Starptautiskā lidosta “Rīga” neapšaubāmi ir Latvijas valsts vizītkarte tās viesiem. Kāda tā ir? Izrādās, valsts valstī. Par pasažieriem neredzamo iepirkumu darbu, kas nodrošina raitu lidostas darbību un arīdzan drošību, stāsta valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” Iepirkumu nodaļas vadītāja DACE POMMERE un lidostas vides pārvaldnieks RONALDS VEISS.
– Starptautiskā lidosta “Rīga” ir viens no tiem pakalpojumu sniedzējiem, kura iepirkumu kārtību regulē Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Šī kārtība ir atšķirīga no Publisko iepirkumu likumā noteiktās kārtības. Kā lidostā veicat iepirkumus?
D. Pommere: – Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir saistoši likumā noteiktie sliekšņi, kad iepirkums ir jāizsludina IUB mājas lapā. Precēm un pakalpojumiem tie ir 414 000 eiro (bez PVN) un būvdarbiem 5 186 000 eiro (bez PVN).
Neatkarīgi no tā, mums pašiem ir iekšējā iepirkumu procedūra, kas ir izstrādāta, ievērojot IUB vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, saskaņā ar ko tiek rīkoti visi VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” iepirkumi. Visi iepirkumi, kas nepieciešami lidostai, no pirmā centa tiek organizēti atbilstoši šai procedūrai. Tāpat atbilstoši šai procedūrai nepieciešamajiem iepirkumiem tiek gatavota iepirkumu dokumentācija un tie tiek publicēti mūsu mājas lapā, kā arī par tiem tiek gatavotas publikācijas plašsaziņas līdzekļos. Vienīgā atšķirība – iepirkumi, kas tiek organizēti saskaņā ar lidostas iekšējo iepirkumu procedūru, netiek izsludināti IUB mājas lapā. Ik gadu veicam aptuveni 400 iepirkumus, to skaitā ir gan kancelejas preces un uzlīmes, gan speciālās tehnikas un visi infrastruktūras attīstības būvniecības iepirkumi. Iepirkumu nodaļā esam septiņi cilvēki, kas gatavo visu iepirkuma dokumentāciju, izņemot tehniskās specifikācijas, tās mums gatavo lidostas atbildīgie departamenti, kas ir virzītāji konkrētajam iepirkumam, pārējā visa iepirkumu dokumentācija, ieskaitot līguma projektus, gulstas uz Iepirkumu nodaļas pleciem.
– Kā vērtējat patlaban noteiktos sliekšņus iepirkumu sludināšanai IUB mājas vietnē?
– Būvdarbi mums ir galvenokārt līdz šim slieksnim, bet neatkarīgi no tā būvniecības un infrastruktūras attīstības iepirkumi to apjoma un arī sezonalitātes dēļ tiek laikus plānoti, tādēļ ar tiem sarežģījumu nav. Ņemot vērā lidostas specifiku, nereti ir jāiepērk specifiskas iekārtas, rentgeni, kuru cena pārsniedz likumā noteikto slieksni, un bieži vien šīm konkrētām iekārtām, mainoties kādai regulai, tiek noteikts konkrēts to ieviešanas datums, un tas ir brīdis, kad var rasties sarežģījumi, jo, ievērtējot visus riskus un ierēķinot iekārtas piegādes termiņus, pat ar savlaicīgu un rūpīgu plānošanu šāda iepirkuma organizēšana līdz līguma noslēgšanai pārsniedz to termiņu, kas noteikts, piemēram, konkrētajā regulā. Iepirkuma izsludināšana caur IUB nav tikai samērā ilgais publikācijas laiks vai bažas par iepirkuma pārsūdzību, bet tā ietver arī daudzus citus nosacījumus, piemēram, iepirkuma dokumentācijas saskaņošanu Ministru prezidenta rezolūcijā noteiktajā kārtībā, piedāvājumu izvērtēšanai nepieciešamo laiku, visu nepieciešamo izziņu pieprasīšanu. Tas viss iekavē paredzamo līguma slēgšanu, kad pasūtītājs, lai arī laikus plānojis un sācis iepirkumu, tomēr riskē līgumu noslēgt pēdējā brīdī.
Patlaban, gatavojot jaunu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, ir atvērts jautājums arī par likumā noteikto sliekšņu izmaiņām, ja šis slieksnis tiks mazināts, tas pilnīgi noteikti ietekmēs lidostas darbību.
