Cēsu pašvaldība nesamierinās ar formālu zaļā iepirkuma līguma izpildi. Piegādātājs “Ēdiens & KM.lv” krāpies jau agrāk. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, jāveic labojumi likumos.
Martā Latvijas sabiedrību saviļņoja notikums Cēsu Profesionālajā vidusskolā. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki, veicot pašvaldības iniciētu pārbaudi skolas ēdnīcā, atklāja zaļā iepirkuma prasību pārkāpumus – vietējas izcelsmes pārtikas produkti bija aizstāti ar citu valstu izcelsmes produktiem, bet “Zaļās karotītes” produktu vietā izmantoti tādi, kam šādas atbilstības vispār nav.
Cēsīs ēdināšanas pakalpojumus veic PS “Ēdiens & KM.lv”. Šim lietuviešu uzņēmumam 23. martā Cēsu novada pašvaldībā bija jāsniedz skaidrojums par radušos situāciju, taču tas domniekus neapmierināja. Termiņš tika pagarināts līdz aprīļa vidum, kad arī, visticamāk, pieņems galīgo lēmumu. Pašvaldība arī norādīja, ka atrunas par PVD konstatētajiem pārkāpumiem ir nepilnīgas. Piemēram, attaisnojumam, kāpēc netika piegādāta iepirkuma pieteikumā noteiktās izcelsmes gaļa, ēdinātājs min konfliktu ar gaļas ražotāju, kas “uz laiku atteicās piegādāt gaļas produktus”. Maize, kam bija jābūt ar “Zaļās karotītes” sertifikātu, Cēsu bērniem nav dota, jo “produkcijas izcenojums ir ļoti augsts”. Arī no ēdinātāja iesniegtajām pavadzīmēm nav saprotama izmantoto produktu uzturvērtība.
Kaut gan PS “Ēdiens & KM.lv” pārstāvji sarunā ar pašvaldību uzsvēra, ka visi piegādātie produkti bijuši nekaitīgi un kvalitātes prasībām atbilstoši, tas nemaina faktu, ka PVD konstatētie fakti ir klajš iepirkuma prasību pārkāpums.
Tieši iepirkuma prasību pārkāpšana arī ir šā atgadījuma lielākā problēma. No vienas puses, fakts, ka nav izmantoti Latvijas produkti, varbūt nebūtu nemaz tik ārkārtējs, bet tam tad bija jābūt atrunātam iepirkuma līgumā. Konkrētajā situācijā vienkārši tiek melots. Lieks ir jautājums, kam šāda krāpšanās izdevīga. Noteikti jau ne Cēsu bērniem un pašvaldības budžetam. Taču tāda melošana nav atklāta tikai Cēsīs vien. Varētu teikt, pamazām veidojas pat bīstama tendence: ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas pretendents iepirkumu konkursam piegādā visus nepieciešamos dokumentus par produktu atbilstību vai nu “Zaļajai karotītei”, vai “Bordo karotītei”. Pašvaldības Iepirkumu komisijas pārstāvji pat ir novērojuši, ka dokumenti ir sagatavoti tik lielā vairumā, lai pietiek acu aizmālēšanai vairākiem konkursiem pēc kārtas. Tā kā zaļo iepirkumu paģēr attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, tad konkursā pretendentu izvērtēšanas gaitā arī tiek ņemti vērā stiprie papīri, nevis reāli un taustāmi pārbaudīts, kādā valstī produkts audzis un saražots. To var atklāt vien tad, kad ēdienu jau ceļ galdā. Savukārt konkursa uzvarētājs jo lētāk nopērk, jo vairāk personiskās peļņas iegūst. Viņu sirdsapziņas pārmetumi nemoka, ka pašvaldība samaksājusi par Latvijā bioloģiski audzētu kartupeli vairāk, bet Spānijā augušais nopirkts krietni lētāk. Katlā jau visi izskatās vienādi. Galvenais – prast cenas starpību veikli ieslidināt kabatā. Kad nu pēkšņi kādam rodas aizdomas par krāpniecību, seko diezgan skaļa līguma laušana plus nesmukums vai pat draudi saukt pie kriminālatbildības.
