Iepirkumus veic arī tādai neredzamai lietai kā elektroenerģija, kuras vairumtirgus Latvijā pērn sasniedza 300 miljonu eiro vērtību. Lai iepazīstinātu ar šā tirgus īpatnībām trīs Baltijas valstīs un palīdzētu labāk orientēties iepirkuma procedūrās, “Iepirkumi” pirmo reizi uz sarunu aicināja Baltijā lielākā elektroenerģijas ražotāja “Eesti Energia” meitasuzņēmumu SIA “Enefit” Latvijā un UAB “Enefit” valdes priekšsēdētāju JĀNI BETHERU.
– Cik liels Latvijā ir elektroenerģijas tirgus, cik daudz tajā ir nopietnu spēlētāju?
J. Bethers: – Latvijas elektroenerģijas tirgus kopējais apjoms ir 7,2 miljoni megavatstundu. Ņemot vērā, ka vidējā megavatstundas vērtība vairumtirgus biržā 2015. gadā bija 41,85 EUR/MWh, kopējais tirgus apgrozījums vairumtirgus cenās pērn sasniedza 300 miljonus eiro. Tajā pašā laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums ir nedaudz lielāks. 2015. gadā Latvijā bija divi tirgus līderi un virkne mazāku tirgotāju. “Latvenergo” tirgus daļa bija 74%, “Enefit” – 15%. Atlikušie 11% tika sadalīti starp vairākiem mazākiem tirgotājiem, no kuriem nevienam tirgus daļa nepārsniedza 3%.
– Kādas ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektroenerģijas tirgus atšķirības? Kurā valstī uzņēmējam darboties ir visērtāk?
– Galvenās atšķirības ir tirgu vēsturiskajā izaugsmē. Latvija bija pirmā Baltijā, kur jau 2008. gadā lēma, ka lielākajiem elektroenerģijas lietotājiem nav tiesību pirkt elektroenerģiju par regulētu cenu un tiem ir jāvienojas par tās iegādi pēc atvērtā tirgus principiem. Savukārt Lietuvā atvērtajā tirgū pirmie patērētāji nonāca 2010. gada janvārī, Igaunijā – 2010. gada aprīlī. Tātad Latvijā šo procesu esam sākuši divus gadus agrāk.
Taču nākamie soļi nav bijuši tik raiti. Elektroenerģijas birža kaimiņos darbojas jau kopš 2010. gada, bet Latvijā vien kopš 2013. gada vasaras, arī konkurences līmenis Lietuvā un Igaunijā ir krietni augstāks.
No iepirkumu skatpunkta vērtējot, visvieglāk darboties ir Lietuvā, jo tur ir elektroniska, centralizēti organizēta iepirkumu sistēma. Proti, elektroenerģijas tirgotāji iziet kvalifikācijas kārtu, kurā tiek atzīti par uzticamiem sadarbības partneriem un vēlāk gadu vai divus var piedalīties publiskajos iepirkumos tikai ar savu cenu piedāvājumu, nesniedzot katrā iepirkumā atsevišķi savas pieredzes aprakstu un citus dokumentus. Šādi tiek atvieglots gan elektroenerģijas tirgotāju, gan arī publisko iepirkumu rīkotāju darbs un nav jātērē resursi pieredzes atkārtotai pierādīšanai.
– Cik daudzos iepirkumos “Enefit” piedalās, un cik aptuveni liels ir uzvarēto iepirkumu īpatsvars?
– “Enefit” cenšas piedalīties visos izsludinātajos elektroenerģijas iepirkumos kopš pirmā iepirkuma, kas Latvijā ir ticis izsludināts. Pirmie iepirkumi, kuros uzvarējām 2010. gadā, bija elektroenerģijas tirdzniecība Rīgas Centrāltirgus un Rīgas Dzemdību nama vajadzībām.
Pēc IUB portāla datiem, kopš 2010. gada esam uzvarējuši 100 no aptuveni 600 izsludinātajiem elektroenerģijas iepirkumiem, kas ļoti precīzi atbilst arī mūsu 15% tirgus daļai Latvijā.
– Uz cik ilgu laiku iepirkumos slēdz līgumus? Kā var pārdot elektrību par fiksētu nākotnes cenu?
– Elektroenerģijas iepirkumi tiek organizēti uz vienu, diviem vai trim gadiem. Visbiežāk iepirkumu organizētāji izvēlas viena gada līgumu.
Iepirkumos piedāvāto elektroenerģijas fiksēto cenu veido plašs faktoru kopums. Galvenokārt to nosaka reģiona vairumtirdzniecības cena nākotnes darījumiem. Reģionā noteicošais ir Skandināvijas tirgus. Papildus tam ir jāņem vērā Latvijas un Baltijas tirgus lokālie faktori un katra klienta patēriņa profils – vai elektrība vairāk tiek tērēta dienā, naktī vai nedēļas nogalēs.
– Kā iepirkumu portfelī ir vairāk – pēc skaita un naudas izteiksmē – publiskie vai privātie iepirkumu līgumi?
