir svarīgi pieņemt ļoti izsvērtus, juridiski un ekonomiski pamatotus lēmumus, nevis par katru cenu atrast grēkāžus un tos sodīt. Mums kā iestādei mūsu darbības profesionalitātes, objektivitātes pamatrādītājs ir tiesvedības gala iznākums. Ja pierādījumi nav pietiekami vai iespējamais pārkāpums izskaidrojams ar citiem apstākļiem, nevis konkurentu darbībām, ierosinātā lieta tiek izbeigta bez pārkāpuma.
Pērn 15 no 16 tiesvedībām tiesa atzina KP lēmumu par pamatotu, savukārt vienā gadījumā tiesvedība tika izbeigta un KP lēmums stājās spēkā pēc administratīvā līguma noslēgšanas ar uzņēmumu.
Administratīvā līguma jeb izlīguma priekšnosacījums ir atbildības atzīšana pārkāpumā. Tas ļauj taupīt iestādes un tiesu ierobežotos resursus, kā arī paātrina soda naudas nomaksu, turklāt sods šādos gadījumos parasti tiek samazināts. Vienkāršojot – pārkāpuma gadījumā izlīgums ir ieguvums visām procesā iesaistītajām pusēm.
Līdz šim izlīgumi tika slēgti tikai tad, kad KP lēmums bija pārsūdzēts tiesā, savukārt pērn pirmo reizi to noslēdzām lietas gaitā un vienā gadījumā – pat pirms lietas ierosināšanas. Savukārt tikko KP atklātā pārkāpuma lietā par aizliegtu vienošanos Talsu un Kuldīgas novada pašvaldību iepirkumos pirms lēmuma pieņemšanas pirmo reizi izlīgumu noslēdzām ar visiem pārkāpumā iesaistītajiem trim uzņēmējiem.
– Kā vērtējat jauno Publisko iepirkumu likumu veidošanas procesu? Kādas pārmaiņas tas nesis konkurences uzraugu darbībā?
– Labojumu gatavošanā piedalāmies un esam snieguši vairākus priekšlikumus, lai likumu padarītu efektīvāku, savukārt iepirkumus – godīgākus. Jau tagad iespējams nosaukt vairākus likumprojektā iekļautos ieteikumus, kas potenciāli varētu uzlabot iepirkumu vidi. Piemēram, likumā paredzēts iestrādāt procedūru par pārkāpēja uzticamības atjaunošanu. Proti, ja sodītais uzņēmums spēj sniegt KP skaidrojumu un pierādījumus par kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē, KP var izdot apliecinājumu par uzticamības atjaunošanu. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kurš ir atjaunojis savu uzticamību, tiks atcelts liegums gadu piedalīties iepirkumos. Vairāki uzņēmumi jau ir vērsušies mūsu iestādē, un, izvērtējot, kā tie veikuši mājasdarbu konkurences pārkāpumu nepieļaušanai nākotnē, esam snieguši apliecinājumu, ka neiebilstam pret uzticamības atjaunošanu.
Vienlaikus labojumi pieļauj iespēju iepirkumu veicējam neprasīt KP atzinumu, ja tam ir pieejams vai arī sodītais uzņēmums ir iesniedzis pozitīvu KP atzinumu par uzticamības atjaunošanu. Tādēļ aicinu sodītos uzņēmumus savlaicīgi izmantot iespēju vērsties KP ar lūgumu sniegt konkrēto atzinumu. Sodītie uzņēmumi šādus atzinumus varētu iesniegt pasūtītājiem iepirkuma procedūras ietvaros kopā ar pārējiem piedāvājuma dokumentiem, savukārt pasūtītājiem vairs nevajadzēs lūgt KP sniegt šādu atzinumu.
– Vai ir arīdzan samezglojumi konkurences jomā, kurus jaunie PIL projekti nerisina, tie, par kuru risināšanu ir jācīnās līdz likumu apstiprināšanai Saeimā?
– Savā praksē esam novērojuši vairākas šādas problemātikas. Tā, piemēram, iepirkumu rīkotāji neizmanto savas tiesības kontrolēt, kā noris reāli darbi, kamēr pretendenti to izmanto un iepirkumu dokumentāciju izveido drīzāk formāli, jau iesniegšanas brīdī informāciju par apakšuzņēmējiem, reālo darbu veicējiem norādot atšķirīgu no tā, kā būs patiesībā. Vienlaikus ir sastopami gadījumi, kad aizliegtas vienošanās pārkāpums tiek maskēts aiz ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja attiecībām, kas izpaužas kā lomu sadale vai lomu maiņa atkarībā no iepirkuma rezultāta. Tāpat problemātiska ir darbība pilnsabiedrības aizsegā, kad sadarbība starp konkurentiem kļūst tik cieša, ka konkurence tiek likvidēta arī tajos iepirkumos, kur pilnsabiedrības biedri startē atsevišķi.
