Ar teju gadu veco dēlu uz vienas rokas un tālruni otrā rokā viņa rosās pa virtuvi un paralēli sarunai gatavo pusdienas. Sievietes-mātes-uzņēmējas dzīve nav viegla. Agnese Rūsiņa (31) ir zīmola “RAIN:IS” attīstītāja un divu bērnu māte. Paralēli šiem abiem darbiem viņai ir vēl viens – viņa konsultē un sagatavo dokumentāciju citiem uzņēmējiem, kas vēlas pieteikties kādā no ES programmām, lai saņemtu finanšu atbalstu gan pamatlīdzekļu pirkumam, gan siltināšanas projektiem, gan dažādām mārketinga, eksporta aktivitātēm. Intervija sākas ar tālruņa zvanu – pieteicies atkal jauns klients, kurš izmisušā balsī paziņo: “Mēs tur neko nesaprotam, bet ļoti gribam piedalīties.” Un tāda ir ikdiena, skaidro Agnese: “Ja cilvēks nekad agrāk nevienu projektu nav rakstījis, viņš tiešām nevar saprast, kā tas darāms. Tā ir gan ar staigāšanu, gan ar jaunu biznesu, gan ar projektu rakstīšanu – vienmēr ir pirmā reize.”
Lai līst!
No idejas līdz biznesam
Ar projektu rakstīšanu un konsultēšanu jaunā uzņēmēja nodarbojas jau vairākus gadus. Lai arī pati uzskata to par interesantu darbu, tomēr 2015. gada martā kādā bezmiega naktī (bija atlikuši vien trīs mēneši līdz dēla nākšanai pasaulē) viņa gulējusi un sapņojusi par to, kā vasarā ar meitu varētu doties izbraucienos ar velosipēdiem, bet… tas lietus! Viņa domājusi un apcerējusi, kā varētu pasargāt gan sevi, gan meitu no salīšanas, kā nodrošināt velosipēdu sēdekļus, pašu somas un visu pārējo, lai galamērķi sasniegtu ne tikai priecīgas, bet arī sausas. Un radusies spoža doma – ir jārada šādi “lietus produkti”, jo viņa noteikti nav vienīgā, kam patīk braukt ar velosipēdu, tomēr traucē lietus. Jau nākamajā dienā ķērusies pie biznesa plāna. Viņa zibenīgi iestājusies Radošajā inkubatorā Andrejsalā, un vēl līdz dēla piedzimšanai pirmie dizainparaugi un prototipi bija gatavi. “Dalība inkubatorā bija lieliska pieredze un man kā jaunam uzņēmumam tiešām daudz deva. Saņēmu atbalstu gan grāmatvedības jautājumos, gan mārketinga materiālu gatavošanas procesā, gan arī dizainparaugu un prototipu gatavošanā. Jaunajam uzņēmējam 80% atbalsts ir liels atspaids, un mārketinga materiālus varēsim izmantot vēl ilgi. Lai arī patlaban inkubatoru programma ir pārejas periodā, pie tuvākās izdevības plānojam to izmantot atkal. Tas ir lielisks un ērts instruments.”
