2014.gada aprīlī stājās spēkā trīs jaunas Eiropas Savienības publiskā iepirkuma direktīvas1, kas aizstāj līdzšinējās direktīvas publisko iepirkumu jomā. Jauno direktīvu pamatdoma bija modernizēt iepirkumu jomas regulējumu, kā arī novērst vairākas praksē pastāvošas problēmas. Direktīvās paredzēts, piemēram, samazināt slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu kā pamata kritēriju uzvarētāja noteikšanai, ņemt vērā energoefektivitātes rādītājus un dzīves cikla izmaksas, ieviest iepirkumu veikšanu elektroniski, kā arī padarīt elastīgākas iepirkuma procedūras. Dalībvalstīm bija pienākums direktīvu prasības ieviest nacionālajā regulējumā līdz 2016. gada 18. aprīlim.
Latvijā vairākas jauno direktīvu prasības tika ieviestas nacionālajā regulējumā jau iepriekš, taču citu grozījumu veikšana kavējās saistībā ar jauna Publisko iepirkumu likuma (PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma (SPSIL) izstrādi un saskaņošanu. Publiskajā telpā saistībā ar kavēšanos pat izskanēja aicinājums pasūtītājiem atturēties no jaunu iepirkumu izsludināšanas, lai tie nenonāk pretrunā ar jauno direktīvu prasībām. Lai novērstu šo problēmu, Saeima 2016. gada 12. maijā pieņēma likumu grozījumus, kas stājās spēkā 20. maijā. Jaunais regulējums paredz vairākas izmaiņas PIL un SPSIL regulējumā.
Izmaiņas kandidātu izslēgšanas nosacījumos
Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka kandidātam nedrīkstēja būt nodokļu parādi brīdī, kad iepirkums tika izsludināts vai tika pieņemts lēmums par tā uzsākšanu. Jaunais PIL regulējums noteic, ka piedāvājums netiek izskatīts, ja nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, bijis piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Nemainīgs paliek nosacījums, ka līgums netiek slēgts ar pretendentu, kam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, ja lēmuma pieņemšanas dienā tam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Minētā kārtība dos iespēju pierādīt nodokļu parādu neesamību kandidātiem, kuriem datubāze uzrāda nodokļu parādu iepirkuma izsludināšanas dienā.
Tāpat tiek papildināti izslēgšanas nosacījumi attiecībā uz kandidāta vai pretendenta valdes un padomes locekļiem, prokūristiem un filiāles pilnvarotajām personām, papildinot noziedzīgu nodarījumu uzskaitījumu ar 1) prettiesiska labuma pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, tirgošanos ar ietekmi un 2) cilvēku tirdzniecību.
Vienlaikus tiek ieviests jauns instruments – piegādātāju uzticamības atjaunošana. Proti, ja kandidāts atbilst kādam no PIL 39.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. vai 7. punktā minētajiem izslēgšanas gadījumiem, tas kopā ar pieteikumu iesniedz skaidrojumu un pierādījumus par savu labošanos (kaitējuma atlīdzināšanu, sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem), lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē. Ja pasūtītājs veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem, tas neizslēdz kandidātu no dalības iepirkumā. Pasūtītājam ir arī tiesības lūgt kompetentajām iestādēm atzinumus par veikto pasākumu pietiekamību uzticamības atjaunošanai.
Eiropas vienotais iepirkumu procedūras dokuments
Piedāvājumu iesniegšana turpmāk būs vienkāršāka, jo PIL un SPSIL paredz, ka pasūtītājs kā sākotnējo pierādījumu kandidāta atbilstībai pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu.2 Paredzēts, ka oriģinālie dokumenti savas atbilstības pierādīšanai būs jāiesniedz vienīgi pretendentam, kas būs atzīts par potenciālo uzvarētāju. Vienlaikus pasūtītājam tiek paredzētas tiesības jebkurā iepirkuma procedūras stadijā prasīt, lai kandidāts iesniedz visus dokumentus vai daļu no tiem, kas apliecina kandidāta atbilstību nolikuma prasībām. Pasūtītājam gan ir liegts pieprasīt tādus dokumentus un informāciju, kas ir pieejama publiskās datubāzēs. Pēc būtības šis vienotais dokuments ir kandidāta pieteikuma anketa, kas uzņēmējiem atvieglos piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos, kā arī dalību citu valstu iepirkumos, ņemot vērā, ka šis dokuments ir vienots visām dalībvalstīm.