Lai veicinātu iepirkumu karteļu skaita samazinājumu, kā arī vienlaikus strādājot ar prevencijas jautājumiem, pērn KP sagatavoja īpašu dokumentu, ar kuru pretendents pasūtītājam apliecina, ka darbojas neatkarīgi, kā arī informē pasūtītāju par jebkuru saziņu, kas tam bijusi ar konkurentiem. Patlaban Saeimā iesniegtajos labojumos paredzētas tiesības pasūtītājam aizdomu gadījumos apliecinājumu pieprasīt, tajā pašā laikā pasūtītājiem ir nepieciešams dot tiesības izslēgt pretendentu no iepirkuma, ja tas netiek iesniegts.
Konkurences vidi zināmā mērā ietekmē arī labojumos ietvertais in-house princips, kad iepircējs var izmantot sev pilnībā vai daļēji piederoša uzņēmuma pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu. Tas praksē nereti kavē konkurenci un liedz privātiem uzņēmumiem iesniegt piedāvājumus. Īpaši spilgts piemērs ir atkritumu apsaimniekošanas tirgus, kur in-house principa dēļ vairāk nekā pusē Latvijas teritorijas privātie uzņēmumi tiek izspiesti no tirgus. Attiecīgi kā risinājumu KP piedāvā grozījumos noteikt pienākumu pasūtītājam pirms iepirkuma līguma noslēgšanas in-house ietvaros izvērtēt šīs rīcības ietekmi uz konkurenci.
– Kā vērtējama iecietības programmas ieviešana? Vai pērn uzņēmēji to izmantoja?
– Aizvien aicinām uzņēmējus piedalīties godīgas konkurences vides veidošanā un aktīvi ziņot KP par pārkāpumiem. Tajā pašā laikā pēdējos gados novērojam, ka situācija uzlabojas un pārkāpumu gadījumos uzņēmēji aizvien vairāk ir gatavi sadarboties ar iestādi. Pērn četru pārkāpumu lietu ietvaros daļa uzņēmumu izvēlējās izmantot iecietības programmu, uzreiz pēc lietas ierosināšanas atzīstot savu atbildību pārkāpumā un atklājot, kā aizliegtā vienošanās tika īstenota, vai arī sniedzot informāciju par citām pārkāpuma epizodēm. Par sadarbošanos ar iestādi uzņēmumiem, kas sniedza izmeklēšanai būtisku informāciju, iecietības programmas ietvaros tika samazināts naudas sods, kā arī tiem netika liegtas tiesības uz gadu piedalīties publiskos iepirkumos.
Spītējot pozitīvajām attīstības tendencēm, jāatzīst, ka uzņēmēji Latvijā aizvien pasīvi izmanto iecietības programmas iespējas.
– Kāda ir kopējā tendence konkurences normu ievērošanā? Ko parāda uzņēmēju anonīmā aptauja?
– Uzņēmēji un sabiedrība kļūst zinošāki – pateicoties mūsu ieguldītajiem resursiem ne tikai represīvās funkcijas īstenošanai, bet arī preventīvai darbībai izglītojot un informējot. Pēdējos gados nemainīgi konkurences pārkāpumu statistikas pirmajā vietā ir karteļu shēmas publiskajos iepirkumos. Tā kā aktīvi strādājam pie iepirkumu rīkotāju informēšanas, likumsakarīgi arī saņemam aizvien vairāk rīkotāju iesniegumus par iespējamām karteļu pazīmēm. Tomēr nedomāju, ka pārkāpumu skaits ir pieaudzis tāpēc, ka uzņēmēji vairāk piekoptu negodīgu praksi, bet gan tāpēc, ka pasūtītāji vai uzņēmēji gluži vienkārši iemācījušies atpazīt aizliegtu vienošanos pazīmes.
Diemžēl aizvien biežāk valsts un pašvaldību izraisīti konkurences ierobežojumi kļūst par nozīmīgu problēmu uzņēmējdarbībai. Piemēram, šā gada pirmajā pusgadā esam saņēmuši tikpat daudz iesniegumu par publisku personu rīcību, cik visā 2015. gadā. Papildus saņemtajiem iesniegumiem ik reizi, kad tiekos ar uzņēmējiem un vaicāju, kuras ir problemātiskās nozares viņu skatījumā, pirmā tiek minēta pašvaldību iesaiste komercdarbībā vai savējo atbalstīšana. Arī ikgadējā KP anonīmajā aptaujā uzņēmēji regulāri norāda uz šādu pastāvošo problēmu.