Viena no uzņēmuma “RAIN:IS” ideoloģijām ir lietus baudīšana un priecāšanās par Latvijas četriem gadalaikiem un visām to izpausmēm. Lietusmēteļi Rūsiņu ģimenē ir obligāta garderobes sastāvdaļa – meitai to esot pat veseli septiņi, pašai līdz uzņēmuma dibināšanai bijuši vien trīs, bet tagad gandrīz pa vienam no katra modeļa. Ideja, kas aizsākusies no lietusmēteļa un velosipēda sēdekļa pārvalka, ar laiku izvērsusies gan ūdens necaurlaidīgu kāju uzliku izstrādē, gan mugursomu un bērnu sēdeklīšu pārvalku izstrādē, pat velo groziņi tikuši pie saviem lietus pārvalkiem. “Katrs mazais uzņēmējs sevi nemitīgi apšauba: vai izstrādājums būs gana labs, vai pēc tā būs pietiekams pieprasījums, vai neprasu pārāk augstu cenu… Bet ir jāsaprot, ka izmaksas ir visam un kvalitatīva prece tā maksā. Kad pats sāk ražot, tad tikai pa īstam saprot, kāpēc viss veikalos ir tik dārgs,” smejas Agnese. “Mums ir paveicies, ka mūsu preces pircējiem patīk un viņi ir gatavi maksāt par mūsu produkta kvalitāti, dizainu un funkcionalitāti.” Patlaban top “RAIN:IS” trešā kolekcija un uz šīsvasaras Līgo un festivālu sezonu uzņēmums ir iecerējis pavisam jaunu produktu palaišanu tirgū. “Pirmā kolekcija tapa no materiāla, kas nebija pilnībā ūdens necaurlaidīgs – iepirkām materiālu, kas nespēja izturēt stipru lietu. Piegādātājs pēcāk taisnojās, ka mēs neesot norādījuši, par cik stipru lietu ir runa! Tā ir mācība, kam iziet cauri visi jaunie uzņēmēji – mācīšanās darot, mācīšanās no savām kļūdām, spēja paredzēt vairākus soļus uz priekšu. Tagad no šīs pieredzes mācās arī mani klienti. Ar katru nākamo produktu, ko sagatavojam, man mūsu produkcija patīk aizvien labāk un gribas teikt, ka lēnām tuvojamies tādam līmenim, kādu vēlētos saglabāt vienmēr,” stāsta Agnese.
Uzņēmumam “RAIN:IS” ambīciju netrūkst, pastāvējis tikai nedaudz vairāk par gadu, jau paspējis iekarot ne vien vietējo pircēju sirdis, bet arī devies Baltijas tirgū un plāno iekarot Skandināviju un Nīderlandi. Izmantojot tehnoloģiju un sociālo tīklu laikmetu, “RAIN:IS” produkcija pieejama gan internetveikalā, gan atsevišķos veikalos Rīgā, gan pie izplatītājiem, gan arī ar dažādu platformu starpniecību. Agnese nav no tiem uzņēmējiem, kas lielāko daļu laika pavada tirdziņos, tomēr atsevišķos dizaina tirgos piedalās gan. Viņa neskopojas ar vēl kādu noderīgu padomu citiem uzņēmējiem: “Visiem tirgotājiem iesaku izmantot karšu termināļus. Tas ir tik ērti! Kāpēc liegt pircējam vēl kādu pirkumu tikai tāpēc, ka viņš nav paņēmis līdzi pietiekami daudz skaidras naudas? Terminālis ir ļoti praktisks, turklāt nav dārgs! Tas ir mīts, ka ar termināli saistītas lielas izmaksas! Mēs līgumu noslēdzām internetā, iekārtu pieveda klāt un tas viss maksā zem 20 EUR mēnesī!” Taujāta par uzņēmuma nākotnes plāniem, Agnese uzskaita: apgrozījuma palielināšana (pirmajos astoņos darbības mēnešos tas bijis 10 000 eiro, šajā gadā plāno to dubultot), jaunu tirgu apguve un pamatkapitāla atpelnīšana. Sākotnēji ieguldīto un aizņemto līdzekļu atdošana ir uzņēmuma prioritāte, kuru nedaudz kavē ieguldījumi izaugsmē, taču pozitīva un optimistiska ir ne vien pati uzņēmēja, bet arī viņas atbalstītāji, kuri ir lieli “RAIN:IS” produkcijas fani.
Ar savu pieredzi sniedz atbalstu citiem
Lai arī konsultāciju bizness bija pirms lietus preču biznesa, šo-brīd Agnese jūt, ka abi darbības virzieni ir saplūduši un viens otru papildina. “Palīdzot citiem komersantiem, daudz kontaktējos ar dažādām valsts institūcijām un apguvu daudz nianšu, kas noderēja, arī pašai uzsākot uzņēmējdarbību, savukārt tagad, strādājot ar savu uzņēmumu, ļoti daudz no tā, kas derīgs pašai, noder, arī konsultējot citus uzņēmumus,” stāsta Agnese.