Brīdinājumi nesāp
Kad Cēsu pašvaldība jau vairākkārt aizdomājusies par konkrētā ēdinātāja – agrāk tā nosaukums bija “Kretingos maistas” – izmantoto produktu neatbilstību, uzņēmums ticis brīdināts. Diemžēl veltīgi. Tādēļ lūgta PVD palīdzība. Pēc pārbaudes rezultātu saņemšanas Cēsu novada Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Goba nosūtījis vēstuli pakalpojuma sniedzējam, pieprasot skaidrojumu par zaļā iepirkuma līguma pārkāpšanu. Atbilstoši tā prasībām ēdiena gatavošanā vajadzēja izmantot Latvijas uzņēmumā audzētus gurķus, tomātus un puravus, bet faktiski izmantoja Spānijas izcelsmes dārzeņus, Latvijas uzņēmumā ražotās cūkgaļas vietā – Polijas un Vācijas izcelsmes cūkgaļu, Latvijas uzņēmumos ražota Holandes siera vietā – Polijas izcelsmes sieru, bet kāposti, burkāni, sīpoli un āboli iegādāti tādā Latvijas uzņēmumā, kam “Zaļā karotīte” piešķirta tikai kartupeļiem.
Vajag precizēt Iepirkuma likumu
Kādēļ situācija tā saasinājusies? Iemesls vienkāršs: zaļajā iepirkumā vairākumā gadījumu uzvar tie pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvājuši viszemāko cenu. Un tas ir arī atbilstoši likumam.
Patlaban gan daudzviet tiek strādāts, lai izvēlētos saimnieciski visizdevīgāko, tomēr ar labu gribu vien nepietiek – vajadzīgi arī likuma papildinājumi vai labojumi. Tā uzskata Kocēnu novada pašvaldībā, kas viena no pirmajām Latvijā sāka sadarbību ar “Kretingos maistas”. Kad atklājušās blēdības un par parakstu viltošanu ierosināts kriminālprocess, līgums ar uzņēmumu lauzts.
Lai no līdzīgiem gadījumiem izvairītos, nepieciešamas izmaiņas Iepirkumu likumā. Laikrakstā “Latvijas Avīze” vēstīts, ka uz krāpšanās gadījumiem zaļajā iepirkumā savulaik norādījusi arī kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. Viņasprāt, sistēma jāsakārto nekavējoties, citādi zaļais iepirkums pārvēršas par farsu. Iepirkumu likums tādēļ nebūtu jāmaina, bet jāpapildina ar vairākiem precizējumiem. Piemēram, PVD jādod kontrolējošā funkcija zaļajos iepirkumos, lai dienests par pārkāpumiem varētu sodīt; iepirkumos uzvarējušai kompānijai reizi mēnesī pašvaldībai jāiesniedz atskaite, no kā iepirktas preces; jāveido soda mehānisms, kas ļauj izslēgt no turpmākās dalības iepirkumos tos uzņēmumus, kas pieļāvuši nopietnus pārkāpumus.
Sadarbību pārtrauc arī Siguldā
2015. gada aprīlī ar “Kretingos maistas” līgumu vienpusēji lauzusi arī Siguldas novada pašvaldība. Pamatojums: informācija par pārkāpumiem skolēnu ēdināšanā. Novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics: “Darbs piecu gadu garumā ar šo ēdinātāju ir bijis ļoti grūts, sarežģīts un prasījis daudz pūļu no pašvaldības puses. Kad saņemtie PVD ārpuskārtas pārbaudes rezultāti bija īpaši nopietni, pašvaldība, rūpējoties par novada skolēnu veselību, pieņēma galīgo lēmumu par līguma laušanu ar “Kretingos maistas”, kas nodrošināja ēdināšanu Siguldas Valsts ģimnāzijā, Siguldas pilsētas vidusskolā un Siguldas 1. pamatskolā.”
PVD speciālisti pārbaudes laikā Siguldas mācību iestādēs pērn konstatējuši, ka ēdienkarte atšķiras no tās, kāda bija saskaņota ar skolas medmāsu, ēdieni nenodrošināja skolēnu vecumam atbilstošu uzturvērtību un arī personāls neievēroja atsevišķas noteiktās higiēnas prasības.
