Labojumi Publisko iepirkumu likumā – kādi un kāpēc?

Šā gada 20. maijā spēkā stājās Saeimā steidzamības kārtā apstiprinātie labojumi Pulisko iepirkumu likumā (PIL). Savukārt laika posmā no šā gada 18. aprīļa līdz šā gada 20. maijam dzīvojām pēc ES Publisko iepirkumu direktīvas nosacījumiem, kurus savā tīmekļa vietnē skaidroja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB).

Labojumi Publisko iepirkumu likumā – kādi un kāpēc?
–Viens no vissvarīgākajiem diskutētajiem labojumiem ir direktīvā uzsvērtais pienākums pasūtītājam lēmumu par pretendenta izslēgšanu pieņemt, balstoties uz aktuālo informāciju, to-starp uz aktuālo informāciju par nodokļu nomaksu. Tāpēc šajā gadījumā likumdevējs lēma, ka labojumi steidzami ir jāveic, lai labotu mūsu stingrāko regulējumu, ka pretendentam ir jāspēj pierādīt par 150 eiro lielāku nodokļu parādu neesamību iepriekš nezināmā izsludināšanas brīdī. Ar PIL grozījumiem tiek noteikts, ka pretendentam ir jāvar pierādīt par 150 eiro lielāku nodokļu parāda neesamību pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā. Turklāt grozījumi paredz, ka, piemēram, atklātā konkursā pasūtītājs pārbauda vien potenciālo uzvarētāju, taču viņa nodokļu nomaksas stāvokli pārbauda gan piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, gan dienā, kad tiek pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tātad nodokļi ir jānomaksā pirms iepirkuma, līdz piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām.

– Tātad atklāto konkursu rīkotājiem būs vieglāk – mazāk darba.
– Attiecībā uz nodokļiem vienmēr ir dažādi skatījumi. Uzņēmēji, kas regulāri maksā nodokļus, dusmojas, ka konkurentiem ir iespēja sakārtot nodokļu nomaksas lietas, ja ir interese par kādu iepirkumu, nevis nodokļi tiek maksāti pastāvīgi. No otras puses, tas mērķis, ka iepirkuma līgumu nesaņem persona, kurai ir nodokļu parādi, ir sasniegts. Ir nodrošināts, ka pretendents, kuram ir nodokļu parādi, pat pieteikties iepirkumā nevar. Savukārt pasūtītājam tas, ka viņš pārbauda tikai potenciālo uzvarētāju, samazina ar dažādām administratīvām darbībām saistīto slogu iepirkuma procedūrā. Tieši tāpat tas mazina slogu arīdzan pašiem pretendentiem, īpaši ārvalstniekiem, jo izziņas no ārvalsts kompetentās institūcijas tiek pieprasītas tikai potenciālajam uzvarētājam. Mēs koncentrējam uzmanību uz vietējo uzņēmumu kontroli, aizmirstot, ka iepirkumos nereti piedalās arīdzan citu valstu uzņēmēji. Tad pasūtītāji saskaras ar ļoti nopietnu problēmu – citu valstu praksē pārsvarā nav šāda stingra regulējuma un iespēju saņemt informāciju par nomaksātajiem nodokļiem konkrētā dienā. Daudzu valstu nodokļus administrējošās institūcijas izsniedz izziņas par nodokļu parāda neesamību noteiktā laika posmā, izziņu iedod vienu reizi gadā, balstoties uz iepriekšējā perioda nodokļu nomaksas disciplīnas vērtējumu.

Par to, ka ES direktīvas vērstas uz administratīvā sloga samazināšanu, liecina arī direktīvā paredzētais Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments. Tas ir jaunums. Kas tas ir? ES to min ne tikai kā instrumentu, kas mazina administratīvo slogu pretendentiem, bet arī kā instrumentu, lai veicinātu un atvieglotu uzņēmējiem iespēju piedalīties pārrobežu iepirkumos. Patiesībā tā ir vienota veidlapa pretendentu pašdeklarācijai par to, ka uz viņiem neattiecas direktīvā noteiktie izslēgšanas noteikumi un ka tie atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Šo veidlapu ērti lejupielādējamā formātā esam publicējuši mūsu tīmekļa vietnē. Turpat atrodams arī īss skaidrojums par šīs veidlapas lietošanu.