KP šādos gadījumos ir ierobežotas iespējas rīkoties, iestāde var tikai sniegt atzinumus un ieteikumus. Lai tuvinātos starptautiskajai praksei, kāda ir arī kaimiņvalstī Lietuvā, patlaban Ekonomikas ministrija gatavo Konkurences likuma labojumus, kas paredzētu KP pilnvaras vērsties pret šādu valsts vai pašvaldību patvaļu. Ļoti ceram, ka tuvākajā nākotnē arī izdosies šos labojumus pieņemt, jo nav pieļaujams, ka konkurences spēles noteikumi attiecas tikai uz uzņēmējiem, bet ne publiskām personām, kuru konkurences kropļojumi ekonomikai var nodarīt daudz lielāku un neatgriezenisku kaitējumu. Negodīgi uzņēmēji agri vai vēlu var tikt saukti pie atbildības un tādējādi ir spiesti mainīt savas darbības modeli, bet valsts iestādes vai pašvaldības, tiesiskās nesodāmības apziņā protekcionējot noteiktus uzņēmumus vai citādi deformējot konkurenci tirgos, var pamazām vien sagraut uz efektivitāti, konkurētspēju un eksportu vērstas tautsaimniecības modeli.
– Kādas prioritātes Konkurences padomes darbībā ir izvirzītas šajā gadā? Kā tās īstenosiet?
– Šogad savā mērķī esam noteikuši kopumā trīs prioritāros virzienus. Aktīvi vēršamies pret smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kam ir negatīva ietekme uz dažādiem tirgiem, izjaucot to līdzsvaru. Tas ietver arī nesaudzīgu cīņu ar karteļiem iepirkumos, tādējādi veicinot godīgu Latvijas un ES budžeta līdzekļu izlietojumu.
Veicam padziļinātu tirgus uzraudzību, lai iegūtu iespējami daudzpusīgu izpratni par konkurences situāciju nozarēs. Par prioritārajiem esam izvēlējušies visai sabiedrībai svarīgos tirgus – mazumtirdzniecību pēc jaunā regulējuma, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, publiskos iepirkumus, farmāciju un veselības aprūpes nozari, finanšu un transporta pakalpojumu tirgus, kā arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Savukārt, lai preventīvi novērstu konkurences tiesību pārkāpumus, uzņēmējus, asociācijas, studentus un citas mērķa grupas turpinām aktīvi izglītot, rīkojot vai piedaloties dažādos informatīvajos pasākumos visā Latvijā.
Turpinām stiprināt KP veiktspēju un efektivizēt mūsu darbību, lai pēc iespējas racionālāk tērētu iestādes ierobežotos resursus. Prestižā starptautiskajā konkurences politikas un tiesību izdevumā “Global Competition Review” 2016. gada reitingā, kurā esam atkārtoti iekļauti, par mūsu iestādi ir teikts, ka esam viena no efektīvākajām (head and shoulders above) valsts pārvaldes iestādēm. Reitingā īpaši uzsvērta iestādes darbinieku profesionalitāte, elastība jautājumu risināšanā, atsaucība un operatīva sadarbība. Tas nozīmē, ka arī turpmāk meklēsim visefektīvākos veidus, kā uzrunāt uzņēmējus, kā reaģēt uz viņu vajadzībām, kā nodrošināt operatīvu izpēti, izmeklēšanu, dokumentu apriti un augstāku kvalitāti mūsu ikdienas darbā.
Svarīga ir arī iestādes pilnvaru stiprināšana, lai KP būtu tiesības efektīvi novērst publisko personu radītās konkurences deformācijas. To ceram panākt ar jauniem labojumiem Konkurences likumā, kas patlaban atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā.
Vienlaikus aizvien aktuālāks kļūst jautājums par mūsu iestādes darbinieku atalgojuma konkurētspēju un tā noturēšanu. Iestādē īpaši izjūtam šo problēmu, tomēr domāju, ka pienācis laiks visas valsts mērogā meklēt sistēmiskus risinājumus, kā veicināt darbinieku motivāciju palikt strādāt valsts pārvaldē.
TEKSTS: SANDRIS GUNVALDIS,
FOTO: Aija Meldere
Atbildēt