Ņemot vērā, ka lidostai ir jāstrādā konkurences apstākļos un ir jānodrošina tai uzdotais sabiedriskais pakalpojums, likumā noteiktie sliekšņi iepirkumu organizēšanai ir un būs sāpīgs jautājums, un to samazināšana, ja valstiskā līmenī gribam palikt lielākā reģionālā lidosta, nekādā gadījumā nedrīkstētu tikt pieļauta.
– Vai vajadzētu rast iespēju iepirkuma procedūru paātrināt?
– Protams, būtu labāk, ja procesi notiktu raitāk, brīvas konkurences apstākļos nevienu neinteresē, ka mums, lai sekmīgi attīstītos, ir vēl pāris mēnešu jāsaskaņo dokumenti un jāizsludina iepirkums. Būtu labi, ja valstī tiktu īstenota simtprocentīga dokumentu elektroniskā aprite un iestādes varētu atbildes sniegt pēc iespējas īsākā laikā. Publiskās datubāzes, kurās pasūtītājs var iegūt operatīvu, nešaubīgi patiesu informāciju, ir viens no risinājumiem. Kas attiecas uz iepirkumiem, ir jārod iespēja paātrināt iepirkumu procesus, bet, protams, neizslēdzot pasūtītāja atbildību laikus un rūpīgi plānot savas vajadzības un iespējamu attīstību. Gatavas atbildes, kā šos termiņus saīsināt, šobrīd gan man vēl nav.
Kopā ņemot, risinājumu redzu, dokumentu saskaņošanu vairāk īstenojot elektroniski.
Lidostā šobrīd arī cenšamies ieviest elektronisko dokumentu apriti, tas nebūs viegli un prasīs laiku, bet tas ir jādara un šis ir pēdējais brīdis, lai to ieviestu.
– Saimnieciski visizdevīgākais iepirkums vai zemākās cenas iepirkums. Ko parasti izvēlas lidosta?
– Mēs rīkojam gan iepirkumus, kuru kritērijs ir zemākā cena, gan tādus, kuru kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Viss atkarīgs no konkrētās preces vai pakalpojuma. Es neuzskatu, ka pasūtītājam vienmēr būtu jācenšas piemērot saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšana kā kritērijs. Ja pasūtītājs skaidri zina, ko viņam vajag, un viņš visas prasības ir skaidri aprakstījis tehniskajā specifikācijā un izvirzījis konkrētas prasības iespējamajiem piegādātājiem, tad izšķirošais kritērijs būs zemākā cena, bet, protams, tas ir simtprocentīgi atkarīgs no tā, kas ir iepirkuma priekšmets. Ir iepirkumi, kur svarīgs ir piegādes vai darbu izpildes termiņš vai pasūtītājam ir kādas papildu vēlmes, tad kā vērtēšanas kritērijs tiek piemērots saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, tādējādi ar objektīvu kritēriju palīdzību pasūtītājam tiekot pie izdevīgāka līguma noslēgšanas.
– Ko lidosta gada laikā visvairāk pērk?
– Lidosta pērk visu. Savas pamatdarbības nodrošināšanai mums ir nepieciešams sākot ar kancelejas precēm, termināļa aprīkojumu pasažieru ērtībām, speciālajām iekārtām bagāžu apstrādei, transportlīdzekļiem, telpu uzkopšanas pakalpojumiem līdz peronu un ceļu remontdarbiem un lielajiem būvniecības attīstības projektiem.
– Nereti izskan kritika par iepirkumu ekspertu nepietiekamo kompetenci.