Viens no punktiem, kurā jaunajiem uzņēmējiem nepieciešams atbalsts, noteikti ir finanšu piesaiste. Izmantojot “FFF” jeb “friends – fools – family”* shēmu, “RAIN:IS” sāka uzņēmējdarbību bez kredītsaistībām, bet ieguldot savus uzkrājumus un aizņemoties līdzekļus no tuvākajiem un domubiedriem. Tieši šādu modeli Agnese iesaka arī pārējiem, jo attīstībai naudu varēs paspēt aizņemties vienmēr.
Ejot jau tālākā attīstībā, pat ja uzņēmums ticis apstiprināts fondu līdzekļu piesaistei, īpaši projektos ar augstām izmaksām, kur tiek pirkti pamatlīdzekļi, iekārtas u. c., uzņēmējam nepieciešami papildu līdzekļi. Kopš valstī pieejamas finanšu attīstības institūcijas ALTUM atbalsta programmas, šim procesam būtu jābūt vienkāršākam, tomēr Agneses pieredze liecina, ka tā nebūt nav.
“Ar vairākiem saviem klientiem esam bijuši ALTUM uz konsultācijām, taču, atklāti sakot, ir sajūta, ka viņi jaunos uzņēmējus uzskata par muļķiem. Tradicionālā pieeja ir censties uzņēmēju atrunāt, visu procesu iztēlojot garu, sarežģītu un apgrūtinošu. Jums tiešām tas ir vajadzīgs? – tāds ir viņu biežākais jautājums, ko pavada smaga nopūta,” ar humoru attēlo Agnese. “Godīgi sakot, es nesaprotu, kādu naudu viņi dala – savu vai valsts. Klienti, ar kuriem esmu strādājusi, birokrātiskā sloga un papīru apjoma dēļ beigās atmet ar roku un aiziet uz parastu banku bez kādām garantijām,” pieredzē dalās uzņēmēja.
Diemžēl šī ir kopīga iezīme daudzu uzņēmēju stāstos par finanšu piesaisti – nepametot sajūta, ka ierēdņi dala savu naudu, neuzticas, uzvedas privātīpašnieciski, netic nevienam un nekam. Tieši atceroties kāda klienta pieredzi, Agnese lēma savam uzņēmumam iekārtas nepirkt, jo uzņemties kredītsaistības un labprātīgi ļauties tam, kam iziet cauri viņa palīdz citiem, uzņēmēja nebija ar mieru. Pagaidām “RAIN:IS” produkciju ražo ārpakalpojumā.
“Bija klients, ar kuru strādājām pie iekārtu pirkšanas kvasa ražotnei. Un Lauku atbalsta dienestā mums kašķīgā tonī pajautāja: jūs domājat, ka mēs nezinām, kā tie iepirkumi notiek? Un mums tiešām bija paraugiepirkums,” sarūgtināti skaidro Agnese. “Iepirkumu procesa regulējums nav līdz galam pārdomāts.
Uzņēmumi ir spiesti burtiski krāpties, lai dabūtu to, kas tiem nepieciešams, un attīstītu to, kas ir ieplānots, nevis to, kas iespējams par zemāko cenu. Ļoti bieži var redzēt, visbiežāk valsts iepirkumos, ka uzvar pretendents ar vienu cenu, bet izmaksas vēlāk izrādās lielākas nekā sākotnējās. Pretendentam ir jāpiedāvā superzema cena, lai uzvarētu, tomēr pēcāk specifikāciju maina tik ilgi, līdz rodas pavisam cita summa. Un absurda ir situācija, ka pat tad, ja uzņēmums zina precīzi, kāda iekārta tam nepieciešama, specifikācijā to norādīt nedrīkst, lai ļautu piedalīties arī citiem pretendentiem (pat ja šie citi viņam īsti neder). Uzņēmējs ir spiests riskēt, ka beigās būs jāiegādājas X no Ķīnas, jo tas būs lētāks, pat zinot, ka tā iekārta būs bieži jālabo, nevis Y no Itālijas, kam ir ļoti līdzīga specifikācija, ar ko tas ir iepriekš strādājis un zina tā kvalitāti un garantijas. Pret zemāko cenu publiskais iepirkums ir bezspēcīgs.”
