Konkurences padome (KP), noslēdzot tirgus uzraudzību, kurā analizēja būvkomersantu sadarbības formas publiskajos iepirkumos, secina, ka pretendentu pieteikumos sniegtā informācija par darbu veicējiem nereti ir drīzāk formāla, savukārt pasūtītāju kontrole pār darbu veicējiem – nepietiekama. Tas apgrūtina ne tikai pašu būvniecības iepirkumu un to izpildes caurredzamību, bet arī rada riskus konkurences tiesību pārkāpumiem.
Aizvadītajos gados tendence ir nemainīga – visbiežāk atklātie konkurences tiesību pārkāpumi ir aizliegtas vienošanās jeb karteļi publiskajos iepirkumos. Šādi pārkāpumi ir atklāti visdažādākajās nozarēs, tostarp arī būvniecībā. KP jau agrāk vērtējusi robežu, kur uzņēmēju sadarbība ir pieļaujama un kur tā pārtop par aizliegtu vienošanos.
Viens no šādiem karteļu veidiem ir gadījumi, kad pārkāpums tiek maskēts aiz ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja attiecībām, izpaužoties kā lomu sadale vai mainīšana atkarībā no iepirkuma rezultāta. Savukārt otrs – pilnsabiedrības aizsegā sadarbība starp konkurentiem kļūst tik cieša, ka konkurence tiek likvidēta arī tajos iepirkumos, kur pilnsabiedrības biedri startē atsevišķi.
Uzņēmēji konkurences iestādei vairākkārt taujājuši, vai pastāv kāds standarts, kā noteikt robežu starp atļautu un neatļautu sadarbību. Ņemot vērā būvniecības pakalpojumu sniegšanas un organizēšanas raksturu un normatīvo regulējumu, īpaši publisko iepirkumu kontekstā, KP nav vienas un universālas atbildes. Lai gūtu padziļinātu izpratni par šī jautājuma praktisko pusi, KP veica tirgus uzraudzību, kopumā izvērtējot gandrīz 50 būvniecības pakalpojumu iepirkumus un vairāk nekā 200 iesniegtos pretendentu piedāvājumus.
Patlaban spēkā esošais publisko iepirkumu regulējums paredz, ka pretendents piedāvājumā var nenorādīt apakšuzņēmējus jeb pārējos darbu veicējus, ja tiem nododamais darbu apjoms ir mazāks par 20%. Tādējādi pastāv risks, ka pasūtītājs nemaz nezina par to, kam plānots nodot darbus un kas reāli tos izpildīs. To KP novēroja arī savā uzraudzībā.
Izvērtējot pieteikumus, KP secināja, ka vairākums jeb 70% iepirkumu pretendentu un 78% uzvarētāju jau sākotnēji piedāvājumos paziņojuši par plānu piesaistīt apakšuzņēmējus. Tajā pašā laikā faktiskā situācija pēc uzvaras iepirkumā mainījās, proti, lielākā daļa jeb 78% mainīja apakšuzņēmēju skaitu un/vai sastāvu.
Tā, piemēram, visbiežāk darbu izpildes laikā tiek piesaistīts lielāks skaits apakšuzņēmēju, nekā tas norādīts piedāvājumā. Līdzīgu tendenci KP novēroja arī attiecībā uz apakšuzņēmējiem nododamo darbu apjomu – 40% gadījumu uzvarētājs mainīja darbu apjomu, kas lielākoties tika palielināts.
Šādas izmaiņas, kas ir būtiska atkāpe no iepirkumā piedāvātā, KP skaidro ar vairākiem iemesliem. Daļa no tiem ir objektīvi, piemēram, uzvarētāja noslodze citos objektos vai resursu nepietiekamība. Tajā pašā laikā daudzos gadījumos KP novēroja formālu pretendentu pieeju publisko iepirkumu piedāvājumu veidošanā, jau sākotnēji apzinoties, ka pēc pasūtījuma izpildes sākšanas tie brīvi varēs mainīt apakšuzņēmējus, nereti izvēloties zemākas cenas un vājākas kvalitātes darbu izpildītājus.
