Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” sabiedrības uzmanību aizvien turpina pievērst ar vilcienu iepirkumiem. Gan ar tai piederošo dīzeļvilcienu modernizācijas iepirkumu, gan arī ar jauno pasažieru vilcienu iepirkumu. Kas notiek šajos iepirkumos un kad varēsim braukt ar modernākiem vilcieniem nekā patlaban, intervijā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ANDRIS LUBĀNS.
–Patlaban paredzēts, ka “Pasažieru vilciena” par Eiropas Savienības līdzekļiem finansēto dīzeļvilcienu modernizācijas projektu, kuru realizē pilnsabiedrība “DMU vilcieni”, varēs īstenot līdz 2016. gada 30. jūnijam. Vai izdosies paspēt?
A. Lubāns: – Mēs ļoti ceram, ka paspēsim, taču tas ir atkarīgs no projekta īstenotāja “DMU vilcieni”. Mēs, protams, sekojam līdzi progresam. Patlaban izskatās, ka līdz 30. jūnijam sastāvi varētu būt nodoti.
– Līdz 30. jūnijam ir jābūt nodotiem visiem sastāviem?
– Jā, pilnīgi visiem.
– Kad varētu parādīties pirmais?
– Projekta izpildītājs pirmo sastāvu solīja februārī, tomēr, ņemot vērā, ka sertifikācijas process objektīvu iemeslu dēļ aizņem ilgāku laiku, būs nobīdes. Janvārī, kad notika izmēģinājumi, dabas apstākļi bija sarežģīti, tomēr dažādus bremzēšanas testus var izpildīt tikai noteiktos temperatūras apstākļos. Mēs kontaktējamies arī ar sertifikācijas institūciju, un tā apgalvo, ka viss norit pēc plāna, ka nav būtisku atkāpju vai neatbilstību, kas liegtu nodot vilcienus pirmā ceturkšņa beigās vai otrā ceturkšņa sākumā.
Patlaban izmēģinājuma braucieni ir veikti ar trim renovētajiem sastāviem, kas ir saistīti ar sertifikāciju, šobrīd notiek dokumentācijas kārtošana. Tālāk jau ir darbības, ko veic dzelzceļa tehniskā inspekcija, “Latvijas dzelzceļš” kā infrastruktūras pārvaldītājs, lai varētu dot galīgo atļauju, ka vilciens ir droši ekspluatējams uz sliedēm. Paralēli sertifikācijas procesam “Pasažieru vilciens” ir sācis skatīt sev interesējošos jautājumus – vai tas, kas ir izdarīts, atbilst pasūtītajam, lai pēc visu atļauju saņemšanas maksimāli ātri sāktu renovēto vilcienu ekspluatāciju.
– Ņemot vērā šo kavēšanās apmēru, cik reāli bija iepirkumā iestrādātie termiņi? Pirmajam sastāvam bija jābūt nodotam jau pērn maijā. Tā ir tikai projekta izpildītāja vaina vai arī pasūtītājam vajadzētu uzņemties atbildību, ka nebija reāli termiņi?
– Pirmajam vilcienam atbilstoši sākotnējam plānam pēc modernizācijas bija jābūt atgūtam jau pagājušā gada februārī. Šo laiku noteica Eiropas Savienības fondu izmantošanas termiņš. Jau tad bija skaidrs, ka projekts ir ļoti sarežģīts, un tas arī pierādījās tā īstenošanas gaitā. Gan projektēšana, gan modernizācijas sākumposms prasīja diezgan daudz papildu laika.
Protams, mēs varam gribēt, lai vilcienus modernizētu agrāk, bet tas nav īsti mūsu kompetencē, mēs nevaram viņu vietā skrūvēt, metināt utt. Mēs esam izpildījuši pilnīgi visu, kas ir rakstīts līgumā attiecībā uz mūsu maksājumiem, mēs esam sekojuši līdzi projekta organizācijai, centušies palīdzēt ar kvalitātes, projekta, riska vadību, bet viņu vietā mēs nevaram pabeigt darbus.
– Šī ir tā nauda, ko pārdalīja no jauno elektrovilcienu pirkumam paredzētās summas?