Pašvaldība, ņemot vērā situācijas nopietnību, tagad ir izdevusi rīkojumu visām novada izglītības iestādēm nodrošināt kontroles žurnālus, kas nepieciešamības gadījumā būs operatīvi pieejami pašvaldībai. Kontroles žurnālos izglītības iestāžu medmāsām turpmāk jāatzīmē ikdienas pārbaudes rezultāti un gadījumos, ja tiks konstatēti pārkāpumi skolēnu ēdināšanā, par tiem nekavējoties jāinformē pašvaldība.
Domājot par jauno mācību gadu, pašvaldība sadarbībā ar skolu vadību strādā pie jauna iepirkuma, kurā tiks izmantoti tādi paši vērtēšanas kritēriji, kā pagājušajā gadā veicot iepirkumu ēdināšanas pakalpojumam trīs Siguldas bērnudārzos. Tas nozīmē, ka jaunajā iepirkumā dominēs kvalitāte un pārtikas produktu daudzveidība, ievērojot sezonalitāti, nevis cenu. Tāpat jaunais līgums netiks slēgts uz pieciem gadiem, bet gan uz gadu ar iespēju pagarināt, ja skolas vadība un skolēni ar ēdienu kvalitāti būs apmierināti.
Papīrs pacieš visu
Kad Siguldai veidojās sadarbība ar “Kretingos maistas”, noteicošais iepirkuma kritērijs bija zemākā cena. Patlaban, atlasot pretendentus un liekot punktus, izvēlas saimnieciski izdevīgāko. Tas nozīmē, ka iepirkumā no 100 punktiem vien aptuveni 20 attiecina uz zemāko cenu, un varētu būt vēl mazāk, bet visus pārējos liek uz kvalitāti: ēdiena dažādību, produkta uzturvērtību, sezonalitāti, daudzveidību. Visus šos nosacījumus vērtē ļoti detalizēti, priekšroku dodot uzņēmumiem, kas piedāvā Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā sertificētus produktus.
Tāda kārtība gan nenozīmē, ka trūktu problēmu. Kāpēc tā, skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa: “Tie, kas regulāri piedalās iepirkumos, apliecinājumus ir sagādājuši kaudzēm, un tas nozīmē, ka pat atbilstība šīm shēmām vairs nav objektīvs kritērijs. Redzēt apliecinājumu nenozīmē arī reālu pārliecību, vai pretendents tiešām gatavos no tiem produktiem, kādus ir norādījis. Pasūtītājs var vienīgi procesu kontrolēt un, ja konstatē, ka piegādātājs iepirkuma līguma noteikumus pārkāpj, līgumu var lauzt. Es tagad domāju, kā veidosim nākamo ēdināšanas iepirkumu, jo, manuprāt, iekļaut vērtēšanas kritērijā tikai Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai atbilstošu produktu sertifikātu uzskaitījumu ir diezgan bezjēdzīgi. Papīrs panes visu, jo pretendents taču zina, cik punktus dos par kvalitāti, un atbilstoši sagatavo dokumentāciju. Viņam vissvarīgākais ir savākt šos punktus un uzvarēt. Diemžēl pēc tam iestājas īstā dzīve – uzvarētājs sāk pētīt, no kādiem produktiem viņam ir izdevīgāk gatavot, nevis vadās pēc līguma. Ja no pasūtītāja puses neviens klāt nestāv un nepārtraukti nekontrolē, tad skaidrs, ka uzņēmējs turpina strādāt pēc savas personiskās shēmas un pelnīt uz lētāku izejvielu rēķina. Tādā veidā uzņēmēji ir atraduši risinājumu peļņas vairošanai. Kā tas būtu maināms? Vienīgi ar jaunu vērtēšanas kritēriju izdomāšanu. Mēs patlaban pie tā strādājam, un tā noteikti nebūs zemākā cena.”
TEKSTS: ILZE GALKINA, PVD publicitātes FOTO
Atbildēt