Beverīnas novada SIA “Abula”, kurā ražo Brenguļu dzīvo alu, sākta Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma “Investīcijas materiālajos aktīvos” apakšpasākuma “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” projekta īstenošana. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir iespēja izmantot vairāk nekā 107 tūkstošus eiro alus fermentācijas un aukstuma iekārtu iegādei un līdz ar to palielināt arī ražošanas jaudu.
Tā kā jūnijs ir mēnesis, kad svinam saulgriežus, Līgo, Jāņu un Pēteru dienu, “Abulas” aldari smej, ka viņiem tas esot īsts “siena laiks”. Faktiski iešūpošanās jau sākoties Lieldienās, un, ja vien saulīte dāsni piesilda dienas, pēc alus pieprasījums ilgstot līdz pat rudenim. Gada nogalē apkopotie grāmatvedības rēķini liecina, ka vidēji tiek saražots un patērēts teju pusmiljons litru gan tumšā, gan gaišā alus, kas darīts pēc īpašām receptēm.
Kopš 1993. gada “Abula” ir Freivaldu ģimenes uzņēmums. Izveidots, lai turpinātu kādreizējā Valmieras rajona kolhoza “Abula” alus darītavas darbību. Šobrīd Brenguļu alus slava ir aizskanējusi tālu: to pieprasa pašu mājās visā Vidzemē, Rīgas lielveikalu speciālajos alus stendos, izbraukuma tirdzniecībā, kāzās, jubilejās, pat Saeimā deputātiem garšojot un, protams, Brenguļu pagasta centrā izveidotajā alus dārzā.
Viens no SIA “Abula” īpašniekiem – aldaris Māris Freivalds – mūsu tikšanās reizē izrāda pagrabu, kur milzīgos kublos dzīvojas alus. Pēc kāda laika tas, sapildīts pudelēs, ozolkoka muciņās vai speciālos metāla traukos, sāks ceļu pie visiem, kam garšo alus, un viņi varēs uzdungot “Čikāgas piecīšu” alus slavēšanas dziesmu ar viedajiem vārdiem: “Un pārējie dzērieni, teikšu jums atklāti, ir vien samazgas!”
– Varam, protams, pasmaidīt kā jau saulgriežu laikā, taču runāsim arī par nopietno. Tādēļ, lūdzu, pastāstiet par jauno projektu un Eiropas atbalstu.
M. Freivalds: – Mūsu līdzšinējā prakse ir attīstīties tikai par saviem līdzekļiem, jo diemžēl ir ļoti maz atbalsta programmu, kurās varētu startēt alus ražotāji. Mēs ilgi pētījām piedāvājumu, sekojām sludinājumiem, līdz atbilda tēmai. Jā, pārtikas ražotāji, lauksaimnieki, pat dažādu produktu pārstrādātāji – viņiem ir vienkāršāk un vieglāk pieejamas dažādas programmas, kamēr aliniekiem gandrīz neviena. Pirms dažiem gadiem mums bija pirmais ne pārāk apjomīgs Eiropas atbalsta projekts, ar kuru pat dažādus kuriozus piedzīvojām. Lauku atbalsta dienestā nekādi nevarēja saprast, kādēļ alus ražotājiem nepieciešams traktors ar pacēlāju. Runāja, brauca, pētīja. Līdz tikām pie projekta apstiprināšanas, ilgi vajadzēja pierādīt, ka mūsu ražotne atrodas ļoti reljefā vietā, ka izejvielas nav iespējams ar rokām noliktavās sanest, ka pie tām pat ar normālu mašīnu piebraukt nevar.
– Tagadējais projekts tad, iespējams, uz kādu laiku atkal ir vienīgais.
– Kaut kas jau nolietosies, un vajadzēs domāt par kādas iekārtas nomaiņu. Bet pagaidām jāīsteno šis. Gada nogalē visam jābūt kārtībā. Skaidrs gan, ka ar Eiropas naudiņu vien nepietiks, vajadzēs arī savus līdzekļus papildus kāda darba paveikšanai.
– Kāda ir jūsu pieredze ar iepirkuma izsludināšanu un pretendenta izvēlēšanos, ar kuru noslēdzāt līgumu?
– Mūsu priekšnoteikums bija zemākā cena. Konkursā pieteikumus iesniedza daudzi, taču jau atlases laikā saskārāmies ar faktu, ka vienkārši ir firmas, ja tā varētu izteikties, gaisa jaucējas. Tās atsūta savu piedāvājumu, un viss. Kad atklājām dažas neprecizitātes un nekorektumu, zvanījām ar domu lūgt pieteikumu pārstrādāt. Un izrādījās, ka tādas firmas nemaz vairs nav! Likvidējusies. Kas notiktu, ja dokumenti atbilstu un šī firma būtu uzvarētāja? Tad, protams, sarežģījumi mūsu darbā neizpaliktu. Nesaprotu, kādēļ vajadzīga šāda spēlēšanās.