Šis ir vienota satura dokuments visām ES dalībvalstīm, ko pretendenti varēs izmantot, kā sākotnējo apliecinājumu savai atbilstībai iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Ir paredzēts, ka šo dokumentu varēs aizpildīt, saglabāt, iesniegt, atkal izmantot elektroniskā veidā. Tomēr regulā, kas nosaka Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, ir uzsvērts, ka pasūtītājam ir tiesības pārbaudīt šajā pašdeklarācijā norādīto informāciju, pieprasot attiecīgus pierādījumus par to, ka viss, kas ir pašdeklarācijā iekļauts, ir patiess. Galvenokārt tomēr šo pārbaudi attiecina uz potenciālo uzvarētāju. Tātad, kad uzvarētājs ir zināms, nav jāpaļaujas vien uz to, kas ierakstīts pašdeklarācijā, bet var pieprasīt dažādus sertifikātus, atsauksmes. Taču jāņem vērā, ka pasūtītājs nepieprasa informāciju, kas jau ir viņa rīcībā. Piemēram, ja pasūtītājs ir vairākkārt ar konkrēto pretendentu strādājis un zina, ka viņam ir attiecīgā pieredze, tā jau ir pārbaudīta, tad nav jādzenā pretendents vēlreiz iesniegt atsauksmes. Un neprasa arī to informāciju, ko var elektroniski dabūt publiskajās datubāzēs vai reģistros. Vispār pasūtītājiem jāpierod neko lieku pretendentiem neprasīt. Labā ziņa uzņēmējiem – pretendents var ar šādu pašdeklarāciju ierasties ne tikai iepirkumos Latvijā, mūsu uzņēmēji šādu dokumentu varēs iesniegt jebkuras citas ES dalībvalsts iepirkumos. Eiropas vienotais iepirkumu procedūras dokuments būtu sākotnējais pierādījums viņu kvalifikācijas atbilstībai.

Kāds vēl ieguvums būs no šā jaunieveduma? Tas veido vienotu pieeju tam, kā pretendents var apliecināt savas kvalifikācijas atbilstību un bez nepieciešamības iesniegt milzīgu dokumentu paketi, par ko visi līdz šim žēlojušies. Proti, ka visiem jau sākumā jāiesniedz desmitiem lapaspušu sertifikātu un pierādījumu.

