Zaļā publiskā iepirkuma kritēriju iekļaušana 30% publisko iepirkumu Latvijā ir sasniedzams mērķis līdz 2017. gadam. It īpaši ņemot vērā, ka pērn šis rādītājs jau bija 19%, kas ir labāks rezultāts, nekā valsts plānošanas dokumentos paredzēts.
Tā mērķis ir sekmēt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, samazinot darbības ietekmi uz vidi un veicinot videi draudzīgus un ilgtspējīgus uzlabojumus sabiedrības dzīves apstākļos. Viens no instrumentiem, kā veicināt šādas atbildīgas politikas veidošanu, ir atbilstošu vides un energoefektivitātes prasību iekļaušana valsts un pašvaldību iepirkumos. Tas sekmē ne tikai videi draudzīgu produktu un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu, bet arī finansiālus un sociālus uzlabojumus pašvaldībās.
Zaļais publiskais iepirkums ir viens no Eiropas Savienības vides, klimata un ilgtspējīgas enerģētikas politikas prioritārajiem instrumentiem, un vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu specifikācijās pēdējos gados ir kļuvusi par svarīgu nacionāla un reģionāla līmeņa uzdevumu arī Latvijā.
Rīgas plānošanas reģions īsteno Latvijā starptautisku projektu “GreenS”, kura mērķis ir stiprināt valsts un pašvaldību iestāžu kapacitāti veiksmīgai zaļā publiskā iepirkuma ieviešanai ar nolūku paaugstināt institucionālo spēju taupīt enerģiju, samazināt CO2 izmešu daudzumu un ar to saistītās izmaksas.
Projekta ietvaros Rīgas plānošanas reģions ir izveidojis darba grupu ar mērķi veicināt zaļā publiskā iepirkuma sekmīgu ieviešanu Latvijas pašvaldībās un uzsācis “GreenS” diskusiju ciklu ar septiņām darba grupas sanāksmēm, kurās piedalīsies valsts, pašvaldību, sabiedriskā un privātā sektora pārstāvji. Projektā tiek plānots veikt tirgus izpēti, lai apzinātu iespēju nodrošināt pakalpojumus, produktus, kas atbilst zaļā publiskā iepirkuma kritērijiem, kā arī sniegt atbalstu pašvaldību iepirkuma speciālistiem apmācību un konsultāciju veidā, sagatavojot zaļā publiskā iepirkuma dokumentāciju.
Zaļais iepirkums ir tāds, kurā tiek izmantots vismaz viens zaļā iepirkuma kritērijs, kā arī tas veido vismaz 5% finansiālā izteiksmē no kopējās līguma summas. Zaļā iepirkuma atbalsta instruments ir valstī izveidotajā Elektronisko iepirkumu sistēmā jeb EIS katalogos īpaši atlasītas un norādītas “zaļās” preces.
Latvija šobrīd dodas pareizajā virzienā zaļā publiskā iepirkuma ieviešanā, bet ir nepieciešams balstīties uz vienotas prakses izveidošanu valsts un pašvaldību pārvaldē, kas varētu sekmēt pēc iespējas labākus risinājumus. Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē to sekmīgāku pielietošanu, ir pašvaldību zināšanu un izpratnes trūkums, turklāt arī zaļajam konceptam atbilstošs preču un produkcijas piedāvājums no uzņēmumu puses tikai veidojas.
Rīgas plānošanas reģions “GreenS” ietvaros veica pašvaldību un to organizāciju iepirkumu speciālistu aptauju. Lai gan 88% respondentu atzina, ka viņu pārstāvētajās organizācijās nav zaļā publiskā iepirkuma ieviešanas stratēģijas, 62% apgalvoja, ka viņi ir informēti par to, kas ir zaļais publiskais iepirkums, kā arī viņiem ir politiskais un vadības atbalsts lietot to savos iepirkumos. Tāpat arī 62% atzina, ka veic tirgus izpēti, lai noskaidrotu alternatīvus risinājumus un tie atbilstu zaļā iepirkuma konceptam.
Aptaujātie iepirkumu speciālisti par galvenajiem šķēršļiem šā iepirkuma sekmīgākai ieviešanai min sarežģītāku dokumentācijas sagatavošanu, iepirkuma pretendentu zināšanu trūkumu par zaļā iepirkuma principiem, augstākas iepirkuma izmaksas, iekšējās kapacitātes trūkumu iepirkumu veidošanā, kā arī piegādātāju trūkumu, kas var izpildīt kritērijus un piedāvāt atbilstošu produktu.
Pēdējo trīs gadu laikā aptaujātie iepirkumu speciālisti visbiežāk ir piemērojuši zaļā iepirkuma kritērijus iepirkumos par būvniecību un projektēšanu, ielu apgaismojumu, transportu un elektroenerģiju. Nākotnē iepirkumu speciālisti vairāk gaidītu no valsts apmācības un seminārus, atbilstošu preču un pakalpojumu pieejamību tirgū, kā arī vairāk skaidrojumu par ieguvumiem no šī iepirkuma veida kritēriju iekļaušanas.
Šobrīd atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi MK noteikumus, kas veicinās pašvaldībās un valsts pārvaldē publiskajos konkursos piemērot zaļā iepirkuma kritērijus. Valsts līmenī ir noteikti augsti mērķi, bet jau līdzšinējā pieredze un rādītāji apliecina, ka šis ir sasniedzams mērķis. Ir skaidrs, ka šis rādītājs nekad nebūs 100%, ņemot vērā, ka ne visi iepirkumi pakļaujas zaļajam konceptam. Turklāt pārāk augstu rādītāju noteikšana nozīmētu slogu uzņēmumiem, kam būtu jāpārorientē piedāvājums. Tāpēc zaļā publiskā iepirkuma ieviešanai ir jānotiek pakāpeniski.
Zaļais iepirkums būs obligāti jāpiemēro šādām preču un pakalpojumu grupām: biroja papīrs (piemēram, otrreizēji pārstrādāts), biroja tehnika, datortehnika, pārtikas un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, kā arī ielu apgaismojums un satiksmes signāli.
Projekta “GreenS” virsmērķis ir veicināt valsts iestāžu kapacitāti, ieviešot zaļo publisko iepirkumu, nodrošinot līdzekļu un enerģijas patēriņu, kā arī CO2 emisiju daudzuma samazinājumu. Tas tika sākts pērn jūnijā un ilgs līdz 2018. gada maijam. Tā kopējais budžets ir 1 489 540,33 eiro, un tas tiek finansēts no ES programmas “Apvārsnis 2020” (“Horizon 2020”). Vadošais partneris ir Itālija, bet pārējie partneri ir Latvija, Zviedrija, Kipra, Itālija, Spānija, Vācija, Slovēnija un Bulgārija. Latviju šajā projektā pārstāv Rīgas plānošanas reģions un Rīgas pašvaldība ar Rīgas Enerģētikas aģentūru.
AUTORS: Aija Zučika, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta “GreenS” vadītāja
Atbildēt