Nav gan tā, ka šajā biznesā ir negācijas vien. Daudzi Agneses Rūsiņas klienti ir arī viņas kolēģi – radošās industrijas pārstāvji, kas iepazīti tieši Andrejsalas radošo industriju inkubatora periodā. Tie ir mākslinieki un radoši cilvēki, par kuriem Agnese smaidot apgalvo, ka viņi tiešām paši nevarētu tikt galā ar visu birokrātiju un papīru kārtošanu. Tomēr viņa lepojas ar visiem saviem radošajiem draugiem, kas piedāvā Latvijā tapušus produktus, pēc kuriem ir pieprasījums starptautiskajā tirgū. “Turklāt, ja runa ir tikai par dokumentācijas sagatavošanu, lai pieteiktos dalībai izstādēs un citām ārējā mārketinga aktivitātēm, varu droši slavēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, jo ar viņiem tiešām ir viegli strādāt. Viņi vienmēr var atbildēt uz jautājumiem, un arī dokumentācijas izskatīšana nekad neaizņem tik daudz laika kā citās iestādēs,” slavē Agnese.
Šis darbs prasa arī pieslīpēšanās prasmes un attīstītu intuīciju, kāds komunikācijas modelis kurā situācijā labāk strādās. Pieslīpējas ne tikai Agnese, bet arī viņas klienti, jo vislabāko rezultātu gūst tad, kad klausa viņai uz vārda un izpilda visas, pat visdīvainākās prasības. Patlaban viņa strādā ar aptuveni 20 pastāvīgajiem klientiem un paralēli 5 – 10 projekti ir kādā no izpildes posmiem. Līdz 2020. gadam, kad beigsies fondu līdzekļu plānošanas periods, viņa plāno konsultāciju biznesu turpināt, un tad “RAIN:IS” jau būs paplašinājies un ļaus nodrošināt uzņēmējdarbību arī bez papildu ienākumiem.
Uzņēmēji slazdā: viedokļi par fondu līdzekļu ieviešanas problemātiku
Uzņēmēja, kas nevēlas atklāt savu vārdu, dalās pieredzē par ERAF atbalsta iespēju izmantošanu, pērkot iekārtas ražotnei: “Privātajā biznesā, kur jākonkurē ar kvalitāti, neder kritērijs “zemākā cena”. Būtībā uzņēmējs ir spiests izdomāt veidus, kā apiet vai interpretēt iepirkuma likuma nosacījumus, lai izvairītos no situācijas, kad iepirkumā var uzvarēt uzņēmums ar iekārtu no Ķīnas, kas nepilda nepieciešamās funkcijas vai nav tehniski atbilstošā stāvoklī. Skopais maksā divreiz. Bet privātajā biznesā to nevaram atļauties. Varbūt valsts iestādēm der šāds modelis, kad izmanto jebko, kas iepirkumā uzvarējis, pat ja deviņas no desmit vienībām lietošanas gaitā izrādās nederīgas. Iespējams, ja nav jāpiemaksā no savas kabatas, var atļauties šādu greznību. Privātais uzņēmējs riskē ar saviem līdzekļiem. Uzņēmēji saprot, ka ir daudz negodprātīgu cilvēku, kas līdzekļus izmanto nelietderīgi un ne saskaņā ar tiem paredzētajiem mērķiem, taču nav taisnīga situācija, ka uzņēmējs, jau sākot jebkādu procesu, tiek uzskatīts par vainīgu un tam nemitīgi jātaisnojas un jāpierāda pretējais. Domāju, ka iepirkumu procesa lielākā nelaime ir, ka nav iespējams aprakstīt un izvērtēt jēdzienu “kvalitāte”. Ir skaidrs, ka lētākais variants nevar būt labākais un kvalitatīvākais, bet nezinu, kādai jābūt izglītībai un cik smalki jāpārzina konkrētās iekārtas katra vissīkākā detaļa, lai iepirkumā iestrādātu nosacījumus, kas ļautu atsijāt visus neatbilstošos kandidātus.” Iepirkuma procedūru uzņēmēja atceras, saviem vārdiem, kā murgu, taču nopūšas, jo “gan jau būs jāizmanto vēl”.
*. Draugi – muļķi – ģimene (tulk. no angļu val.)↩
TEKSTS: DZINTRA ŠVARCBAHA
FOTO no personiskā arhīva
Atbildēt