Publisko iepirkumu process ir būtiska un neatņemama Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikas sastāvdaļa, kam tiek tērētas ievērojamas summas (līdz pat 19%) no ES iekšzemes kopprodukta. Izvirzot publisko iepirkumu par vienu no prioritātēm stratēģijā “Eiropa 2020”, Eiropas Parlaments un Padome ir visai skaidri norādījuši, ka tam ir nozīme ne vien katras valsts, bet arī stratēģiski visas Eiropas Savienības mērogā. Šobrīd, kad kopš 18. aprīļa stājušies spēkā jaunās ES iepirkumu direktīvas labojumi, ne viens vien ražotājs un komersants ar cerībām gaida iepirkumu vides pārmaiņas Latvijā. Lasītājiem gan svaigākā atmiņā varētu būt nesenais skandāls ar salūzušajām zemessardzes lāpstiņām.
Piecu minūšu lāpstiņas
Jau daudzviet ziņots, ka, veicot centralizētu iepirkumu atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem, Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkumu centrs iegādājās lāpstiņas zemessardzes vajadzībām. Atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem uzvarēja lētākais lāpstiņu piedāvājums, kuru izteica SIA “Zommers” ar Ķīnā ražotu produkciju par 3,10 EUR gabalā. Kā pārliecinājās zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljona zemessargs un Saeimas deputāts Veiko Spolītis, lāpstiņu darba mūžs bija īss. “Piecu minūšu laikā salūza 14 no 30 zemessargu lāpstiņām,” sašutis sociālajos tīklos informēja Spolītis. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija (AM) nekavējoties uzdeva novērtēt konkrētās produkcijas atbilstību tehniskajai specifikācijai, kā arī izvērtēt pašus specifikācijas nosacījumus. Vienlaikus AM informēja, ka ir veikts jauns iepirkums un zemessardzes vajadzībām nopirktas atbilstošas “Fiskars” lāpstiņas, kuru cena ir 35 EUR gabalā, attiecīgi nodrošinot cita līmeņa darbaspējas. Nekvalitatīvais ekipējums nekavējoties ticis izņemts no lietošanas, kā arī sākta dienesta izmeklēšana.
Atsaucoties uz notikumiem ar bēdīgi slavenajām sapieru lāpstiņām, Veiko Spolītis teic: “Pozitīvi, ka tās bija tikai lāpstiņas, tikai mācībās un miera apstākļos. Dienesta izmeklēšana skaidri parādīs, kurš nav veicis pārbaudi un paprasījis paraugus, kurš ir uzlicis parakstu un ir atbildīgs, ka nelietderīgās lāpstiņas nonākušas zemessardzes rīcībā. Aizsardzības nozare ir ekskluzīva un specifiska, tajā ir jābūt stingrākiem noteikumiem un kritērijiem, jo runājam par drošību. Protams, šobrīd gaidām dienesta izmeklēšanas rezultātus un ceram uz pozitīvu iznākumu, jo, ja runa ir par drošību un aizsardzību, ir jābūt pārliecībai, ka iepirkumā uzvarēs vislabākais variants.”
AM gan skaidro, ka iepirkuma procedūra noritējusi saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) prasībām un arī tehniskās prasības attiecībā uz lāpstiņu kvalitāti bija izvirzītas pietiekami stingras. Anete Gnēze, AM Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vadītāja: “Šajā gadījumā ir jāskatās uz situāciju arī no cita skatpunkta un jāvērtē arī komersanta atbildība, jo jautājums nav tikai par to, kā veica iepirkumu, bet arī par to, kādas kvalitātes produktu piedāvāja iepirkumā un kādu produktu līguma izpildes laikā piegādāja noliktavā. Aizsardzības nozare savā ziņā ir ļoti specifiska, un lielākā daļā pasaules valstu ļoti nopietni apsver piegāžu drošības jautājumus, kas būtībā nozīmē to, ka kritiskām vajadzībām tiek pēc iespējas attīstīta vietējās industrijas kapacitāte, lai krīzes situācijā būtu iespējams kritiskās piegādes nodrošināt pēc iespējas ātrāk un tās tiktu veiktas pa iespējami īsāku ceļu, tādējādi potenciāli samazinot iespēju kavēt vai ierobežot piegādes.” A. Gnēze arī uzsver, ka jau patlaban tiek strādāts pie šāda koncepta attīstības un ir sagatavošanā attiecīgs normatīvais regulējums šāda piegādes drošības principa ieviešanai.
