Publisko iepirkumu likuma mērķis ir nodrošināt procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu. Izmeklējot iepirkumu karteļus, kas jau vairākus gadus ir izplatītākais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā, Konkurences padome ir saskārusies ar gadījumiem, kad pretendentu krāpšanās un pasūtītāju negodprātīga vai neprasmīga rīcība ir traucējušas sasniegt likuma mērķi. Arī Finanšu ministrijas veiktajā revīzijā par 2015. gadu attiecībā uz tiem iepirkumiem, ko rīko ES fondu atbalsta saņēmēji, ir atzīts, ka publiskie iepirkumi ir problēmjautājums.1 Likuma labojumi ir atbildīgs solis, tāpēc Konkurences padome ir iesaistījusies jaunā PIL likumprojekta labojumu gatavošanā un sniegusi priekšlikumus, kas jāņem vērā, lai likuma redakcija neattālinātu to no likumā noteiktā mērķa sasniegšanas.
Apakšuzņēmēju uzrādīšana
Patlaban pretendentam ir jānorāda tikai tie apakšuzņēmēji, kas veic vismaz 20% darba. Tā, piemēram, iepirkumā par vienu miljonu eiro pretendents var nenorādīt uzņēmumus, kas veiks darbus līdz pat 200 000 eiro apmērā. Jo dārgāks iepirkums, jo lielāka var būt iepirkuma daļa, kādā pasūtītājam nav redzami piesaistītie apakšuzņēmēji. Konkurences padome ir ieteikusi nesamērīgi augsto 20% slieksni samazināt, lai pasūtītājs, kas rīkojas ar sabiedrības līdzekļiem, var pilnvērtīgi kontrolēt iepirkuma izpildi. Tas ir arī kapacitātes plānošanas jautājums, jo ģenerāluzņēmējam pirms startēšanas iepirkumā būtu detalizēti jāplāno savi un citu piesaistāmo uzņēmumu resursi.
Pretendentu neatkarības apliecinājums
No iepirkuma ir jēga vien tad, ja pretendenti patiesi sacenšas, veidojot piedāvājumus atbilstoši savām iespējām. Ja starp pretendentiem ir vienošanās jeb kartelis, konkurences nav, tāpēc piedāvājumi ir neproporcionāli izdevīgi pretendentam un pasūtītājs pārmaksā. Pērn Konkurences padome sagatavoja īpašu dokumentu, ar kuru pretendents pasūtītājam apliecina, ka darbojas neatkarīgi, kā arī informē par jebkuru saziņu, kas tam bijusi ar konkurentiem. Patlaban pasūtītāji var izvēlēties, vai iekļaut prasību pēc šāda neatkarības apliecinājuma, bet Konkurences padome uzskata, ka nepieciešams paredzēt tiesības pasūtītājam aizdomu gadījumos apliecinājumu pieprasīt, kā arī dot tiesības izslēgt pretendentu no iepirkuma, ja tas netiek iesniegts. Šāds solis nepieciešams, lai stiprinātu prevenciju un mazinātu karteļu iespējamību problemātiskajā publisko iepirkumu jomā, kā arī lai informētu mazos uzņēmējus par atbildību.
Diskvalifikācijas atcelšana
Ja uzņēmums ir iesaistījies kartelī, tam uz gadu tiek liegta iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos. Jaunais likumprojekts paredz, ka pasūtītājs varēs ļaut piedalīties iepirkumā sodītiem uzņēmumiem, ja tie spēs iesniegt skaidrojumu un pierādījumus par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu nākotnē tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Saņemot šādu lūgumu no pretendenta, pasūtītājam ir tiesības konsultēties ar konkurences uzraugiem, bet ne pienākums.
Šādā kārtībā Konkurences padome saskatīja būtiskus riskus. Pirmkārt, pasūtītājs varētu izlemt nelūgt iestādes atzinumu, pieņemot lēmumu par reabilitāciju bez nepieciešamā konkurences tiesību konteksta. Konkurences padome, iespējams, pat neuzzinātu, kurš uzņēmums pretendējis uz reabilitāciju un kas ir izdarīts uzticamības atjaunošanai.
Ja uzticamības atjaunošanas pamats netiks vispusīgi pārbaudīts, pārliecinoties, ka uzņēmumam tiešām ir pamatoti atceļama noteiktā viena gada diskvalifikācija, tiks grauta konkurences tiesību pārkāpumu sodīšanas politika.
Likumprojekta pēdējā redakcija, kas tiek skatīta Ministru kabineta komitejā, pieļauj iespēju pasūtītājam nepieprasīt atzinumu, ja pasūtītājam ir pieejams vai arī kandidāts vai pretendents ir iesniedzis attiecīgā pārkāpuma jomā kompetentās institūcijas pozitīvu atzinumu, kas liecina par konkrētā kandidāta vai pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai, kā arī tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē.
Tādēļ sodītajiem uzņēmumiem būtu jāizmanto iespēja laikus vērsties pie Konkurences padomes ar lūgumu sniegt atzinumu par savu veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai dalībai turpmākajos iepirkumos. Sodītie uzņēmumi šādus atzinumus varētu iesniegt pasūtītājiem iepirkuma procedūras ietvaros kopā ar pārējiem piedāvājuma dokumentiem, savukārt pasūtītājiem vairs nevajadzēs lūgt Konkurences padomi sniegt šādu atzinumu.
In-house princips
Likumā ietvertais in-house princips, kad iepircējs var izmantot sev pilnībā vai daļēji piederoša uzņēmuma pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu, praksē nereti kavē konkurenci un liedz privātiem uzņēmumiem iesniegt piedāvājumus. Īpaši spilgts piemērs ir atkritumu apsaimniekošanas tirgus, kur in-house principa dēļ vairāk nekā pusē Latvijas teritorijas privātie uzņēmumi tiek izspiesti no tirgus. Attiecīgi kā minimālo risinājumu Konkurences padome piedāvā noteikt pienākumu pasūtītājam pirms iepirkuma līguma noslēgšanas in-house ietvaros izvērtēt šīs rīcības ietekmi uz konkurenci.
Pasūtītāja atbildība
Pasūtītāji iepirkumu nolikumos nereti iekļauj konkurenci ierobežojošas prasības, nepamatoti sašaurinot pretendentu loku un nodarot būtiskus zaudējumus valstij. Pretendenti šādu nolikumu var apstrīdēt, tomēr tas neattur pasūtītāju no līdzīgas rīcības nākotnē. Attiecīgi Konkurences padome ir norādījusi, ka Publisko iepirkumu likumā būtu jāparedz atbildība amatpersonām, kas, apzināti nosakot nepamatotas prasības, daļai pretendentu liegusi piedalīties iepirkumā.
1 http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/es_fondi/52203-2015-gada-auditu-rezultati-liecina-lielakie-klupsanas-akmeni-projektosarvien-ir-iepirkumi↩
Atbildēt