Šā gada 20. maijā stājušies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pretendentam, attiecībā uz kuru pastāv likumā noteiktie izslēgšanas nosacījumi, piešķir tiesības piedalīties iepirkuma procedūrā gadījumos, kad pretendents spēj pierādīt, ka ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu savu uzticamību un novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Savukārt pasūtītājam ir pienākums izvērtēt pretendenta iesniegtos pierādījumus, attiecīgi lemjot par tā dalību iepirkuma procedūrā.
Tā kā šāds normatīvais regulējums Latvijā iepriekš nav bijis, šajā rakstā ir sniegts vispārīgs ieskats par pretendentu “pašattīrīšanās” (angļu val. – self-cleaning) regulējuma mērķiem, piemērošanas nosacījumiem, kā arī atsevišķiem citiem aspektiem, kas ieinteresētajiem piegādātājiem un pasūtītājiem var būt aktuāli, to piemērojot.
Vispārīgs pārskats
2014. gada 26. februārī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu (Direktīva 2014/24/ES), kuras normas Latvijā bija jāpārņem līdz šā gada aprīlim, paredz virkni pretendentu obligāto un izvēles izslēgšanas nosacījumu, lielākā daļa no kuriem ir piemērota arī iepriekš.
Proti, atbilstoši Direktīvas 2014/24/ES 57. pantam, kā arī Publisko iepirkumu likuma 39.1 panta pirmās daļas 1. punktam pasūtītājam ir pienākums izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja pats kandidāts vai pretendents vai ar to saistītās personas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzītas par vainīgu (a) dalībā noziedzīgā organizācijā, (b) koruptīvu darbību veikšanā, (c) krāpšanā, (d) ar terorismu saistītās darbībās, (e) cilvēku tirdzniecībā vai (f) saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Papildus tam Publisko iepirkumu likuma 39.1 panta pirmās daļas 2., 3., 4., 6. un 7. punktā noteikts, ka dalība iepirkuma procedūrā ir liedzama arī tādiem kandidātiem un pretendentiem, kuri paši vai ar to saistītās personas (a) ir veikušas personu nelegālu nodarbināšanu vai nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma, (b) ir atzītas par vainīgām konkurences tiesību pārkāpumā, (c) ir pasludinātas par maksātnespējīgām vai kuru saimnieciskā darbība ir apturēta, (d) atrodas interešu konflikta stāvoklī, kas nevar tikt novērsts ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem, vai (e) tām ir konkurenci ierobežojošas priekšrocības iepirkuma procedūrā sakarā ar to iepriekšēju iesaisti iepirkuma procedūras dokumentācijas sagatavošanā, kas arī nevar tikt novērstas ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem.
Līdz šim spēkā esošais normatīvais regulējums paredzēja, ka, konstatējot iepriekšminēto apstākļu iestāšanos, pretendents tiek automātiski izslēgts no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā. Šobrīd līdz ar pēdējiem Publisko iepirkumu likuma grozījumiem šo apstākļu konstatēšana pati par sevi nav pietiekams pamats attiecīgā pretendenta izslēgšanai, jo pretendentam tiek dota iespēja pierādīt, ka, neraugoties uz iepriekš pieļautajiem pārkāpumiem, ir atļaujama tā dalība iepirkuma procedūrā, jo pretendents ir veicis nepieciešamos pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību un novērstu tādu pašu vai līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
Kāds ir šāda “uzticamības atjaunošanas” regulējuma mērķis?
Pamatojums tādu pretendentu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrā, kuri iepriekš ir pieļāvuši būtiskus pārkāpumus, ir divējāds. No vienas puses, tai ir preventīva nozīme, lai nodrošinātu, ka iepirkuma procedūrā nepiedalās “uzticību” zaudējušie pretendenti, tādējādi vienlaikus samazinot pasūtītāja iespējamo zaudējumu risku konkrētās iepirkuma procedūras ietvaros. Nav šaubu, ka šādiem pretendentiem, kuri iepriekš ir pieļāvuši būtiskus pārkāpumus, pastāv augstāks atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas vai iepirkuma līguma neizpildes risks. No otras puses, šādu pretendentu izslēgšanai no dalības iepirkuma procedūrās teorētiski var būt arī sodoša funkcija, lai, piemēram, nepieļautu tādu pretendentu dalību iepirkuma procedūrā, kas savu iepriekš veikto prettiesisko darbību rezultātā var būt guvuši nepamatotas priekšrocības, tādējādi kropļojot ieinteresēto piegādātāju brīvu konkurenci.
Taču vienlaikus jāatzīmē, ka viens no ES deklarētajiem pamatprincipiem publisko iepirkumu jomā ir efektīvas konkurences veicināšana, cita starpā nodrošinot pēc iespējas plašāka pretendentu loka dalības iespējas publiskajos iepirkumos (skatīt, piemēram, EST spriedumu Assitur lietā C-538/07). No plašāka pretendentu loka dalības iepirkumu procedūrās ieguvēji ir gan pasūtītāji, gan sabiedrība kopumā, jo pasūtītājiem ir plašākas iespējas izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu par iespējami zemāko cenu, tādējādi ietaupot arī nodokļu maksātāju līdzekļus.
Līdz ar to, pieņemot jauno Direktīvu 2014/24/ES, ES likumdevējs ir izvēlējies dot iespēju publiskajos iepirkumos piedalīties arī tiem pretendentiem, kuriem iepriekš šādas tiesības bija liegtas, ar nosacījumu, ja tie spēj pierādīt, ka ir veikuši nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu savu uzticamību un novērstu tādu pašu vai līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
Kad pastāv pamats uzskatīt, ka ir atjaunota pretendenta uzticamība?