Statistika par notiekošajām izmaiņām pēc iepirkuma noslēgšanas ir satraucoša. Ne mazāk satraucošs ir fakts, ka vismaz trešdaļa iepirkumu pasūtītāju nebija informēti par apakšuzņēmēju darbību objektā, kamēr vēl vairāk – teju visi – nebija informēti par visiem darbu veicējiem, kas strādā objektā. Uzraudzībā iegūtie dati, to vidū pasūtītāju neziņa par notiekošajiem procesiem, KP ļāva identificēt vairākus apstākļus, kas pastiprina aizdomas par iespējamu iepirkumu kartelizāciju.
Pirmkārt, apakšuzņēmējiem nav raksturīgi iepirkumā vienlaikus startēt gan kā ģenerāluzņēmējam, gan kā apakšuzņēmējam. Šāda tendence var liecināt, ka konkurenti iepirkumā nestartē patiesas konkurences apstākļos, bet gan jau iepriekš vienojoties vai zinot konkurentu plānus attiecībā uz iepirkumu.
Otrkārt, ģenerāluzņēmēji pēc uzvaras apakšuzņēmējiem lielākoties nenodod lielu darbu daļu. Tas var liecināt par pastāvošām fiktīvām un nepārredzamām “karuseļu” shēmām, kur uzņēmēji savā starpā ir vienojušies par savu rīcību iepirkumā.
Treškārt, pretendentiem ir nepieciešams pirms pieteikuma iesniegšanas iepirkumā apskatīt objektu, lai apzinātu darba apjomus un apstākļus. Ja to uzņēmēju skaits, kas apskata objektu, ir mazāks par iepirkuma dalībnieku skaitu, tas var liecināt par mākslīgi veidotu pieteikumu, lai veicinātu konkurenta uzvaru.
Ceturtkārt, būvdarbu īstenošanas laikā apakšuzņēmēji mēdz piesaistīt paša izvēlētus sadarbības partnerus, tādējādi veidojot apakšuzņēmēju vertikālas ķēdes. Arī šāds necaurredzams uzņēmēju tīklojums var radīt pateicīgu vidi aizliegtiem vienošanās darījumiem.
Izvērtējot uzraudzībā iegūtos datus un apzinot būtiskākās nozares iezīmes, KP secina, ka iepirkuma pasūtītājs lielākoties nevar būt drošs, ka sākotnējais piedāvājums, kas tika izraudzīts, tiks īstenots atbilstoši pieteiktajam plānam. Savukārt pasūtītāju kūtri izmantotās iespējas uzvarētājam pieprasīt informāciju par apakšuzņēmēju izmaiņām darbu izpildes laikā veicina aizliegtu vienošanos riskus.
KP ieskatā pastāvošais publisko iepirkumu regulējums ne tikai samazina iepirkumu caurspīdīgumu un tālāku būvniecības procesa kontroli, bet arī pastiprina aizdomas par auglīgo vidi iespējamo konkurences tiesību pārkāpumu īstenošanai. Tāpat, iespējams, tiek veicināti arī citu jomu pārkāpumi, kas saistīti ar, piemēram, korupciju, nodokļu nomaksu vai darba algu izmaksu. Lai nodrošinātu efektīvu kontroli, KP uzskata, ir pamatoti pieprasīt ģenerāluzņēmējam atbilstoši tā atbildības apjomam patstāvīgi veikt darbu organizēšanu apakšuzņēmēju piesaistīšanā.
Lai būvdarbu izpildi padarītu pārredzamāku, kā arī mazinātu konkurences pārkāpumu riskus, KP ir ierosinājusi izmaiņas publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā, pilnveidojot projekta izpildē izvēlēto apakšuzņēmēju piesaistes vai maiņas kontroli no pasūtītāja puses.
Jūlija Linkeviča,
Konkurences padomes 1. analītiskā departamenta direktore
Atbildēt