– Jā, tā bija tā nauda, kas tolaik netika apgūta, daļa tika novirzīta pasažieru dzelzceļa infrastruktūrai – 16 stacijas tika modernizētas Jūrmalas, Jelgavas virzienā, paaugstināti peroni, veikti citi darbi.
– Dīzeļvilcienu modernizētājiem – “DMU vilcieni” – pērn maijā aprēķinātā soda nauda jau bija vairāku simt tūkstošu eiro apmērā. Kas ar to notiek – tā ir samaksāta? Cik liela tā ir patlaban?
– Soda nauda ir paredzēta līgumā, to rēķina par katru kavēto dienu, kad vilciens nav atpakaļ nosūtīts pēc sākotnēji noteiktā grafika. Tātad kopš aizvadītā gada februāra. Soda naudas aprēķina pēdējā diena ir tā diena, kad pasūtītājs vilcienu saņem pēc modernizācijas. Tātad patlaban soda naudu vēl rēķina.
Pēc līguma nosacījumiem mums ir jāveic pēdējie maksājumi tad, kad ir saņemti visi vilcieni. Faktiski soda nauda tiks iegūta, nesamaksājot pēdējo maksājumu, nevis samaksājot un tad mēģinot to dabūt atpakaļ.
– Kāda varētu būt šī summa?
– Tā tuvojas maksimālajai robežai – 10%, kas ir paredzēti līgumā.
– Šiem uzņēmumiem, kas apvienojušies “DMU vilcienos”, arī nesokas īpaši labi. Ja jūs nesamaksājat pēdējo maksājumu, tiem, maigi sakot, būs vēl grūtāk. Komerclikums gan jums liek pret viņiem vērsties.
– Mums galvenais ir laikus saņemt modernizētos vilcienos un nezaudēt Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļus. Cik zināms, arī izpildītāji ir ieguldījuši savus līdzekļus un arī viņu interesēs ir nodot tos pēc iespējas ātrāk un saņemt atlikušos maksājumus. Mums patlaban nav nekāda iemesla diskusijām par soda naudu, jo tas, pirmkārt, ir negrozāmi ierakstīts līgumā, otrkārt, šajā projektā ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums, attiecīgi nepamatota soda naudas neiekasēšana pārvērtīsies korekcijās no Eiropas Komisijas puses. Tāpēc šāda doma netiek apsvērta.
– Noteikts, ka izdevumi, kurus šajā projektā veiks pēc 2015. gada 31. decembra, lai pabeigtu projekta īstenošanu, būs jānodrošina “Pasažieru vilcienam”. Par kādu summu ir runa?
– Līdz ar projekta termiņa pagarināšanu mēs esam ieguvuši iespēju to pabeigt vēlāk par pusgadu. Savukārt par attiecināmajiem maksājumiem varēs uzskatīt tos, kas ir veikti pagājušajā gadā. Pagājušajā gadā mēs esam samaksājuši aptuveni 50% no visa projekta.
– Latvijas pusei vēl bija jāpanāk vienošanās ar Eiropas Komisiju, lai vispār varētu šīs izmaksas attiecināt. Tā ir panākta?
– Pēc jebkura projekta beigām Eiropas Komisija veic pārbaudi, vai izmaksas ir pamatotas. Tā mums vēl būs priekšā. Bet tas, ka ar Ministru kabineta lēmumu ir pagarināts termiņš, nozīmē, ka tas, kas ir samaksāts pagājušajā gadā, paliek, ja projekts tiek pabeigts, vilcieni pieņemti, soda naudas norēķinātas. Bet, ja mēs nespējam noteiktajos termiņos projektu realizēt, tad gan ir jautājums par finanšu korekciju no Eiropas Komisijas puses.
– Tātad Eiropas Komisija nevar pateikt, ka termiņš fondu apguvei bija šāds, bet jūs to esat darījuši jau ārpus tā un attiecīgi neko nedabūjat.