Direktīvas 2014/24/ES 57. panta sestajā daļā noteikts, ka ikviens pretendents, kas nonācis kādā no situācijām, kurās pastāv pamats tā izslēgšanai no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ir tiesīgs iesniegt pierādījumus par to, ka šā pretendenta veiktie pasākumi ir pietiekami, lai pierādītu savu uzticamību, neraugoties uz to, ka pastāv attiecīgs izslēgšanas pamats. Šajā ziņā Publisko iepirkumu likuma 39.3 pantā paredzētais regulējums ir līdzīgs, taču papildus tiek paredzēts, ka kandidātam, pretendentam vai personālsabiedrības biedram šāds skaidrojums un pierādījumi ir jāiesniedz uzreiz kopā ar pieteikumu vai piedāvājumu.
Rodas jautājums – kādos apstākļos būtu pamats uzskatīt, ka ir atjaunota pretendenta uzticamība un tādējādi pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā? Gan Direktīva 2014/24/ES, gan Publisko iepirkumu likuma 39.3 pants paredz trīs veidu pierādījumus:
- pierādījumus par pārkāpuma rezultātā nodarītā kaitējuma pilnīgu atlīdzināšanu vai noslēgtu vienošanos par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu;
- pierādījumus par aktīvu un visaptverošu sadarbošanos ar izmeklēšanas iestādēm un attiecīgo ar pārkāpumu saistīto faktu un apstākļu izskaidrošanu; kā arī
- pierādījumus par konkrētiem un atbilstošiem veiktajiem tehniskajiem, organizatoriskajiem vai personālvadības pasākumiem, lai turpmāk novērstu jaunu pārkāpumu atkārtošanos (piemēram, efektīvu ziņošanas un kontroles sistēmu izveide, regulāru semināru un apmācību veikšana darbiniekiem un klientiem, organizatorisku izmaiņu veikšana uzņēmumā, periodiska atbildīgo darbinieku rotācija, sodu piemērošana darbiniekiem par konstatētajiem pārkāpumiem u.tml.).
Tas, kādas pretendenta veiktās “pašattīrīšanās” darbības būtu atzīstamas par atbilstošām, ir atkarīgs no konkrētā pārkāpuma rakstura un smaguma, kā arī – paša pārkāpēja saimnieciskās darbības apmēra, apgrozījuma, tirgus daļas, kā arī citiem konkrētā gadījuma apstākļiem. Piemēram, mazāk nozīmīgu pārkāpumu gadījumā var pietikt ar uzņēmuma iekšējo atbilstības sistēmu uzlabošanu, efektīvu ziņošanas kanālu izveidi, darbinieku apmācībām u.tml. Turpretī nozīmīgāku pārkāpumu gadījumos vai tad, ja pārkāpumu rezultātā uzņēmums guvis nozīmīgus labumus, visticamāk, var būt nepieciešama arī ārējo uzraugošo institūciju piesaistīšana, uzņēmuma vadības komandas nomaiņa u.c.
To, vai uzņēmuma veiktie uzticības atjaunošanas pasākumi ir atzīstami par atbilstošiem, izlemj pats pasūtītājs, izvērtējot pretendenta iesniegto skaidrojumu un pierādījumus. Pasūtītājam ir tiesības lūgt pretendentu izskaidrot iesniegtos pierādījumus un precizēt, kā arī pasūtītājam ir tiesības prasīt attiecīgā noziedzīgā nodarījuma vai pārkāpuma jomas kompetentajām institūcijām (piemēram, Konkurences padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam u.c.) atzinumus par pretendenta veikto pasākumu pietiekamību uzticības atjaunošanai un tādu pašu vai līdzīgu gadījumu novēršanu nākotnē. Taču gadījumā, ja pats pretendents jau sākotnēji, iesniedzot piedāvājumu, nav sniedzis pasūtītājam nekādu skaidrojumu un pierādījumus, tad pasūtītājam ir pienākums izslēgt attiecīgo pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā kā atbilstošu Publisko iepirkumu likuma 39.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. vai 7. punktā minētajam izslēgšanas gadījumam.
Visbeidzot jāatzīmē, ka, veicot šādu “uzticības atjaunošanas” pārbaudi, pasūtītājam allaž jāievēro vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi. Tā, piemēram, gadījumos, kad pasūtītājs secina, ka attiecīgie pretendenta īstenotie “pašattīrīšanās” pasākumi nav pietiekami, lai pieļautu tā dalību konkrētajā iepirkuma procedūrā, pasūtītājam vienlaikus pastāv tiesības samazināt attiecīgā pretendenta izslēgšanas periodu, tādējādi sekmējot tā tiesības piedalīties kādā no turpmākajiem konkrētā pasūtītāja rīkotajiem iepirkumiem.
Vienlaikus gan jānorāda, ka apstāklis, ka kāds cits pasūtītājs iepriekš ir atjaunojis konkrētā pretendenta uzticamību, nedod tiesības šim pretendentam uz to paļauties citās iepirkuma procedūrās pie citiem pasūtītājiem, jo katrs pasūtītājs ikreiz atsevišķi vērtē pretendenta iesniegtos pierādījumus un lemj par tā dalību iepirkuma procedūrā.
Atbildēt