Lai novērtētu uzņēmēju apmierinātību ar tieslietu sistēmas kvalitāti Latvijā, Rīgas Ekonomikas augstskola (“SSE Riga”) 2016. gada sākumā veica pētījumu, kas balstās uz vairāk nekā 500 uzņēmumu vadītāju aptauju. Atbilstoši šī pētījuma rezultātiem, Latvijas tieslietu sistēmas kvalitāti uzņēmēji atzīst par viduvēju, bet tiesu spriedumu kvalitāti vērtē nedaudz augstāk nekā kopējo tieslietu sistēmas kvalitāti.
Diemžēl, vērtējot Latvijas tieslietu sistēmas kvalitāti, negatīvo vērtējumu ir proporcionāli būtiski vairāk nekā pozitīvo. Pētījuma autors “SSE Riga” asociētais profesors Dr. Arnis Sauka norāda: “Pētījuma dati skaidri norāda uz to, ka, no uzņēmēju redzes viedokļa skatoties, ir liels potenciāls Latvijas tieslietu sistēmas kvalitātes attīstībai, kā arī komunikācijas uzlabošanai ar uzņēmējiem – skaidrojot Latvijas tieslietu sistēmas attīstības progresu.”
No aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem piektā daļa atzina, ka vismaz reizi ir iesaistījušies tiesvedībā, un aptuveni 60% šo pieredzi vērtē kā pozitīvu, bet 40% kā negatīvu. Dr. A. Sauka norāda: “Svarīgi uzsvērt, ka uzņēmējiem ar tiesvedības pieredzi vērtējums attiecībā uz tieslietu sistēmas kvalitāti Latvijā ir zemāks nekā tiem, kam tiesvedības pieredzes nav. Savukārt tiesu spriedumu kvalitāti Latvijas uzņēmēji vērtē nedaudz augstāk kā kopējo tieslietu sistēmas kvalitāti. Tomēr nevienā no gadījumiem uzņēmēju vērtējums skalā no 1 līdz 5 nesasniedz rādītāju 3.”
Vērtējot tiesas spriedumu kvalitāti, būtiski augstāks vērtējums ir uzņēmējiem ar pozitīvu tiesvedības pieredzi pretēji uzņēmējiem, kam pieredze ir bijusi pamatā negatīva.
Vērtējot tieslietu sistēmas kvalitāti Latvijā, uzņēmēji visvairāk ir neapmierināti ar civillietu garajiem izskatīšanas termiņiem. Kopumā uzņēmumu vadītāji šo komponentu vērtē tikai ar 1,99 no iespējamiem 5 punktiem. Interesanti, ka šis vērtējums būtiski neatšķiras atkarībā no tā, vai uzņēmējiem ir vai nav bijusi tiesvedības pieredze.
No tiem aptaujātajiem, kas uzskata, ka izskatīšanas termiņi ir pārāk gari, nedaudz vairāk kā 30% respondentu min, ka “tiesa strādā pārāk lēni”, un aptuveni tikpat liels procents aptaujāto atzīst, ka “kāda no pusēm vai to pārstāvji novilcina lietas izskatīšanu”. Ņemot vērā šo novērtējumu, var secināt, ka šis nav tikai tiesu efektivitātes un kapacitātes, bet arī paša procesa regulējuma jautājums.
“Uzņēmēju sniegtās atbildes skaidri parāda, ka būtu jāturpina skaidrot ar tiesu procesu kvalitāti saistīti jautājumi, jāstrādā pie tieslietu sistēmas kvalitātes pilnveidošanas un tiesu efektivitātes, izvērtējot esošā personāla produktivitāti nolēmumu sagatavošanā un ar to saistīto procesu administrēšanā,” secina pētījuma autors Dr. A. Sauka.
Atbildēt