– Vai ir vēl kādas izmaiņas izslēgšanas noteikumos?
– Labojumi maina vēl kādu ar izslēgšanas noteikumiem saistītu svarīgu aspektu. Tā ir situācija ar izslēgšanas noteikumu attiecināšanu uz apakšuzņēmējiem un uz personām, uz kuru iespējām balstās piegādātājs, lai pierādītu, ka viņš var kvalificēties. Saskaņā ar PIL pasūtītājs obligāti pieprasa, lai pakalpojumu iepirkumos un būvdarbu iepirkumos tiktu norādīti visi tie apakšuzņēmēji, kam nodos vismaz 20% no kopējā līgumu izpildes apjoma. Ir jāiesniedz arī pierādījumi, ka uz šiem apakšuzņēmējiem neattiecas izslēgšanas noteikumi. Saskaņā ar PIL regulējumu, kas bija spēkā līdz 20. maijam, ja uz šādu apakšuzņēmēju attiecās izslēgšanas noteikumi, tad pretendentu izslēdza no dalības iepirkumā. Līdzīgi tas bija ar personām, uz kuru spējām piegādātājs balstījās savas kvalifikācijas atbilstības pierādīšanai. Piemēram, piegādātājam ir ēku būvniecības pieredze, bet tas, piemēram, nekad nav veicis bruģēšanas darbus. Iepirkuma objekts ir ēkas rekonstrukcija un pagalma labiekārtošana, tātad paredzēts pagalmā ieklāt bruģi. Pretendents var norādīt piedāvājumā, ka bruģēšanu veiks kāds no viņa apakšuzņēmējiem un tam bruģēšanas pieredze tiešām ir. Ar to, ka šī pieredze ir personai, kas būs iesaistīta līguma izpildē un nodrošinās, ka tiek kvalitatīvi veikti bruģēšanas darbi, piegādātājs ir pierādījis savas kvalificējas atbilstību. Attiecībā uz šādiem pretendentiem tieši tāpat izpildījās nosacījums – ja, kā šajā gadījumā, apakšuzņēmējam, bez kura nav iespējams pierādīt kvalifikācijas atbilstību, bija nodokļu parādi vai citas problēmas, kas saistītas ar izslēgšanas noteikumiem, šis pretendents bija jāizslēdz no dalības iepirkuma procedūrā. Jaunā direktīva paredz – šādā gadījumā pasūtītājs pieprasa nomainīt attiecīgo apakšuzņēmēju vai jebkuru personu, uz kuras spējām pretendents balstās. Neviena no iepriekšējām direktīvām vispār neparedzēja pasūtītājam tiesības izvirzīt prasības apakšuzņēmējam vai personām, uz kuru spējām pretendents balstās. PIL grozījumi paredz, ka turpmāk iepirkumos šādas personas jāpieprasa nomainīt un pretendentu izslēdz no iepirkuma tikai tādā gadījumā, ja tas pasūtītāja noteiktajā termiņā nevar piedāvāt apakšuzņēmēju vai personu, uz kuru neattiecas izslēgšanas noteikumi.

Direktīva nosaka dalībvalstīm pienākumu veikt pasākumus interešu konflikta novēršanai iepirkumos un nosaka ar to saistītus izslēgšanas noteikumus, kas ar grozījumiem iekļauti PIL. Proti, pretendentu var izslēgt no iepirkuma, ja iepirkuma komisijas locekļi ir interešu konfliktā ar šo pretendentu un to nevar novērst citādāk. Tāpat var tikt izslēgts pretendents, ja citādi nav iespējams novērst risku, ka šim pretendentam ir priekšrocības attiecīgajā iepirkumā. Piemēram, iepirkumu komisija sadarbojusies ar viena pretendenta pārstāvjiem, gatavojot iepirkuma procedūras dokumentus. Iesaiste dokumentu izstrādē dod šim pretendentam priekšrocības piedāvājuma sagatavošanā. Ko darīt? Pārtraukt konkursu, liedzot citiem tirgus dalībniekiem iespēju piedalīties iepirkumā, vai izslēgt šo vienu pretendentu.

– Kādas vēl izmaiņas iepirkumu konkursos paģēr jaunie likuma grozījumi?
– Saskaņā ar IUB sniegtajiem skaidrojumiem jau no 18. aprīļa ir jāņem vērā jaunais regulējums par pieļaujamo minimālo apgrozījuma apjomu, ko pasūtītājs drīkst noteikt publiskajā iepirkumā. IUB praksē bija iedibināta pieeja, ka apgrozījumu pretendentam nedrīkst prasīt vairāk kā trīs reizes lielāku nekā iepirkumā piedāvātā līgumcena. Jaunajā direktīvā pirmo reizi noteikts ierobežojums, cik lielu apgrozījumu drīkst pieprasīt. Turklāt ierobežojumu nosaka attiecībā pret paredzamo līgumcenu – apgrozījums nedrīkst būt vairāk kā divas reizes lielāks par paredzamo līgumcenu. Tātad pasūtītājs nosaka visiem pretendentiem vienādu minimālo apgrozījumu, kas vairs nedrīkst tikt piesaistīts pretendenta iesniegtajai līgumcenai. Piemēram, ja kāds prognozē, ka iepirkuma paredzamā līgumcena ir 250 000 eiro, tad 500 000 eiro ir tas minimālais apgrozījums, ko drīkst prasīt. Apgrozījums atsevišķos gadījumos var tikt prasīts lielāks, ja pasūtītājs var pamatot, ka projekts ir ar nozīmīgu risku vai ar augstu svarīgumu, piemēram, projekta izpilde saistīta ar nākamajiem projektiem un var apdraudēt to īstenošanu. Tātad ļoti sarežģītos projektos, attiecīgi pamatojot, pasūtītājs varēs norādīt, ka viņam ir svarīgi, lai apgrozījums būtu vairāk kā divas reizes lielāks nekā iepirkuma summa.