– Termiņa dēļ ne. Viņi var nākt skatīties, vai mēs esam izmaksājuši pamatoti, tās ir klasiskās pārbaudes. Pērn pie mums bija Finanšu ministrijas audits. Pirms piešķīra mums termiņa pagarinājumu par pusgadu, viņi nāca un pārliecinājās, ka projekts ir tādā gatavības stadijā gan no darbu izpildes, gan apmaksas viedokļa, ka ir iespējams to pagarināt par pusgadu. Ja būtu bijušas kaut vismazākās šaubas, Finanšu ministrija nebūtu piekritusi Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kas noteica projekta izpildes termiņu.
Neatkarīgs auditors pilnsabiedrībā veica maksājumu pārbaudi, kas apliecināja to, ko mēs paši esam pārbaudījuši – ka izmaksas ir veiktas. Respektīvi, ka tā nauda, ko esam samaksājuši avansā, ir rezultējusies darbā, agregātos, kuri ir uzstādīti vilcienos, utt.
– Decembra beigās ziņojāt, ka “Pasažieru vilciena” jauno elektrovilcienu iepirkuma otrajai kārtai kvalificējušies visi pieci pretendenti. Vai uzaicinājums uz otro kārtu jau izsūtīts?
– Nē, uzaicinājums uz otro kārtu vēl nav izsūtīts. Šobrīd mēs atbilstoši pastāvošajām procedūrām veicam otrās kārtas dokumentācijas saskaņošanu. Dokumenti ir nosūtīti ministrijām tālākai saskaņošanai. Kad mums būs akcepts, tūlīt sūtīsim uzaicinājumu uz otro kārtu visiem pieciem pretendentiem.
Tiktāl varu teikt, ka esmu gandarīts, jo no pieciem pretendentiem ir palikuši visi pieci, nevis viens vai divi. Tas ir ļoti labi, jo visi pieci ir visnotaļ cienījami ražotāji, visiem ir izstrādājumi, kas jau brauc pa sliedēm vai ir projektēšanas stadijā, vai arī zinām, ka viņi ir spējīgi gan projektēt, gan saražot un piegādāt visus 32 vilcienus. Protams, mēs ceram otro kārtu sākt pēc iespējas drīzāk.
– Kad iepirkums varētu beigties un parādīties pirmie vilcieni?
– Iepirkums varētu beigties ne agrāk kā gada vidū. Pretendentiem būs divarpus mēneši, lai sagatavotu un iesniegtu savu piedāvājumu, pēc tam būs piedāvājumu vērtēšanas process. Jāņem vērā, ka projekts ir gana komplicēts, un, atskatoties uz iepriekšējiem gadiem, varētu būt arī kādas pārsūdzības, kas, protams, aizņems laiku. Mēs ceram, ka gada vidū, varbūt gada otrajā pusē mums izdosies noslēgt līgumu.
– Kādas ir aptuvenās projekta izmaksas, ierēķinot bankas kredītu un citus maksājumus?
– Izmaksas mēs droši vien skaitīsim, kad būs parādījušies piedāvājumi. Vērtēšanas procesā mēs vērtēsim ne tikai to, cik vilciens maksā, vērtēšanas pamatkritērijs būs izmaksas visā vilciena dzīves ciklā uz vienu sēdvietu. Tomēr ir atšķirība, vai vienam vilcienam būs 401 sēdvieta vai 449, tas ietekmē mūsu biznesa iespējas un ieņēmumus. Tāpat vilcienam dzīves ciklā jāveic noteikti remontdarbi, vienam varbūt vairāk, otram mazāk, vienam tas izmaksā lētāk, otram dārgāk. Salīdzināšanas mehānisms būs apmēram šāds – cik maksā kopumā, cik patērē elektroenerģiju, cik būs nepieciešami līdzekļi remontiem un līdzīgas izmaksas. Salīdzināsim izdevīgumu visā vilciena dzīves ciklā. Ja vilcienam ir jākalpo vairākus desmitus gadu, izmaksas pret sākotnējo cenu var dubultoties.
– Izskanējušie 200 miljoni eiro ir šī starta cena vai jau viss dzīves cikls kopumā?