AM un tās padotības iestādes atkarībā no iepirkuma priekšmeta iepirkumu veikšanai piemēro vairākus iepirkumu likumus – PIL un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. Gadījumā, ja iepirkums ir par militārām vajadzībām vai drošības mērķiem nepieciešamām precēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, iepirkumam tiek piemērots Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārstāvji jau dažādos avotos agrāk pievērsa uzmanību faktam, ka šajā konkrētajā gadījumā nav bijuši pieprasīti paraugi: “Ja iepirkuma tehniskajā specifikācijā būtu norādītas noteiktas izturības prasības, šāds piegādātājs nevarētu uzvarēt iepirkumā, neraugoties uz viszemāko cenu. Savukārt konkrētajā zemessardzes nekvalitatīvo lāpstiņu iepirkumā iepirkuma komisijai būtu bijis jāpieprasa preces paraugs un tas jāpārbauda darbībā,” IUB nostāju pauž tā pārstāve Elīna Virtmane.
Pārstāvot valsts drošības intereses, Nacionālās drošības padomes sekretārs un Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš atkārtoti nosoda “lāpstiņu epizodi”, taču apliecina, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) aprīkojums ir uzticams un tiek regulāri pārbaudīts un uzlabots, ja tas nepieciešams: “Aizsardzības ministrs par šo gadījumu ir ļoti sašutis. Mūsdienu pasaulē nedrīkst uzskatīt, ka lētākais piedāvājums ir vienmēr pieņemamākais, īpaši militārās lietās. Kas attiecas uz militāro uzkabi, tad tā šobrīd tiek iegādāta no Norvēģijas uzņēmuma “NFM Production”. Ar šo komersantu AM sadarbība tiek veidota jau sen, un piegādātā produkcija tiek regulāri pārbaudīta un uzlabota atbilstoši NBS vajadzībām, papildus novēršot visus kvalitātes trūkumus, ja tādi tiek konstatēti. Šobrīd AM un NBS arī ir sākts darbs pie nākotnes karavīra ekipējuma izstrādes.”
Iepirkumu vide Latvijā
Pēc šādiem gadījumiem rodas loģisks jautājums – kādā vidē notiek iepirkumu procedūras un vai ir pamats domāt, ka ar to regulējumu ir nopietnas problēmas? Raugoties no normatīvās bāzes skatpunkta, iepirkumu procedūru norise Latvijā ir labi regulēta, jo ir izveidoti skaidri un saprotami iepirkumu jomu regulējoši normatīvie akti. Līdz 2016. gada 17. aprīlim bija spēkā abas publiskā iepirkuma direktīvas, kas veido Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo ietvaru kopš 2004. gada: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, ko piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.
Analizējot Latvijas iepirkumu vidi, AM vērš uzmanību uz atsevišķām nepilnībām, kas nereti var kavēt iepirkumu norisi – piemēram, konkurentiem sacenšoties, ierasta prakse ir iesniegt sūdzību par iepirkuma procedūras norisi IUB, kas nepamatoti aizkavē iepirkuma norisi, turklāt tirgū ir zināmi komersanti, kuri sūdzas gandrīz par katru iepirkumu, kurā piedalās. Taču arī šim klupšanas akmenim jau top risinājums – Finanšu ministrijas gatavotajā jaunajā PIL projektā ir paredzēta maksa (drošības nauda) par iesniegumu iesniegšanu IUB, un gadījumā, ja komersants iesniedz nepamatotu sūdzību, komersanta iemaksāto naudas summu viņam neatdos.
No cita skatpunkta iepirkumu vidi Latvijā vērtē Saeimas deputāts Veiko Spolītis, norādot uz visas tautsaimniecības sistēmas un iepirkumu lomas tajā nepilnībām: “Latvijā iepirkumu tirgus neatbilst jēdzienam “tirgus” Rietumeiropas izpratnē. Mūs aizvien saista padomju inerce, uzņēmumu darbības aktivitāte nerada konkurenci, piemēram, augsto tehnoloģiju segmentā valsts iestādēm jāiejaucas, lai tiktu ievēroti spēles noteikumi. Un tas notiek gan pašvaldībās, gan valsts līmenī – tās ir draugu un interešu problēmas, lāpstiņu problēmas utt. Protams, Iepirkumu uzraudzības birojs Gailes kundzes personā ir skaidri paudis, ka pēdējo desmit gadu laikā zemākā cena ir tikai vārds, jo runa ir par saimnieciski izdevīgāko cenu. Ierēdņiem būtu jāiedziļinās jautājuma būtībā, lai ietaupītu nodokļu maksātāju līdzekļus, nevis jābūt inertiem burta kalpiem.”
Bieži piesauktā saimnieciski izdevīgākā cena gan ir relatīvs jēdziens, ko tik un tā nereti izkonkurē zemākā cena. Ne visiem iepirkuma priekšmetiem iespējams izvirzīt kritērijus, pēc kuriem ir iespējams izvērtēt saimniecisko izdevīgumu, un tas gala rezultātā var nebūt izdevīgi pašam pasūtītājam. Problemātiski arī būtu salīdzināt iesniegtos piedāvājumus savā starpā, jo, piemēram, materiālu kvalitāti var pārbaudīt, vienīgi testējot laboratorijā, kas rada lielas papildu izmaksas un vēlāk var sadārdzināt konkrētā produkta kopējo cenu.