– Viss sākas ar tehnisko specifikāciju. Lidostā šajā gadījumā problēmu nav, jo mums ir izcili un zinoši speciālisti, kas katrs pārzina un atbild par savu sfēru, vai tā būtu būvniecība, drošība, lidlauka vadība vai virszemes apkalpošana. Viņi Iepirkumu nodaļai sniedz visu tehnisko informāciju, un Iepirkumu nodaļa, balstoties uz to, tālāk gatavo konkursa nolikumu. Tas ir komandas darbs un, nebaidos teikt, izcilas komandas darbs. Kadru mainība mums ir ļoti minimāla, septiņu gadu laikā Iepirkumu nodaļā ir nomainījušies tikai pāris darbinieku. Bet lidostai ir jākļūst bažīgākai par saviem darbiniekiem, jo tā ar saviem lielajiem infrastruktūras attīstības projektiem, kur katra pirmsākumā ir bijis kāds iepirkums, ir izaudzinājusi izcilus iepirkumu speciālistus, kas ir guvuši neatsveramu pieredzi, un tādējādi šie darbinieki kā speciālisti ar pieredzi kļūst arvien pievilcīgāki citiem uzņēmumiem. Iepirkumu nodaļā mēs cenšamies sadalīt iepirkumus pēc to specifikas. Ir cilvēki, kas ikdienā strādā ar visiem būvniecības iepirkumiem, citiem savukārt ir visi tehnikas iepirkumi, vēl citiem pakalpojumu iepirkumi. Šāds sadalījums ir svarīgs, jo Iepirkumu nodaļas darbinieki savas kompetences robežās pārskata arī iesniegtās tehniskās specifikācijas. Ik pa brīdim pēc iespējām, lai nerastos rutīna, arī pamainām šīs atbildības. Darba apjoms un papīru daudzums ir ļoti liels, un garlaicīgi noteikti nav. Bet visa pamatā ir saliedētas, izcilas komandas darbs, kurā valda simtprocentīga uzticība.
– Vai ir bijis daudz pārsūdzību un nepareizu lēmumu?
– Protams, lielajos – virssliekšņa – iepirkumos pārsūdzība ir viena no iepirkuma neatņemamām sastāvdaļām. Ja tā vēl ir būvniecība un paredzamā līgumcena iespējamajam pretendentam šķiet interesanta, tad varu apgalvot, ka pārsūdzība noteikti kādā no iepirkuma posmiem būs. Lidostai līdz šim nav rūgtas pieredzes, kad pārsūdzība būtu pilnībā apturējusi kāda projekta virzību. Ir gadījumi, kad ir nācies atkārtoti pārvērtēt konkursa rezultātus vai mainīt izvirzītās prasības, tomēr visbiežāk taisnība ir izrādījusies mūsu pusē, tādējādi pārsūdzību statistika mums ir
pozitīva.
– Kā pārbaudāt citu valstu uzņēmumu reputāciju?
– Lidosta ir specifisks uzņēmums. Ārvalstu uzņēmumi ir nereti piedāvājumu iesniedzēji mūsu izsludinātajos konkursos, bet parasti tie ir pasaulē labi zināmi, piemēram, specifisku lidostai nepieciešamu iekārtu ražotāji. Tie ir uzņēmumi, ar kuriem viņu mītnes zeme lepojas. Par viņu reputāciju šaubas nevar būt. Kādreiz ārvalstu pretendentiem bija grūti saprast, kādēļ vajadzīgs iesniegt iepirkumu konkursam tik daudz dokumentu. Nereti viņu piedāvājumu veidoja elektroniski sūtīta cenu lapa. Patlaban problēmu vairs nav, viņi iesniedz izziņas pat no Latvijas iestādēm un ir iemācījušies sagatavot piedāvājumu atbilstoši mūsu konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām. Mūsu gadījumā atkrīt bažas par pretendentu reputāciju.
– Kas lidostu rosina pievērsties zaļajiem iepirkumiem?
R. Veiss: – Lidosta ir ieguvusi sertifikātu atbilstoši vides pārvaldības standarta ISO 14001 prasībām. Mums tas nozīmē stingrākas prasības vides aizsardzībai, gluži uz iepirkumiem tas neattiecas. Vides pārvaldībā papildus normatīvajos aktos noteiktajām prasībām mums vēl ir savas iekšējās stingrākas prasības jāizvirza gan saviem darbiniekiem, gan arī pakalpojumu sniedzējiem, nomniekiem un preču piegādātājiem. Piemēram, ir noteiktas vides aizsardzības prasības uzņēmumiem, kas apkalpo lidmašīnas (piemēram, uzpilda degvielu, ūdeni, ziemas periodā veic atledošanas un pretapledošanas apstrādi), kuriem papildus normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām lidosta ir noteikusi savas prasības. Arī, piemēram, līgumā ar telpu uzkopšanas firmu ir atrunāts, kādi tīrīšanas līdzekļi jāizmanto. Cenšamies pāriet uz zaļo tīrīšanas līdzekļu izmantošanu. Mums ir izveidotas vadlīnijas zaļajiem iepirkumiem, par pamatu ir ņemtas IUB mājas lapā publicētās vadlīnijas zaļajam publiskajam iepirkumam – tīrīšanas līdzekļiem, datortehnikai, papīram. Mēbelēm vadlīniju vēl nav. Pārtikas produktus mēs nepērkam.