– Kāds ir mērķis šāda nosacījuma izvirzīšanai?
– Lai iepirkumos pieaugtu konkurence. Lai pasūtītājs ar pārspīlētām apgrozījuma prasībām neierobežo mazo un vidējo uzņēmēju piedalīšanos iepirkumos. Latvijā pārsvarā iepirkumos ievērots, ka nevar prasīt, lai apgrozījums būtu vairāk nekā trīs reizes lielāks par piedāvāto līgumcenu. Pieļauju, ka citās ES dalībvalstīs tika pieļautas arī skaudrākas prasības finanšu apgrozījumam.

– No ekspertiem ir dzirdēts satraukums, ka jaunajā direktīvā un likuma labojumos vairs nav ar atvieglotiem nosacījumiem veicamo pakalpojumu iepirkumu, proti, B daļas.
– Jā, mēs patiešām bijām norūpējušies par šiem sociālajiem un citiem īpašajiem pakalpojumiem jeb 2. pielikuma – pakalpojumu nomenklatūra – B daļu iepriekšējā PIL redakcijā. Jaunajā direktīvā nav vairs pakalpojumu dalījuma A un B daļās. Ir tikai XIV pielikums, kurā uzskaitīti sociālie un citi īpašie pakalpojumi. Par mierinājumu pasūtītājiem varu teikt, ka vairākums B daļas pakalpojumu ir jaunajā PIL 2. pielikumā. Nav tā, ka visi pakalpojumi, kas pakļauti atvieglotajam režīmam (PIL 8. panta septītā daļa), ir mainījušies. Jā, diskusiju laikā par jauno direktīvu tika minēta vēl virkne pakalpojumu, kurus bija nodoms izslēgt no šī saraksta. Tomēr gala rezultātā saraksts ir sanācis “labsirdīgāks”. Jutām, cik pastiprināti pirms direktīvas spēkā stāšanās datuma pasūtītāji uzsāka komandējumu pakalpojumu iepirkumus. Iemesls – ceļojumu aģentūru pakalpojumi vairs nav PIL 2. pielikumā. Nav arī ziņu aģentūru un tulkošanas pakalpojumu. Tomēr lielākā daļa pierasto pakalpojumu – apmācības, apsardze, viesnīcas u. c. – aizvien ir iekļauti 2. pielikumā. Prātā ir jāpatur: ja iepirkums ir 8.2. prim panta kārtībā, tātad mazo iepirkumu robežās, tie rīkojami pa vecam. Ja 2. pielikuma pakalpojuma līgumcena ir robežās no 42 000 eiro līdz 750 000 eiro (noteiktais slieksnis direktīvas prasību attiecināšanai uz sociālajiem un citiem īpašajiem pakalpojumiem), tādā gadījumā piemēro 8. panta 7. daļu, iepirkuma norises regulējums nemainās. Bet, ja šie pakalpojumi sasniedz 750 000 eiro, tad jāpiemēro kāda no parastajām iepirkuma procedūrām (atklāts vai slēgts konkurss, īpašos gadījumos – sarunu procedūra), taču atļauts neizmantot izslēgšanas noteikumus. Vēl viens jauns regulējums ir saistīts ar sarunu procedūru un līgumu grozījumiem. Es runāju par “ļoti iemīļotu” sarunu procedūru, par papildu būvdarbiem vai papildu pakalpojumiem, kas neparedzamu iemeslu dēļ kļuvuši nepieciešami noslēgtā līguma izpildei un nepārsniedz 50% no sākotnējā būvdarbu vai pakalpojumu apjoma. Ir jāievēro stingri nosacījumi, jāpierāda, ka rūpīgs un pieredzējis pasūtītājs nav varējis paredzēt vajadzīgās izmaiņas noslēgtajā līgumā un jaunos apjomus nevar tehniski un ekonomiski nodalīt no sākotnējā līguma vai bez tiem nav iespējams īstenot līgumu. Šī ir sarunu procedūra, kas izmantojama tādā gadījumā, ja iepirkuma līgums vēl ir procesā. Pārējās sarunu procedūras, piemēram, sarunu procedūra ar vienīgo pretendentu māksliniecisko iemeslu vai izņēmuma tiesību aizsardzības dēļ, – tie ir jauni līgumi. Šajā gadījumā sarunu gaitā faktiski tiek veikti labojumi esošajā līgumā. Ar jauno direktīvu tas ir respektēts – regulējums no sarunu procedūras pārcelts pie līguma labojumiem. Regulējums līguma grozījumiem direktīvā patlaban tiešām ir ļoti vērā ņemams, daļēji PIL tas tika pārņemts ar aizvadītā gada labojumiem par pieļaujamiem grozījumiem noslēgtos līgumos, nevērtējot grozījumu būtiskumu, ja grozījumi nemaina noslēgtā līguma summu vairāk kā par 10% (piegādes un pakalpojumu līgumam) vai 15% (būvdarbu līgumam). Saskaņā ar direktīvu par papildu būvdarbu vai pakalpojumu iepirkumu jāpublicē speciāls paziņojums. Tā kā šobrīd nav regulējuma jaunajām direktīvas veidlapām un tās vēl nav pieejamas, arī turpmāk izmantosim esošo kārtību – saskaņosim šo sarunu procedūru ar IUB un publicēsim paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātiem, papildinot to ar informāciju, ko paredz direktīva, – sākotnējā līgumcena, līgumcena pēc grozījumiem un līguma izpildes termiņš pēc grozījumiem. Tādējādi pamatprasības attiecībā uz šo grozījumu veikšanu tiks ievērotas.