Ar jaunajiem grozījumiem “uz saulaino tāli”
2016. gada 18. aprīlī stājās spēkā jaunie ES iepirkumu direktīvas grozījumi. Labojumi direktīvā veikti, lai palielinātu visa sektora izdevumu efektivitāti, atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos un lai dotu iespēju iepirkuma rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu sasniegšanai. Tāpat šie labojumi sniedz jaunas iespējas saimnieciski izdevīgākās cenas izvēlei un sociālās jomas uzņēmējiem. Abu direktīvu prasības būs jāiestrādā dalībvalstu nacionālajos likumos – patlaban Latvijā šo jomu regulē PIL un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Šobrīd sagatavošanā ir jauna PIL redakcija, kas direktīvā paredzētos labojumus ieviesīs Latvijā.
Kā skaidro IUB pārstāve Elīna Virtmane, jaunie labojumi var nozīmēt labvēlīgākus nosacījumus piegādātājiem, taču uzlikt papildu pienākumus iepircējiem: “Tā kā jaunā direktīva paredz vairāku piegādātājiem labvēlīgu normu ieviešanu, tajā skaitā izslēgšanas noteikumu pārbaudē, piemēram, pretendentu sniegto pierādījumu par to veiktajiem pasākumiem uzticamības nodrošināšanai izvērtēšanu, izslēgšanas noteikumiem neatbilstošo apakšuzņēmēju nomaiņu, kā arī atlases prasību izpildes un piedāvājumu vērtēšanā paredzot piedāvājumā iesniegto dokumentu precizēšanu un papildināšanu, samazināsies pasūtītāju iespējas formāli noraidīt pretendentu. Paaugstināsies prasības iepirkuma speciālistu kompetencei, lai spētu pieņemt pamatotus lēmumus situācijās, kurās tiek prasīts detalizēts vērtējums no pasūtītāja puses.”
Vērtējot jaunos labojumus, kritisks ir Veiko Spolītis: “Par jaunajiem labojumiem neesmu optimists. Tā ir direktīva, ko piemēro konkrētas valsts apstākļos, un, kamēr turpināsies visas pārējās problēmas, kas pastāv valsts ekonomikā, fetišs ar zemāko cenu, nodokļu nemaksāšana un vēlme apiet noteikumus, neticu, ka viena ES direktīva spēs kaut ko mainīt visā pastāvošajā sistēmā. Ja likumdošana kļūtu labāka, ja politiskā elite rastu risinājumus daudzām sabiedrībā pastāvošajām problēmām ar nodokļu slogu darba ņēmējiem, darba ņēmēju un devēju nepatiku pret nodokļu sistēmu, kā arī vispārējo vēlmi apiet stingros noteikumus, arī situācija ar iepirkumiem uzlabotos.”
AM gan norāda, ka ES iepirkumu direktīvas izmaiņas ir aisberga redzamā puse un lielāka uzmanība būtu jāpievērš tieši PIL izmaiņām, jo jebkuras valsts mērogā vadošo lomu spēlē tieši nacionālais regulējums. Jaunajā PIL redakcijā tiek pacelts slieksnis, no kura jāpiemēro iepirkuma procedūra, kas atvieglotu pasūtītājiem dažādu ikdienas uzturēšanas iepirkumu veikšanu, taču šajā gadījumā IUB būtu jāpadomā par vispārīgajiem principiem, kas pasūtītājiem jāievēro, veicot šādus pirkumus, piemēram, publicēšana savā mājas lapā, vismaz trīs komersantu aicināšana iesniegt cenas u. c., jo, paaugstinot iepirkumu slieksni, kur neveic IUB kontroli iepirkumiem, arī paaugstina interešu konflikta un korupcijas risku iespējamību. Pozitīvi vērtējamas arī prasības attiecībā uz informācijas pārbaudi par komersantiem, proti, tiks vērtēts arī oficiāli veiktās darba samaksas apmērs, kas, iespējams, varētu samazināt ēnu ekonomiku darbu algu samaksā. “AM no savas kā pasūtītāja pozīcijas piesardzīgi raugās uz nodomu, ka tiks izvirzīta prasība par obligātu noslēgto iepirkumu līgumu un labojumu publicēšanu, jo tas radīs papildu administratīvo noslodzi iepirkumu speciālistiem, kuri jau tā ir ļoti noslogoti, bet AM jau strādā pie mehānisma, kā samazināt iepirkumu procedūru skaitu, lai šī norma neradītu pārāk lielas grūtības. No otras puses raugoties, šāda norma padarīs iepirkumus krietni caurspīdīgākus un sniegs sabiedrībai krietni lielāku priekšstatu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu,” komentē A. Gnēze.
Papildu resursi
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis: http://eur-lex.europa.eu/oj/direct-access.html
(Official Journal of the European Union – angļu val.)
Jaunie grozījumi ES Iepirkumu direktīvā:
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32014L0024&from=EN
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32014L0025&from=EN
Teksts: DZINTRA ŠVARCBAHA
Atbildēt