– “Enefit” mērķa grupa ir biznesa klienti, jo vēlamies ne tikai pārdot elektroenerģijas daudzumu, bet arī nodrošināt klientiem labāko apkalpošanas servisu. Proti, katram biznesa klientam ir savs klientu attiecību vadītājs, ar kuru risināt jebkādus ar mūsu nozari saistītos jautājumus un veidot elektroenerģijas iegādes stratēģiju. Savukārt publiskajos iepirkumos šie klientu apkalpošanas faktori netiek ņemti vērā un ir tikai viens noteicošais faktors – zemākā cena.
– Kādas īpatnības ir elektroenerģijas iepirkumiem?
– Pretēji citiem produktiem elektroenerģijas cenas tirgū ir ļoti svārstīgas. Ja elektroenerģijas tirgotāju uzcenojums virs tirgus cenas ir starp 3% un 5%, tad dienas laikā elektroenerģijas cena biržā var svārstīties 2% robežās. Ņemot vērā šādu situāciju, ir ļoti apgrūtinoši piedalīties iepirkumos, kuros tiek pieprasīts cenu piedāvājums 90 vai 120 dienām, jo tas nekādi neatbilst elektroenerģijas vairumtirgus konjunktūrai.
Gribu izmantot iespēju un aicināt visus publisko iepirkumu organizētājus apsvērt iespēju veidot divu soļu iepirkumus. Pirmā kārta kvalifikācijai, un otrajā kārtā tiem tirgotājiem, kas ir kvalificējušies, pieprasīt piedāvājumus ar iespējami īsāku derīguma termiņu un nodrošināt operatīvu lēmumu pieņemšanu. Faktiski pēc kvalifikācijas kārtas ir jāveic vidējās svērtās cenas aprēķins un zemākās cenas piedāvājums jāatzīst par uzvarētāju. Uzskatu, ka, šādi organizējot iepirkumus, tirgotāji spētu piedāvāt cenas, kas ir tuvākas vairumtirgus vērtībai.
– Aizvien vairāk ikdienā ienāk un ienāks zaļie iepirkumi. Kā vērtējat šo tendenci? Vai plaši izplatīti būs arīdzan zaļie elektroenerģijas iepirkumi?
– Patlaban īpaša elektroenerģijas izcelsme iepirkumos netiek pieprasīta, gada griezumā ir viens vai divi iepirkumi, kuros ir šādas prasības. Būtisks problēmjautājums šajā jomā ir tas, ka Latvijā nav sakārtota elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu administrēšanas sistēma, tā faktiski nedarbojas, tāpēc Latvijas ražotājiem ir apgrūtinoši pierādīt savas pārdotās elektroenerģijas izcelsmi.
Nākotnē noteikti tā būs tendence un ir sagaidāms, ka katrā iepirkumā tiks pieprasīts garantēt elektroenerģiju, kas ražota, piemēram, tikai ar vēja ģeneratoriem vai hidroelektrostacijās.
– Sūdzības un iepirkumu komisiju profesionalitāte. Cik traucējoši iepirkumos ir šie nosacījumi?
– Kopš piedalāmies iepirkumos, esam bijuši iesaistīti trijās sūdzībās gan kā sūdzības iesniedzēji, gan arī kā uzvarētāji iepirkumā, par kuru kāds ir iesniedzis sūdzību. Visos trijos procesos Iepirkumu uzraudzības biroja veidotā sūdzības izskatīšanas komisija ir bijusi profesionāla un pieņēmusi racionālus lēmumus. Arī sūdzības izskatīšanas termiņi ir samērīgi.
– Kas notiks ar gāzes iepirkumiem, kuros iesaistīsies arīdzan “Enefit”. Kad tos varētu sākt?
– Gāzes iepirkumu organizēšana ir cieši saistīta ar likumdošanas izmaiņām. Ja lems, ka regulētās gāzes cenas saglabāsies vien mājsaimniecību lietotājiem, tad līdz ar tirgus atvēršanu 2017. gada pavasarī gāzes lietotājiem būs jāvienojas ar tirgotāju par gāzes iegādes cenu. Likvidējot regulēto cenu vidējiem un mazajiem elektroenerģijas lietotājiem, tie, kas līdz izmaiņu brīdim nebija pieņēmuši lēmumu, iegādājās elektroenerģiju par pēdējā garantētā piegādātāja cenu. Iespējams, tāda pati struktūra tirgus atvēršanai tiks izvēlēta arī gāzes tirgū, taču tas vēl nav izlemts. Šāda scenārija gadījumā gāzes iepirkumiem būtu jānoslēdzas 2017. gada martā, lai līdz ar pirmo tirgus darbības dienu gāze tiktu iegādāta par iepirkumā atrunāto cenu.
– Kas notiks ar elektroenerģijas un gāzes cenu nākamajos gados?