Cenšamies pāriet uz energoefektīvajām spuldzēm. Turklāt iepriekšējās lampas pēc nokalpošanas skaitās bīstami atkritumi, ir atšķirīga maksa par to izvešanu nekā LED spuldžu gadījumā. Vēl pie zaļā iepirkuma var nosaukt biroja papīru. Atsevišķās preču grupās eko un bio produkti ir ļoti dārgi, vairākas reizes dārgāki nekā parastie produkti. Piemēram, motoreļļas, smērvielas, tāpēc tādas nepērkam.
Ir lidostas, kur lielu daļu lidlauka un lidmašīnu apkalpojošās tehnikas darbina elektrodzinēji, arī dienesta automobiļus, ar ko ikdienā pārvietojas lidostas darbinieki. Tas mums pagaidām nav. Neesam atmetuši domu tos ieviest… Lidosta šogad ir iegādājusies četrus jaunus elektrovilcējus. Pamazām atlikušos ar degvielu darbināmos bagāžas vilcējus varētu nomainīt ar elektrovilcējiem.
D. Pommere: – Arī būvniecības iepirkumos cenšamies domāt zaļi, piemēram, attiecībā uz energoefektivitāti ir bijuši iepirkumi ar mērķi ieviest apgaismes elektrotīklu rekonstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanai. Naudas ieguldījums zaļajā iepirkuma ir lielāks, tomēr tas ātri atpelnās, ja pasūtītājs domā ilgtspējīgi. Ieviešot stingrākas vides prasības, mēs domājam primāri par pasažieriem. Piemēram, telpu tīrīšanā izmantojam tikai bioloģiskos tīrīšanas līdzekļus.
Mēs pārsniedzam normatīvajos aktos ietvertās obligātās prasības. Ja valsts līmenī būs nodokļu atlaižu programma, piemēram, elektromobiļu izmantotājiem, tad, iespējams, lidosta tai uzreiz pieteiksies. Ir jābūt atbalstam no otras puses.
R. Veiss: – Elektrovilcēji nerada izmešus. Lidosta ir iesaistījusies arī CO2 izmešu samazināšanas programmā, esam ieinteresēti iespējami vairāk neelektriskos transporta līdzekļus mainīt pret elektriskajiem transporta līdzekļiem.
– Ko lidostai dos dalība šajās programmās?
– Lielos vilcienos tā ir prestiža lieta. Eiropā CO2 samazināšanas programmā ir iesaistījušās 150 lidostas, tostarp arī Lietuvā un Igaunijā. Mēs nevaram stāvēt malā. Secinājām, ka iesaistīšanās šajā programmā ir ļoti labs instruments informācijas uzskaites uzlabošanai. Šī informācija noder arī pieteikumiem ES fondu programmām.
Vides jautājumos nesen ir īstenots liels Kohēzijas programmas projekts lidostas infrastruktūras attīstībai. Ar atbalstu no šim projektam piešķirtās naudas ir uzbūvēts, piemēram, transportlīdzekļu mazgāšanas angārs. Kādreiz transportlīdzekļus mazgāja brīvā laukumā aiz garāžām, kur nebija speciāli aprīkotu iekārtu un notekūdeņu attīrīšanas ierīču, patlaban viss notiek atbilstoši vides aizsardzības prasībām. Pie mums arī nomnieki mazgā savus transportlīdzekļus, kontrolējam, ko viņi dara. Vēl uzbūvēts atkritumu šķirošanas angārs sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu šķirošanai. Ir izbūvēti divi gaisa kuģu pretapledošanas apstrādes laukumi – lidostas ziemeļos un dienvidos. Arī tie ir aprīkoti ar bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Tagad ES fondu uzraugi infrastruktūras attīstības projektiem stingri skatīsies, vai no projekta realizācijas būs vides uzlabojumi. Tātad, ja vēlas kādu projektu īstenot, tad atbalstu varēs saņemt, nosacījums – tam jāuzlabo vides stāvoklis.
– Kādas naudas summas iepirkumos lidosta gada laikā apgroza?
D. Pommere: – Tās ir mainīgas. Kad realizējām Kohēzijas fonda lielo 93 miljonu projektu, nauda gada ietvaros bija ļoti iespaidīga. Viss ir atkarīgs no plānotā investīciju budžeta.