– Kopā ņemot, jāsecina, ka likuma labojumi mazina birokrātiju, atvieglo dzīvi iepirkuma konkursa dalībniekiem, kā arī dara vieglāku administratīvo slogu.
– Domāju, ka tā notiks. Gribētu cerēt, ka Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments atvieglos iepirkuma procesu, tomēr vispirms tam ir jāiedzīvojas. Ir jāsaprot, kā ar to darbosimies. Jā, kopumā Publisko iepirkumu likuma labojumi sakārto atsevišķas lietas un, jācer, atvieglos piedāvājumu sagatavošanu un vērtēšanu. Arī minimālā apgrozījuma sliekšņa noteikšana rada noteiktību prasību izvirzīšanā un aizsargā mazo uzņēmumu intereses. Pretendentiem labvēlīgāks ir arī regulējums, kas dod tiesības nomainīt apakšuzņēmēju vai personu, uz kuras spējām pretendents balstās, ja uz to attiecas izslēgšanas noteikumi. Uzskatu, ka labojumi ir labvēlīgi pretendentiem. Tomēr visi pienākumi saistībā ar direktīvu pārņemšanu vēl nav izpildīti un diskusijas turpināsies. Aicinu visus pasūtītājus sekot līdzi ieteikumiem, skaidrojumiem un informācijai, ko centīsimies viņiem sniegt IUB tīmekļa vietnē.

TEKSTS: SANDRIS GUNVALDIS
FOTO: GUNĀRS JANAITIS