– Gan elektroenerģijas, gan arī gāzes vairumtirgus cenas pēdējo gadu laikā ir piedzīvojušas ievērojamu kritumu. Piemēram, elektroenerģijas biržas “Spot” cena Latvijā 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu samazinājās par 16,5% un šo gadu pabeigs ar līdzvērtīgu tālāku cenu samazinājumu. Šā brīža tendences ļauj apgalvot, ka tuvākajā nākotnē straujš cenu kritums vai kāpums nav gaidāms. Esmu pārliecināts, ka visi publisko iepirkumu veicēji, kas pēdējā pusgada laikā ir noslēguši elektroenerģijas iepirkumu, ir noslēguši jauno līgumu par cenām, kas ir ievērojami zemākas nekā iepriekšējā līguma cenas.
– Kā vērtējat iepirkumu komisiju locekļu darbību, ko neprofesionalitātes dēļ nereti kritizē?
– Elektroenerģijas iepirkumos nav jāsaskaras ar sarežģītiem lēmumiem, tāpēc ka visbiežāk noteicošais faktors ir vidējā svērtā cena, kas ir sauss aprēķins un neatstāj vietu interpretācijai. Visbūtiskākā nepilnība elektroenerģijas iepirkumos ir lēmuma pieņemšanas ilgums. Runājot par elektroenerģijas iepirkuma īpatnībām, jau pieminēju to, cik būtiski ir pēc iespējas īsākā laikā no cenu piedāvājuma iesniegšanas pieņemt lēmumu par uzvarētāja izvēli, jo cenas tirgū mainās burtiski pa stundām.
– Vai ir jūtamas izmaiņas elektroenerģijas iepirkumos, kopš piedalāties iepirkumos?
– Diemžēl jāatzīst, ka izmaiņas kopš 2010. gada ir bijušas nebūtiskas. Ir nedaudz samazinājies iesniedzamo dokumentu skaits, taču vēl aizvien tikai Latvijas Valsts radio un televīzijas centra iepirkumos var iztikt bez papīra piedāvājumiem, bet nevienā citā iepirkumā pat nav ļauts kā alternatīvu iesniegt piedāvājumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Tāpat gada laikā ir tikai viens iepirkums, kurā elektroenerģijas cenas daļēji tiek piesaistītas biržas cenai. Starp biznesa klientiem 25% iegādājas elektroenerģiju, tās cenu piesaistot biržas “Spot” cenai. Tikmēr publisko iepirkumu veicēji līdz šim ļoti konservatīvi izvērtē vienīgi fiksētas cenas risinājumus vienam, diviem vai trim gadiem.
– Kur slēpjas “Enefit” veiksmes stāsts iepirkumos?
– Publiskajos iepirkumos, kur vissvarīgākais nosacījums ir cena, būtiski ir precīzi vērtēt katra klienta patēriņa īpatnības, lai varētu noteikt pieļaujamo cenu līmeni konkrētajam patērētājam. “Enefit” kopš 2010. gada rūpīgi analizē katras iestādes patēriņa īpatnības, tāpēc skaidri zinām galvenos izdevumus, ar kuriem jārēķinās katrā iepirkumā.
– Kas iepirkumu nozarē noteikti būtu uzlabojams?
– Galvenās lietas, ko var uzlabot jau šobrīd un kas ir katras iepirkumu komisijas kompetencē, ir ātrāka lēmumu pieņemšana, iespējama divu kārtu – kvalifikācijas un cenu piedāvājuma – veidošana, kā arī pāreja uz elektroniskajiem dokumentiem. Valsts mērogā būtu lietderīgi organizēt centralizētu iepirkumu platformu, kur tiek veikta tirgotāju kvalifikācija gadam vai diviem un konkrētajam iepirkuma veicējam atliek vienīgi noskaidrot zemākās cenas piedāvātāju.
Jānis Bethers
- Baltijā vislielākā elektroenerģijas ražotāja “Eesti Energia” meitasuzņēmumu SIA “Enefit” Latvijā un UAB “Enefit” Lietuvā valdes priekšsēdētājs un grupas līmenī atbild par jaunu tirgu un tirgus segmentu apgūšanu. Patlaban ir Atvērtā elektroenerģijas tirgus konsultatīvās padomes loceklis gan Latvijā, gan Lietuvā.
- SIA “Enefit” strādā kopš brīža, kad Latvijas elektroenerģijas tirgū sākās aktīva konkurence par lielajiem biznesa klientiem 2008. gadā. Ieguvis gan biznesa vadības bakalaura, gan maģistra (EMBA) grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā, kā arī absolvējis Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtu.
Uzņēmējdarbības vadības prasmes papildinājis arī Londonas Biznesa skolā.
SIA “Enefit”
- Elektroenerģijas pārdevēja Latvijas atvērtajā elektroenerģijas tirgū.
- Dibināta 2006. gadā.
- Mātesuzņēmums ir AS “Eesti Energia” – vislielākais elektroenerģijas ražotājs Baltijā.
- Patlaban ir aptuveni 2000 klientu, kuru kopējais patēriņš pārsniedz vienu miljonu megavatstundu. Uzņēmuma klientu portfelis pērn sasniedza 15% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa.
TEKSTS: SANDRIS GUNVALDIS
FOTO: GUNĀRS JANAITIS
Atbildēt