Izmaiņas B daļas pakalpojumos
Jaunās direktīvas groza to pakalpojumu sarakstu, kam piemērojama atvieglota iepirkuma veikšanas kārtība jeb tā saucamajiem B daļas pakalpojumiem. Šie pakalpojumi tiek uzskaitīti PIL un SPSIL 2. pielikumā “Sociālie un citi īpaši pakalpojumi”. Būtībā ar grozījumiem no saraksta tiek izslēgta virkne līdz šim tajā ietverto pakalpojumu, taču vienlaikus pašlaik netiek mainīta iepirkumu veikšanas kārtība tiem pakalpojumiem, kas ir norādīti PIL un SPSIL 2. pielikumā un kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 eiro.
Citas izmaiņas
Grozījumi paredz arī vairākus citus jaunumus. Turpmāk PIL interešu konflikta aizliegums tiek attiecināts ne tikai uz iepirkumu komisijas locekļiem un ekspertiem, bet arī iepirkumu dokumentācijas sagatavotāju. Savukārt iepirkumos, kas tiek veikti SPSIL kārtībā, komisijas locekļi netiks uzskatīti par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.
Gadījumos, kad apakšuzņēmējs, kura paredzēto darbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 20% no līguma vērtības, vai persona, uz kura spējām kandidāts balstās, neatbilst PIL un SPSIL izslēgšanas nosacījumiem, pasūtītājs pieprasīs pretendentam nomainīt šo personu pret atbilstošu. Ja pretendents to neizdarīs 10 darbdienu laikā, tad pasūtītājs izslēgs pretendentu no dalības iepirkumā.
Turpmāk tiek noteikts ierobežojums prasībai pēc finanšu apgrozījuma apmēra kandidātam. Proti, pasūtītājs gada minimālo finanšu apgrozījumu var noteikt ne lielāku par divām paredzamo līgumcenu vērtībām. Izņēmuma gadījumos, kad pasūtītājs to īpaši pamato, apgrozījuma prasību var paredzēt lielāku, ja iepirkuma līguma izpilde ir saistīta ar īpašiem riskiem tajā paredzēto darbu rakstura dēļ.
Pēc kā jāvadās iepirkumos, kas uzsākti līdz 19. maijam
PIL un SPSIL Pārejas noteikumos paredzēts, ka iepirkuma procedūras, kas uzsāktas līdz 19. maijam, tiek turpinātas saskaņā ar regulējumu, kas bija spēkā attiecīgā iepirkuma izsludināšanas dienā. Vienlaikus, lai pēc 18. aprīļa sāktie iepirkumi, kas pārsniedz ES iepirkumu robežvērtības (vismaz 5 225 000 eiro būvdarbu līgumiem un 135 000 eiro PIL iepirkumos vai 418 000 eiro SPSIL iepirkumos piegādes un pakalpojumu līgumiem), nebūtu pretrunā direktīvai, atsevišķas PIL un SPSIL grozījumu normas ir jāpiemēro arī šādām iepirkumu procedūrām.3 Tas nepieciešams, lai nodrošinātu šādu iepirkumu atbilstību jaunajām direktīvām, it īpaši, ja iepirkumi ir saistīti ar ES fondu līdzekļu izmantošanu.
Apskatītie PIL un SPSIL grozījumi neievieš kardinālas pārmaiņas iepirkumu jomā, taču jauno prasību pareiza piemērošana var būt būtiska iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Direktīvas paredz vēl vairākus jauninājumus iepirkumos, piemēram, jaunas iepirkumu procedūras un īsākus iepirkumu veikšanas termiņus, preču dzīves cikla izmaksu ņemšanu vērā un saimnieciski izdevīgākā kritērija izmantošanu uzvarētāja noteikšanai, zaļo iepirkumu un energoefektivitātes rādītāju izmantošanu.
Tāpat direktīvas paredz veicināt iepirkumu sadalīšanu lotēs (daļās), lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu spēju piedalīties iepirkumos un izpildīt šādas līgumu daļas. Daļu no šiem nosacījumiem dalībvalstis var izvēlēties pārņemt vai nepārņemt nacionālajā regulējumā, par ko būs jāizšķiras pie jauno likumu izstrādes. Šobrīd tiek izstrādāts pavisam jauns PIL un SPSIL regulējums, kas pēc šo likumu pieņemšanas varētu radīt zināmas izmaiņas iepirkumu jomā Latvijā.
1 Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu, direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.↩
2 Regulējums ietverts PIL 44.1 un SPSIL 45.1 pantā. ↩
3 Sk. PIL Pārejas noteikumu 65., 66. punktu un SPSIL Pārejas noteikumu 20., 21. punktu.↩
Autors: MĀRTIŅŠ DAĢIS,
zvērināta advokāta palīgs zvērinātu advokātu
birojā “COBALT”
Atbildēt