– Vai uzvarētāju firmu zinājāt, un vai viņu piegādātās tehnoloģijas alus darīšanai būs atbilstošas?
– Jā. Mums jau ir pieredze, ko vispār piedāvā Latvijas tirgū, kāda ir iekārtu kvalitāte, jauda. Arī uzvarētāja firma ir populāra alus ražotāju uzņēmumos. Jā, tai ir pietiekama gan pieredze, gan stabilitāte Latvijas tirgū.
– Jūs vienmēr uzsverat, ka Brenguļu alus ir dzīvais alus, tātad arī realizācijas termiņi nav mēnešu garumā. No kā tad top šāds dabisks produkts?
– Brenguļu alus ir nefiltrēts un nepasterizēts, tādēļ realizācijas termiņš ir tikai desmit dienas. Sākumā izveidoju gaišā alus recepti, vēlāk arī tumšajam. Ir jau savi noslēpumi, bet pamatā trīs produkti: apiņi, iesals un ļoti tīrs ūdens no dziļurbuma. Kopš “Latraps” ir atvēruši iesalnīcu, iesalu pērkam no viņiem. Tas ir kvalitatīvs un mūsu prasībām atbilstošs. Protams, mieži audzēti Latvijā. Apiņus pērkam Čehijā. Šobrīd esam izvēlējušies šķirni, kas Brenguļu alum dod vislabāko garšu.
– Šī tomēr ir lielražošana. Vai pats mācētu mājās tikai vienu mučeli alus noraudzēt?
– Mācētu gan. Pamatreceptes jau neatšķiras.
– Ja uz veikala plauktiem paskatās, tad šķiet, ka ir ļoti daudz alus ražotāju un dzēriena dažādību, par nosaukumiem pat nerunājot. Kā jūs uztverat tik lielu konkurenci?
– Veselīgi. Brenguļu alum ir savi piekritēji jau gadiem – tātad apliecinājums, ka ražojam kvalitatīvu mantu. Tāpat acīmredzot ir citu ražotāju produkcijai arī.
– Vai tādam speciālistam kā jūs izgaršojot ir iespējams noteikt alum pievienotās izejvielas un varbūt kaut ko nošpikot savas receptūras dažādošanai?
– Var uzķert tikai atsevišķas nianses, bet neviens meistars nevar pagatavot tieši tādu pašu alu, ar tieši tādu garšu. Vismaz Brenguļu alu ne.
– Nesen veselības ministrs Belēvičs rosināja ieviest izmaiņas Alkohola aprites likumā, lai aizliegtu tirgot alu divu litru plastmasas pudelēs, kur bieži vien alus varbūt ir tikai nosaukumā. Vismaz – ņemot vērā zemo cenu par tik prāvu trauku. Kādas ir jūsu domas šajā lietā?
– Alus jau ne pirmo reizi kļūst par uzbrukuma objektu, taču ar aizliegumu nekas nebūs līdzēts. Kas attiecas uz cenu, tad tā vienkārši ir dempingošana.
– Jums Brenguļos šobrīd ir ne vien ražotne, bet arī Alus sēta un atpūtas vieta Abula upes krastā. Viss veidots no koka, ir skulptūras, apstādījumi. Tā ir jūsu ideja?
– Gan mana, gan ģimenes. Paši esam arī izpildītāji, jo gribas, lai tiem, kas atbrauc uz pagastu, uz mūsu alus darītavu, acīm paveras sakoptība un skaistums.
Fakti
- Alus darītava dibināta 1969. gadā kā kolhoza “Abula” palīgražotne.
- 1993. gadā Freivaldu ģimene nodibina lauksaimniecības uzņēmumu SIA “Abula”, lai turpinātu Brenguļu alus ražošanu.
- Uzņēmums atrodas Abula upes krastā ēkā, kur savulaik darbojusies hidroelektrostacija. Tās pagrabos patlaban notiek alus norūgšanas process.
- Gadā tiek saražots aptuveni pusmiljons litru alus.
- Alus garšas uzlabošanai izmanto aptuveni tūkstoš kilogramu augstvērtīgu apiņu.
- No 2014. gada ražošanā tiek izmantots LPKS “Latraps” miežu iesals.
- SIA “Abula” nodarbināti 18 strādājošie.
- Alu klientiem piegādā ar ražotnes transportu.
Atbildēt