Izvērtējot 2007. – 2013. gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā īstenotos projektus uzņēmējdarbības atbalstam reģionos, secināms, ka Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības uzrādījušas augstākos rādītājus.
Saskaņā ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā pieejamajiem datiem par pabeigtajiem vai ieviešanas procesā esošiem ES struktūrfondu projektiem Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās īstenoti 75% no visiem Latvijas reģionos īstenotajiem projektiem uzņēmējdarbības atbalstam.
Rīgā realizēts 2141 projekts, investējot uzņēmējdarbībā 35 miljonus eiro, savukārt Pierīgā – 520 projekti 12 miljonu eiro vērtībā.
Tomēr, salīdzinot ES līdzfinansējuma apmēru ar citiem plānošanas reģioniem, Rīgas plānošanas reģiona uzņēmēju un uzņēmējdarbības atbalsta struktūru realizētajos projektos atbalsts bijis vismazākais – Rīgā 48,2% jeb 17 miljoni eiro, bet Pierīgā 42,7% jeb 5 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse no projektu kopējā budžeta saistāma ar to ieviesēju ieguldījumu. Tajā pašā laikā citos plānošanas reģionos konkrētās prioritātes ietvaros kopējā ES fondu proporcija projektos bijusi no 55,0% (Vidzemē) līdz 68,4% (Zemgalē).
Taču 2007. – 2013. gada plānošanas perioda fondu finanšu pieejamība uzņēmējdarbības attīstībai Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās bijusi ierobežota. Tas arī redzams, analizējot datus par struktūrfondu atbalstu reģionā, piemēram, uz vienu iedzīvotāju Pierīgas reģions saņēmis tikai 14,60 eiro atbalstu, Rīga – 26,57 eiro, kamēr pārējos plānošanas reģionos ES fondu proporcija uz vienu iedzīvotāju bijusi no 55,46 eiro (Vidzeme) līdz 111,18 eiro (Zemgale). Neskatoties uz to, Rīgas un Pierīgas uzņēmēji aktīvi izmantojuši visas piedāvātās iespējas piesaistīt papildu ES finanses attīstībai, neņemot vērā, ka pieejamais ES fondu līdzfinansējums vidēji vienam projektam nav bijis ievērojams: Rīgā tie bija tikai 7955,39 eiro uz projektu, bet Pierīgā 10 321,32 eiro.
Īstenojot projektus ES fondu aktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana un ārvalstu investīciju piesaiste”, “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem”, “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmajās teritorijās”, “Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai”, “Atbalsts ieguldījumiem sekmējošā publiskā infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstībai” un “Klasteru programma”, visaktīvākie bijuši Mārupes, Ogres novada un Jūrmalas pilsētas uzņēmēji. Mārupes novadā īstenoti 115 projekti, piesaistot finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai 1 593 967,51 eiro apmērā, Ogrē 51 projekts par 964 020,55 eiro, bet Jūrmalā 46 projekti 320 065,49 eiro apmērā. Ar ES struktūrfondu (2007 – 2013) ieguldījumu katras pašvaldības teritorijā un pašvaldībās īstenotajiem projektiem katrā aktivitātē/apakšaktivitātē ikviens interesents var iepazīties reģionālo struktūrfondu un uzņēmējdarbības centru kopīgi veidotajā un uzturētajā interneta vietnē http://www.esfinanses.lv/lv/a/lapa/es-fondu-projekti [1], kas ir vienīgais šādas informācijas resurss.
Rīgas plānošanas reģions (RPR) ir viens no valsts izveidotajiem plānošanas reģioniem, kas aptver galvaspilsētu Rīgu un 30 novadus Latvijas centrālajā daļā, tostarp Jūrmalas, Tukuma, Ogres, Salacgrīvas, Limbažu, Siguldas novadu. Rīgas plānošanas reģionam, pateicoties tā atrašanās vietai, ir liela ietekme valsts ekonomikā, tūrismā, kultūrā un izglītībā. Kā valsts institūcija, kas pakļauta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Rīgas plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, starptautisku projektu īstenošanu plānošanas reģionā, kā arī veikt sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu un ES struktūrfondu informācijas centra funkcijas. Vairāk par Rīgas plānošanas reģionu – www.rpr.gov.lv.
Dace Grīnberga,
Rīgas plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centra vadītāja
Atbildēt