– Vai saistībā ar jauno situāciju dažās pasaules lidostās ir iecerēti jauni iepirkumi?
– Ja būs izmaiņas regulās, tad noteikti sekos arī jauni iepirkumi.
– Plašsaziņas līdzekļos pēdējā laikā daudz runāts par zaļajiem iepirkumiem, kas pēc līguma noslēgšanas un kontroles, izrādās, nav zaļi. Kā ar zaļo iepirkumu kontroli sokas lidostā?
R. Veiss: – Būvniecībā visus šajā procesā radušos atkritumus uzņēmējs pats nodod poligonam, pretim saņemot apliecinājumu, ka tas tiešām izdarīts. Mums šāda prasība ir ietverta iekšējos noteikumos.
D. Pommere: – Mūsu iekšējās procedūras ir jāizpilda piegādātājam, mūsu projekta vadītājs to kontrolē. Kaut vai lai sāktu pakalpojumu, ir jāiziet apmācības, jāsaņem caurlaides, tur jau sākas šī kontrole. Mēs rūpīgi uzmanām piegādātājus un pakalpojuma veicējus. Ar to vien, ka viņi iesniedza piedāvājumu, parakstījās un apliecināja, ka viss būs ļoti labi, būs marķējumi un būvgruži netiks vesti uz mežu, ar to kontrole neaprobežojas. Notiek dubultā kontrole. Mūsu cilvēks pārbauda piegādātāju, un mūsu iekšējais audits pārbauda, vai mūsu darbinieks tiešām pārbaudījis piegādātāju.
– Vai ir bieži gadījumi, kad pēc līguma noslēgšanas piegādātājs prasa palielināt līgumcenu?
– Mēs šādā situācijā viennozīmīgi piegādātājam sakām: savu piedāvājumu iesniedzāt atklātā konkursā, kurā apliecinājāt, ka piedāvātajos izcenojumos ir iekļautas pilnībā visas izmaksas un riski, lai pilnībā pabeigtu darbu vai sniegtu pakalpojumu, vai piegādātu preci atbilstoši pasūtītāja izvirzītajām prasībām. Tādējādi nekādu sarunu par izmaiņām līgumcenā nemaz nevar būt. Iespējams, ka atklājas kas agrāk neparedzēts, tad rīkojamies un meklējam risinājumu, vadoties no likuma normām. Līgums ir līgums, un līgumcena ir būtiska, ja ne būtiskākā līguma sastāvdaļa, un, kā zināms, būtiskas izmaiņas iepirkuma līgumā nav pieļaujamas. Parasti būvniecības iepirkumos vai iepirkumos, kuros jau iepriekš zinām, ka specifikācijā norādītais apjoms varētu mainīties, sākotnēji dokumentācijā un līguma projektā atrunājam kārtību, kādos gadījumos var būt runa par līgumcenas izmaiņām, attiecīgi nosakot formulu vai kritērijus un robežas iespējamām izmaiņām.
Cenšamies visus riskus paredzēt jau pirms iepirkuma izsludināšanas. Ja to neizdarīsim, būsim kā ar sasietām rokām.
– Cik konkurētspējīgi lidostas iepirkumos ir Latvijas uzņēmēji?
– Lielajos konkursos startē gan ārvalstu pretendenti, gan vietējie. Piemēram, būvniecības konkursos ir gan vietējie uzņēmēji, gan pilnsabiedrības, kur pārstāvētas kā ārvalstu kompānijas, tā Latvijas uzņēmumi. Savukārt specifiskos drošības iekārtu konkursos visbiežāk tie ir pasaulē aviācijas jomā labi zināmi ražotāji.
R. Veiss: – Piemēram, par precēm – ir speciāli reaģenti, kas nepieciešami lidostai un kam nav izplatītāja Baltijas valstīs. Attiecībā uz speciālistiem, piemēram, saistībā ar CO2 programmu – ir saraksts ar programmas akreditētiem speciālistiem, kas izvērtē gatavotās atskaites. Šim pagaidām neviens latviešu speciālists nav akreditējies.
– Vai gatavojaties “Rail Baltica” projektam?
– Ir vēl daudz nezināmā par šo projektu. Skaidrs – “Rail Baltica” projekts mūs noteikti ietekmēs, mainīs lidostas apkārtni, kas vainagosies ar jauniem iepirkumiem.
TEKSTS: SANDRIS GUNVALDIS
FOTO: GUNTIS PILSĒTNIEKS
Atbildēt