– Tā ir ļoti aptuvena cena, kuru jebkurš var aprēķināt, paskatoties iepriekšējos piedāvājumus. Ja redzam, ka vidēji sastāvs maksā 6,5 miljonus eiro, tad pareizinām ar 32 un tas aptuveni sanāk. Redzēsim, kādi būs piedāvājumi.
– Vilcienu iegādei uzņēmums iecerējis ņemt kredītu. Kāda ir interese no bankām?
– Esam sākuši konsultācijas ar bankām par to, kādi varētu būt nosacījumi, vai aizdevumu varētu sniegt viena banka vai arī jāņem sindicētais kredīts – no vairākām bankām kopā, kādiem rādītājiem mums ir jāatbilst, lai mēs vispār varētu pretendēt uz šādu kredītu. Bankas mēs pastāvīgi informējam par to, sākot jau no aizvadītā gada vasaras, kad apstiprināja stratēģiju. Bankas ļoti interesē notikumu secība, stratēģija, biznesa modelis, kāpēc tik jāmaksā, kāpēc iepirkuma procedūra un citi nosacījumi. Bankas visā šajā procesā mums ir klāt, regulāri sniedzam informāciju, lai tajā brīdī, kad mums būs nepieciešams finansējums, tām jau tas viss būtu zināms. Tad arī tām būs vērtējums, vai startēt, ar kādiem procentiem, kādi ir citi nosacījumi. Strādājam ar bankām, jo saprotam, ka iepirkuma konkursa rezultāts neko nedod bez finansējuma.
– Ņemot vērā agrāk izskanējušās diskusijas par “Pasažieru vilciena” finansiālo stāvokli gan saistībā ar iepriekšējiem iepirkumiem, gan dzelzceļa infrastruktūras tarifiem un citiem tematiem, kā tas ietekmē sarunas ar bankām? Kā jūs pārliecināt bankas, ka uzņēmums spēs segt savas saistības?
– Tieši tāpēc mēs strādājam ar bankām, jo bankas gribēs saprast mūsu finanšu situāciju. Arī mūsu pagājušā gada pārskatu auditē viena no lielākajām auditorkompānijām, jo saprotam, ka svarīgs ir nopietna auditora atzinums par mūsu finanšu situāciju.
Protams, viens no mūsu lielajiem aktīviem ir valsts pasūtījuma līgums līdz pat 2031. gadam. To arī bankām stāstām – ja mēs strādājam un izpildām to, kas ir rakstīts līgumā, pasūtītājs garantē izdevumu un zaudējumu segšanu.
– Kā izvēlēsieties, ar kuru banku strādāt? Rīkosiet iepirkumu?
– Mēs patlaban to vērtējam. Šobrīd un, iespējams, visa šī pusgada laikā naudas cena būs zema, tas ir labs brīdis, lai iesaistītos šādā projektā un ņemtu kredītus. Mēs veicam pārrunas ar divām institucionālajām bankām. To pārstāvju vizīte bija secīgs turpinājums darbībām, kas veicamas, lai piesaistītu kredītresursus jaunu elektrovilcienu iepirkuma projekta finansēšanai. Abas bankas izteica vēlmi piedalīties projektā.
Lai palielinātu konkurenci un iegūtu maksimāli izdevīgāku finansējuma piedāvājumu, ir apzinātas arī lielākās Latvijas komercbankas, tās ir iepazīstinātas gan ar jauno vilcienu iegādes projektu, gan ar plānoto uzņēmuma attīstību. Ir pārrunāti iespējamie finansējuma varianti, lai iegūtu pēc iespējas labāku piedāvājumu konkursā. Visas bankas izrādīja lielu ieinteresētību projekta finansēšanā.
Līdz tam mēs nonāksim tad, kad sapratīsim, kāda būs līguma summa un kad tā būs vajadzīga. Līdzekļi nebūs vajadzīgi uzreiz, bet, visticamāk, sākot ar 2017. gadu. Tad arī risinājumu īstenosim.
TEKSTS: LAURA CIBULE, IVO BUTKEVIČS
FOTO: NO AS “PASAŽIERU VILCIENS” ARHĪVA
Atbildēt