Tā nu latviešiem kopš sendienām iegājies – jūnijs ir siera mēnesis, decembris – piparkūku mēnesis. Patlaban klāt vasaras saulgriežu laiks, kad daļa saimnieču meklē gardā ķimeņu jeb Jāņu siera receptes un zeltaino ripuli gatavo savā virtuvē, toties piensaimnieki smej, ka viņiem sācies siena laiks. Respektīvi, tāda darba periods, kad vienā mēnesī teju visa gada Jāņu siera norma jādabū gatava un jāsaridā pa tirgus plauktiem. Šā gada jūnijs Jāņu siera sakarā īpašs ir pieciem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem. “Valmieras piens”, “Rankas piens”, “Lazdonas piensaimnieks”, “Straupe” un “Dundaga” sieram ieguvuši Eiropas Savienības marķējumu “Garantētā tradicionālā īpatnība”. Tas nozīmē, ka Jāņu sieru pēc senās receptes – no biezpiena un tieši ar šādu nosaukumu un atbilstošu ES logo – pārdot drīkst tikai šie piensaimnieki.
Ja pašķirstām Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapu internetā, tad redzam, ka pašvaldību un uzņēmumu iepirkumu konkursa uzvarētāju vidū līdzās citiem vismaz Vidzemē dominē šis augstākminētais piecnieks. Visus tajos ražotos piena produktus pieprasa ļoti lielā daudzumā, bet jūnijs ar siera patēriņu esot pāri visam.
PKS “Straupe” tirdzniecības vadītāja Jana Velvele atzīst, ka no visa gada laikā ražotā Jāņu siera daudzuma pusi iztirgo laikā no maija vidus līdz Pēterdienai: “Līgo un Jāņi ir pārdošanas apjoma kulminācija. Savukārt pārējos gada mēnešos varam teikt, ka šo sieru un otru līdzīgo – ķimeņu sieru – pērk tādēļ, ka tas ir Latvijas nacionālais produkts. Šis siers tiek vests uz kaimiņvalstīm kā suvenīrs, tiek dāvināts prezentācijas pasākumos. Arī patlaban daudzi uzņēmumi mums ir pasūtījuši Jāņu sieru svētkiem kolektīvos un dāvināšanai saviem darbiniekiem.”
“Straupes” Jāņu siers šogad brauks pat uz Briseli, lai eiroparlamentāriešiem uz mirkli radītu Latvijas nacionālo svētku noskaņu. Ciemkukuli solījies nogādāt Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Savukārt vasaras dažādajos svētku un sporta pasākumos “Straupe” plāno gan tirgot, gan dāvināt savu ražoto saules ripuli.
Uz jautājumu, ko uzņēmumam nozīmē Eiropas Savienības atzinība, Jana Velvele atbild, ka vispirms jau atpazīstamību: “Patīkami, ka stiprina ne tikai kultūrvēsturiskās saiknes, bet arī valstu
gastronomiskās tradīcijas. Līdzko kāds pārtikas produkts šādā veidā kļūst atpazīstams, to ir vieglāk pozicionēt arī tirgū. Reizē Eiropas marķējums pircējiem garantē augstāku produkta kvalitāti un to, ka ražošanas procesā netiek izmainīta receptūra.”
“Straupes” Jāņu siers top arī pavisam jaunā katlā. To uzņēmums nopirka 2013. gadā īstenotā attīstības un paplašināšanās projekta “Pasākumi ražošanas un tehnoloģisko procesu uzlabošanai” ietvaros. “Straupē” Jāņu sieru un ķimeņu sieru gatavo jau divdesmit gadus.
Arī AS “Valmieras piens” (“Food Union” grupa) Jāņu sieru jūnijā saražo gandrīz divdesmit reižu vairāk nekā citos gada mēnešos. Valdes priekšsēdētājs Māris Cers stāsta: “Ražojam sieru arī pēc iestāžu un sabiedrisko organizāciju pasūtījuma, siers ir vests uz Briseli, tas vienmēr ir galdā dažādos ar Līgo svētkiem saistītos pasākumos un teātra izrādēs – noteikti “Skroderdienās Silmačos”. Atzīstami, ka tika izveidota garantētām tradicionālajām īpatnībām paredzēta shēma, lai aizsargātu tradicionālās ražošanas metodes un receptes, palīdzot šo produktu ražotājiem piedāvāt tirgū un nodot patērētājiem informāciju par viņu tradicionālo recepšu un produktu pievienoto vērtību paaugstinošām pazīmēm.”
“Valmieras piens” ražo ķimeņu sieru pēc senām receptēm – tieši tā, kā latvieši to darījuši jau iepriekšējos gadsimtos.
AS “Rankas piens” jau gadiem kā prioritāti akcentē Jāņu siera ražošanu. Uzņēmuma vadītājs Aldis Spalviņš apliecina, ka vienā pašā jūnijā saražojot aptuveni simts tonnu Jāņu siera: “Šogad esam noslēguši līgumu ar “Maxima” tīklu un veikaliem piegādāsim Jāņu sieru sirds formā un 300 – 400 gramu svarā. Tāpat ražojam arī mazos apaļos 20 gramu smagos Jāņu sieriņus ar skaistiem attēliem. Jau kopš maija darba ir ļoti daudz, un ik dienu pieņemam no klientiem jaunus pasūtījumus.”
Līdz ar Jāņu siera iekļaušanu Eiropas Savienības garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā var rasties problēmas tiem mājražotājiem, kas pārdod savu gatavoto sieru ar nosaukumu “Jāņu siers”. Patlaban to vairs nedrīkst darīt, jo atbilstoši Eiropas pārtikas shēmām ir noteiktas gan receptes, gan uzņēmumi, kam piešķirtas šīs tiesības. Shēmām ir arīdzan vienojošais elements: produktu marķējums ar īpašiem logotipiem un katrā valstī izveidota kontroles un uzraudzības sistēma, kuras ietvaros pārbauda produktu atbilstību kritērijiem. Tie ir divi būtiskākie aspekti, kas šos produktus atšķir no dažādu privāto shēmu ražojumiem. Privātajās shēmās bieži vien nav zināmi ne kritēriji, ne tas, vai produkts atbilst izvirzītajiem nosacījumiem.
Savukārt ieguvums no ES pārtikas kvalitātes shēmām ir tāds, ka ražotājiem ir iespēja marķēt produktus ar ES un Latvijā atpazīstamiem logo, bet produktu atpazīstamība, kā zināms, vienmēr pastiprināti piesaista tūristu uzmanību. Pārtikas shēmas nodrošina arī lielāku patērētāju uzticēšanos. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests ir tā institūcija, kas kontrolē, lai šie produkti atbilstu shēmā izvirzītajai kvalitātei. Eiropā jau ir izveidota arī kopēja datubāze, kurā fiksēti pārtikas kvalitātes shēmās iekļautie produkti no visām valstīm.
Patlaban Eiropas Savienības nacionālo produktu reģistros vēl no Latvijas ir salināta rudzu rupjmaize, sklandrausis, Carnikavas nēģi, pelēkie zirņi, bet atzinumu gaida Rucavas baltais sviests.
Atbildēt